2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Entuziasms pēc Aukstā kara, ka Krievija kļūs par Rietumu standartiem pielīdzināmu tirgus ekonomiku, ir piedzīvojis krahu, un starplaikā nav arī tikusi izskolota pētnieku paaudze, ekonomistus ieskaitot, kas pilnvērtīgi saprastu Krievijā notiekošo, saka Lapēnrantas Tehnoloģiju universitātes profesors, Krievijas eksperts Peka Sutela.

Kāpēc Somijas centrālajai bankai ir tāda specifiska interese par pārejas ekonomikām? Jūs ilgus gadus bijāt šo pētījumu vadītājs.

Es nekad neesmu bijis īsts baņķieris, bet Pārejas ekonomiku institūtu tiešām vadīju 11 gadu. Šai interesei pamatā bija mūsu sapratne, gatavojoties eiro ieviešanai, ka mums Frankfurtē vajag savu kompetenci, savu balsi ECB, un vēlams, lai tā būtu lielāka, autoritatīvāka par mums formāli pienākošos teikšanu, kas, kā jau mazai ekonomikai, mums nav liela. Šādu ceļu gāja arī citu mazāku eirozonas valstu centrālās bankas – ka jāliek uzsvars uz pētniecību, lai tām pie tā galda vispār būtu kaut kas sakarīgs sakāms.

Grupa Krievijas Valsts domes deputātu, kas pārstāv dažādu partiju frakcijas, sagatavojusi pieprasījumu ģenerālprokuroram veikt pārbaudi par notikumiem, kas noveda pie PSRS sabrukuma.

Krievijas likumdevēji cer, ka veiktā pārbaude novedīs pie krimināllietu ierosināšanas, tostarp pret pēdējo PSRS līderi Mihailu Gorbačovu, vēsta laikraksts Izvestija.

Deputāti savā pieprasījumā uzsver, ka PSRS pilsoņi referendumā esot izteikuši vēlmi saglabāt komunistisko impēriju, taču toreizējie valsts vadītāji esot veikuši nelikumīgas darbības, kas novedušas pie PSRS sabrukuma.

Viņi arī atgādina, ka vēl 1991. gada 4. novembrī PSRS Ģenerālprokuratūras nodaļa uzraudzībai pār valsts drošību garantējošo likumu ievērošanu esot ierosinājusi krimināllietu pret Gorbačovu, taču jau nākamajā dienā ģenerālprokurors, pakļaujoties vēl amatā esošā prezidenta spiedienam, lietu esot izbeidzis.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

27 Eiropas Parlamenta (ED) deputāti aicinājuši ASV tirdzniecības gigantu «Amazon» vairs nepārdot preces ar PSRS simboliku.

Lietuvas EP deputāta Antana Guogas ierosināto vēstuli «Amazon» vadītājam Džefam Bezosam parakstījuši EP deputāti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Nīderlandes, Vācijas, Horvātijas, Lielbritānijas, Slovākijas, Somijas, Portugāles, Ungārijas un Spānijas, un starp viņiem ir visu EP frakciju pārstāvji.

Vēstulē EP deputāti uzsvēruši, ka nosoda totalitāro režīmu - nacistu vai komunistu - simboliku izmantošanu, jo šie režīmi «sistemātiski pārkāpa cilvēktiesības, apspieda brīvību un demokrātiju».

«Kopējais padomju režīma upuru skaits aplēsts uz vairāk nekā 60 miljoniem. Vairāk nekā desmit miljoni cilvēku tika nosūtīti uz darba nometnēm Sibīrijā, kur nācās izturēt necilvēcīgus dzīves apstākļus, piespiedu darbu, badu un fizisku vardarbību. Padomju režīma asiņainā darbība, terors un necilvēcīgums skāra gandrīz katru ģimeni bijušajās okupētajās valstīs. Šīs darbības traģiskās sekas ir jūtams vēl šodien,» norādīts vēstulē.

Latvijas lauksaimnieku audzēto kviešu eksports sagādā trīskārt lielākus ienākumus nekā viss Latvijas dzelzceļš.

PSRS laikā Latvijai tika noteikta precīza un nepārkāpjama lauksaimniecības specializācija. PSRS galvenokārt Kanādā iepirka lopbarības graudus. No iepirktajiem graudiem aptuveni 2 miljoni tonnu tika piegādāti Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem (kolhoziem un padomju saimniecībām), kuriem ar šo lopbarību bija jānodrošina piena un gaļas ražošana PSRS centrālo reģionu vajadzībām.

Igaunija nodrošināja piena un gaļas produktu piegādes mūsdienu Sanktpēterburgai (tolaik Ļeņingradai), bet Latvijas uzdevums bija ar piena un gaļas produktiem apgādāt Maskavu. Plāns bija jāpilda pat tad, ja nepietika piena un gaļas preču vietējai apgādei. Latvija bija ievērojams gaļas ražotājs PSRS līmenī, bet uz vietas laba gaļa 20.gs. 70. gadu beigās nebija nopērkama. Šāda specializācija neņēma vērā Latvijas klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus. Pēc PSRS sabrukuma notika lauksaimniecības privatizācija un Latvija atjaunoja klimatam un ģeogrāfiskajiem apstākļiem atbilstošu lauksaimniecības specializāciju. Tas bija vispirms.

No PCTVL ievēlētā Eiropas Parlamenta (EP) deputāteTatjana Ždanoka marta sākumā piedalījās Krievijas organizācijas Sutj vremeņi, kas vēlas atjaunot bijušo PSRS, ārkārtas kongresā un pacēlusi organizācijas sarkano karogu, un teikusi uzrunu kā EP deputāte, paužot atbalstu PSRS atjaunošanai, raksta laikraksts Diena.

T. Ždanoka pauda, ka «tā nebūs PSRS atjaunošana tās vecajā versijā, bet gan, programmēšanas valodā runājot, PSRS versija 2.0». Sīkāku informāciju par savu piedalīšanos PSRS atjaunošanas kongresā deputāte nevēlējās atklāt.

Tāpat eirodeputāte martā uzturējusies Krimā, lai paustu atbalstu Latvijā par neleģitīmo atzītajam referendumam. Deputāte neslēpa, ka referendumā atbalsta tos vēlētājus, kas iestājas par pievienošanos Krievijai.

Eiropas Parlamentā T. Ždanoka pārstāv Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupu. Tās pārstāvis Ričars O'Farrels laikrakstam Diena apstiprināja, ka deputāte abos gadījumos ir «simtprocentīgi pārstāvējusi tikai savu viedokli».

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Vairāk nekā puse krievu - 58% - vēlas Padomju Savienības un sociālistiskās iekārtas atjaunošanu, liecina Jurija Ļevadas analītiskā centra veiktās aptaujas rezultāti. Vienlaikus 44% respondentu atzinuši, ka šobrīd tas nav reāli.

Savukārt 31% nevēlas nedz PSRS, nedz sociālistiskās iekārtas atjaunošanu, konstatēts aptaujā.

51% aptaujāto uzskata, ka no Padomju Savienības sabrukuma varēja izvairīties, bet 56% nožēlo, ka tas noticis.

Tik liels krievu skaits, kuros PSRS izraisa nostalģiju, aptaujās nebija konstatēts kopš 2010.gada novembra. Tiesa gan, arī šodienas situācija stipri atpaliek no 2000.gada decembra, kad padomijas izjukšanu nožēlojošo Krievijas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis rekordaugstu atzīmi - 75%.

Vienlaikus mazāk ir kļuvis to, kurus PSRS izjukšana ir apbēdinājusi, - ja novembrī šādu cilvēku bija 37%, tad šobrīd - 28%.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Norde vadītājs Dainis Bremze. Norde ir uzņēmums ar 100% privātu kapitālu. Īpašnieki - Dainis, Didzis un Gints Bremzes. Norde uzsākusi visa autocentra totālu rekonstrukciju, nepārtraucot ikdienas darbu, lai no 1. aprīļa sāktu strādāt pēc Nissan jaunā pasaules koncepta. «Tās būs lielas un ļoti modernas, tehnoloģijām piesātinātas un vizuālas pārmaiņas gan pircējiem, gan servisa apmeklētājiem,» sola D. Bremze.

Atsevišķu Krievijas Valsts domes deputātu vēlme veikt pārbaudi par notikumiem, kas noveda pie PSRS sabrukuma, un potenciāli tiesāt pēdējo PSRS līderi Mihailu Gorbačovu par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu ir daļa no šovinistiskās histērijas, kas valda krievijā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Viņš arī norādīja, ka Krievijā ir deputāti, kas domā šādā veidā sev «paspodrināt spalvas».

Sīkākos komentāros par šo notikumu Latvijas ārlietu ministrs neizplūda.

Jau ziņots, ka grupa Krievijas Valsts domes deputātu, kas pārstāv dažādu partiju frakcijas, sagatavojusi pieprasījumu ģenerālprokuroram veikt pārbaudi par notikumiem, kas noveda pie PSRS sabrukuma.

Krievijas likumdevēji cer, ka veiktā pārbaude novedīs pie krimināllietu ierosināšanas, tostarp pret pēdējo PSRS līderi Mihailu Gorbačovu, vēsta laikraksts Izvestija.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Priekšnoteikums radikālām pārmaiņām Krievijas politikā ir augošā iedzīvotāju neapmierinātība ar dzīves kvalitāti un gadiem stagnējošo ekonomiku.

Trešdien saistībā ar prezidenta Vladimira Putina iecerēm dot parlamentam tiesības apstiprināt premjeru un ministrus, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja par valdības demisiju. Par valdības lēmumu kļuva zināms jau pēc V. Putina runas Krievijas Federālajā asamblejā. Runas galvenais uzsvars bija cīņa ar trūcīgumu un dzimstības līmeņa kritumu.

Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija ir atklājusi, ka 2019. gadā 20 miljonu Krievijas pilsoņu (13,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita) ikmēneša ienākumi ir zemāki par darbspējīgo iedzīvotāju iztikas minimumu, kurš šobrīd ir 11 185 Krievijas rubļu - aptuveni 163,43 eiro. 2019. gadā Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija astoņos federācijas reģionos uzsāka pirmo projektu cīņai pret trūcīgumu. Pēc V. Putina uzstādījuma, līdz 2024. gadam trūcīgo skaits ir jāsamazina uz pusi.

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Ja pirms 30 gadiem Latvijā sākās jauna ēra, kurā notika pāreja no sociālistiskās uz kapitālistisko saimniekošanu, tad pašlaik Covid-19 pandēmija piespiedīs mainīties visu pasauli, tostarp arī šeit dzīvojošos un strādājošos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijušais Ministru prezidents (1993–1994), valsts reformu ministrs (1992–1993) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (1995–1996), pašlaik uzņēmējs nekustamo īpašumu, būvniecības un IT sektorā Māris Gailis.

Viņaprāt, vislielākā nozīme gan pēdējos 30 gados pārdzīvotajam, gan arī nākotnē būs pareizai situācijas izpratnei, zināšanām un adekvātiem politiskajiem lēmumiem.

Fragments no intervijas

Vai pašreizējo situāciju var salīdzināt ar 1991. gadu, kad Latvijā un visā Austrumeiropā sākās jauna ēra?

Savā ziņā 1991. gads, 2020. un jo īpaši 2021. gads ir līdzīgi ar jaunām vēsmām un cilvēku, sabiedrības, valstu pielāgošanos jaunajai dzīves realitātei. Proti, 1991. gadā tā, kā dzīvojām līdz 1989. gadam, vairs nevarējām, un arī pašlaik, 2021. gadā, vairs nevaram dzīvot tā, kā dzīvojām 2019. gadā. Jā, 1991. gads Latvijā bija trauksmains ar barikādēm janvārī, puču Maskavā augustā un arī neatkarīgās Latvijas atzīšanu de iure, vienlaikus bija ļoti svarīgi jautājumi par to, kā tālāk dzīvosim, jo īpaši, ja visa saimnieciskā dzīve Latvijā tobrīd bija cieši sasieta ar pārējām PSRS republikām. Vairums Latvijā tobrīd izvietotās rūpniecības ar saviem izstrādājumiem apgādāja citas padomju republikas un no tām arī saņēma ražošanai nepieciešamās izejvielas. Tikai retajam tā laika ražošanas uzņēmumam bija tieša izeja uz ārvalstīm, jo ar eksporta jautājumiem PSRS nodarbojās tikai Maskavā.

Baltijas kartinga federācijas un autosportisti ir nosūtījuši vēstuli valsts atbildīgajām institūcijām, Kandavas novada domei un trases īpašniekiem ar lūgumu risināt samilzušo Kandavas kartinga trases jautājumu. Sportisti pauž sašutumu par lēmumu slēgt trasi kartinga sezonas vidū, kā rezultātā sportisti ir palikuši bez treniņu bāzes un sacensību vietas, liecina medijiem izplatītā informācija.

«Uzskatām, ka Kandavas trases slēgšana ir pārsteidzīgs un neapdomīgs solis, kas var apdraudēt kartinga un arī citu auto sportu attīstību Latvijā. Kartings ir viena no autosporta pamatdisciplīnām visā pasaulē, gandrīz visi pasaules slavenākie sacīkšu braucēji ir sākuši savas sportista gaitas kartingā. Vēl vairāk – Kandavas trasei ir īpaša loma kartinga attīstībā. Tā vienmēr ir bijusi milzīga nozīme Latvijas autosportā. Kandavas kartodromā ir sagatavoti 12 PSRS sporta meistari un četri starptautiskie sporta meistari,» pauž Hugo Jurševskis, Latvijas un PSRS kartinga izlašu treneris.

Vēstule ir nosūtīta Latvijas Nacionālajai sporta padomes priekšsēdētājai, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam, Veselības inspekcijas vadītājam Egilam Harasimjukam , Kandavas novada domes priekšsēdētājam Normundam Štofertam un pašvaldības deputātiem, kā arī SIA Braukšanas mācību centrs direktorei Jutai Krīgerei. To parakstījuši Latvijas un PSRS kartinga izlašu treneris Hugo Jurševskis, Red Bull turnīra rīkotājs Haralds Šlegelmilhs, Latvijas Auto Federācijas (LAF) kartinga komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Budovskis un komisijas loceklis, Prokart valdes priekšsēdētājs Valdis Brutāns, Lietuvas kartinga federācijas priekšsēdētājs Ramūnas Savickas, Igaunijas kartinga federācijas priekšsēdētājs Marko Asmers, kā arī 160 kartinga sporta pārstāvju un sporta entuziastu pārstāvis Ģirts Ļaudaks. Viņi ir izteikuši gatavību iesaistīties un palīdzēt risināt trases problēmjautājumus, lai trases darbība tiktu atjaunota.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Būvniecības nozari uzraugošā Ekonomikas ministrija (EM) pauž bažas par padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu nesošo konstrukciju un paneļus savienojošo elementu stiprību, - svētdien vēstīja LNT TOP10.

Lielai daļai tipveida ēku normatīvais kalpošanas beigu termiņš pienāks pēc 10 vai 15 gadiem, taču vēl ātrāk - jau pēc viena gada - ieteicamā drošā ekspluatācija beigsies 464. sērijas dzīvokļiem.

EM apzinoties, ka potenciāli lielākie riski šobrīd ar nesošajām konstrukcijām varētu būt 464. sērijas namiem, tāpēc tuvāko piecu mēnešu laikā izlases veidā 464. sērijas desmit ēkām tiks veikta tehniskā stāvokļa padziļinātā izpēte. Iepirkuma konkursa uzvarētājam, ko noskaidros līdz jūnijam, būs uzdevums veikt nesošo konstrukciju, to mezglu un starpstāvu pārseguma plātņu stiprības pārbaudi, kā arī novērtēt ārsienu paneļu un to šuvju tehnisko stāvokli.

Ja iedzīvotājiem būtu pienākums ielaist būvinženierus savos dzīvokļos, patiesi slikta aina jau tagad - 15 gadus pirms ekspluatācijas beigām, atklātos arī 602. sērijas deviņstāvu mājās,- LNT TOP10 stāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). Dzīvokļos masveidā patvaļīgi veiktas pārbūves nesošajās sienās - izveidotas jaunas durvju ailes, arkas un uzbūvētas starpsienas, kas ar smagumu spiež uz apakšējiem stāviem.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LR Kultūras ministriju ir sagatavojusi Latvijas Nacionālā arhīva attīstības koncepciju par ēkas atjaunošanas darbiem - Rīgā, Skandu ielā 14.

Kopumā Latvijas Nacionālajā arhīvā, funkcionālo un teritoriālo struktūrvienību statusā, ir apvienoti 15 valsts arhīvi. Skandu ielā 14 vien tiek uzglabāti aptuveni 1,5 miljoni dažādu dokumentu, ēka šobrīd ir minimāli apgūta. Plānotā energoefektivitātes projekta rezultātā tiks izmantots konkrētā nekustamā īpašuma attīstības potenciāls, ļaujot tajā pakāpeniski izveidot Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centru.

VNĪ 2018.gada beigās noslēdza sadarbības līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par ES struktūrfondu finansējuma piesaisti projekta īstenošanai. 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, 15% ir Valsts budžeta līdzfinansējums - kopējais projekta budžets ir 3,5 miljoni eiro. Iepirkumā par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu piedalījās četri pretendenti, par uzvarētāju atzīta SIA LC būve, kuras piedāvātā līgumcena ir 2,7 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild autosporta projekta LMT Autosporta Akadēmija (SIA Baltic Motorsport promotion) vadītājs un dibinātājs Dainars Dambergs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Visu savas dzīves iepriekšējo laiku esmu bijis saistīts ar autosportu. No 18 gadu vecuma līdz 2010.gadam esmu piedalījies vairāk nekā 200 dažādās autosporta sacensībās, īpaši autorallijā. Pamatā esmu braucis par stūrmani kopā ar vairākiem pilotiem: Vilni Žimantu; Uģi Vītolu; Aivaru Laipnieku; Krišjāni Cauni un Ivaru Cauni. Visvairāk sacensību kopā aizvadīts ar Uldi Sesku, piedaloties arī dažādos ārzemju kausos un čempionātos. Padomju laikos tika izpildīti PSRS sporta meistara kritēriji.

Modē tagad priecāties, ka vairs nebūs skaidras naudas. Valsts un tauta Veidenbauma dzejas noskaņās «dzīvos dzīvi tikumīgi, bērnus radīs likumīgi».

Proti, mūs, latviešus, nomoka tieksme «uz saulaino tāli». Jau kopš 1905. gada. Iespējams, viss nav gluži tik poētiski kā Plūdonim, tomēr lietas palēnām notiek. Mūsu senči, durkļiem stutēdami mazo Šveices spiegu un lielo proletariāta cīņu, 1917. gadā iesāka to, no kā netiekam vaļā. Varam kā Rainis 1920. gadā – rakstīt dzeju un balotēties Saeimā, varam kā 1947. gadā – sūroties par likteni un Sibīrijas salu, varam kā šodien – kļūt par prezidentu un šaustīt savu tautu par pašnodevību. Nekas no tā neglābj – saulainā tāle mūs piemeklē gluži kā karma. Tomēr notiekošajā ir loģika. Man šķiet, ka Latvijā patiešām nicina naudu un cilvēkus, kas to nopelna. Tas ir mūsu nelaimju pamatos.