Pēdējos divus gadus SIA Maxima Latvija galvenokārt ir cīnījusies ar Zolitūdes traģēdijas sekām. Ir pienācis laiks fokusēties uz biznesa attīstību, kas uzticēta bijušajam putnu fabriku vadītājam Andrim Vilcmeieram
Andris Vilcmeiers mazumtirdzniecības biznesā nav iesācējs, viņa pakļautībā vairākus gadus bija a/s Putnu fabrika Ķekava veikalu tīkls. Lai arī runāt par konkrētiem biznesa plāniem jaunais Maxima vadītājs šobrīd atturas, viņš izrāda uzņēmuma loģistikas saimniecību un pauž gatavību jaunas veikalu ķēdes ienākšanai Latvijā.
Pirms gada, tiekoties Ķekavas putnu fabrikā, jūs aizrautīgi stāstījāt par plāniem sākt produkcijas eksportu uz Ķīnu. Vai jūsu kļūšana par SIA Maxima Latvija šefu nozīmē, ka ķīnieši nesaņems kāroto delikatesi – vistu ķepiņas?
(Smejas.) Ķekavas putnu fabrikā palika spēcīga komanda, plāni nav mainījušies. Šobrīd notiek sarežģītākais – administratīvais process, proti, tiek kārtotas visas nepieciešamās formalitātes ar Ķīnas pārtikas un veterināro dienestu, lai varētu sākt produkcijas eksportu.
Vai ražotāja pārstāvja pāriešana otrā ierakumu pusē – pie tirgotājiem – nav sarežģīta jau no psiholoģiskā aspekta vien?
Nē. Manuprāt, tās nav divas pretējas ierakumu puses. Ir uzņēmējs, kas ražo produkciju, un ir tirgotājs, kas nodrošina tās nonākšanu pie patērētājiem, visu loģistiku, lai šī produkcija varētu būt veikala plauktā. Ja šīs abas puses nesadarbojas vai karo, tur nekas labs nevar sanākt. Šīm abām pusēm nepārtraukti jādomā, kas ir tas, ko patērētājs vēlas, kādus jaunus produktus, kādas jaunas garšas īpatnības. Protams, starp šīm abām pusēm – ražotājiem un mazumtirgotājiem – ir jābūt veselīgai diskusijai par sadarbību, bet tas ir normāls biznesa process, kurā katra puse cenšas realizēt savas intereses. Nenoliedzami, šis process ietekmē produkta cenu.
Vai tas, ka esat pabijis ražotāja pusē, palīdzēs jums jaunajā amatā?
Pilnīgi noteikti. Es zinu tās problēmas, kas ražotājam var rasties, izpildot pasūtījumu vai virzot jaunu produktu tirgū. Šī pieredze ir ļoti vērtīga. Ne ražotājam, ne tirgotājam nevajadzētu baidīties runāt par tām lietām, kas neizdodas, bet gan biežāk sanākt kopā un tās izrunāt. Tas, manuprāt, ir tāds mentāls lūzums, kas jāpārvar. Bieži vien tās lietas, kas man šķiet nesvarīgas, maniem sadarbības partneriem ir svarīgas.
Kāpēc jūs izvēlējāties pāriet darbā uz Maxima Latvija?
Sākšu ar to, ka Maxima cilvēki mani uzrunāja. Būtisku lomu nospēlēja fakts, ka šis bizness ir vairākas reizes lielāks, nekā bija Ķekavas putnu fabrikā. Maxima Latvija ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā un Maxima Grupe – viens no lielākajiem koncerniem Baltijā. Man tas bija izaicinājums profesionālajā ziņā – saskatu izaugsmes iespējas. Tie jautājumi, kas šobrīd jārisina, man personīgi šķiet ļoti saistoši. Protams, ir vēl pāris papildu faktoru, kas jāņem vērā. Nekad neesmu bijis putnkopības speciālists, tā nav mana profesija. Putnu fabrikā Ķekava es nokļuvu, lai stabilizētu uzņēmuma darbību. Kopā ar jaunajiem akcionāriem mēs izstrādājām putnu fabrikas attīstības plānu un sākām to īstenot. Varbūt manī ir palicis neliels rūgtums par to, ka neizdevās šo attīstības plānu līdz galam realizēt, taču esmu pārliecināts, ka arī šeit, Maxima, ir daudz lielu un interesantu lietu.
Kādi būs pirmie darbi, ko plānojat paveikt?
Pirmais darbs ir iepazīties ar kolektīvu, iekšējo kultūru, darba vidi, darbinieku profesionalitāti un tikai tad izstrādāt tālāko attīstības stratēģiju. Daži attīstības scenāriji šobrīd jau ir manā galvā, bet domāju, ka vēl par ātru ar tiem dalīties.
Cik liela ir jūsu lēmumu pieņemšanas brīvība? Vai pamatā tie netiek pieņemti Maxima Grupe vadības līmenī?
Maxima Grupe ir holdingkompānija, kurai pieder uzņēmumi piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā. Katrā valstī par šīs grupas uzņēmumiem atbild konkrētās valsts uzņēmuma vadītājs, kas izstrādā un realizē attīstības stratēģiju. Protams, visi būtiskie lēmumi visu valstu līmenī tiek pieņemti Maxima Grupe. Katras valsts uzņēmuma vadītājs pieņem un īsteno lēmumus savā valstī, taču tie, protams, nevar būt pretrunā ar grupas vadlīnijām. Kas attiecas uz Maxima zīmola politiku, tur Maxima vadītāji dažādās valstīs neko pēc saviem ieskatiem nevar mainīt, taču jautājumi, kas saistīti ar uzņēmuma attīstības stratēģiju un preču sortimentu, ir katras valsts un tā vadītāja kompetence.
Kāda ir Jūsu personiskā attieksme pret Zolitūdes traģēdiju? Vai kāds no jūsu tuviniekiem, paziņām ir tajā cietis?
Nē, mani tuvinieki šajā traģēdijā nav cietuši. Notikušais Zolitūdē ir viens no atjaunotās neatkarīgās Latvijas lielākajiem traģiskajiem notikumiem. Šādi notikumi atstāj dziļu iespaidu uz sabiedrību kopumā. Strādā parlamentārā izmeklēšanas komisija, ir notikušas izmaiņas likumos, un jācer, ka šis darbs tiks turpināts. Te ir runa ne tikai par normatīvās bāzes sakārtošanu, bet arī par pārvaldes funkcijām, – cik uzņēmums pats ir gatavs, cik gatavi ir mūsu civilās aizsardzības dienesti, kas ir tās jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi? Ļoti ceru, ka tiks izdarīts viss iespējamais, lai šādi notikumi nākotnē neatkārtotos!
Visu interviju Gatavs konkurencei lasiet 2. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.