Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Berlīnē atvērts Latvijas modes un dizaina konceptveikala Paviljons pop-up veikals Po Berlin, lai izprastu modes patērētāja paradumus un konkurenci

«Plāns atvērt veikalu Berlīnē jau labu laiku ir mūsu «jāizdara» sarakstā. Pie mums atgriezās kolēģis, kurš bija uzkrājis pieredzi darbā Berlīnē ar iniciatīvu par Po Berlin atvēršanu. Apspriežoties un izskatot iespējas, sapratām, ka ir īstais brīdis projektu realizēt un nonācām līdz oficiālam paziņojumam par atklāšanas pasākumu 1. jūlijā, kas sakrīt ar brīdi, kad Berlīnē ir daudz izstādes un modes skates un tāpēc tur koncentrējas daudz modes industrijas pārstāvju,» stāsta Elīza Ceske-Feldmane, Paviljons līdzīpašniece. Po Berlin projekta autors un veikala vadītājs Rūdolfs A. Packēvičs teic, ka, strādājot Berlīnē un iepazīstot Berlīnes modes tirgu, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un kreatīvu ārieni, šķita, ka Latvijas dizaineriem ir liels potenciāls būt ievērotiem. «Po Berlin mērķis ir izvirzīt alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm, piedāvāt līdzvērtīgu kvalitāti, tomēr atšķiroties ar savu pozicionējumu – atšķirīgu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu,» viņš teic.

Pagājušajā nedēļas nogalē Berlīnē tika atvērts nu jau otrais Paviljona pop-up projekts - Po Berlin (Paviljons Berlin), kas ir pirmais konceptveikals ārpus Latvijas robežām, kurš fokusējas uz latviešu dizaineru darbiem, informē konceptveikala Paviljons līdzīpašniece Elīza Ceske-Feldmane.

Gūstot pieredzi Berlīnē pagājušajā gadā, ir apstiprinājies Berlīnes tirgus potenciāls, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un vēlmi izvēlēties dizaineru apģērbu. Šajā gadā Po Berlin mērķis ir audzēt zīmola atpazīstamību Berlines tirgū, piedāvājot alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm. Po Berlin atšķiras ar unikālu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu nekā tas ir vietējā dizaina precēm lidzīgā kvalitātē.

«Pagājušajā gadā sākām stāstīt Berlīnei savu stāstu par Latvijas dizaina identitāti,» stātsta E. Ceske- Feldmane. «Mūsu zīmoli ar katru gadu attīstās arvien straujāk un kļūst starptautiski arvien konkurētspējīgāki, tāpēc arī pārdošanas iespējas ar katru gadu paplašinās,».

Divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, žurnālistiem stāsta Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Projektu galvenokārt finansē DNB banka, atzīmē Ķirsons.

Viņš arī norāda, ka Lido attīstībai Rietumeiropā ir tālejoši mērķi. Vācija kā starta vieta izvēlēta, jo Latvijas un Vācijas vēsturiskā saikne veidojusi līdzīgu ēdienu kultūru. Savukārt Berlīne ir dinamiska lielpilsēta, kur pastāv liels pieprasījums pēc daudzveidīga ēdienu piedāvājuma.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido plāno izveidot tīklu ar vismaz 15 ēdināšanas vietām, teica Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Taču uzņēmums Vācijā plāno attīstīties arī ārpus Berlīnes. «Divu līdz trīs gadu laikā mums būs 15 vietas, un tās būs tikai Berlīnē. Plānojam paplašināties arī ārpus tās.»

Tiesa, patlaban sīkāku informāciju par paplašināšanos Vācijā, kā arī citās Eiropas valstīs Ķirsons vēl nevarēja izpaust.

Komentējot līdz šim Berlīnē atvērto divu bistro darbību, Ķirsons bija atturīgāks, sakot, ka līdzšinējais sniegums esot vērtējams pozitīvi. Taču par finanšu rādītājiem varēšot runāt vien pēc kādiem pieciem vai sešiem mēnešiem.

«Darbu Vācijā pirmajos divos bistro vērtējam pozitīvi. Zinu droši, ka pusdienlaikā mūsu bistro Vācijā ir tik pilni, ka nav vietas, kur papīram nokrist. Par finansēm varēsim runāt pēc pieciem mēnešiem vai pusgada,» atzīmēja Ķirsons.

Berlīnē ceturtdien izcēlās tūkstošiem īrnieku protesti pret Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas ceturtdienas lēmumu, ar kuru tā atzinusi par nelikumīgu Berlīnes lēmumu iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem, lai cīnītos pret mājokļu izmaksu straujo kāpumu galvaspilsētā.

Tiesa lēma par labu kristīgo demokrātu (CDU) un brīvo demokrātu (FDP) deputātiem, kas Berlīnē atrodas opozīcijā, un piekrita viņu argumentam, ka īres politika atrodas federālajā, nevis zemju jurisdikcijā.

Berlīnes Senāts, kuru kontrolē sociāldemokrātu (SPD), "zaļo" un kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") koalīcija, likumu par īres cenu iesaldēšanu uz pieciem gadiem pieņēma 2020.gada janvārī. Tas bija pirmais šāds solis Vācijā.

Vairāki tūkstoši cilvēku ceturtdienas vakarā Berlīnē izgāja demonstrācijā, aicinot uz īres cenu iesaldēšanu valsts līmenī un kritizējot Federālās konstitucionālās tiesas lēmumu.

Demonstranti pieprasīja, lai politiķi vērstos pret "īres cenu neprātu", un daudzi no viņiem dauzīja kastroļu vākus.

Berlīnē un Frankfurtē stāsies spēkā stingrāki pulcēšanās ierobežojumi un tiks ierobežots bāru un kafejnīcu darbalaiks, otrdien paziņojušas varasiestādes.

Berlīnē stingrāki pulcēšanās ierobežojumi būs spēkā naktī no plkst.23 līdz plkst.6, kad būs atļauts pulcēties maksimums pieciem cilvēkiem no dažādām mājsaimniecībām.

Dienā ārpus telpām joprojām būs atļauts pulcēties līdz 50 cilvēkiem, bet telpās - līdz desmit cilvēkiem. Līdz šim telpās drīkstēja pulcēties līdz 25 cilvēkiem.

Bāriem, restorāniem un veikaliem ļauts strādāt vēlākais līdz plkst.23.

Izņēmumi būs aptiekas un degvielas uzpildes stacijas, bet tajās vairs nedrīkstēs naktī tirgot alkoholu.

Ierobežojumu mērķis ir izskaust privātas un nelegālas ballītes, ko Berlīnes varasiestādes uzskata par galveno dzinuli jauna koronavīrusa izplatībā.

Jaunie ierobežojumi stāsies spēkā sestdien un ilgs vismaz līdz 31.oktobrim.

Jau tuvākajā Latvijas modes un dizaina preču konceptveikals Paviljons plāno attīstīt tirdzniecību Vācijā, jo pop-up veikala Po Berlin mērķis par tirgus izpēti un alternatīvu piedāvāšanu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm ir sasniegts

Jūlijā Berlīnē darbojās īstermiņa jeb pop-up veikals Po Berlin, kas ir pirmais konceptveikals ārpus Latvijas robežām, kas fokusējas tieši uz latviešu dizaineru darbiem. Veikals šajā formātā darbojās no jūlija līdz augusta vidum. Tas atradās tūristu iecienītajā Mittes rajonā – Torstrasse 161. Veikala komanda ar izvēlēto vietu un veikala darbību ir apmierināta.

«Izvēlētais rajons ir attaisnojis uz sevis liktās cerības. Saistībā ar apkārtesošajiem kaimiņiem – interesantiem konceptveikaliem, mākslas galerijām un tūristu iecienītām stilīgām kafejnīcām un bāriem – cilvēku plūsma šajā rajonā ir laba, turklāt šeit cilvēki nesteidzīgi pavada laiku, kas iepirkšanās vidi padara pievilcīgu,» stāsta Elīza Ceske-Feldmane, konceptveikala Paviljons līdzīpašniece.

Ēdināšanas kompānija AS Lido tuvāko piecu gadu laikā iecerējusi atvērt līdz 100 restorāniem, informēja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viņš skaidroja, ka to būtu iespējams panākt, piesaistot investoru uzmanību Vācijā. «Piemēram, pēdējo objektu Tallinā atvērām, paši neko neieguldot. Šī objekta izveidē investēja investori no Norvēģijas.»

Jautāts, vai paplašināt restorānu tīklu nebūtu vieglāk, izmantojot franšīzes modeli, Ķirsons atzina, ka tas, iespējams, būtu vieglāk, taču viņam nav pārliecības par to, vai ar franšīzes modeli būs iespējams nodrošināt to kvalitāti, ko paredz Lido.

«Investīcijas saplānotas vēl uz vismaz trīs gadiem. Nākamgad ceram paplašināties Vācijā. Sagaidām, ka Vācijā mūs iepazīs un aicinās atvērties arī citās pilsētās,» norādīja Ķirsons.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē tiks organizēts referendums par ierosinājumu piespiest lielās nekustamo īpašumu kompānijas pārdot tūkstošiem dzīvokļu pilsētai.

Petīcijai ar šo ierosinājumu izdevās savākt 183 711 parakstus, kas ir vairāk nekā nepieciešamie 172 000 parakstu, lai panāktu referenduma sarīkošanu.

Lai gan konkrēts datums vēl nav izraudzīts, domājams, ka referendums notiks 26.septembrī reizē ar Bundestāga Berlīnes reģionālā parlamenta vēlēšanām.

Iniciatīva paredz ekspropriēt "Deutsche Wohnen & Co" un citus Berlīnes lielos nekustamo īpašumu uzņēmumus, kam pieder vismaz 3000 dzīvokļu.

Iniciatīva paredz, ka pilsētas rīcībā nonāks vairāk nekā 240 000 mājokļu, kas tiks pārvaldīti "demokrātiskā, caurspīdīgā veidā sabiedrības interesēs".

No Berlīnes 3,7 miljoniem iedzīvotāju gandrīz 80% īrē mājokļus, kuru cenas no 2007.gada līdz 2019.gadam pieaugušas par gandrīz 85%.

Veikals Broken English, kas tirgo Lielbritānijā ražotas preces, Vācijas galvaspilsētā Berlīnē darbojies vairāk nekā 20 gadus. Tomēr, saskaroties ar neskaidro Brexit procesu, veikals, kas ir atkarīgs no importētām precēm, slēgs savas durvis, vēsta The Local.

«Pēdējos gados - kopš Brexit referenduma - diskusijas par Brexit ir ikdiena,» saka Deila Karra, kuras dzimtā vieta ir Šefīlda Anglijā. Berlīnē viņa dzīvo kopš 1978. gada.

66 gadus vecā D. Karra Lielbritānijas preču veikalu Berlīnē vada kopā ar vīru Robinu. Lai gan viņi plānoja pensionēties, Brexit referenduma rezultāts un tam sekojošā neskaidrība bijis katalizators viņu lēmumam likt punktu šim biznesam.

Veikals Broken English beigs pastāvēt, bet D. Karra atzīst, ka tam bijusi būtiska loma viņas dzīvē: «Šis bizness mainīja visu manu dzīvi. Nevis tāpēc, ka es pārdevu ceptas pupiņas un tamlīdzīgas lietas, bet tāpēc, ka es satiku patiešām interesantus cilvēkus. »

Kapitālismam ir īstie līdzekļi cīņai ar nevienlīdzību, jo tas rada nodokļu ieņēmumus labklājības sadalīšanai, vizītes gaitā Berlīnē sacīja uzņēmuma «Microsoft» dibinātājs un filantrops Bils Geitss.

Viņš atzina, ka tikai ar grūtībām spēj iztēloties sistēmu, kas tikpat labi kā kapitālisms spētu nodrošināt medicīnu un elektrību, gādāt par iedzīvotāju lasīt un rakstītprasmi.

«Nav liecību, ka alternatīva sistēma strādā labāk,» žurnālistiem Berlīnē sacīja Geitss.

Kapitālisma sistēma pieļauj nodokļu līmeņa noteikšanu bagātību sadalīšanai, viņš skaidroja.

Valstis, kas iet citu ceļu, daudzu vērtējumā cieš neveiksmi. Ziemeļkorejiešiem ir «šausmīga dzīve», bet Venecuēlas piemērs ir liecība tam, kas notiek, ja ir fiksētas cenas, skaidroja Geitss.

Viņš ieradies Berlīnē uz paša līdzdibinātās iniciatīvas «Grand Challenges» ikgadējo sanāksmi.

Ilgstoši par pasaules bagātāko cilvēku uzskatītais Geitss šobrīd žurnāla «Forbes» bagātnieku sarakstā ieņemt otro vietu aiz tīmekļa tirdzniecības giganta «Amazon» dibinātāja Džefa Bezosa.

Jaunatvērtajiem Lido restorāniem Vācijā darbiniekus atrod tur dzīvojošo latviešu vidū, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Divos nule kā atvērtajos Lido restorānos Vācijas galvaspilsētā Berlīnē aptuveni 60% no visiem darbiniekiem ir latvieši, tajā skaitā arī tie, kuri Berlīnē dzīvo jau ilgāku laiku. A/s Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa DB stāsta, ka tāds bija plāns – pirmie objekti Vācijā tiks vērti vaļā sadarbībā ar Latvijas kolēģiem, piesaistot darbiniekus no Latvijas un Berlīnes. Pēc R. Auziņas teiktā, atsaucība ir liela. Viena no oficiantēm, kura turpmāk strādās Lido restorānā tirdzniecības centrā Alexa, DB stāsta, ka dzīvo Berlīnē jau četrus gadus un studē dizainu, bet turpmāk uz pusslodzi strādās Lido. Arī a/s Lido dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons DB iepriekš norādīja, ka uzņēmums vēlas piedāvāt latviešiem darba iespējas Lido bistro Vācijā. «Ja atveram desmit objektus Vācijā, mums ir nepieciešami 400 darbinieki. Ja no Latvijas paņemsim 80% darbinieku, tad dosim labas darba vietas Vācijā,» piebilda G. Ķirsons.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Ceturtdaļgadsimtu pēc Vācijas atkalapvienošanās Berlīnē atgriezīsies milzu Ļeņina galva, kas līdz šim, sen aizmirsta, mierīgi dusēja smilšu bedrē, apbedīta zem akmeņu kaudzes, kurā bija apmetusies ķirzaku kolonija.

Ceturtdien asiņainā boļševiku režīma pirmais līderis, iemiesots 3,5 tonnas smagā granīta bluķī, «augšāmcelsies» no sava kapa un piebiedrosies citām vēsturiskām skulptūrām, kuras no septembra būs iespējams aplūkot Špandavas citadelē.

«Ļeņins vienmēr bijis iecerēts kā ekspozīcijas sastāvdaļa, jo tā ir īpaša statuja, kaut vai ņemot vērā tikai tās izmērus,» saka projekta kuratore Andrea Teisena.

Līdzīga milzu Ļeņina biste savulaik kļuva par pazīstamās vācu kinokomēdijas Good Bye Lenin! «zvaigzni», taču šajā kinolentē boļševiku vadonim atvēlētā loma bija nepateicīga. Komunistu elku neceremoniāli virs atkalapvienotās Berlīnes jumtiem nebūtībā aiznesa helikopters.

Berlīnes pilsēta nule kā ir pieņēmusi likumu, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem. Lai izīrētāji pirms tam tās nepaceltu, īres maksu paaugstināšana aizliegta jau kopš šā gada 18. jūnija, un tā skar apmēram 1,5 miljonus dzīvokļu.

Jāatgādina, ka šāds likums nav radies pēkšņi vai nejauši. Berlīnē, tāpat kā citās Vācijas lielākajās pilsētās, ir akūts īres dzīvokļu trūkums un kopš 2008. gada īres cenas ir dubultojušās.

Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta ekonomists Klauss Mihelsens norāda, ka vidēji Vācijas iedzīvotāji dzīvoklim un komunālajiem maksājumiem tērē trešdaļu no saviem ienākumiem. Vācijas īpatnība un atšķirība, piemēram, no Latvijas ir tā, ka vairāk nekā puse cilvēku, bet Berlīnē pat 85%, dzīvokļus īrē. Berlīnē pēdējā gada laikā ir notikuši vairāki vērienīgi iedzīvotāju protesti pret mājokļu nepieejamību un augstajām īres cenām. Protestētāji pat pieprasa valstij nacionalizēt lielāko privāto īres dzīvokļu īpašnieku – Deutsche Wohnung, kam pieder vairāk nekā 100 000 dzīvokļu.

2018. gadā audzis apgrozījums lielākajā daļā «LIDO» restorānu, un mātes uzņēmums AS «LIDO» bijis lielākais Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksātājs ēdināšanas sektorā Rīgā, kopumā valsts budžetā iemaksājot teju 11 miljonus eiro, kas ir par 12,3% vairāk nekā iepriekš, informēja «LIDO» pārstāve Inese Blaune.

Kopumā pērn «LIDO» grupa strādājusi ar 54 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2017. gadā, un ar 1,9 miljonu eiro peļņu, par 77% uzlabojot iepriekšējā gada rezultātus.

«LIDO» grupas mātes uzņēmums ir AS «LIDO», kam ir vairāki meitas uzņēmumi (SIA «LIDO DOMINA», SIA «LIDO nekustamie īpašumi», OU «LIDO Eesti», OU «LIDO Mustamae», OU «ODIL Eesti» un GmbH «Kirsons»).

AS «LIDO» pērn strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro, liecina Firmas.lv informācija, ziņo aģentūra LETA. Vadības ziņojumā AS «LIDO» kraso peļņas samazinājumu skaidro ar apjomīgu uzkrājumu izveidošanu nedrošajiem aizdevumiem un šaubīgajiem pircēju un pasūtītāju parādiem par kopējo summu 2,9 miljoni eiro. AS «LIDO» 2017.gadā strādāja ar 38,584 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2016.gadā, bet peļņa pieauga 7,7 reizes un bija 1,767 miljoni eiro.

Vācijas mājokļu īres tirgū turpina pieaugt cenas, jo pieprasījums pilsētās ir augsts, jaunu mājokļu būvniecība norit lēni un nekustamā īpašuma investori atliek pirkumus.

Šogad pirmajā pusē Berlīnē, Hamburgā, Ķelnē, Frankfurtē, Diseldorfā, Štutgartē un Leipcigā vidējā īres maksa pieauga par 6,7%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Jones Lang LaSalle" (JLL) apkopotie dati. Pērn janvārī-jūnijā īres cenu kāpums bija 3,7%.

Visvairāk īres maksa pieauga Berlīnē un Leipcigā, kur salīdzinājumā ar pagājušo gadu īres cenu kāpums ir mērāms ar divciparu skaitli. JLL paskaidroja, ka Berlīnē pērn iebraucēju skaits no pilsētas aizbraukušo skaitu pārsniedza par 86 000, bet tirgū nonāca tikai 17 000 jaunu dzīvokļu. Speciālistu vērtējumā situācija Eiropas lielākās ekonomikas galvaspilsētas mājokļu tirgū kļūst arvien saspringtāka.

AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkuma par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi pirmajā kārtā ir pieteikušies pieci pretendenti, informēja PV pārstāvis Egons Ālers.

Šodien plkst.10 noslēdzās PV izsludinātā elektrovilcienu iepirkuma pirmās kārtas pieteikumu iesniegšanas termiņš. Pieteikumus iesniedza Patentes Talgo S.L, Stadler Polska Sp. z o.o., Uraļskije lokomotivi, Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. un Škoda vagonka a.s..

«Iepirkuma procedūra tika organizēta ar mērķi uzrunāt iespējami plašu pretendentu loku, paredzot, ka tas mums ļaus iegūt atbilstošu piedāvājumu par vislabāko cenu. Industrijas interese par iepirkumu bijusi augstākā, kāda līdz šim novērota šāda līmeņa iepirkumos Latvijā un tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizu iepirkuma formu, kas veicina konkurenci un nākotnē nodrošinās iespējami izdevīgākus nosacījumus jauno elektrovilcienu iegādei,» norādīja PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Šorīt tehnisku iemeslu dēļ tika atcelts lidsabiedrības airBaltic reiss no Rīgas uz Berlīni un no Berlīnes uz Rīgu, informē airBaltic pārstāve Alise Briede.

Reisus nebija iespējams izpildīt arī ar rezerves lidmašīnu. Taču uzņēmumā plānota būtiska situācijas uzlabošanās pēc jauno Kanādā ražoto CS300 lidaparātu saņemšanas.

Lidsabiedrība airBaltic izsaka nožēlu par izmaiņām pasažieru ceļošanas plānos. Lidsabiedrība darīja visu iespējamo, lai visiem pasažieriem tiktu piedāvātas alternatīvas ceļošanas iespējas ar tuvākajiem iespējamiem airBaltic un citu aviokompāniju reisiem, kā arī gaidīšanas laikā pasažieriem tiek piedāvāti maltīšu kuponi. Pasažieriem, kuri nevēlēsies izmantot lidojumu alternatīvas, tiks atdota pilna biļešu cena, informē Briede.

No dienas, kad lietuvieši izveidoja tiešās piegādes risinājumu e-komercijai Oberlo, līdz apvienošanās piedāvājumam no Shopify pagāja vien 11 mēneši

Oberlo ir izveidots 2015. gadā. «No pirmās dienas tas bija masu «hits». Kļuvām par Nr.1 risinājumu Shopify platformā, palīdzējām rasties daudziem jauniem tirgotājiem, ļoti ātri daudzi sāka izmantot šo risinājumu. No Oberlo izveides līdz brīdim, kad Shopify mūs uzrunāja, pagāja 11 mēneši. Nebija pagājis pat gads. Tas nedaudz mainīja uzņēmuma dinamiku – precīzi nezinājām, ko nākotne nesīs,» atzīst Andrjus Šlims (Andrius Šlimas), Oberlo UAB līdzdibinātājs. Vienlaikus uzņēmumam bija saruna par finansējuma piesaisti ar InReach Ventures, kas ir Londonā bāzēts riska kapitāla fonds. Viņš teic, ka kompānija nepiesaistīja investīcijas, bet sadarbojās ar šo fondu, kas bija padomdevējs un instruments panākumos. «Reizēm cilvēkus vietējā tirgū mulsina tas, ka neesam piesaistījuši finansējumu, kas tehniski ir tiesa, jo mēs ieguvām līdzekļus pašā pēdējā brīdī, tieši pirms tam, kad noslēdzās apvienošanās,» saka A. Šlims.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē baņķiera Jorga Voltmana vadībā joprojām ražo slaveno KPM porcelānu.

Kā liecina Rundāles pils muzeja informācija, 1751. gadā Berlīnē tirgotājs Vilhelms Kaspars Vegeli izveidoja Prūsijā pirmo porcelāna ražotni. No 1761. gada manufaktūru finansēja uzņēmējs Johans Ernsts Gockovskis, bet 1763. gadā to nopirka karalis Frīdrihs II. Manufaktūru pārdēvēja par Königliche Porzellan Manufaktur Berlin, saīsināti KPM, kā to sauc joprojām.

Saglabāta arī sākotnējā zīme – zils zemglazūras karaļa scepteris no Prūsijas-Brandenburgas ģerboņa.

Fotogrāfijas no ražotnes skatāmas galerijā!

#1/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#2/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#3/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#4/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#5/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#6/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#7/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#8/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#9/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#10/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#11/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#12/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#13/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#14/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#15/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#16/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#17/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#18/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#19/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#20/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#21/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#22/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#23/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#24/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#25/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#26/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#27/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#28/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#29/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

#30/30

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē šodien notiek divu restorānu Kirsons atklāšana. Apmeklētājiem jaunās ēstuves būs pieejamas no 20.maija.

Kā novēroja DB, restorānu atklāšana pulcējusi daudzus viesus no Rīgas - apmeklētāju vidū ir gan eksprezidents Valdis Zatlers ar kundzi, gan Rīgas mērs Nilš Ušakovs ar kundzi, kā arī pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens ar sievu.

Jau ziņots, ka divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, pastāstīja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.