Igaunijā un Lietuvā jau domā par cita veida ātruma pārkāpumu fiksēšanu; Latvijā kontrolēšana varētu sākties janvāra beigās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijā divus gadus pēc neveiksmīgās Vitronic (vēlāk V-Traffic) fotoradaru ieviešanas vēl tikai tiek testēts pirmais stacionārais fotoradars, kaimiņvalstīs jau izskata iespēju, kā sodīt pārkāpējus nevis par ātruma pārkāpšanu konkrētā momentā, bet gan garākā ceļa posmā.

«Šobrīd Gatso tipa radaru uzstādīšana (autoceļa Rīga–Ventspils 22,5. kilometrā pie Varkaļu kanāla) notiek saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar CSDD. Pirmais radars ir uzstādīts pagājušajā gadā un šobrīd darbojas testa režīmā. Vēl seši radari tiks uzstādīti 21. janvārī,» DB norāda fotoradaru uzstādītājas SIA Reck valdes priekšsēdētājs Viesturs Kaģis. Pēc viņa teiktā, visi uzstādītie radari būs verificēti atbilstoši Latvijas likumdošanai. Savukārt pārējie radari tiks uzstādīti tiklīdz Reck saņems radaru uzstādīšanai atbilstoši sagatavotas vietas, kā tas paredzēts līgumā. Par radaru uzstādīšanas vietu nodrošināšanu un sagatavošanu atbilstoši tehniskajām prasībām Reck neatbild. Pirmais fotoradars varētu sākt fiksēt pārkāpumus jau janvāra beigās, pieļauj CSDD pārstāve Agnese Korbe.

Valsts policija savā mājaslapā publicējusi 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas.

20 iespējamie radari plānoti Rīgā, tāpat vairāki tiks izvietoti Rīgas reģionam tuvākajos novados. Radari var tik izvietoti uz gandrīz visiem valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī nelielu pilsētu centrālajās ielās, piemēram, pie Saldus ģimnāzijas.

Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka radari var atrasties tuvu valsts robežai, piemēram, mērierīci policija plāno izvietot Zilupes novadā, Zaļesjes pagastā, uz autoceļa Ludza-Krievijas robeža.

Ar iespējamajām atrašanās vietām iespējams iepazīties šeit.

Tuvākajā laikā sāks darboties 12 jaunie pārvietojamie fotoradari. Šobrīd mērierīces izmanto testa režīmā un autovadītāji vēl netiek sodīti.

Tuvākajās dienās uz Latvijas ceļiem sāks darboties četri jauni stacionārie fotoradari. Tie atradīsies Pūrē, Durbē, Lilastē un Baldonē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļa.

«Četri jaunie radari jau ir uzstādīti un pirms to atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, uz kurām norādīts ātruma mērierīces atrašanās vietā atļautais braukšanas ātrums. CSDD vērš autovadītāju uzmanību, ka braukšanas ātruma režīms vienmēr un ne tikai šajās vietās ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai fotoradars darbojas vai ne,» norāda direkcijā.

Tādējādi uz Latvijas ceļiem kopumā darbosies 52 stacionārie fotoradari.

CSDD atgādina, ka valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz līdz 2018.gadam uz Latvijas ceļiem kopumā uzstādīt 100 ātruma mērierīces, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli. Līdz šī gada beigām plānots uzstādīt vēl astoņus radarus. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40 jauni stacionārie fotoradari, nodrošinot to, ka līdz nākamā gada beigām Latvijā kopumā darbojas 100 radari.

Ņemot vērā traģisko satiksmes negadījumu statistiku, tuvākajā laikā uz bīstamākajām šosejām Latvijā parādīsies informatīvie displeji. To uzdevums būs uzrādīt ātrumu, kādā garām brauc katra konkrētā automašīna, trešdien raksta laikraksts Diena.

Ja atļautais braukšanas ātrums tiks ievērots, ekrānā parādīsies smaidīga zaļa sejiņa, ja ne – dusmīga un sarkana. Latvijas valsts ceļu vadītājs Jānis Lange Dienai atklāj, ka kopumā paredzēts uzstādīt 11 šādu ekrānu.

Uz jautājumu, vai lielāks efekts nebūtu no fotoradaru uzstādīšanas, viņš īsti neatbild: «Mūsu mērķis nav sodīt, bet panākt, lai cilvēki ievērotu noteikto braukšanas ātrumu. Ārvalstu pētījumi apliecina, ka ātrums šajās vietās samazinās par apmēram 10 km/h.»

Uz to, vai fotoradaru darbošanās laikā uz ceļiem gāja bojā mazāk cilvēku, ļoti precīzi atbild statistika. 2012. gadā, kad darbojās Vitronic fotoradari, ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 177 cilvēki. 2013. gadā radari tika novākti, un statistika liecina, ka uz ceļiem dzīvība tika atņemta 179 cilvēkiem. Pērn bojāgājušo skaits sasniedza 212, tomēr šis skaitlis ne tuvu nav rekords. Piemēram, 2003. gadā satiksmes negadījumos nomira 532 personas. Deviņdesmito gadu sākumā šis skaitlis teju sasniedza tūkstoti.

Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.

Kopš savas darbības sākuma stacionārie fotoradari fiksējuši 1013 pārkāpumus un lielākais antirekords fiksēts uz ceļa Tīnūži-Koknese, kur spēkrats traucies ar ātrumu 167 kilometri stundā, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Pirmais stacionārais fotoradars sāka darboties 12.februārī, bet šobrīd darbojas kopumā jau deviņas stacionārās mērierīces.

Visbiežāk ātrumu pārkāpuši BMW, Audi un Volkswagen automašīnu vadītāji. Visbiežāk pārkāpumi fiksēti otrdienās un trešdienās.

Lielākā daļa šoferu ātrumu pārsnieguši par 20 kilometriem. Četros gadījumos autovadītāji braukuši ar 140 kilometriem stundā lielu ātrumu.

Bez stacionārajiem radariem joprojām darbojas 2008.gadā iegādātie Valsts policijas pārvietojamie fotoradari. Tehnisku iemeslu dēļ šobrīd strādā tikai divi. Šīs mērierīces kopš gada sākuma fiksējušas 885 ātruma pārkāpumus. Pārkāpumi visbiežāk konstatēti sestdienās un svētdienās.

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 8.novembra konceptuālo ziņojumu par stacionāro fotoradaru ieviešanas gaitu, otrdien, 6.decembrī uz Latvijas autoceļiem sāks darboties otrajā kārtā paredzētie 20 stacionārie fotoradari, informē CSDD.

Tas nozīmē, ka kopumā uz Latvijas autoceļiem darbosies 40 stacionārie fotoradari, jo 20 ātruma mērierīces uzstādītas un darbojas pirmās stacionāro fotoradaru ieviešanas kārtas ietvaros.

Stacionāro fotoradaru atrašanās vietas tika izvēlētas, izvērtējot simtiem ceļu satiksmes negadījumu statistiku, melnos punktus un informāciju par ceļu posmiem ar intensīvu satiksmes plūsmu. Triju gadu laikā vietās, kur paredzēts uzstādīt mērierīces, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi, cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājuši astoņi. Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS Latvijas Valsts ceļi un pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā uzstādīti stacionārie fotoradari.

Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradīsies Rīgā un tās apkārtnē, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā publiskotā karte.

Rīgā fotoradari būs izvietoti Krasta ielā, Brīvības gatvē, Kalnciema ielā, uz Dienvidu tilta nobrauktuves. Divi fotoradari atradīsies uz Jūrmalas šosejas pie satiksmes mezgla ar autoceļu Salaspils-Babīte. Vēl divi fotoradari būs izvietoti uz autoceļa A8 pie divlīmeņu satiksmes mezgla ar autoceļu A5 Salaspils-Babīte.

Viens fotoradars būs izvietots Sējas novadā, Murjāņos, vēl viens Carnikavas novada Garciemā. Tāpat pa fotoradaram būs izvietots pie pievedceļa Muceniekiem, uz Daugavpils šosejas, pie pagrieziena uz Saulkalni, pie jaunās Kokneses šosejas un Mālpils - Ķeguma ceļa krustojuma. Tāpat viens fotoradars būs izvietots pie Jelgavas šosejas krustojuma ar ceļu pie Ozolniekiem.

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Stacionārie fotoradari, kas atrodas uz Latvijas autoceļiem, par kuriem Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteiktā kārtībā ir jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete, uzsākuši kontrolēt vinjetes esamības faktu.

Tas nozīmē, ka stacionārie fotoradari turpmāk fiksēs ne vien ātruma pārkāpumus, OCTA un tehniskās apskates derīgumu, kā tas bijis līdz šim, bet arī vinjetes esamību.

Jau vēstīts, ka par Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikto autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti no šā gada 1.janvāra jāmaksā arī par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir no 3000 līdz 3500 kilogramiem. Kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3000 līdz 3500 kilogramiem nodevas dienas likme ir seši eiro, nedēļas likme - 14 eiro, mēneša likme - 28 eiro, bet gada likme - 300 eiro.

Ja stacionārais fotoradars vienam transportlīdzeklim fiksēs vairākus pārkāpumus, sods tiks piemērots tikai par lielāko pārkāpumu. Piemēram, ja auto tiks pieķerts par ātruma pārsniegšanu, bet tam nebūs derīga arī OCTA, tehniskā apskate, kā arī vinjete, tad sods tiks piemērots par lielāko pārkāpumu.

No 20 vietām, kurās plānots izvietot stacionāros fotoradarus un kuras jau iezīmētas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapas interaktīvajā kartē, šobrīd reāli darbojas pieci radari. Valsts policija (VP) pirmo rezultātu apkopojumu sola ap marta vidu, kad būs apritējis mēnesis kopš pirmo divu radaru uzstādīšanas. Taču visas zīmes rāda, ka jaunais mēģinājums ieviest fotoradarus varētu būt veiksmīgāks nekā iepriekšējais, kas beidzās, 2012. gadā laužot līgumu ar firmu V-Traffic (pirms tam Vitronic Baltica un partneri), ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Kā Diena jau ziņoja, pirmie divi fotoradari sāka darboties 12. februārī, bet vēl trīs – apmēram nedēļu vēlāk. VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava Dienai stāsta, ka pirmos datus varētu apkopot nākamnedēļ. Taču pirms šo datu publiskošanas CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa kā labo piemēru jau min fotoradaru, kas atrodas uz autoceļa A8 pie pagrieziena uz Ozolniekiem – ja 2014. gada monitoringa rezultāti rādījuši, ka ātrumu šai vietā par 10 km/h un vairāk pārsnieguši ap 65% autovadītāju, tad pēc radara uzstādīšanas pārkāpēju esot tikai 5–7%. «Process ir sācies lēnām un stabili,» par radaru uzstādīšanu saka I. Bērziņa.

Valsts policija (VP) jau vairākus mēnešus neizmanto savus četrus fotoradarus, kas nozīmē, ka ātruma pārkāpējus Latvijā vairs nefiksē neviena šāda mērierīce, jo 2012.gada nogalē pēc līguma laušanas savus fotoradarus no ceļmalām aizvāca arī privātais komersants, vēsta portāls la.lv.

VP priekšnieks Ints Ķuzis teica, ka 2008.gadā iegādātie četri pārvietojamie fotoradari vairs netiek izmantoti divu iemeslu dēļ – pirmkārt, tas darīts pēc Satversmes tiesas pērn pavasarī pieņemtā sprieduma, kad par neatbilstošu Satversmei atzīts liegums automašīnu īpašniekiem pārsūdzēt fotoradaru sodus. Otrkārt, tehnisku problēmu dēļ ziemā policijas fotoradari nestrādājot.

«Tiklīdz normatīvās izmaiņas tiks ieviestas, tā mēs uzreiz liksim atkal virsū. Ziemā šīs jau krietni nolietotās mērierīces nestrādā. Privātā komersanta fotoradari varēja strādāt, bet mūsējās gan ne,» atzina Ķuzis.

Ķuzis gan mierina, ka autobraucēju ātruma kontrolē tiek izmantoti rokas radari un aptuveni 80 policijas automašīnās iemontētās mērierīces.

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.

Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pagājušā gada peļņas 2,82 miljonus eiro novirzīs stacionāro fotoradaru iegādei un direkcijas attīstībai, otrdien lēma valdība.

Tostarp fotoradaru iegādei novirzīs 2,371 miljonu eiro, bet CSDD attīstībai - 449 373 eiro. Savukārt atlikusī peļņas daļa 175 808 eiro apmērā tiks iemaksāta valsts budžetā.

Ar Ministru kabineta 2016.gada rīkojumu paredzēts četrās kārtās ieviest 100 fotoradaru, izdevumus sedzot no CSDD dividendēm. Pirmajā kārtā, kas realizēta 2015.gadā, ieviesti 16 fotoradari, otrajā kārtā (2016.gads) - 24 fotoradari, trešajā kārtā (2017.gads) - 20 fotoradaru, savukārt ceturtajā kārtā 2018.gadā paredzēts ieviest 40 fotoradaru.

CSDD peļņa 2016.gadā bija 2,996 miljoni eiro.

LASI ARĪ:

Publiskotas 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas

Cilvēki bija neapmierināti laikā, kad uz Latvijas ceļiem darbojās fotoradari, un neapmierinātība ir jūtama arī tagad, kad fotoradari uz ceļiem vairs nedarbojas, premjers Valdis Dombrovskis pauda neizpratni LR raidījumā Krustpunktā.

«Kad bija fotoradari, bija daudz sūdzību. Kad nav fotoradaru, tad atkal ir slikti,» pauda ministru prezidents.

Viņš norādīja, ka pašreiz uz ceļiem tiek palielināts mobilo ātruma mērierīču skaits, kā arī tiek gatavots deleģējums Ceļu satiksmes doršības direkcijai, kas varētu būt atbildīga par stacionāro oftoradaru ieviešanu. Premjers skaidroja, ka tālāka virzība fotoradaru uzstādīšanā būs pēc tam, kad būs gatavs minētais deleģējums.

Jau rakstīts - iespējams, ka nākamgad jauni fotoradari uz Latvijas ceļiem varētu neparādīties, par ko liecina, atbildīgo institūciju skopās atbildes uz šo jautājumu, kā arī fakts, ka budžetā nauda fotoradaru iepirkumiem nav paredzēta. Satiksmes ministrijas atbilde liecina, ka radaru ieviešana tik drīz nenotiks, jo «stacionāro fotoradaru ieviešana ir atkarīga no vairākiem aspektiem, t. sk. jautājuma turpmākas virzības Ministru kabinetā un Saeimā». Savukārt valdības iepriekš lemtais paredzot «jautājumu par finansējuma novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai izskatīt tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Ceļu satiksmes likumā, kā arī kopā ar Satiksmes ministrijas kopīgi ar Iekšlietu ministriju sagatavoto ziņojumu par fotoradaru tehnoloģisko risinājumu - lāzera metodes vai doplera metodes salīdzinošu izvērtējumu».

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 60 stacionārie fotoradari, līdz ar to ir izpildīts valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns šim gadam.

Fotoradaru karte skatāma, klikšķinot šeit.

Pēdējie uzstādītie radari sākuši fiksēt ātruma pārkāpējus Rīgā, Maskavas ielā.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis nekad nav bijis iekasēt naudu, galvenais mērķis ir samazināt ātruma pārkāpēju skaitu, ko jau izdevies panākt, uzsver Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija. Turklāt stacionāro fotoradaru vietās neesot bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

«Lai man Timrots un viņa atbalstītāji piedod, bet es viņu gribu salīdzināt ar Breivīku. Jo, tikai pateicoties tai ažiotāžai un visatļautībai, kas notiek uz ceļa, mums ir tik daudz bojāgājušo,» tik skarbi intervijā laikrakstam Diena izteicies bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

«Kādi plus 15 km/h!? A kāpēc ne plus 20 km/h? Tā varam turpināt. Policijai ir jāizvērtē konkrētās vietas bīstamais ātrums. Ja viņi grib, lai liek kaut vai plus 50 km/h, bet, ja uzskata par pareizu, lai liek kaut vai no pirmā kilometra,» viņš atbildējis, vaicāts, ko saka par to, ka varētu būt kāds ātruma pārkāpuma solis, kuru fotoradars nefiksē kā pārkāpumu.

«Viens šis tautā populārais lēmums pārtraukt fotoradaru izmantošanu rezultēsies ar pieaugumu bojāgājušo skaita ziņā šogad, bet nākošgad būs vēl lielāks bojāgājušo pieaugums. Varbūt 2015. gadā būs tāds pats negadījumu pieaugums kā 2014. gadā, un tikai pēc tam mēs varam cerēt uz kaut kādu uzlabošanos, ja sāks darboties radari. Faktiski mēs viena lēmuma dēļ zaudējām četrus piecus gadus un četrdesmit piecdesmit cilvēku dzīvību. Un tad jau vajadzēja salikt kopā, kas ir pozitīvi, kas ir negatīvi. Nevar būt tikai tautā populāri lēmumi šādos gadījumos, kas skar sabiedrības drošību. Ir jābūt striktai nostājai. Ja ir jāoperē, tad ir jāoperē un nevis jāklausās visās pacienta iegribās,» intervijā laikrakstam paudis Zivtiņš.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

No otrdienas, 21.novembra, papildus stacionārajiem fotoradariem, tiks uzsākta ceļu satiksmes uzraudzība ar Valsts policijas (VP) 12 jaunajiem pārvietojamajiem fotoradariem, informē VP Sabiedrisko attiecību nodaļas Vecākā speciāliste Ance Rozīte.

Tie uz Latvijas ceļiem tiks uzstādīti vietās, kurās visvairāk tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība.

Šī gada augusta beigās Valsts policija saņēma 12 jaunus pārvietojamos fotoradarus. Vairāk nekā divu mēnešu garumā VP ir testējusi jaunos fotoradarus uz Latvijas ceļiem, preventīvi brīdinot autovadītājus, ka drīzumā tie uzsāks darbu. Līdz šim mērierīces tika izmantotas testa režīmā un autovadītāji vēl netika sodīti, taču ir pienācis brīdis, kad fotoradari sāks fiksēt pārkāpumus, norāda VP.

Kopš fotoradaru saņemšanas brīža VP ir apzinājusi arī tos darbiniekus, kuri ikdienā nodarbosies ar fotoradaru uzraudzību uz Latvijas ceļiem. Gandrīz divu mēnešu garumā šie darbinieki ir izgājuši visas nepieciešamās apmācības jauno mērierīču lietošanā.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izvēlējusies 20 stacionāro fotoradaru atrašanās vietas un tās publiskos nākamajā pirmdienā, 3.martā, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina CSDD direktors Andris Lukstiņš.

Savukārt iepirkumu procedūru par fotoradaru iegādi varētu organizēt martā vai aprīlī un paši fotoradari, pie labvēlīgiem nosacījumiem, uz ceļiem varētu parādīties rudenī, atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.

Golubevs pastāstīja, ka fotoradaru atrašanās vietas izvēlētas sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, policiju un pašvaldības speciālistiem. Pagaidām nav zināms, cik izmaksātu stacionārie fotoradari - to parādīšot konkursa rezultāti. Iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka viena šāda radara provizoriskās izmaksas varētu būt 42 000 eiro.

Par pārvietojamo fotoradaru iegādi skaidrības nav. Golubevs skaidroja, ka konceptuāli atbalsts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē pārvietojamo fotoradaru izvietošanai ir pausts, taču pārvietojamās mērierīces būs nākamais posms, jo vispirms uz ceļiem jāuzliek stacionārie fotoradari. Tāpat pārvietojamo fotoradaru izvietošanai nepieciešams atbilstošs finansējums. Golubevs zināja teikt, ka Iekšlietu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu valdībai par nepieciešamo finansējumu gan netrafarēto policijas automašīnu, gan pārvietojamo fotoradaru iegādei.

Fotoradari apdrošināti, paredzot jebkāda veida bojājumu rašanos, tostarp ļaunprātīgu bojāšanu. Katras iekārtas atjaunošanas vērtība ir noteikta EUR 53 000 apmērā, un tās apdrošinātas uz vienu gadu, informē If Apdrošināšana.

«Saskaņā ar noslēgto līgumu starp CSDD un apdrošināšanas sabiedrību If Apdrošināšana, pakāpeniski līdz ar pārējo stacionāro fotoradaru darbības sākšanu tie tiks arī apdrošināti, lai fotoradarus aizsargātu pret jebkādu neparedzētu bojājumu rašanos. Iepriekšējā fotoradaru darbības pieredze Latvijā liecina, ka visbiežāk tie cieta no vandalisma. Šī brīža noskaņojums sabiedrībā ir krietni racionālāks, un fotoradari tiek uztverti kā viens no satiksmes drošības uzlabošanas veidiem. Turklāt par to aizsardzību gādā vairākas tajos iebūvētas drošības iekārtas,» skaidroja If Apdrošināšana Īpašuma produkta vadītājs Endijs Melecis.