Ja auto zīmols grib būt veiksmīgs Latvijā, tas nav iespējams bez konkurētspējīga apvidus auto piedāvājuma.

To Baltijas auto nozares forumā 2012 uzsvēra Andris Kulbergs, LPAA prezidents.

Piemēram, salīdzinot 2011. gada datus ar 2007. gada datiem, apvidus auto ir vienīgā auto kategorija, kas nav piedzīvojusi kritumu. 2007. gadā apvidus auto bija 24.5 % no visiem, bet 2011. gadā apvidus auto īpatsvars pieauga līdz 35.2 %. Visas pārējās auto kategorijas piedzīvojušas lielākus vai mazākus kritumus, piemēram, mazās klases auto īpatsvars sarucis no 13.6 % 2007. gadā līdz 8.3 % 2011. gadā, kompaktklase sarukusi no 24.2 % līdz 24.1 % 2011. gadā.

Daudziem auto zīmolu pārstāvjiem apvidus auto ir arī nozīmīgākā realizēto auto daļa. Piemēram, Nissan apvidus auto ir 85.2 % no visiem realizētajiem auto, Mitsubishi - 42.8 %, Dacia - 71.4 %, uzsvēra A. Kulbergs.

Patiesais nekustamā īpašuma nozarē pērn veikto darījumu skaits ar vērtību virs viena miljona latu bijis lielāks, nekā liecina zemesgrāmatas dati, bet objektīvu cenas analīzi noteikt ir ļoti grūti.

Kā Db.lv pastāstīja nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas Colliers Latvija izpilddirektors Deniss Kairāns, nekustamo īpašumu nozarē, it sevišķi pie lieliem darījumiem, daļa no visām aktivitātēm noris pārdodot uzņēmuma daļas, kam pieder nekustamais īpašums.

«Bieži vien, pērkot uzņēmuma daļas, jaunie īpašnieki nevēlas publiski par darījumu ziņot, vēl jo vairāk par šī darījuma cenu, līdz ar to tirgū objektīvu analīzi, ietverot visus darījumus izveidot nav viegli,» atzina D. Kairāns.

Otrs faktors, kas ir svarīgs pie šāda veida analīzes – ir saprast, kas ir pārdodamais objekts. «Piemēram, tiek pārdota teritorija ar vairākiem zemesgabaliem un vairākām ēkām uz tās. Zemesgrāmatas dati liecina par dažādiem darījumiem, taču realitātē, tas ir viens investors, kurš visu iegādājies. Pēc cenu analīzes sanāk, ka visas darījuma summas ir jāsaskaita kopā, lai būtu objektīva informācija par darījuma kopējo vērtību,» skaidroja eksperts.

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs proporcionāla piederošajam labumam.

Tādu pozīciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Viņa atgādināja, ka vērtēšanas koncepcija paredzēja noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību 85% un tāda esot sērijveida dzīvokļiem.

Savukārt tirgū visdārgāk vērtētajiem īpašumiem ir milzīgas atšķirības. Kā piemērus viņa rādīja vairākus namus, kas atrodas ļoti tuvu viens otram, bet katram no tiem ir ļoti liela atšķirība. Piemēram, 1m2 vidējā vērtība -- zemākais -- 227 eiro/m2, pāri ielai esošās Ekonomikas ministrijas ēkas vērtība - 588 eiro/m2, tai līdzās esošai ēkai -- 3.82 eiro/m2, bet dārgākais 992 eiro/m2 (šo un citus piemērus skatiet galerijā).

Šā gada marta sākumā Latvijā 95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā bija 1313 eiro par 1000 litriem, kas ir piektais zemākais līmenis starp Eiropas Savienības valstīm, liecina Eurostat dati.

Lietuvā benzīns maksā dārgāk nekā Latvijā - vidējā cena marta sākumā bija 1337,27 eiro, bet Igaunijā tā cena ir lētāka – 1304 eiro.

Viszemākā benzīna cena starp ES valstīm bija Rumānijā – 1263,48 eiro, Polijā – 1272,15 eiro un Bulgārijā – 1283,36 eiro. Visdārgāk 95. markas benzīns marta sākumā maksāja Itālijā – 1717,87 eiro par 1000 litriem, Nīderlandē – 1704 eiro par 1000 litriem un Grieķijā – 1665 eiro par 1000 litriem.

Dīzeļdegviela Latvijā marta sākumā maksāja 1295,75 eiro, kas ir ceturtā mazākā cena starp ES valstīm. Lietuvā tās cena bija 1307,85 eiro, bet Igaunijā – 1344 eiro.

Viszemākā dīzeļdegvielas cena ir Luksemburgā – 1195,26 eiro, Polijā – 1277,2 eiro un Horvātijā – 1280,01 eiro. Savukārt visdārgāk dīzeļdegviela maksā Lielbritānijā – 1666,36 eiro un Itālijā – 1635,83 eiro.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Visās ekonomiski attīstītajās valstīs pakāpeniski tiek īstenota ražošanas un sadzīves automatizēšana, ieviešot jaunākās kibertehnoloģijas. Neizbēgami, tehnoloģijām attīstoties, cilvēks nodod stafeti robotiem. Pretēja situācija vērojama kravu autopārvadājumu nozarē: pasaulē arvien straujāk palielinās loģistikas speciālistu un kvalificētu šoferu trūkums. Darbinieku meklēšana loģistikas uzņēmumiem ir kļuvusi par izaicinājumu, kurš pēc ekspertu prognozēm tuvākajā nākotnē tikai turpinās sarežģīties. Kaut arī bezpilota kravas automašīnu projekti jau ir ieskicēti, līdz tik radikālas ieceres īstenošanai vēl paies zināms laiks. DB sarunā ar Latvijā lielākā kravu autopārvadātāja - SIA Kreiss- komercdirektoru Pāvelu Solovjovu, uzzināja, kā uzņēmumam sekmējas darbaspēka piesaistīšanā, un kādi vēl faktori nosaka izaugsmes dinamiku.

SIA Kreiss komercdirektors Pāvels Solovjovs atklāja DB, ka ceturtdaļgadsimta ilgā darba Eiropas un NVS valstīs rezultātā uzņēmums ir pierādījis savu atbilstību tirgus standartiem un spēju uzturēt dialogu ar klientiem. Klientu atzinība uzņēmuma komandai ne vien ļauj lepoties ar paveikto, bet arī vienlaikus uzstāda stingrākus kvalitātes standartus un paaugstina atbildību. Neskatoties uz daudzpusīgo pieredzi un panākumiem darbā, Kreiss, kā arī pārējo Eiropas Savienības kravu pārvadātāju, izaugsmes «griestus» nosaka tādi faktori, kā darbaspēka pieejamība un pārvadājumus regulējošie noteikumi.

«Neviens neteiks, ka tagad ir viegli strādāt kravu pārvadājumu biznesā. Kvalificētu autovadītāju trūkuma apstākļos ir jāatrod risinājums, kā palēnināt kadru mainību. Mums ir saliedēts kolektīvs, kurā daudzi strādā jau desmitiem gadu. Tomēr, šoferi mēdz nostrādāt Kreiss pusotru gadu, tādā veidā iegūstot atzītu darba pieredzi un apliecinot savu profesionalitāti, un tad sāk meklēt labākus darba piedāvājumus citās Eiropas valstīs, kur viņus labprāt gaida.

Latvijas mākslas tirgū – grafikas mākslas jomā – sasniegts jauns rekords, izsolē pārdodot Kārļa Padega grafiku «Hallo, Bebi!!!» par 8,5 tūkstošiem latu.

Izsoli rīkoja Klasiskās mākslas galerija Antonija, un vairāksolīšana notika sestdien, 23. februārī.

K. Padega grafikas sākuma cena bija pieci tūkstoši latu.

Līdz šim visdārgāk pārdotais darbs grafikas jomā bija Jāņa Tīdemaņa akvarelis Kroga skats, kas 2007. gadā no 1,3 tūkst. Ls tika izsolīts par 6,6 tūkst. Ls.

Līdz šim visdārgāk pārdotā eļļas glezna bija Nikolaja Bogdanova-Beļska glezna Jaunas sievietes portrets, kas 2007. gadā tika nosolīts par simt tūkstošiem Ls.

Mūsdienu tēlniecībā sasniegta rekorda cena Aivara Vilipsona darbam: bronzas cilnim - mākslinieka K. Padega krūšutēlam, kas tika nosolīts par 8 tūkstošiem Ls 2007. gadā.

Latvijā visdārgāk par apkuri maksājuši Garkalnes iedzīvotāji. Upes ielas ēkā, lai apkurinātu vienu kvadrātmetru jāmaksā 2,63 lati. Šo ēku apsaimnieko pašvaldības SIA Garkalnes Komunālserviss, liecina akcijas Karstie Rēķini apkopotie dati.

Nākamā dārgākā apkure bijusi Ikšķilē, kur Stacijas ielas divu ēku iedzīvotāji maksāja 2,40 latus un 2,33 latus par kvadrātmetra apkurināšanu.

Vismazāk par apkuri janvārī maksājuši ēkas Mārupes Zeltrītu ielā 22 iedzīvotāji. Šeit viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksājusi 0,20 latus. Ēku apsaimnieko uzņēmums SIA Namu apsaimniekošana, liecina Karsto Rēķinu dati.

Nākošās zemākās kvadrātmetra apsildīšanas izmaksas ir Rīgā - Visvalža ielas 3a iedzīvotājiem par kvadrātmetra apsildīšanu jāmaksā 21 santīms - un Liepājā, kur ēkas Ugāles ielā iedzīvotājiem jāmaksā 31 santīms.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Taksometru jomu un pārvadājumus ar baltajiem numuriem cer sakārtot ar bargākiem sodiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

No piektdienas pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru drīkst veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz republikas pilsētu pašvaldības un plānošanas reģioni, bet pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili (baltajiem numuriem un netrafarētiem auto) drīkst veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), kuru izsniedz valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD). Savukārt tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili ir tādai personai, kuras stāžs, vadot B transportlīdzekļu vadītāju apliecību kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, ir vismaz trīs gadi un kura ir reģistrēta ATD taksometru vadītāju reģistrā, paredz Autopārvadājumu likums. Bez sodu palielināšanas par likuma un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumiem nozarē gan gaidāms lielāks bardaks, izriet no nozares uzraugu un spēlētāju teiktā.

Neparedzētas pieturvietas var sist pa budžetu un radīt riskus pašiem pasažieriem

Vēlmi izkāpt no autobusa sev ērtākā vietā pasažieri izsaka ne tikai iekšzemes, bet arī starptautiskajos pārvadājumos. Šis jautājums īpaši aktualizējas gadījumos, kad autobuss kavē un ceļotājam ir svarīga katra minūte, jo var izveidoties situācija, kad pasažieris nokavē pēdējo reisu uz tālāko galamērķi. Taču, netiekot izlaists sev vēlamajā vietā, ceļotājs ir neizpratnē un paliek ļoti neapmierināts gan ar šoferi, gan uzņēmumu, kas sniedz pārvadājumu pakalpojumus. Dienas Bizness šādu gadījumu novēroja maršrutā Tallina‒Rīga, kad aizkavēšanās iemesls bija satiksmes sastrēgums Igaunijā. Kāds pasažieris, lai paspētu uz pēdējo sabiedriskā transporta reisu, vēlējās izkāpt Juglā, bet netika izlaists, šoferim norādot, ka tas nav atļauts un viņš par to var tikt sodīts. Sašutušais ceļotājs varēja izkāpt vien pieturvietā pie tirdzniecības centra Alfa, veltot šoferim neglaimojošus epitetus.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Neapmierināti ar valdības vēlmi aplikt ienākumus no elektrības pārdošanas ar nodokli, uzņēmēji vērsušies Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pārkāpumu procedūru pret Latviju.

Vēstuli ar šādu ierosinājumu nosūtījusi Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācija, kurā apvienojušies elektroenerģijas ražotāji, kas šogad saražos aptuveni 190 000 MWh elektroenerģijas, kas ir trešā daļa no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma, neskaitot a/s Latvenergo un citu lielo koģenerācijas staciju izstrādi.

Neredz citu iespēju

«Latvijā valsts amatpersonas mūs nedzird, mūsu argumentus ignorē, cenšoties pieņemt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku un radīs zaudējumus šajā biznesā strādājošajiem,» tā uz jautājumu, vai citas iespējas, kā cīnīties pret SEN ieviešanu, vairs nav, atbild Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņš atgādina, ka viens no nosacījumiem, lai Latvijā ieviestu SEN bija vajadzīga Eiropas Komisijas piekrišana, taču neesot ziņu, ka tāda būtu saņemta. «Tāda dīvaina politika – kad vajag kaut ko ātri pieņemt, tad kā arguments skan, ka tā ir ES prasība un Latvijā neko te vairs nevar izdarīt, taču SEN gadījumā nezin kādēļ Latvija ES atļauju negaida un cenšas steidzīgi ieviest jaunu diskriminējošu nodokli, jo samazināt iepirkuma tarifu jau strādājošajām stacijām neriskē,» sašutis ir J. Timma. Pēc asociācijas vadītāja domām SEN ir izdomāts kā instruments, lai koģenerācijas stacijām atņemtu naudu, un tas ir kā sods, kaut arī nodoklis būtībā nevar būt soda instruments. Jāatgādina, ka savulaik Windau lietā Latvijai par lēmumu pārtraukt iepriekš solīto atbalstu – elektroenerģiju iepirkt par dubulto tarifu – nācās ne tikai samaksāt Zviedrijas Nykomb Synergetics Technology Holding AB 1,6 milj. Ls kompensāciju, bet arī par solīto dubulto tarifu elektrību iepirkt līdz 2007. gada rudenim.

Ziņu virsraksti liecina, ka pēdējos gados pasaules turīgākie iedzīvotāji gatavi izdot milzu summas par kādiem atpazīstamiem mākslas darbiem. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt zināma alternatīva, lai sabalansētu savus ieguldījumus.

Raksta galerijā skatāmi TOP 16 pasaulē oficiāli visdārgāk pārdotie mākslas darbi!

Mazsvarīgi nav tas, ka šādi ieguldījumi sniedz arī emocionālo atdevi un iespēju palielīties ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu pastmarku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un bagātnieku puses.

Art Basel un Šveices bankas UBS aprēķini liecina, ka 2018. gadā pasaulē mākslas tirgus apmēri sasnieguši 67,4 miljardus ASV dolārus, kas ir par 6% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Dažkārt gan tiek norādīts, ka skaļas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu ar mākslinieku mākslas darbiem (esot deficīta sajūta). Tādējādi skaļie rekordi šo tirgu kopumā atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garanta, ka stabili par pievilcīgām summām pārdoti tiks arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Pie Latvenergo administratīvās ēkas Rīgā, Brieža ielā 12, darbu sācis Baltijas valstīs jaudīgākais elektroauto uzlādes laukums, informē uzņēmums.

Elektrum Drive stacijā ir 11 publisko uzlādes pieslēgvietu, no kurām četras ir t.s. īpaši ātrās pieslēgvietas ar uzlādes jaudu līdz 150 kW (kilovati).

Eiropas Savienības izaicinājums līdz 2030. gadam ir nodrošināt adekvātu uzlādes tīklu strauji augošā elektroauto tirgū. Pēdējos gados tas ir īpaši palielinājies, ņemot vērā arī mērķtiecīgo virzību uz klimata neitralitāti. Eiropas Parlamentā tiek virzīts priekšlikums par jaunu iekšdedzes auto tirdzniecības izbeigšanu 2035. gadā – tātad jau drīz jaunu auto tirgū būs tikai elektriskās automašīnas.

Turpinot kvalitatīvi attīstīt Latvijā elektroauto uzlādes tīklu, AS Latvenergo zīmola Elektrum Drive uzlādes stacija pie Latvenergo galvenās ēkas ir kļuvusi arī par galveno Latvijā un jaudīgāko Baltijā. Šobrīd tajā vienlaikus abās ēkas pusēs (iebrauktuves no P.Brieža un Mednieku ielas) var uzlādēt 11 elektroautomobiļu, izmantojot arī četras īpaši ātrās 150 kW uzlādes vietas. Īpaši ātrā uzlādes stacija var veikt pilnu automašīnas uzlādi ar 50 kWh ietilpības bateriju vidēji 15 minūšu laikā ar nosacījumu, ka uzlāde tiek veikta no 5 % līdz 85 %, un auto pārējie parametri spēj uzņemt šādu uzlādes jaudu. Ja ierasti ātrajās uzlādes stacijās uzlādi var veikt tikai viens transporta līdzeklis, tad Elektrum Drive uzlādes stacijās to vienlaicīgi varēs veikt divi auto ar uzlādes ātrumu līdz 75 kWh. Šādas uzlādes vietas ir jauns pakalpojums Latvijas uzlādes tīklos un padara uzlādes pakalpojumus pieejamākus vairākiem lietotājiem. Šis uzlādes laukums tagad nodrošina iespēju uzlādēt 3 pieslēgvietās līdz 150 kW CCS un vienā ar 150 kW Chademo spraudni, vienā vietā 50 kW Chademo/CCS, un 2 pieslēgvietās 22 kW maiņstrāvas uzlādi. Kā arī ēkas otrā pusē, Mednieku ielā, papildus izveidotas vēl četras 22 kW maiņstrāvas pieslēgvietas.

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Laikā, kad termometra stabiņš aiz loga rāda krietni zem nulles, svarīgi parūpēties par savu auto, it īpaši – ja esi lietotas automašīnas īpašnieks. Par to, kā jauni un lietoti auto jāaprūpē bargajos ziemas mēnešos, lasi šajā rakstā!

Viens no galvenajiem parametriem – redzamība

Lai pārvietotos droši, tev vienmēr jāredz tas, kas notiek uz ceļa. Ziemā redzamību ievērojami apgrūtina gan sniegs, gan lietus, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš vējstikla slotiņām. Pārlieku nolietotas slotiņas ne tikai nespēj efektīvi notīrīt vējstiklu, bet var to sašvīkāt. Ja vējstikla slotiņas ir bojātas, pienācis laiks tās nomainīt.

Redzamībai nepieciešams vējstiklu, logus un lampas notīrīt no sniega un ledus. Šo uzdevumu paveikšanai tev būs nepieciešama slotiņa un ledus skrāpis. Notīrīt vajag arī automašīnas jumtu – straujas bremzēšanas vai paātrināšanās gadījumā uz tā esošais sniegs var nonākt vai nu uz tava, vai aizmugurē braucošā transportlīdzekļa vējstikla.

Sāk īstenoties autogiganta Toyota stratēģiskais plāns, jo arī leģendārā Toyota Corolla jaunākie modeļi ir acīmredzami emocionālāki un «garšīgāki» nekā jebkad agrāk

No more boring cars... Tā skan Toyota Motor Corporation šā brīža vadītāja Akio Tojodas (Akio Toyodas) izvirzītais mērķis. Uzmundrinoši esošajiem un topošajiem klientiem, bet biedējoši konkurentiem. Pēc jaunākas paaudzes Toyota RAV 4 modeļa tagad arī Corollas jaunākie modeļi ļauj vaļu emocijām. Laikam jau Toyota C-HR panākumi Eiropas tirgū likuši mainīt stratēģisko virzienu arī pārējos segmentos. Vēl viena būtiska piebilde, ka, sākot ar 12. paaudzes Corolla, visas virsbūves versijas, tostarp piecdurvju hečbeks, ko pazinām ar nosaukumu Auris, turpmāk arī sauksies Corolla.

Pēc pārdošanas apjomiem jauno kompaktklases modeļu segmentā Toyota Corolla ir visvairāk pirktais modelis Baltijā, aiz sevis drošā attālumā atstājot gan šīs klases ciltstēvu VW Golf, gan KIA Ceed. Atšķirībā no abu kaimiņu tirgiem pie mums Corolla vēl jūtami zaudē VW Golf, tāpēc ar jaunākās paaudzes Corolla modeļiem ir plāns iekarot pirmo vietu arī Latvijā. Potenciāls, lai to izdarītu, ir. Trīs dažādas virsbūves versijas, proti, hečbeks, universāls un sedans izstiepj potenciālo Corolla pircēju auditoriju ļoti garā ierindā. Visas trīs virsbūves ir atšķirīgas pēc rakstura. Hečbeks ir jauneklīgākais no visiem. Ja vēl kopā ar 180 ZS jaudīgo hibrīdsistēmu, ko atbalsta divu litru benzīnmotors, tad jautrība un braukšanas prieks ir garantēts. Universāls jau ir krietni atbildīgāka personība. Mērķauditorija ir ģimenes, kā arī firmas un uzņēmumi, kas iepriekš bija uzticīgi Toyota Avensis, jo jaunais Corolla universālis varētu būt lieliska alternatīva. Kā zināms, Avensis no Toyota modeļu gammas ir izslēgts. Tā vietā jau šopavasar Latvijā ieradīsies jaunais Toyota Camry. Skaidrs, ka Camry būs dārgāks pirkums par Avensis, attiecīgi Corolla universāla vai sedana izpildījumā varētu automātiski kļūt par pilnvērtīgiem aizvietotājiem. Sedana izpildījuma Corolla ir visvairāk atšķirīgā versija no pārējām gan pēc izskata, gan pēc satura. Ņemot vērā, ka lielākie noieta tirgi būs Krievija un Turcija, atbilstoši arī sedana motora gamma ir veidota pēc lielāko tirgus vajadzībām. Uz papīra sedana potenciāls Baltijā izskatās visbālāk, taču laiks rādīs, kā tauta uzlūkos sedanu. Pēc cenu pozicionējuma: Corolla piecdurvju hečbeks būs pieejamākā virsbūve, proti, sākot no 16 490 eiro, bet par universālu nāksies noskaitīt par 1100 eiro vairāk. Abos gadījumos bāzes modeļa benzīnmotors būs jaunais 1,2 litru turbomotors, kas attīstīs 116 ZS lielu jaudu. Sedana modeļa pamatmotors būs labi zināmais 132 ZS jaudīgais 1,6 l benzīnmotors. Komplektā ar to sedana bāzes modeļa cena, sākot no 16 850 eiro. Skaidrs, ka lauvas tiesu no Corolla modeļiem veidos hibrīdversiju pārdošana. Tiek lēsts, ka kopumā Eiropā hibrīdmodeļu īpatsvars veidos 77% no kopējiem Corolla pārdošanas apjomiem, bet pie mums, Baltijā, šis skaitlis noteikti būs vēl lielāks. Hibrīdmodeļu cena, sākot no 21 750 eiro, kas tiek prasīta par hečbeka versiju. 22 790 eiro – par Touring Sports Hybrid, bet visdārgāk maksās Corolla sedana hibrīds, proti, sākot no 23 600 eiro.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

Darbinieks ar 600 eiro algu un bez apgādājamajiem darba devējam Latvijā izmaksā 1045,45 eiro mēnesī

To rāda Latvijas Darba devēju konfederācijas aplēses par viena darbinieka izmaksām Baltijas valstīs. Darbinieks visdārgāk darba devējam izmaksā tieši Latvijā, savukārt Lietuvā – 1025,78 eiro, bet Igaunijā – tikai 987,54 eiro, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Dati uzskatāmi pierāda, ka Latvijā darbaspēks ir dārgāks nekā Lietuvā vai Igaunijā, turklāt jaunieviestais solidaritātes nodoklis legālo algu (lielāku par 4300 eiro mēnesī) augstākā līmeņa speciālistu, it īpaši IT, inženieru un vadītāju izmaksas Latvijā padarīs vēl mazāk konkurētspējīgas salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm,» secina LDDK tautsaimniecības eksperts Jānis Hermanis. Viņš atgādina, ka sākotnēji no 2016. gada bija plānota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana no pašreizējiem 23% līdz 22%, tomēr šis nodoms budžeta cauruma dēļ netika īstenots. Pastāvošās darbaspēka nodokļu atšķirības starp Baltijas valstīm nav labvēlīgas labi atalgotu darba vietu radīšanai Latvijā. Tas neveicina attīstību augstas pievienotās vērtības nozarēs, kur nepieciešams piesaistīt kvalificētākus strādājošos ar augstāku atalgojumu.

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.