Laikraksts Diena šodien, 23.maijā, publicējis stāstu par to, ko Aināra Šlesera reklāmās nestāsta.

Ainārs Šlesers (Foto: AFP/SCANPIX)«Es jums nelikšu taupīt, bet ļaušu nopelnīt. Rīgai vajag saimnieku, kas saimnieko, nevis izsaimnieko. No LPP/LC Rīgas mēra kandidāta Aināra Šlesera reklāmām pretī raujas nepārprotams vēstījums - viņš ir labs saimnieks, kura rokās uzņēmumi zeļ un plaukst. Enerģijas vai lielu plānu trūkumu Šleseram pārmest tiešām nevar. Taču, izpētot viņa četru gadu darba mantojumu satiksmes nozarē, parādās ainava, kurā liela plānu daļa palikusi tikai solījumos. Turklāt Šlesera laikā Satiksmes ministrijas (SM) uzņēmumiem no valsts ievajadzējās 20.32 miljonu latu subsīdiju. To sauca par samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti zem pašizmaksas vai vajadzīgi valstij. Pirms tam veiksmīgi strādājošajiem uzņēmumiem papildu piešprici no valsts nevajadzēja. Šlesera izveidotais astoņkājis, «sabīdot» SM uzņēmumu vadībā savējos, bieži bez kompetences un pat augstākās izglītības, bija nepieredzēta apjoma un nekaunības. Līdzīgi rīkojās arī citi, bet ar tādu vērienu - neviens,» vēsta laikraksts Diena.

Norvik banka degvielas tirgotāja Ziemeļu nafta darbību pārņēmusi ļoti agresīvi, un tagad kompānijas darbība faktiski ir paralizēta, uzskata Ziemeļu naftas valdes pārstāve, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņa sacīja, ka Norvik banka apturējusi visu uzņēmuma struktūrvienību darbību. Savukārt Norvik banka uzskata, ka uzņēmums centies izvairīties no kredīta atmaksas bankai.

«Bez iepriekšēja brīdinājuma vienlaicīgi notikuši iebrukumi visās mūsu struktūrvienībās, kad bruņojušies Norvik bankas pārstāvji izdzina mūsu darbiniekus uz ielas, bet tvertnēm [degvielas] tika uzliktas ķēdes, tādējādi Ziemeļu naftas darbība pašreiz faktiski ir paralizēta» pastāstīja Ziemeļu naftas pārstāve. Viņa arī piebilda, ka formāla atsauce uz paziņojumu par darbības apturēšanu ir bijusi, bet degvielas tirgotāju pārstāvji paziņojumu nav saņēmuši.

Ziemeļu naftai ir parādsaistības pret Norvik banku, viņa atzina, izsakot gan sašutumu par veidu, kādā apturēta degvielas tirgotāju darbība, ‒ tas noticis bez tiesu izpildītāju klātbūtnes. Pašlaik ir izsaukti uzņēmuma apsardzes un Valsts policijas pārstāvji tālākai apstākļu noskaidrošanai, informēja kompānijā.

Starp lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā minētā SIA Ziemeļu nafta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

Tiesa to pieņēmusi un ierosinājusi uzņēmuma maksātnespējas lietu. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Tīkmani, taču viņš no šiem pienākumiem vēl var atteikties, liecina šodien Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka oktobrī, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistrā iesniegto paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, AS Norvik banka pārņēma visu SIA Ziemeļu nafta, SIA Z nafta un SIA Ziemeļu degviela uzņēmumu kustamo mantu, biznesa portālu Nozare.lv informēja bankas Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas speciāliste Valda Ķipāne.

Viņa norāda, ka Ziemeļu naftas saistības ir nodrošinātas ar komercķīlu par labu bankai uz visu Ziemeļu naftas, Z naftas un Ziemeļu degvielas piederošo mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī tās nākamajām sastāvdaļām.

Ventspils mērs Aivars Lembergs izplatījis atklātu vēstuli, kurā ironizē par Aināra Šlesera ambīcijām padarīt Rīgas ostu par nopietnu konkurentu Ventspils ostai.

«Iepazīstoties ar Rīgas domes vicemēra, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja Aināra

Šlesera komentāriem par «nopietno konkurentu» Ventspils ostai, jāatzīst, ka Šlesera

kungs nesirgst ar zemu pašnovērtējumu. Ventspilī par rezultātiem parasti spriež pēc

izdarītajiem darbiem – ne pašreklāmas izpausmēm un to biežuma,» raksta Ventspils mērs Aivars Lembergs atklātā vēstulē.

Lembergam», tad Šlesera kungam Rīgas ostā būtu jāsasniedz konkrēti rezultāti, norāda Aivars Lembergs.

Lembergs atgādina, ka Ventspilī pēdējos 4 gados uzbūvēti un ekspluatācijā nodoti 5 jauni termināli ar 300

Finanšu policijas pārvaldē (FPP) sākts kriminālprocess saistībā ar Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, ziņo BNS.

Par to FPP atbildes vēstulē informējusi žurnālistu Lato Lapsu, kurš iepriekš lūdza viest skaidrību ap vicemēra pulksteni, aģentūrai apliecinājis L. Lapsa.

Finanšu policijas pārvalde iepriekš informēja par materiālu izvērtēšanas procesa pabeigšanu saistībā ar šo lietu, taču neatklāja, vai ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu vai atteikšanos sākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā.

Pērnā gada nogalē FPP saņēma informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ar lūgumu FPP savas kompetences ietvaros izvērtēt informāciju par iespējamo A. Šlesera prettiesisko rīcību.

KNAB gan savas kompetences ietvaros pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus saistībā ar A. Šlesera rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, tomēr šīs lietas materiāli tika nosūtīti izvērtēšanai Valsts ieņēmumu dienestam.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā, gan Baltijas reģionā.

Proti, LTRK satrauc tas, ka publiska informācija par piedāvātās algas lielumu var veicināt darbinieku pārpirkšanu. Savukārt potenciālie darba ņēmēji uzstāj uz nepieciešamību darba sludinājumos algas koridoru minēt, lai velti netiktu tērēts laiks, piesakoties uz darba interviju darba vietā, kuras piedāvātais atalgojums nav atbilstošs vēlamajam. Jāteic, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, ir – darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tiesa, par to vēl būs jāvienojas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo to varētu neatbalstīt darba devēji. Darba meklētāju gadījumā argumenti ir skaidri un vienkārši – algas norādīšana darba sludinājumā vieglāk ļautu atsijāt tos darba piedāvājumus, kuri tieši piedāvātās darba samaksas dēļ šķiet neatbilstoši. Savukārt darba devēji uzsver, ka algas ir komercnoslēpums, jo ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. Savukārt DB aptaujātie personālspeciālisti teic, ka algas koridora norādīšana, visticamāk, nekādu lielu kaitējumu nevar nodarīt. Jo konkurents no koridora, piemēram, 1000 līdz 1500 eiro, nevar izsecināt, kāda tad alga tiek maksāta konkrētajam speciālistam. Turklāt, ja runā par augsta līmeņa speciālistiem, par kuriem konkurē uzņēmumi Baltijas reģiona mērogā, tad algas koridora norādīšanai, visticamāk, ietekmes nebūs, jo šajā segmentā nevienu neiekārdinās ar 50 eiro lielāku algu, jo izšķiroši svarīga ir uzņēmuma reputācija un piedāvātā darba prestižs.

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Šā gada sākumā Rīgā tika atklāts jauns alus brūzis un bārs Ziemeļu Enkurs, kuru vēsturiskās telpās kopīgiem spēkiem izveidojuši bērnības draugi Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

Šīs biznesa idejas pirmsākumi meklējami pirms pusotra gada. Ideja par «Ziemeļu Enkuru» radās Dāvim, kad viņš piedalījās Alus darītavas AS «Aldaris» rīkotajā konkursā «Aldara kauss». «Aldara kauss» ir alus mājbrūvētāju konkurss, kurā dalībnieki sacenšas par iespēju savu alu saražot «Aldara» vēsturiskajā brūzī 12 000 litru apmērā. 2015. gadā Dāvis tika finālā, bet neuzvarēja. Viņš savam bērnības draugam Klāvam bija apsolījis un kā ironisku joku izteicis, ka, ja uzvarēs 2016. gadā, tad viņi taisīs paši savu alu, un tā arī notika. Dāvis saņēma «Aldara kausa» godalgu kā 2016. gada labākais mājbrūvētājs.

«Ziemeļu Enkurs» esot likumsakarīgs turpinājums tā saimnieku pieredzei mājbrūvēšanā un mīlestībai pret alu. Šeit tiek piedāvāts pašu brūvēts alus, kā arī ar alu saskaņoti ēdieni.

Rīgas pašvaldība kārtējo reizi pētīs labāko Daugavas Ziemeļu šķērsojuma variantu, kompānija Mostovoje bjuro par 14,9 tūkstošiem latu sagatavos projektēšanas uzdevumu iegremdētajam tunelim.

Ar apskaužamu regularitāti jau no 1998. gada Rīgas Dome (RD) ir nodevusies Daugavas Ziemeļu šķērsojuma pētījumiem. Jau pirms desmit gadiem par labāko pēc veiktajiem pētījumiem tika atzīts Daugavā iegremdētā tuneļa Ziemeļu šķērsojuma veids, tomēr tikai pirms pusgada RD atbalstīja augstā tilta būvi pār Daugavu. Ap 60 metru augstā tilta idejas aizstāvis pār Daugavu bija toreizējais Rīgas vicemērs Ainars Šlesers ar domu, ka augstais tilts netraucēs lielo kuģu kustību Rīgas ostā. Tagad atkal viss, šķiet, ir mainījies- RD noslēgusi 14,9 tūkst. Ls vērtu līgumu ar Sankt-Pēterburgas kompāniju Mostovoje bjuro skiču projekta izstrādei. Ziemeļu koridora projekta vadības komiteja atzinusi, ka iegremdētais tunelis esot vērtējams kā vienīgā racionālā alternatīva jau iepriekš analizētajām urbtā tuneļa un augstā tilta versijām.

Vispārpieņemtais viedoklis ir tāds, ka Latvija, tāpat kā citas valstis ar fiksētu valūtas koridoru, nevar valūtu devalvēt. Taču Latvija nevar turpināt arī tāpat kā līdz šim. Centrālā banka strauji izdeg, ar rezervju palīdzību sargājot svārstību koridoru, raksta Financial Times.

Ja tā notiktu, tad maksa par ārvalstu valūtu aizņēmumiem dramatiski pieaugtu un privātie aizņēmēji bankrotētu.Taču Latvija nevar turpināt arī tāpat kā līdz šim. Centrālā banka strauji izdeg, ar rezervju palīdzību sargājot svārstību koridoru. Tikmēr ekonomika sarūk par 20 %. Demokātijas nevar pieļaut šādu deflāciju, kaut arī Argentīnas ekonomika saruka par 67 %, pirms atstāja svārstību koridoru.

Tomēr ir iespējama izeja no strupceļa. Latvijas patērētāji ir aizņēmušies aptuveni 17 miljardus eiro, kas ir ekvivalents 90 % no iekšzemes kopprodukta. Var pieņemt, ka tas tiktu mainīts uz latiem, kā norāda pētījumu kompānija Gavekal, kas ir likumīgi. Tad, piemēram, lats tiktu devalvēts par 40 %. Zviedrijas bankas, Latvijas lielākie aizdevēji, uzreiz ciestu septiņu miljardu eiro lielus zaudējumus. Taču tie var zaudēt tieši tikpat arī tad, ja nebūtu devalvācijas. Sliktie kredīti bieži vien sasniedz 35 % no kopējā kredītu apjoma jaunattīstības valstu krīzēs, aprēķinājusi Citigroup. Latvijas valdība varētu bankām, piemēram, pusi summas kompensēt ar valdības obligācijām. Tā kā Latvijas valsts parāds ir tikai 20 % no IKP, Rīga to var atļauties. Eiropas Savienība varētu palīdzēt ar obligāciju garantijām.

Rīgas dome otrdien nolēma aizņemties no Valsts kases vai cita aizdevēja ar izdevīgākiem nosacījumiem 2 856 956 eiro, lai šogad nodrošinātu Rīgas Ziemeļu transporta koridora (ZTK) 3. un 4.posma būvniecības ieceres tehniskā projekta izstrādi.

Summā ierēķināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un tā noteikta, balstoties uz izstrādātāja - piegādātāju apvienības G.B.V. piedāvājumu, kas tiesības izstrādāt projektu ieguvis konkursa kārtā. Ja līgumu neslēgs ar Valsts kasi, aizdevēja izvēlei atbilstoši Publisko iepirkumu likumam tiks organizēts iepirkums. Paredzētais aizdevuma atmaksas termiņš ir ne ilgāk kā 15 gadi. Līdzekļi tiks atmaksāti no pašvaldības budžeta.

Daļa finansējuma šim projektam tiks piesaistīta no Eiropas Savienības fonda, kura finansiālais atbalsts minētajam projektam saskaņā ar Eiropas komisijas lēmumu nepārsniegs 1 778 700 eiro.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji, līdz šā gada beigām tiks pabeigti tehniskās izstrādes projekti ZTK 1., 3. un 4.posmam.

Patlaban iedzīvotājiem ir iespēja izteikt savu viedokli par trim attīstības projektiem: par Ziemeļu transporta koridora 2. posma būvniecības ieceri, par projektu Rīgas brīvostas savienojumu ar Via Baltica, kā arī par detālplānojuma 1. redakciju teritorijai starp Rūpniecības, Pētersalas un Katrīnas ielu.

Līdz nākamā gada 27. janvārim notiek ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana Ziemeļu transporta koridora 2. posmam – no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei. Iedzīvotāju vērtējumam tiek piedāvāti trīs Ziemeļu transporta koridora 2. posma alternatīvie risinājumi. Tikšanās ar iedzīvotājiem plānota 7. janvārī plkst. 18.00 Rīgas domē (Rātslaukumā 1), 1. stāva Sēžu zālē. Šīs sabiedriskās apspriešanas laikā paredzētas arī divas diskusijas ar speciālistiem – 8. janvārī ar arhitektiem, plānotājiem un inženieriem; 15.janvārī – ar vides un ekonomikas speciālistiem.

Atsauksmes par šo projektu līdz 27.01.2010. var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23), Rīgas domē (Rātslaukumā 1) 2. stāvā, atsauksmēm paredzētajā kastītē un Pilsētas attīstības departamentā (Amatu ielā 4), kā arī visos Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros. Materiāli par Ziemeļu transporta koridora 2. posmu ir pieejami Rīgas domē (Rātslaukumā 1), 2. stāvā, un mājas lapā rdpad.lv, kur ir atrodama arī speciāli izveidotā aptaujas anketa par Ziemeļu koridora 2. posma trases variantiem.

Valsts kontroles (VK) ziņojums par LVRTC labi raksturo iepriekš Satiksmes ministrijā valdījušā Aināra Šlesera darba stilu, kurš ministriju un tās pakļautības struktūras uztvēra kā savu dzimtmuižu, kuru izmantoja vienīgi savās, nevis valsts interesēs.

Tādu viedokli Db pauda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Tagad mēs sākam plūkt Šlesera «darbu» patiesos augļus – gandrīz sagrauts Latvijas Pasts, necaurspīdīgi lēmumi airBaltic, izsaimniekots LVRTC,» uzskaita A.Kampars, vienlaikus pieļaujot, ka tas vēl nav viss, kas tuvākajā laikā kļūs zināms.

«Tas tikai nozīmē, ka tiesībsargājošajām institūcijām ar daudz lielāku rūpību jāseko līdzi Šlesera kunga darbībām, nevis tās konstatējot pēc tam, kad viņš vairs neieņem savu amatu, bet gan jau savlaicīgi, lai varētu pārkāpumiem piemērot attiecīgu soda mēru. Pretējā gadījumā - suņi rej, bet karavāna iet uz priekšu,» tā A. Kampars.

Igaunijā turpinoties diskusijām par labāko vietu iecerētajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, Harju apriņķa Rietumharju pagasta pašvaldības vadība noraidījusi Paldisku Ziemeļu ostas īpašnieka "Paldiski Sadamate" apgalvojumu, ka šī osta tam ir piemērotāka nekā sākotnēji izraudzītā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

"Ziemeļu osta pēdējā laikā visai skaļi iestājusies par to, ka tā ir vislabākā iespējamā vieta peldošajam terminālim. Tas ir nepārdomāts apgalvojums, jo pašreizējā vieta izvēlēta vairāku iemeslu dēļ," norādījis pašvaldības vadītājs Jānuss Sāts.

Konkrēti, pagasta vadība uzskata, ka termināli nevajadzētu veidot pilsētas vidū, jo Ziemeļu ostas piestātnes atrodas Paldisku pilsētas teritorijā, tikai 500 metrus no tuvākās skolas. Tā norāda, ka labākā vieta peldošajai piestātnei būtu Laheperes līcī un ka Pakri pussalas gals šim nolūkam izraudzīts rūpīgi pārdomātā procesā.

"LNG terminālis ir objekts, kam jāgarantē valsts stratēģiskā enerģētiskā drošība un dabasgāzes piegāžu drošums, un tā plānošana sākta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šis process norisinājās ciešā saistībā ar gāzesvada "Balticconnector" projektu starp Igauniju un Somiju un gāzes kompresoru stacijas atrašanās vietu tur, kur tas mūsu pusē ieiet jūrā," skaidrots pašvaldības paziņojumā.

Igaunijas uzņēmums "Paldiski Sadamate", kam pieder Paldisku Ziemeļu osta, vērsies pie valdības, paužot viedokli, ka Ziemeļu osta ir piemērotāka peldošā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei nekā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

Kā norādījis "Paldiski Sadamate" padomes priekšsēdētājs Aleksejs Muriseps, Paldisku Ziemeļu ostā ir visi tehniskie nosacījumi, veiktas nepieciešamās investīcijas, un ostas piemērotību termināļa būvei atzinis arī peldošā termināļa īpašnieks, savukārt "Alexela" piedāvātā vieta terminālim nav piemērota, jo faktiski atrodas pie atklātas jūras Laheperes līča galā.

"Tur nekad nav atradusies osta, jo šī vieta tam nav piemērota. Cik zināms, īpašnieki neļauj peldošos termināļus pieslēgt pie gāzesvada, sākot no noteikta viļņu augstuma - 0,7 metriem, kas nozīmē, ka terminālim būtu jāpārtrauc darbs un jāpārceļas uz reidu, un šajā laikā gāzes piegāde Igaunijai tiktu apturēta.

«Šlesera kungs ir pēdējais to politiķu sarakstā, kuri prot pārvaldi balstīt uz atklātumu un personiskas ieinteresētības neesamību,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka partijas Jaunais laiks kandidāts Rīgas domes priekšsēdētāja amatam Edgars Jaunups.

Uz Latvijas Avīzes jautājumu: «Vai jūs neesat sev sasējis rokas? Ziņu aģentūrai LETA strikti teicāt: JL domē nestrādās Šlesera vadībā! Bet ja nu vienīgā iespēja būs ar LPP/LC vadonim dotu pilsētas galvas amatu samaksāt par partijas neiešanu koalīcijā ar PCTVL?», E. Jaunups atbild:

Latvijas Avīze vaicā: «Nosauciet trīs celtnes, ko jūs, būdams Rīgas pilsētas galva, uzbūvēsiet savu pilnvaru laikā!» Uz to E. Jaunups atbild:

«Pirmkārt, bērnudārzi – jāuzceļ 40 būves un jālikvidē rinda. Otrkārt, kopā ar abām lielākajām augstskolām celsim Rīgas centrā studentu pilsētiņu – mācībām un zinātnei nepieciešamās telpas, kopmītnes. Latvijas Universitāte domā par Torņakalna teritoriju, savukārt Tehniskā universitāte raugās uz Ķīpsalu, tāpēc par vietu vēl jātiek skaidrībā. Rīga kā izglītības centrs celtu arī Latvijas eksportspēju. Trešais, būtiskākais – pēc krīzes atkal augs satiksmes problēmas, tādēļ jāceļ Ziemeļu šķērsojums – tas jādara tagad, lētajos gados celtniecībā, kardināli pretēji tam, kā tapa Dienvidu tilts. Profesionāļu vērtējums un celtniecības izmaksas noteiks izvēli būvēt tiltu vai tuneli.»

Līdz šim par Rīgas Ziemeļu koridoru veiktas jau 23 izpētes, ceturtdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Pašreiz pētījumos visam Ziemeļu koridoram ir izdoti 3,5 miljoni latu no Rīgas domes līdzekļiem, neskaitot 50% ES līdzfinansējumu. Precīzi pateikt, cik daudz naudas no šiem līdzekļiem ir novirzīti tieši Daugavas šķērsojuma tiltu un tuneļu pētījumiem, nav iespējams, jo šis šķērsojums jau netiek pētīts atrauti no kopējā Ziemeļu koridora,» laikrakstam skaidroja Rīgas domes Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs, noklājot uz galda priekšā sarakstu ar 23 Rīgas Ziemeļu transporta koridoram veltītiem pētījumiem.

Tie tapuši kopš 1998. gada un daži vēl ir procesā. Šajā sarakstā ir vairāki izpētes un ietekmes uz vidi ziņojumi, skiču projekta ziņojumi, tehnisko, finanšu un juridisko ekspertu pakalpojumi. Uz kopējām Ziemeļu koridora izmaksām, kas lēstas 1,4 miljardu eiro apmērā, bet ko domes pārstāvji gribētu samazināt līdz 1 miljardam eiro, pētījumiem iztērētie 3,5 miljoni latu neesot daudz, jo, pēc Eiropas standartiem, pētījumiem un projektēšanai pieņemts atvēlēt līdz 6% no būvniecības izmaksām. Tomēr Rīgas domes pārstāvji cer, ka Rīgā tās nepārsniegs 1,5%, skaidro A. Kublačovs.

Ķīnas kravas kuģis uzsācis ambiciozu ceļojumu, kurš varētu mainīt globālā transporta modeļus. Iecerēts, ka Yong Sheng kļūs par pirmo šīs valsts kuģi, kurš izmantos tā saukto Ziemeļu jūras ceļu.

Yong Sheng 8. augustā atstāja ostas pilsētu Daļaņu, lai dotos uz Roterdamu Nīderlandē. Ceļojums, izmantojot Ziemeļu jūras ceļu, par 15 dienām saīsina laiku, kas nepieciešams, lai no Ķīnas nokļūtu Eiropā, salīdzinot ar tradicionālo braucienu caur Suecas kanālu. Tādējādi prognozējams, ka kuģa veiksmīga nokļūšana Eiropā, Ķīnas eksportētājiem pavērs jaunas iespējas savu preču piegādāšanā. Paredzēts, ka Roterdamas ostu Ķīnas kravas kuģis varētu sasniegt 11. septembrī.

Ziemeļu jūras ceļš, kas no ledus ir brīvs vidēji divus, bet kuģošanai izmantojams aptuveni piecus mēnešus gadā, pēdējā laikā saņēmis pastiprinātu transporta kompāniju uzmanību, jo, pateicoties globālās temperatūras izmaiņām, kļūst lietojams ilgāku laika posmu. Tāpat kompānijām nav jābažījas par pirātu uzbrukumiem, pārvarot Indijas okeānu un Sarkano jūru.

Ir diezgan skaidrs, ka tiks būvēts augstais tilts (~ 60 m virs ūdens), jo citi varianti esot dārgi vai nepiemēroti, tomēr, vairāki varianti pat netiek izskatīti. Tas varētu maksāt gandrīz miljardu eiro.

Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs pastāstīja, ka Ziemeļu šķērsojums noteikti būs maksas tilts, jo savādāk to nevarot īstenot. Tāpat par visizdevīgāko veidu projekta īstenošanai pašlaik tiek uzskatīts publiskās un privātās partnerības modelis. «Skaidrs, ka ne Rīgā, ne Latvijā tādas naudas, kāda būs nepieciešama, nav, tāpēc tiks piesaistīti ārvalstu investori. Tad uz Rīgu nāks pasaules lielākās būvkompānijas,» pārliecināts bija projekta virzītājs vicemērs Ainārs Šlesers.

Projekts paredz, ka Ziemeļu šķērsojumu varētu sākt būvēt ātrākais 2012. gadā un maksimālais būvniecības laiks būtu 7 gadi. Tāpat Rīgas dome vēlētos, lai šķērsojuma būvniecība varētu atmaksāties 30 gadu laikā.

Rīgas mērijā laiku pa laikam atskan idejas par to, kā pārvērst Latvijas galvaspilsētu par kaut ko citu, nekā tā ir. Vēl augustā itin plaši tika spriests, kā izveidot no Rīgas «mazo Lasvegasu» jeb Latvegasu.

Tagad, izskatās, Domes amatpersonas ir atgriezušās pie jau krietni senākās koncepcijas par Rīgu kā mazo Parīzi, jo nu, pēc vicemēra Aināra Šlesera paziņotā, pie mums iecerēts veidot ko tikpat simbolisku «kā Eifeļa tornis» — proti, jaunu maksas tiltu pār Daugavu, kura augstums būs 60 metri virs ūdens un kurš savienos Spilves pļavas ar Sarkandaugavu. Turklāt tas viss — par aptuveni «nieka» miljardu eiro.

Ir skaidrs, ka visnotaļ trūcīgā un ekonomiskās krīzes žņaugos nonākusī Latvija šādu projektu atļauties nespēs, tāpēc pēc palīdzības vajadzēšot vērsties pie privātiem investoriem, par to pretī pagaidām solot tiesības 30 gadus iekasēt samaksu par tilta šķēršošanu. Tiesa, pēc A. Šlesera teiktā, vēl jau nemaz neesot rēķināts, kādi ienākumi varētu būt no Ziemeļu koridora projekta, kas ietver šķērsojuma būvniecību, tāpat kā neesot vēl zināms arī tas, cik liels varētu būt ikgada pieejamības maksājums privātajiem partneriem par būvdarbiem, tilta uzturēšanu utt. Tiek lēsts, ka tie varētu būt ap 140-160 miljoniem gadā (tātad laika posmā no 2019. līdz 2041. gadam, kad publiskajam partnerim ir jāveic pieejamības maksājumi, šī summa izaug līdz 3.5 miljardiem eiro). Patiešām interesanti, uz kā rēķina un kur domes amatpersonas iecerējušas šādus līdzekļus iegūt, ņemot vērā, ka pēdējos gados pašvaldības budžeta ieņēmumi bijuši ap 500 milj. latu.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Reimanis piedalījās Krievijas transporta nozares nozīmīgākajā pasākumā – biznesa forumā un izstādē “Transporta nedēļa 2021”, kas no 15. līdz 17.novembrim notika Maskavā.

Vizītes ievaros U.Reimanis tikās ar Eirāzijas Ekonomiskās Komisijas infrastruktūras un enerģētikas ministru Temirbeku Asanbekovu un piedalījās Starptautisko transporta koridoru direkcijas un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas sadarbības memoranda parakstīšanā.

“Lai Latvijas transporta un loģistikas nozare sekmīgi attīstītos mainīgajā biznesa vidē, ir jāizmanto visas iespējas, lai stiprinātu sadarbību gan ar Krieviju, kas joprojām ir viens no galvenajiem tranzīta partneriem, gan meklētu jaunas iespējas, tostarp veicinot sadarbību ar Āzijas valstīm”, komentē Uldis Reimanis.

Tiekoties ar Temirbeku Asanbekovu, Reimanis prezentēja Latvijas transporta un loģistikas potenciālu Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) valstīm dažādu veidu kravām. Tāpat tika pārrunāta sadarbības stiprināšana ar EES valstīm, veicinot Ķīnas u.c. Āzijas valstu tranzīta kravu piesaisti uz Eirāzijas sauszemes transporta koridoriem.

Dzelzceļa savienojumā Ziemeļeiropas apgādei sācies praktiskais darbs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas aktivitātēs, kas vērstas uz mūsu tranzīta koridora izmantošanu preču plūsmas apkalpošanai starp Ķīnu un Ziemeļeiropu, šobrīd iestājusies praktiskās darbības stadija, liecina iesaistīto pušu teiktais pēc Satiksmes ministrijas (SM) organizētās divu nedēļu vizītes Ķīnā. Latvijas komersanti lēš, ka pirmie izmēģinājuma konteineri varētu tikt nosūtīti jau šogad.

Šoreiz vizītes mērķis, tiekoties ar Šanhajas, Čendu un Čuncinas provinču un tajos darbojošos kompāniju pārstāvjiem, bijis praktiska un detalizēta Latvijas integrētā piedāvājuma prezentēšana, norāda SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Līdz ar to mūsu valsts delegācijā iekļauti visas loģistikas ķēdes, tostarp valsts, jūras pārvadājumu, ostas, termināļu un dzelzceļa pārvadājumu pārstāvji. Sarunu gaitā gan nav notikusi koncentrēšanās uz vienu vai otru Latvijas uzņēmumu, bet tranzīta koridoru kopumā. Ņemot vērā līdzšinējās savstarpējās vizītes, Ķīnas puses pārstāvji bijuši labi informēti par Latviju un tās sniegtajām iespējām. Sarunu dalībnieki pārzinājuši kravu pārvadājumu nianses, tostarp pa dzelzceļu, līdz ar ko apspriesti tīri praktiski jautājumi, kas ķīniešus interesē: pārvadājumu laiks, cena un kvalitāte.