Jaunākais izdevums

Šogad IT kompānijas "Wunder" apgrozījums būs par ceturtdaļu lielāks nekā 2018. gadā, kad tas bija aptuveni 1,5 miljoni eiro.

Šobrīd Latvijā strādā 46 darbinieki. Joprojām vismaz 78% no uzņēmuma apgrozījuma veido eksports, kas gan ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2018. gadā. "Wunder" eksporta valstis galvenokārt ir Somija, Zviedrija, Igaunija un Vācija.

"2019. gads kopumā ir bijis daudz aktīvāks vietēja mēroga projektos. Šobrīd jau noslēguma posmā ir Centrālās statistikas pārvaldes Oficiālās statistikas portāla izstrāde, novembrī tika palaists jaunais aizsardzības un drošības jomas portāls Sargs.lv. Lokālie projekti ir izaicinošāki, jo to mērķauditorija un ikdienas lietotāji esam mēs paši un cilvēki mums blakus. Savā ziņā tas uzliek gan papildus atbildības sajūtu, gan arī gūstam lielāku gandarījumu par labi padarītu darbu, ko var vērtēt ne tikai izstrādes fāzē, bet arī no gala lietotāja skatu punkta," biznesa portālam db.lv stāsta Ernests Gabrāns, "Wunder" vadītājs Latvijā.

"Wunder" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas trīs valstīs. "Šogad aktīvi strādājām pie tā, lai mainītu uzņēmuma darbību no valstīs bāzēta modeļa uz tādu, kas, mūsuprāt, būtu daudz ilgtspējīgāks un efektīvāks. Kā vienas valsts uzņēmuma "filiāles" vadītājs šobrīd strādāju, lai uzņēmuma vadītāja funkcijas tiktu pārdalītas un integrētas ģildēs jeb kompetenču grupās un biznesa atbalsta funkcijās, kuras speciālisti veido neatkarīgi no valsts, kur viņi atrodas. Pārfrāzējot – es "iznīcinu" savu amatu jeb lomu, lai radītu potenciāli ilgtspējīgāku uzņēmuma pārvaldības modeli," teic E. Gabrāns.

Līdz ar to šogad uzņēmums ir piedzīvojis strukturālas izmaiņas – ir mainīts pārvaldības modelis, kura centrā ir viens uzņēmums ar starptautiskām komandām. Tas nozīmē, ka uzņēmuma struktūra vairs nav bāzēta vienā valstī ar konkrētās valsts pārstāvniecības vadītāju, menedžmentu un izstrādātājiem, bet gan daudz globālāka. Blakus pārdošanas, mārketinga vai cilvēkresursu komandām nu ir arī ģildes, kas apvieno programmētājus pēc to profesionālajām interesēm un prasmēm, nevis fiziskās atrašanās vietas.

"Pārsteidzoši daudz lietas sasniegtas viena gada laikā – Ilgtspējas indeksā esam noturējuši Sudraba līmeni un ieguvuši ģimenei draudzīga komersanta statusu, ar "WunderHugs" atgriezeniskās saites un bonusa sistēmu esam ieguvuši 1. vietu "Izcila darba devēja DNS", veiksmīgi noorganizējām otro "Share IT" konferenci Vidzemes reģiona IT kopienas attīstībai, tāpat šogad bija desmitais jubilejas gads "DrupalCamp Baltics" konferencei. Vēl pašā gada sākumā sarīkojām fantastisku atvadu ballīti ar koncertu ofisā trešajam kolēģim, kurš pēc 11 gadu kopīga darba "Wunder" Latvijas komandā lēma ļauties citiem profesionāliem izaicinājumiem," stāsta E. Gabrāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki var uzturēt savstarpējo komunikāciju un izteikt atzinību.

Virtuālo apskāvienu sistēma "WunderHugs" ir veids, kā informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Wunder" veicina atgriezeniskās saites sniegšanu ikvienam pieejamā veidā neatkarīgi no atrašanās vietas, ieņemamā amata vai temperamenta.

Uzņēmumam ir biroji trijās valstīs un arī pirms ārkārtējās situācijas iestāšanās ikdienas darbs pārsvarā norit starptautiskās komandās – projekta vai amata pienākumu ietvaros. Rūpēs par dabu uzņēmums rūpīgi izvērtē nepieciešamību pēc starptautiskiem lidojumiem, tāpēc nereti kolēģi daudz vairāk laika pavada komunikācijā un sadarbībā ar kolēģiem citā valstī. Tāpēc kolēģis, kuram otrs vēlas pateikties, "uzsist uz pleca" vai uzmundrināt, ne vienmēr atrodas blakus. Tāpat ne visi cilvēki ir ekstraverti un uz aktīvu komunikāciju vērsti, tāpēc bija svarīgi atrast veidu, kā nodrošināt pozitīvu atgriezenisko saiti, kas dzīvo pāri valstu vai pilsētu robežām un personības iezīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Līdz obligātai e-adresei vēl trīs gadi

Anda Asere, Māris Ķirsons, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji, tagad tiek piedāvāts šo termiņu pagarināt līdz 2023. gadam.

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai. Izmaiņu iesniedzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka Uzņēmumu reģistra subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra subjektiem. Tādējādi tiek secināts, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, t. sk. arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru