Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA) ievēlēts par vienu no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājas Robertas Metsolas vietniekiem, kļūstot par pirmo Baltijas pārstāvi šajā amatā, informē Nacionālajā apvienībā (NA).

EP deputāti 18.janvārī tā pilnvaru termiņa vidus ciklā Strasbūras plenārsēdes laikā ievēlēja jaunu parlamenta vadību, tostarp Maltas deputāti Metsolu parlamenta priekšsēdētājas amatā.

Zīle, kuru kā frakcijas viceprezidentu amatam nominēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kļuvis par pirmo Baltijas valstu deputātu augstajā EP viceprezidenta amatā. NA atzīmēja, ka viņu partijas pārstāvis esot vienlaikus arī viens no pieredzes bagātākajiem Baltijas deputātiem parlamentā, kurš tajā ievēlēts un strādā kopš 2004.gada.

Eiroparlamentārietis kā koordinators vada frakcijas darbu transporta komitejā, kā arī strādā ekonomikas un monetāro lietu, nodokļu jautājumu un budžeta komitejās un pārstāv frakciju EP prezidentu konferencēs.

Saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) gada nogalē pieņemto lēmumu no trešdienas, 1. janvāra, mainīta vairāku maršrutu minibusu numerācija un vairāki ekspresbusi rīdziniekus apkalpos bez atlaidēm, informē SIA “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS).

Tā kā RSDS nogalē pieņemts lēmums no 1. janvāra minibusus maršrutos 237., 241., un 244. pārdēvēt par ekspresbusiem, pirmo ciparu aizstājot ar skaitli “3”, un mainot to numerāciju uz 337., 341., 344., kā arī apvienot 246 minibusu ar 346. ekspresbusu, tad šajos maršrutos tiek atceltas braukšanas atlaides.

“Šīs pārmaiņas uzņēmumam “Rīgas mikroautobusu satiksme” nozīmē arī to, ka steidzamības kārtā oranžā krāsā ir jāpārkrāso 23 minibusi, kas kursē par ekspresbusiem pārveidotajos maršrutos 337.,341.,344. Tā kā dažu darba dienu laikā no RDSD lēmuma pieņemšanas līdz 1. janvārim nav iespējams veikt tik vērienīgas tehniskās izmaiņas, uzņēmums plāno zili-baltos minibusus aizstāt ar oranžas krāsas ekspresbusiem pakāpeniski,” atzīst uzņēmuma RMS sabiedrisko attiecību vadītāja Maija Lazdiņa.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Arhitekts Austris Mailītis šogad kopā ar domubiedriem un kolēģiem saņēma Arhitektūras gada balvu par Ķīnas svētajā kalnā uzcelto Šaoliņas lidojošo mūku teātra ēkas projektu. «Man tas ir paradoksāls ainavu, arhitektūras un mākslas projekts,» tā par veikumu saka arhitekts

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā paši mūki uztvēra šo projektu? Bija kādas atsauksmes?

Tikos ar vairākiem mūkiem. Viens bija kungfu lielais skolotājs. Viņš bija atbalstošs šim projektam. Starp citu, viņš vada arī vienu no tām lielajām skolām. Bija gods tikties arī ar Šaoliņas klostera abatu, kas ir augstākā garīgā persona dzenbudismā. Viņš arī skaitās Ķīnā politiski augsta persona. Parādīju viņam projektu, pastāstīju, kādas ir idejas, mazliet parunājām… Viņš izstāstīja par to, kas ir lidošana Ķīnas kultūrā un dzenbudismā, daoisma kultūrā, mītus par levitējošajiem mūkiem. Vārdu sakot, deva savu svētību iecerei.

Rīta rosme, pārgājiens, mini vingrošanas sesija apvienojumā ar angļu sarunvalodas nodarbību svaigā gaisā - šādu iespēju piedāvā jauns pasākums Walk&Talk.

Pasākuma ideju Rīgā īsteno «MC BaltImage» vadītāja Ivita Ozola kopā ar Brigitu Medni. Tajā darbojas «MC BaltImage» angļu valodas pasniedzēji – gan vietējie, gan tie, kam šī ir dzimtā valoda - nodrošinot, ka viens pasniedzējs darbojas ar viena līmeņa grupu, kas nav lielāka par 10 cilvēkiem, kā arī ir piesaistīts «KSMR fitness» treneris Mārtiņš Rozenbergs, kas nodrošina rīta rosmi un fitnesa pasākuma daļu.

«Interese jau šobrīd ir ļoti liela, cilvēkiem patīk šī doma un jau pirmajā pasākumā mums bija ieradušies 22 dalībnieki. Dalības maksu mēģinām veidot ļoti draudzīgu. Labāk vairāk smaidīgu un apmierinātu klientu par samērīgu cenu, nekā mazāk klientu par super augstu cenu. Cenā ietilpst piecas stundas garā pasākuma izmaksas, kas sedz pasniedzēju, trenera un gida pakalpojumus. Peļņa jau tagad ir, bet tā nav tikai finansiālā izpratnē, bet arī cilvēku pozitīvās atsauksmēs, interesē, gandarījumā par paveikto. Esam komanda, kurai protams, ir svarīgi, ka gūstam naudiņu par šiem pasākumiem, bet mums tas nav svarīgākais faktors,» biznesa portālam db.lv stāsta I. Ozola.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Meža vidū 20 minūšu brauciena attālumā no Valkas atrodas Vijciema medību pils, kas ilgus gadus stāvēja pamesta, bet nu ieguvusi saimniekus, kuri ir noticējuši vēsturiskā nama tūrisma un arī kultūras potenciālam.

Meža vidū iznirst vēsturiskā nama aprises, līdz Vijciema medību pils pagalmā kā pendele pulksteņa ciparnīcā ieduras meža ceļš. Valmieriešu ģimene Agneta Kīta un Arnis Smiļģis ēku iegādājās tikai pirms diviem gadiem, agrākajai Dikļu pils direktorei Agnetai vienkārši atrodot to sludinājumu portālā. Pils jaunā saimniece ir arī Valmieras retro interjera salona Pērle Vintage īpašniece, taču viņas interese par vēsturi neaprobežojas ar grezniem dīvāniem un galdiņiem. «Jau pirms laba laika sapratu, ka mani saista muižas un to liktenis,» paskaidro Agneta.

No Palmbīčas uz pili

Pirmo pieredzi viesmīlības jomā Agneta ieguva, strādājot viesnīcā Palmbīčas kūrortā, Amerikā, paralēli viesmīlības biznesa studijām amerikāņu augstskolā. Latvijā viņa studējusi uzņēmējdarbības vadību un mārketingu. «Viesmīlība ir nozare, kurā visātrāk iespējams saņemt atgriezenisko saiti no klienta. Tas pozitīvi uzlādē,» atzīst Agneta. Piedzimstot dēlam, ģimene pārcēlusies uz Agnetas dzimto Valmieras pusi, jo ilgojušies pēc «zaļākas un mierīgākas dzīves». Ģimene iegādājās senu guļbūvi Mūrmuižā, kuru īpašnieks pārdeva kā nojaucamu apgrūtinājumu, taču guļbūve, rūpīgi restaurēta, kļuva par ģimenes mājvietu. Agneta kādu laiku bija Dikļu pils direktore, un tā palēnām visi saskares punkti ar padziļināto interesi par vēsturiskajām ēkām un interjeriem savilkušies kopā, liekot nostiprināties apziņai par to, ka «esmu pietiekami spēcīga, lai beidzot izveidotu kaut ko savu». Agneta sāka lūkoties pēc īpašuma, kuram varētu dot otro dzīvi. Tā pirms diviem gadiem viņa pamanīja sludinājumu, ka tiek pārdota Vijciema medību pils. «Braucām skatīties. Visapkārt mežs, līdz pēkšņi nekurienes vidū iznirst sapņu mājiņa. Fantastiski meža skati, apsnigušas egles. Es vīram teicu – šī būs īstā vieta,» atceras Agneta.

Liepājā durvis ir vērusi vieta, kur vīrieši var doties savest kārtībā savu galvas un sejas rotu, nebūdami iespiesti starp dāmām matu ruļļos un lakotiem nagiem

Windcut Barber Shop izveidotāji ir divi liepājnieki Elgars Roga un Edgars Voskoboiņikovs, kuri gada sākumā pat nevarēja iedomāties, ka pavisam drīz jau būs uzņēmēji, jo darbojās pavisam citās nozarēs. Proti, Edgars, kurš gan iepriekš bija ieguvis friziera izglītību, bija bārmenis, bet Elgars strādāja par taksistu. Uz viņu izveidoto Windcut Barber Shop frizēties nāk arī basketbolists Kristaps Porziņģis un motokrosa braucējs Pauls Jonass.

«Ideja radās pavisam viegli, izdomājam ka ir jādara kaut kas foršs, un sākām vienkārši to darīt. Ar Edgaru bijām pazīstami jau sen, tomēr šogad kaut kā viss veiksmīgi salikās kopā, nonācām līdz sava barber shop izveidei. No idejas rašanās brīža līdz pirmajam klientam pagāja ļoti īss laiks – viss tapa aptuveni mēneša laikā. Protams, gulējām ļoti maz, bet darījām ļoti daudz, taču kaut kādā veidā viss nāca viegli un pašsaprotami,» stāsta Elgars, kurš uzņēmumā pilda arī administratora funkcijas. Savukārt Edgars salonā ir meistars. Arī piemērotu telpu atrašana nav sagādājusi lielas problēmas. «Gāju garām, skatos – tukšas telpas. Sākumā mēģinājām sameklēt, vai tās netiek piedāvātas sludinājumu portālā, tomēr šis mēģinājums beidzās neveiksmīgi. Tad piezvanīju pazīstamam māklerim, kurš arī nevarēja palīdzēt, bet beigu beigās, ejot otro reizi cauri sludinājumiem, pavisam citā sadaļā meklēto atradām. Divu dienu laikā noslēdzām līgumu. Uzskatu, ka telpas ir izcilas šai darbības sfērai,» atzīmē Elgars. Interjeru ir veidojuši paši puiši, un visas idejas, kas salonā īstenotas, ir tikai viņu pašu. Tas, ka viņi ir divi, tikai palīdzot, jo tādā veidā var papildināt viens otra domu gājienu.

Uzņēmēji izteikuši vēlmi Daugavpilī veidot piedzīvojumu parku Tarzāns, informē Daugavpils dome.

Par piemērotāko vietu izvēlējās Stropus. Šis mikrorajons strauji attīstās, tāpēc esot pievilcīgs arī uzņēmējiem, lai attīstītu tūrisma biznesu.

Pašvaldība iznomājusi zemi piedzīvojumu parka izveidei pie Stropu ezera. Šobrīd norit darbi.

Paredzētas vairākas šķēršļu joslas ar dažādas grūtības pakāpēm - trepes, laipas, virves, citi šķēršļi dažādos līmeņos. Saskaņā ar plāniem parks varētu piesaistīt cilvēkus ne tikai no reģiona, bet arī kaimiņvalstīm. To pierāda pieredze. Piemēram, parku Siguldā iecienījuši igauņi. Uzņēmēji sola, ka piedzīvojumu parkā Tarzāns būs interesanti visu vecumu cilvēkiem. Tādi parki ir arī Liepājā un Jūrmalā, Latgalē tas būs pirmais.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Spēlēm un lielus resursus prasošu darbu veikšanai paredzētais klēpjdators MSI GE72VR Apache Pro līdz ar iespaidīgu skaitļošanas jaudu piedāvā arī nebēdnīgu noformējumu

Klēpjdatoru tirgus attīstības virzienu varētu raksturot vienā vārdā – mobilitāte. Ražotāji tiecas izgatavot aizvien plānākas, vieglākas, ērtāk pārnēsājamas un ar vienu uzlādi ilgāk kalpojošas iekārtas. Un kāpēc gan ne? Pateicoties vadu un bezvadu savienojumiem tos jebkurā brīdī var savienot ar lielāku ekrānu, kaut vai televizoru, kuru izšķirtspēju var apskaust ne viens vien pāris gadu veca datora īpašnieks. Tomēr izskatās, ka pilnībā no lieliem klēpjdatoriem lietotāji vēl nav gatavi atteikties, par ko liecina arī pērnā gada nogalē prezentētais MSI GE72VR Apache Pro.

Šis varenais dators ar 17,3 collu ekrānu pārstāv MSI G sēriju un tiek pozicionēts kā spēļu dators. Taču var noderēt arī birojā, jo īpaši tiem darbiniekiem, kuri strādā ar grafiskajiem materiāliem.

Ne pasažieru, ne kravu pārvadājumu jomā iesaistītajām pusēm šogad izaicinājumu netrūka. Un var samērā droši apgalvot, ka nākamais gads nebūs vieglāks, jo atbildes uz daudziem problemātiskiem jautājumiem palikušas neatrastas, bet viegli sasniedzamus risinājumus pie apvāršņa nemana.

Piemēram, tranzītbiznesa pārstāvji šobrīd ir tādā pašā neziņā kā gada sākumā par to, ko īsti sagaidīt Krievijas un citu NVS valstu izcelsmes kravu jomā. Kaimiņvalsts savu stratēģiju vispirms maksimāli noslogot savas ostas nav mainījusi, Krievijas dzelzceļš šī politiskā uzstādījuma dēļ spiests neapstiprināt kravu nosūtījumu pieprasījumus mūsu termināļu virzienā, līdz ar to enerģētisko kravu apjomi lielā mērā arī nākamgad būs atkarīgi no laika apstākļu un tirgus konjunktūras. Proti, kad naftas produktu un ogļu kravas kaimiņvalsts Baltijas jūras austrumu krasta ostās Krievijā nevarēs apstrādāt aizsalušo kuģu ceļu vai pārāk lielā pieprasījuma dēļ, tad arī Latvijas stividoriem un dzelzceļa operatoriem būs ko darīt.

Pēc vairākām neveiksmīgām astoņu lietotu tramvaju izsolēm pašvaldības AS «Daugavpils satiksme» gatava pārdot īpašumu par pretendentu piedāvāto cenu un izjauktā veidā, liecina pārvadātāja publiskotais paziņojums par kustamās mantas atsavināšanu.

«Daugavpils satiksme» piekrīt vagonu izjaukšanai uzņēmuma teritorijā Jātnieku ielā 90, taču manta no teritorijas ir jāizved divu nedēļu laikā no līguma noslēgšanas brīža. Tāpat pretendentam saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem jāuzņemas pēc vagonu izjaukšanas atlikušā nederīgā utilizācija.

Prasības neizslēdz, ka lietotie tramvaji pēc izjaukšanas var tikt nodoti metāllūžņos.

Līgums tiks noslēgts ar pretendentu, kurš piedāvās visaugstāko cenu. Piedāvājumus var iesniegt līdz 11.oktobrim.

Jau vēstīts, ka divām «Daugavpils satiksmes» astoņu tramvaju vagonu «RVR-6M2» izsolēm nebija pietecies neviens pretendents. Līdz ar to izsoles atzītas par nenotikušām.

Honkongas policija sestdien vēlu vakarā vienā no pilsētas metrostacijām pret protestētājiem laidusi darbā stekus un daudzus protestētājus aizturējusi.

Kā vēsta raidsabiedrība TVB, policisti lietojuši stekus uz Prinča Edvarda stacijas perona un pie eskalatora un iebrukuši metrovilciena vagonā, izsmidzinot piparu gāzi, kamēr pasažieri centušies saspiesties vienā vagona galā, patveroties aiz atvērtiem lietussargiem. Nav zināms, vai visi cilvēki, kas atradās vagonā, bija protestētāji.

Policija savukārt paziņojusi, ka iebrukusi stacijā tādēļ, lai aizturētu protestētājus, kuri izturējušies vardarbīgi un lauzuši biļešu automātus.

Jau trīspadsmito nedēļas nogali turpinoties demokrātijas aizstāvju protestiem, spriedze Honkongā pieaug. Sestdien protesti atsākās, neraugoties uz policijas lēmumu aizliegt šai dienā paredzēto plašo demonstrāciju, kurā bija plānots pieminēt tieši pirms pieciem gadiem pieņemto Ķīnas lēmumu neļaut ievēlēt Honkongas līderi tiešās demokrātiskās vēlēšanās, kas ievadīja tā dēvētos Lietussargu kustības protestus 79 dienu garumā.

Lietuvas galvaspilsētā šodien sākas NATO samits, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis atbalsta Kijivas prasību, lai Ukraina Viļņā saņemtu nepārprotamu signālu, ka pēc kara beigām tā kļūs par alianses dalībvalsti.

Tomēr tādas lielvaras kā ASV un Vācija nevēlas iet tālāk par alianses 2008. gadā doto solījumu, ka Ukraina kaut kad abstraktā nākotnē pievienosies NATO, nenosakot nekādu konkrētu grafiku uzņemšanas procesam.

Tajā pašā laikā paredzēts apspriest drošības garantijas Ukrainai, kamēr tā nekļūs par pilntiesīgu alianses dalībvalsti.

Samita dienaskārtībā ir arī jauno reģionālo aizsardzības plānu apstiprināšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.

Armands Roze Pededzes pagastā gatavo ozolzīļu dzērienu ar nosaukumu «Zīleja», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Zīleja» ir grauzdētu un samaltu zīļu, sakņu un graudu maisījums, no kura var pagatavot dzērienu. «Nav korekti to saukt par kafiju. Ņemot vērā mūsu senču tūkstošgadīgo pieredzi, dzēriens ir pelnījis savu atsevišķu vārdu, savu nosaukumu. Un mēs tam tādu arī devām,» stāsta A.Roze.

Dzērienam der tikai tās zīles, kuras ir nogatavojušās un pašas nokritušas zemē. «Pagājušajā gadā zīles lasījām pusotru mēnesi. To nevar izdarīt vienā dienā, jo zīles nekrīt vienā laikā. Otrs - neder visas zīles. Nav vērts lasīt tārpainas un acīm redzami bojātas zīles. Der tikai tās, kas nav bojātas, turklāt dziļākus bojājumus varēs pamanīt tikai nākamajā procesā - lobīšanā,» stāsta A.Roze. Kad zīles salasītas, tās jāžāvē. A.Roze to dara tā, kā to darīja senči – žāvē pirtiņā uz lāvas vai vienkārši izberot uz segas. «Zīlēm nevajag lielu karstumu, tām jāžūst lēnām. Kad zīles izžāvētas, čauliņa vieglāk nāk nost. Diemžēl lobot un šķirojot salasītā masa samazinās par trešdaļu, un tas ir daudz. Kamēr zīli neattaisi vaļā, neredzi tās kvalitāti. Dažas zīles ir bez dīgtspējas, arī zīles ar caurumiem, tārpiem vai putnu knābātas neder. Ja esmu salasījis desmit kilogramu spaini, galarezultātā paliek tikai puse no tā,» atklāj A.Roze.

SIA "Tērvete food", kas ietilpst "Agrolats Grupas" uzņēmumu saimē, 2023.gadā turpina ieviest arvien jaunus saldējumu veidus un garšas, kā arī atver veikalu Rīgā, informē uzņēmums.

Šīs sezonas lielākais pārsteigums ir jauni saldējumi mini eskimo grupā. "Domājot par mūsu jaunāko auditoriju, līdzās "TUTAS BIO" saldējumiem vēlējāmies izveidot arī ko košāku un pārsteigumiem pilnu - kā jau bērniem tas patīk -, tāpēc tapa Zemeņu cukurvates saldējums ar sprakšķiem un Zili brīnumi ar sprakšķiem, kuru radīšanā izmantotas augstākās kvalitātes izejvielas, to skaitā, spirulīna ir tā, kas nodrošina Zilo brīnumu skaisti zilgano krāsu," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus.

Rūpējoties par to, lai arī klasiski iecienītās garšas tiktu pasniegtas pavisam jaunā veidā, šogad radīti arī jauni saldējumi pašu ceptā vafeļu glāzītē - "divi vienā", proti, vienā saldējuma vafelītē tiek pildīti divi dažādu garšu saldējumi. Citronu sorbets tiek apvienots vienā saldējumā ar vaniļas plombīru, radot "Vasaras" saldējumu, bet Pandas saldējumu līniju papildinās divi "divi vienā" saldējumi - Vaniļas-šokolādes PANDA vafeļu glāzītē un Vaniļas-zemeņu PANDA vafeļu glāzītē. Tāpat kā citu Druvas saldējumu vafeles, arī PANDAS līnijas vafeles tiek ceptas uz vietas Druvas saldējuma ražotnē. Jauno produktu izveidē investēti aptuveni 40 000 eiro.

Šo ceturtdien, 15. jūnijā, Jūrmalā, Jomas ielā, tiks atklāta iepirkšanās un izklaides galerija Korso; attīstītāji cer, ka tā būtiski papildinās pakalpojumu klāstu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Man gribētos, lai Korso kļūtu par ģimenes atpūtas centru, kurš dzīvo ne tikai tūristiem, bet lai arī Jūrmalas pastāvīgie iedzīvotāji tajā varētu atrast kaut ko sev,» saka šī projekta attīstīšanas uzņēmuma SIA Ērgļi VT valdes locekle Svetlana Šemjakina. Tieši tāpēc lielākais izaicinājums un pat virsuzdevums ir panākt to, lai Jomas ielu ļaudis apmeklētu ne tikai saulainā laikā, aktīvajā pludmales sezonā, lai Korso būtu atraktīvs jebkurā gadalaikā. Turklāt vēl ir jārēķinās ar Jūrmalas publiku, kura ir prasīga un dažāda.

Tāpēc līdztekus pārtikas veikalam Sena bode, vairākiem pašmāju un starptautiskajiem modes zīmolu saloniem tajā atradīsies izklaides un izglītības centrs Zili brīnumi, neliels kino, kura operators būs Krievijas kompānija Star Cinema, kafejnīca Madam Brioš pirmajā stāvā un restorāns trešajā, kā arī dienas SPA salons. Pašlaik ir noslēgti 23 nomas līgumi un tirdzniecības centra telpu aizpildījums ir 100%.

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” radījis īpašu Ukrainai veltītu saldējumu tās nacionālā karoga krāsās.

Ar simbolisku mērķi saldējuma receptē no dabiskām izejvielām savītas ziedu garšas – plūškoka un rudzupuķu garša zilajā saldējuma krāsā un safrāns saldējuma dzeltenajā krāsā. Aukstajam gardumam dots “Слава Україні” nosaukums, kas pazīstams kā Ukrainas suverenitātes un pretestības simbols.

“Šis saldējums ir veltījums Ukrainas tautas drosmei un brīvības mīlestībai. Bet vēl svarīgāk – tas ir atgādinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ka Ukrainā joprojām notiek briesmīgs karš, tāpēc mums jāturpina palīdzēt tās cilvēkiem arī pēc tam, kad pirmais atbalsta vilnis ir rimis,” uzsver “Food Union” ģenerāldirektore Latvijā Irēna Holodnaja.

Zili-dzeltenais saldējums bez maksas būs pieejams Ukrainas iedzīvotājiem Rīgas atbalsta centrā (Kaļķu ielā 1) un Ukrainas iedzīvotāju dienas centrā “Common Ground” (Andrejostas ielā 27), kā arī “Ekselence” saldējuma vasaras tirdzniecības vietās Rīgā un Jūrmalā, uzrādot Ukrainas personu apliecinošus dokumentus.

Daugavpils pašvaldības AS «Daugavpils satiksme» šodien paredzētā izsole, kurā bija iespēja savā īpašumā iegūt astoņus tramvaju vagonus, tikusi atcelta, uzzināja biznesa portāls db.lv.

Plānots pārdot lietotus tramvaju vagonus «RVR-6M2», kas ražoti 1978., 1980., 1983., 1984., 1985. un 1988.gadā. Vagoni ir balti-zili, elektropiedziņas, ar divām durvīm. Tramvaju sākumcena ir 4600 eiro.

AS «Daugavpils satiksmes» informēja, ka izsole atcelta, jo tai līdz pat pēdējam brīdim nepieteicās neviens pretendents. Atkārtotu izsoli ir paredzēts rīkot 10.oktobrī.

Par izsoles dalībnieku var kļūt jebkura fiziska vai juridiska persona, kura saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem var iegūt īpašumā kustamo mantu. AS «Daugavpils satiksme» jau informēja, ka izsole tiks atzīta par nenotikušu, ja neviens izsoles dalībnieks nebūs pārsolījis izsoles sākumcenu, ja nosolītā cena netiks samaksāta, kā arī gadījumā, ja izsolei nebūs pieteicies neviens dalībnieks.