Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" vēl nav izlēmis, vai vērsīsies tiesā par Rīgas domes lēmumu atcelt 22 zemesgabalu pie lidostas privatizāciju, aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš uzsvēra, ka "Sirin Development" ir pārsteigti par šādu Rīgas domes lēmumu. Kuzavs skaidroja, ka šim projektam "Sirin Development" veltījusi daudz laika, enerģijas un ieguldījumu, iepazīstinājusi ar to Satiksmes ministriju, Rīgas domi, strādājuši ar lidostu pie pētījuma par iespējamo sinerģiju un sadarbību.

Kuzavs uzsvēra, ka šis projekts būtu bijis liels ieguvums ne tikai attīstītājam, bet arī Rīgas pilsētai - "Sirin Development" uzbūvētajā loģistikas parkā būtu izvietoti desmitiem uzņēmumu un radītas ap 1000 jaunu darba vietu. Tas viss radītu nodokļus pilsētas budžetam vairāku miljonu eiro apmērā ik gadu.

"Pagaidām šķiet, ka šajā situācijā zaudējuši visi - gan iedzīvotāji, gan pati pilsēta, gan valsts investīciju klimats. Pagaidām neesam izlēmuši, vai par šo situāciju vērsīsimies tiesā - konsultējamies ar saviem juristiem. Lēmumu pieņemsim tikai pēc visu faktoru mierīgas izsvēršanas," pauda Kuzavs.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem ASV bezpilotu lidaparātu ražotājiem “Edge Autonomy”.

Bezpilota tehnoloģiju sistēmu ražotājs īrēs telpas jaunajā “SIRIN” Grenču loģistikas parkā, kas atrodas pie starptautiskās lidostas “Rīga”, Grenču ielā.

"Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Rīgas lidosta ir vislabāk attīstītā Baltijas valstīs, tāpēc atbilstošu loģistikas parku izbūve lidostas tuvumā ir viens no mūsu biznesa attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Jau šobrīd ieņemam vadošās pozīcijās loģistikas parku izbūvē un apsaimniekošanā, bet tuvākajos gados plānojam kļūt par līderiem visās trīs Baltijas valstīs.”

“SIRIN Development” zemesgabalu loģistikas parka izbūvei 28 tūkstošu kvadrātmetru platībā pie Rīgas lidostas iegādājās 2021. gada nogalē. Parka izbūve tika uzsākta 2023. gada novembrī, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2024. gada beigām. Kopējās investīcijas sasniegs 20 miljonus eiro.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" šogad loģistikas centros Baltijas valstīs plāno investēt 120 miljonus eiro, sacīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Viņš skaidroja, ka uzņēmums katru gadu savos objektos Baltijas valstīs investē 100-120 miljonus eiro, kas ir tradicionālais apjoms. "Šogad mēs plānojam investēt 120 miljonus eiro."

Tostarp Rīgā vai pie Rīgas šogad plānots nopirkt 200 000 kvadrātmetru zemes jeb 20 hektārus.

"Mēs katru gadu pērkam klāt zemi. Labs piemērs ir Rumbula. Mēs tur nopirkām gandrīz 20 hektārus zemes un trīs gadu laikā esam uzbūvējuši loģistikas kompleksu gandrīz 90 000 kvadrātmetru platībā. Mēs turpināsim būvēt Rumbulā, kā arī pie lidostas, vērtējam arī citas vietas," teica Kuzavs.

Šogad rudenī paredzēts pabeigt loģistikas centru pie lidostas 26 000 kvadrātmetru platībā, kur ieguldīti 15-16 miljoni eiro. Turpmāk pēc klienta pasūtījuma "Sirin Development" veidos noliktavas Dreiliņos pie IKEA un Latgales ielā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" sagaida, ka varēs īstenot zemesgabalos pie Rīgas lidostas iecerētās investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka "Sirin Development" rūpīgi ievēro visus tiesību aktus un darbojas maksimāli caurskatāmi, komunicējot ar lēmumu pieņēmējiem atbildīgajās iestādēs tikai pa oficiāliem kanāliem. Visas šīs darbības tiek arī dokumentētas.

"Uzņēmums pienācīgi ievēro visus tiesību aktus un darbojas maksimāli atvērti, komunicējot ar lēmumu pieņēmējiem institūcijās tikai oficiālajā veidā. Nepieciešamības gadījumā, atklāti sadarbosimies ar tiesībsargājošajām iestādēm un sniegsim visu pieejamo informāciju, kas varētu būt noderīga," norāda "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš pauda cerību, ka tiesībsargājošās iestādes visu noskaidros pēc iespējas ātrāk, un attīstītājs varēs īstenot iecerēto projektu blakus Rīgas lidostai, jo tas rada uzskatāmus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm - gan Rīgas pilsētai un tās iedzīvotājiem, gan lidostai un uzņēmumam.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” šogad Baltijas valstīs plāno investēt 102 miljonu eiro, tostarp Latvijā – 25 miljonus eiro, Lietuvā – 60 miljonus eiro un Igaunijā 18 miljonus eiro. Tādejādi “SIRIN Development” kopējais noliktavu portfelis reģionā sasniegs 490 000 kvadrātmetru.

Sākot apgūt Igaunijas tirgu, “SIRIN Development” ir uzsācis arī savas pirmās noliktavas būvniecību 14 000 kvadrātmetru apmērā Tenasilmas ciemā netālu no Tallinas. Projektā kopumā plānots investēt 8 miljonus eiro, ar iespēju paplašināt noliktavas līdz 60 000 kvadrātmetru. Šis projekts ir daļa no “SIRIN Development” biznesa stratēģijas piedāvāt vienotus nomas pakalpojumus klientiem, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Projekts Tenasilmā būs desmitais loģistikas parks uzņēmuma pašreizējā portfelī.

"Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Igaunija līdz šim bija vienīgā Baltijas valsts, kurā mums vēl nebija noliktavu. Tāpēc pirmo soli speram ļoti piesardzīgi un šī, iespējams, ir mazākā noliktava, ko būvējam pēdējo piecu gadu laikā. Šogad plānojam būvēt vēl vienu līdzīga izmēra noliktavu, un rudenī izvērtēsim, vai paātrināt paplašināšanās plānus Igaunijā.”

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir pieņemts lēmums par izsoles atcelšanu, "Sirin Development" cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks sākts arī par zemi samaksātās naudas - 5,7 miljonu eiro - atgriešanas process.

Kuzavs informēja, ka detalizēti tiks aprēķināti arī radītie zaudējumi, jo pēc zemes iegādes "Sirin Development" visu laiku maksāja zemes nodokli un procentus bankām, kas aizdeva naudu zemes iegādei, kā arī bijuši citi izdevumi. Kolīdz "Sirin Development" saņems oficiālu paziņojumu par izsoles atcelšanu, uzņēmums pieprasīs atlīdzināt arī radušos zaudējumus.

"Mēs respektējam institūciju lēmumus un tos ievērosim. Tomēr ar nožēlu jākonstatē, ka Latvijas institūciju nesaskaņas grauj gan Rīgas, gan visas valsts tēlu, kļūstot par šķērsli ārvalstu investīciju piesaistei, jaunu darba vietu radīšanai un budžeta ieņēmumu palielināšanai. Vēl jo vairāk, tas notiek brīdī, kad ārvalstu investori jau tā ir ļoti piesardzīgi un izvairīgi investēt Baltijas valstīs," pauda Kuzavs.

Industriālā nekustamā īpašuma attīstītājs un pārvaldītājs "Sirin Development" plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas "Rīga", informē uzņēmumā.

Plānotā loģistikas parka platība būs 180 000 kvadrātmetru.

Uzņēmums aprīlī izsolē iegādājās 22 Rīgas pašvaldībai piederošus neapbūvētus zemesgabalus 39 hektāru platībā pie Starptautiskās lidostas "Rīga". Zemesgabalus par 5,679 miljoniem eiro iegādājies "Sirin Development" piederošais uzņēmums SIA "Cella investment 3".

"Sirin Development" vadītājs Laurīns Kuzavs informē, ka, attīstot šo objektu, uzņēmums apņēmies piesaistīt starptautiskus arhitektus un iekļaut vietējos uzņēmumus. Pēc šī projekta īstenošanas uzņēmumam būs loģistikas kompleksi abos Daugavas krastos.

"Sirin Development" šobrīd pabeidz loģistikas parka "Rumbula" pēdējo attīstības etapu, sākot trešā parka objekta celtniecību.

Trešo pušu loģistikas uzņēmumu grupa VIA 3L noslēgusi līgumu ar loģistikas nekustamā īpašuma attīstītāju Sirin Development par 24 000 m2 noliktavu un biroju telpu nomu Rumbulas loģistikas parkā Latvijā.

Šis uzskatāms par līdz šim lielāko nomas darījumu šogad Baltijas reģionā, norāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers, kuras Industriālo un Loģistikas platību aģentūras komanda ir palīdzējusi noslēgt šo nomas darījumu.

"Stratēģiskie ieguldījumi tehnoloģijās, aprīkojumā un darbinieku attīstībā ir radījuši stabilu pamatu izaugsmei. Līdz ar to kopā ar saviem darbiniekiem un ilggadējiem klientiem esam ieņēmuši līderpozīcijas konkurentu vidū, nepārtraukti pilnveidojot procesus, lai apmierinātu uzņēmējdarbības vides vajadzības. VIA 3L Latvia turpinās sniegt moderno noliktavu pakalpojumus Latvijā, un līdz ar jauno noliktavu uzņēmums var kļūt par centrālo Baltijas noliktavu, kas sniedz pilnu loģistikas pakalpojumu klāstu, tostarp muitas statusa noliktavas procedūras un starptautisko kravu ekspedīciju. Mūsu mērķis ir kļūt par centrālo noliktavu Baltijā ar galveno biroju Rīgā, un tagad mums ir iespējas šo mērķi īstenot," saka Raimonds Krampāns, VIA 3L Latvia izpilddirektors.

Starptautiskā sūtījumu kompānija "Venipak" līdz nākamā gada beigām Baltijas valstīs pakomātu skaitu plāno palielināt līdz 600, informē "Venipak" pārstāvji.

Šogad uzņēmums pabeidza pakomātu uzstādīšanu Latvijā, to skaitam sasniedzot 201, bet Lietuvā ir 251 "Venipak" pakomāts. Pakomātu uzstādīšanā Igaunijā "Venipak" investē vienu miljonu eiro, un to plānots pabeigt nākamgad, pakomātu skaitam kopā Baltijas valstīs sasniedzot 600.

Šogad pakomāti sāks darboties Igaunijas galvaspilsētā, bet nākamgad tie būs pieejami visā valstī.

"Venipak" izpilddirektors Darjus Zailsks norāda, ka pakomātu izvietošana Igaunijā uzņēmumam nozīmē svarīga paplašināšanās posma beigas, jo no nākamā gada "Venipak" pakomāti būs pieejami visās Baltijas valstīs.

Zailsks norāda, ka "Venipak" turpina īstenot stratēģisko uzdevumu kļūt par universālu piegādes platformu visiem piegādes pakalpojumiem, kā arī gaisa un sauszemes kravu pārvadājumiem visā pasaulē.

Industriālo nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītājs un pārvaldītājs Baltijas valstīs “Sirin Development” ir pabeidzis loģistikas centra “J55” pirmās kārtas būvniecību Viļņā. 20 400 m2 platības noliktavā kopumā investēti 11,3 miljoni eiro.

Loģistikas komplekss “J55” tiek attīstīts 18,5 ha zemes gabalā, kuru uzņēmums izsolē iegādājās no VĮ “Turto bankas”, stāsta UAB “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs.

Paredzams, ka kopējās investīcijas attīstāmajā loģistikas centrā sasniegs 70 miljonus eiro, bet četrās kārtās kopumā tiks attīstīti 103 500 m2 noliktavu, tirdzniecības un administratīvo telpu, kas paredzētas nomai.

Agrāk te atradās Lietuvas naftas produktu aģentūras degvielas tvertnes. Demontējot tvertnes un iztīrot teritoriju, zemes gabals tika pielāgots moderna loģistikas centra būvniecībai.

“Saskaņā ar Viļņas pilsētas pašvaldības ģenerālplānu, zemes gabals ietilpst biznesa, ražošanas un rūpniecības teritorijā, tāpēc lieliski atbilst UAB “Sirin Development” stratēģiskajam mērķim – attīstīt modernus noliktavu un loģistikas objektus līdzās galvenajām satiksmes artērijām, Lietuvas lielajās pilsētās. Lai arī “brownfield” investīcijas Lietuvā nav bieži sastopamas, pie šīs teritorijas konversijas projekta ķērāmies klāt, skaidri redzot tās potenciālu – klientiem varējām piedāvāt to vajadzībām maksimāli atbilstošas uzglabāšanas un loģistikas telpas,” stāsta L. Kuzavs.

Banka Citadele piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu industriālo nekustamo īpašumu attīstītājam un pārvaldītājam “Sirin Development”, kas tiks izmantots Rīgā topošā A klases industriālā parka otrās kārtas investīciju refinansēšanai.

Viens no Baltijā lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem “Sirin Development” industriālo parku projektu “Rumbula” īsteno trīs posmos un Rīgā izveidojis A klases noliktavu kompleksu 32 000 kvadrātmetru platībā.

“Latvijas tirgū strādājam kopš 2009. gada, un šajā laikā esam uzstādījuši vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālo nekustamo īpašumu. Ar spēcīgu finanšu partneru palīdzību plānojam turpināt aktīvu attīstību Latvijā. Uzņēmums nesen uzvarēja Rīgas pašvaldības rīkotajā izsolē un parakstīja pirkuma-pārdošanas līgumu, lai iegādātos 39 ha platību netālu no starptautiskās lidostas “Rīga”, kur kopā ar starptautisku arhitektu komandu plānojam attīstīt Baltijas valstīs modernāko un augstākajiem ilgtspējas standartiem atbilstošu loģistikas parku,” stāsta “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs, piebilstot, ka uzņēmuma mērķis ir kļūt par lielāko industriālo nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā.

Turpinot jau aizsākto sadarbību, Luminor banka piešķīrusi 10,4 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu nekustamo īpašumu attīstītājam Sirin Development, A klases industriālajam parkam Rumbula.

Projekts tika īstenots vairākos posmos, un šobrīd ekspluatācijā ir nodots un jau pilnībā iznomāts ceturtais noliktavu komplekss 28 000 m2 platībā.

Sirin Development ir viens no lielākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem Baltijā, kas 15 gadu laikā attīstījis nekustamos īpašumus vairāk nekā 600 tūkstošu kvadrātmetru platībā un šobrīd Latvijā un Lietuvā pārvalda nekustamos īpašumus 324 tūkstošu kvadrātmetru apmērā.

Uzņēmums nesen pabeidza ceturto A klases noliktavu kompleksu Rumbulas loģistikas parkā. Visu noliktavu būvniecībā izmantoti energoefektīvi materiāli un metodes, kā arī inovatīvi inženiertehniskie risinājumi, lai noliktavās radītu labus darba apstākļus un samazinātu komunālos maksājumus. Loģistikas parks atrodas Latvijas galveno autoceļu A4, A5, A6 un A7 tuvumā un ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas darbojas visā Baltijas teritorijā.

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs Sirin Development uzvarējis Rīgas pašvaldības rīkotajā izsolē un noslēdzis pirkšanas-pārdošanas līgumu par 39 ha teritorijas iegādi par 5,6 milj. eiro blakus galvaspilsētas starptautiskajai lidostai.

Šeit tiek plānots noliktavu komplekss 180 000 m² platībā par vairāk nekā 100 miljoniem eiro.

Rīgā uzņēmums šobrīd attīsta un pārvalda loģistikas parku Rumbula gandrīz 55 000 m² platībā un ir attīstījis loģistikas centru Olaine 37 000 m² platībā.

"Plānojot jaunas investīcijas Rīgā, esam apņēmības pilni piesaistīt pazīstamus starptautiskus arhitektus un iesaistīt vietējos uzņēmējus. Ceram arī uz aktīvu sadarbību ar pašvaldības un valdības pārstāvjiem. Esam pārliecināti, ka jaunais projekts ne tikai apmierinās klientu augošās vajadzības un radīs labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai loģistikas un noliktavu nozarē, bet arī spēs būtiski veicināt teritorijas un tās infrastruktūras attīstību, kas balstīta uz augstākajiem standartiem,” stāsta Sirin Development izpilddirektors Laurīns Kuzavs.

Rīgas dome 6.martā nolēma atzīt par spēku zaudējušu 2022.gada 21.septembrī pieņemto lēmumu par 22 zemes gabalu pie lidostas privatizācijas pabeigšanu, tādējādi atjaunojot īpašumtiesības uz šiem zemes gabaliem.

Dome arī atzina par spēku zaudējušu lēmumu par lokālplānojuma uzsākšanu teritorijai starp Rīgas robežu, Priedaines ielu, Mūkupurva ielu, Nīkrāces ielu un Grenču ielu.

Iepriekš Rīgas domei divas reizes neizdevās pieņemt šo lēmumu kvoruma trūkuma dēļ.

Sirin Development sagaida, ka varēs īstenot pie lidostas iecerētās investīcijas 

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" sagaida, ka varēs īstenot zemesgabalos pie Rīgas...

Šāds lēmums bija jāpieņem, jo pašvaldība februārī saņēma Latvijas Republikas ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Iesniegumā uzsvērts, ka pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai.

Noliktavu izveidē lidostas apkaimē plāno investēt 100 miljonus eiro  

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs Sirin Development uzvarējis Rīgas pašvaldības rīkotajā...

Prokuratūras ieskatā privatizācijas procesā nav izvērtēta zemesgabalu nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.

Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.

Trešdien preses konferencē Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pieļāva, ka Rīgas domnieki, iespējams, tikuši maldināti lēmuma pieņemšanā par zemes gabalu pārdošanu.

Saistībā ar šiem zemes gabaliem līdzšinējo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu tur aizdomās par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomniekam Jānim Meirānam, iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

"De facto" rīcībā esošā informācija ļaujot pieņemt, ka rudenī Vaivods vērsies pie Meirāna, ieminoties, ka būtu labi, ja Satiksmes ministrija (SM) atteiktos no savām pretenzijām uz zemi pie lidostas, informētu par to investoru, un līdz ar to vairs nebūtu šķēršļu zemesgabalus nostiprināt zemesgrāmatā. Tikšanās un saziņa notikusi dažu mēnešu garumā. Kādā brīdī esot izskanējusi arī iespējamā kukuļa summa - 50 000 eiro par vajadzīgo vēstuli no SM.

Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.

Rīgas domes deputāti 2010.gadā uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012.gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022.gadā zemesgabalus pārdeva izsolē un 2023.gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.

Iepriekš "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.

Starptautiskās sūtījumu piegādes kompānijas "Venipak" grupas apgrozījums pagājušajā gadā bija 101 miljons eiro, informē uzņēmumā.

Grupas peļņas rādītājus kompānijā neatklāja.

"Venipak" vadītājs Justas Šablinskas norāda, ka ilgtermiņā paredzams, ka tieši e-komercijas kompānijām piedāvātie pakalpojumi kļūs par kompānijas galveno panākumu atslēgu, tādēļ arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta komandas veidošanai un kompetenču apvienošanai „Venipak“ iekšienē.

"Venipak" pārstāvji norāda, ka pagājušajā gadā "Venipak" turpināja veiksmīgi paplašināt pakomātu tīklu Baltijā. 2023.gada beigās kopējais pakomātu skaits Lietuvā sasniedza 270, Latvijā - 200, savukārt Igaunijā - 160.

Šogad uzņēmums plāno paplašināt pakomātu tīklu Baltijas reģionā līdz 800, tostarp Lietuvā tiks uzstādīti 115 jaunas sūtījumu iekārtas un paplašināti 75 paku automāti, bet Igaunijā līdz gada beigām plānots uzstādīt 30 jaunus automātus un paplašināt 50 esošos.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums ”Venipak” informē, ka ir pabeidzis nozīmīgu stratēģiskās attīstības posmu, jo pabeigta pērn uzsāktā uzņēmuma paplašināšanos Igaunijā, lai savienotu visas Baltijas valstis vienā pakomātu tīklā, kopumā izvietojot 600 pasta automātus.

Patlaban “Venipak” plāno attīstīt Nīderlandē iegādāto e-komercijas vairumtirgotāju, kā arī paplašināties tālāk uz rietumiem.

”Pēdējos gados pasta automātu tīkla attīstībā Baltijas valstīs vien esam ieguldījuši aptuveni piecus miljonus eiro. Pašlaik mums jau ir vairāk nekā 600 bezkontakta pakomātu, no kuriem 251 atrodas Lietuvā, 201 Latvijā un 151 Igaunijā. Turklāt esam modernizējuši sūtījumu šķirošanas termināļus un paplašinājuši e-komercijas pasūtījumu piegādes infrastruktūru. Tagad mēs varam droši apgalvot, ka Baltijas valstīs ir pilnībā izveidots pakalpojumu komplekss un infrastruktūra, kas ļauj nieka 24 stundās piegādāt sūtījumus uz visām Baltijas valstīm klientiem ērtākajā veidā,” saka ”Venipak” vadītājs Justas Šablinskas.

Par starptautiskās sūtījumu piegādes kompānijas “Venipak Latvija” izpilddirektori kļuvusi Sanita Bērziņa, kurai ir desmit gadu pieredze uzņēmuma vadībā, attīstot e-komercijas platformu “Maxima Latvija” ietvaros, kā arī ieviesusi un vadījusi e-veikalu “Barbora”.

Sanita Bērziņa pievienojusies vienam no straujāk augošajiem uzņēmumiem “Venipak”, uzņemoties vadīt Latvijas meitas kompāniju, lai tādējādi turpinātu attīstīt e-komercijas pakalpojumu piedāvājumus, kas ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem.

“Mana līdzšinējā profesionālā darbība jau desmit gadus cieši saistīta ar e-komercijas projektu attīstību, piedzīvojot gan izaugsmi, gan izaicinājumus. Pēc tik ilga laika posma sāku meklēt jaunus attīstības virzienus sev personīgi, tāpēc iespēja pievienoties “Venipak” komandai, manuprāt, ir loģisks iznākums,” skaidro S.Bērziņa.

Jaunā izpilddirektore norāda, ka, uzsākot darbu, vispirms būtiski iepazīties ar visiem uzņēmumā notiekošajiem procesiem, kā arī pieejamajiem datiem. “Pirmās prioritātes ir iepazīties ar kolektīvu un izzināt dažādus procesus un sistēmas, kā arī datus, lai justos ērti un pārliecināti jaunajā amatā. “Venipak” tuvojas saspringtākā gada sezona, kad pie klientiem jānogādā tūkstošiem paciņas, tāpēc vēlos būt daļa no kolektīva, lai ar savām zināšanām palīdzētu ne tikai lielos projektos, bet arī ikdienā,” skaidro S.Bērziņa, piebilstot, ka viens no mērķiem ir celt “Venipak” atpazīstamību Latvijā, lai nodrošinātu līderību tirgū, “pašreiz izaicinājumu ir daudz, tādēļ jāiedziļinās uzņēmuma darbībā, lai veiksmīgi attīstītu to gan vietējā, gan arī starptautiskā mērogā.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums Venipak iegādājies e-komercijas vairumtirgotāju Strengholt Entertainment BV, kas atrodas Nīderlandē un darbojas visā Eiropā. Uzņēmuma apgrozījums sasniedz 50 miljonus eiro un tā katalogā pārstāvēti tādi zīmoli kā Universal Music, Lego, L’Oreal, Disney, Mattel un citi.

Paredzams, ka šis darījums veidos pamatu „Venipak” efulfillment jeb pilnīgas e-komercijas pasūtījumu izpildes paplašināšanai Eiropā, kā arī kravu aviopārvadājumu pakalpojumu paplašināšanai Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Tāpat mainīsies arī uzņēmuma uzņēmējdarbības modelis, papildinot loģistiku e-komercijas vairumtirdzniecības jomā.

„Venipak” īpašnieks Nerijus Raudonis norāda, ka uzņēmums jau labu laiku galveno uzmanību velta loģistikai un klientu vertikālei. „Mēs gribējām aizņemt lielāku tirdzniecības ķēdes daļu, nevis tikai loģistiku, un šis darījums mums paver aptuveni 4 miljonu preču grozu, kas ietver augstas un augstākās kategorijas izstrādājumus,” sacīja N. Raudonis.

Starptautisko pakalpojumu piegādes kompānija “Venipak” izveidojusi vēl vienu paku piegādes termināli Pierīgā, lai tādējādi nodrošinātu ātrāku paku saņemšanu klientiem.

Pašreiz viens šāds terminālis darbojas Mārupē, kurā darbu no šā gada oktobra nodrošinās jauna šķirošanas līnija ar investīcijām 1,5 miljonu eiro apjomā, bet jaunais terminālis atrodas Rumbulā.

Līdz šim paku piegāde Rīgā tika organizēta no Mārupes, taču sastrēgumi galvaspilsētā, kas bieži veidojas uz tiltiem, būtiski apgrūtināja sūtījumu savlaicīgu piegādi. Lai to risinātu, tika pieņemts lēmums izveidot papildu paku piegādes termināli otrpus Daugavai, Rumbulā, tādējādi risinot problēmu.

“Konkurence šajā nozarē ir ļoti liela, tāpēc ir svarīgi lietot inovatīvas problēmu risināšanas metodes un mainīt standarta procesus, lai nodrošinātu klientiem augstākās kvalitātes servisu, kur piegādes laikā ātrums ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem,” saka “Venipak” izpilddirektors Darius Zailskas.

Starptautiskā sūtījumu piegādes kompānija "Venipak" turpina nostiprināties Rietumeiropas tirgū, mainot pērn iegādātā Nīderlanes e-komercijas vairumtirgotāja "Strengholt Entertainment BV" zīmolu uz "Venipak Commerce".

Šī uzņēmuma iegāde bija stratēģisks solis, kas mainīja loģistikas biznesa modeli, pievienojot jaunus vairumtirdzniecības e-komercijas kanālus un atverot iespējas visai uzņēmumu grupai paplašināties starptautiski kā e-komercijas platformai, kļūstot par globālu tirgus dalībnieku.

Saskaņā ar "Venipak" vadītāja Justas Šablinskas teikto, uzņēmums jau kādu laiku ir koncentrējies ne tikai uz loģistikas pakalpojumu nodrošināšanu un klientu vertikālo sadarbības formu, bet arī vēlas nodrošināt pēc iespējas lielāku tirdzniecības ķēdes daļu. Tāpēc Nīderlandes e-komercijas uzņēmuma iegāde bija viens no būtiskākajiem notikumiem 2023. gadā.

"Šis darījums atvēra aptuveni četru miljonus preču piedāvājumu un ļāva attīstīties ārpus Baltijas valstīm un Polijas tirgus Rietumeiropā, paplašinot e-komercijas kanālus un sniedzot visaptverošus e-komercijas pasūtījumu izpildes pakalpojumu jeb e-fulfilment. Fokusēšanās uz šo jomu apstiprina arī notikušās pārmaiņas, pēc kurām uzņēmums turpinās darboties kā "Venipak Commerce"", pauž J.Šablinskas.

Investējot 1,2 miljonus eiro, AS “Kesko Senukai Latvia” Rumbulas loģistikas parkā atklājusi jaunu A klases noliktavu 14 200 m2 platībā.

Jaunā noliktava ļaus palielināt piegāžu centralizācijas apjomu, samazinot piegāžu slodzi veikalos un citās uzņēmuma noliktavās. Tā apkalpos arī e-tirdzniecību un vairumtirgotājus Latvijā.

Kesko Senukai nomās telpas loģistikas parkā Rumbula  

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs UAB “Sirin Development” ir parakstījis līgumu...

“Attīstoties mūsu preču sortimentam, aug arī mūsu piegādātāju skaits. Lai savlaicīgi un efektīvi nodrošinātu preču piegādi veikaliem, esam atvēruši jaunu loģistikas centru, kas ļaus optimizēt piegāžu ķēdes no ražotājiem un citiem uzņēmuma loģistikas centriem Baltijā, tādējādi paātrinot preču piegāžu plūsmu. Šajā attīstības posmā jaunais loģistikas centrs spēs pilnībā apmierināt mūsu vajadzības, būtiski uzlabojot uzņēmuma efektivitāti,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” izpilddirektore Viktorija Voičenko.

Loģistikas komplekss ļaus “Kesko Senukai Latvia” samazināt produkcijas transportēšanas izmaksas un sniegs jaunas iespējas vietējiem ražotājiem. Objekta kopējais izmērs ir 14 200 m2, bet kopējā noliktavas jauda – 13 000 palešu vietu ar iespēju to palielināt nākotnē.

“Līdz ar mūsdienīgiem noliktavu un transporta loģistikas risinājumiem piegādātāju centralizācija sniegs papildu iespējas paplašināt savu preču klāstu mūsu veikalos, vienlaikus samazinot preču piegādes izmaksas. Īpaši saistoši tas varētu būt vietējiem ražotājiem, ļaujot paplašināt sadarbības iespējas,” skaidro “Kesko Senukai Latvia” krājumu un loģistikas vadītājs Aldis Paegle.

Projekts īstenots nepilna gada laikā: jaunajā loģistikas centrā uzstādīts mūsdienīgs noliktavu aprīkojums, iekārtotas plašas plauktu sistēmas, biroja telpas un īstenoti citi uzlabojumi.

Plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas 

Industriālā nekustamā īpašuma attīstītājs un pārvaldītājs "Sirin Development" plāno investēt...

Darbus veicis attīstītājs SIRIN Development – pilna cikla industriālo un komerciālo nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums, kas darbojas kā investors, attīstītājs un ilgtermiņa būvēto īpašumu īpašnieks.

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.marta žurnālā lasi:

Statistika

Dzelzs priekškars izmainīs ostas

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Latvijā — bērna autiņos

Tēma

“Zaļo” aktivitātes nelabvēļu interesēs?

Aktuāli

Inovācijas – attīstības balsts!

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu vadītājos atgriežas optimisms

Informācijas tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Iedzīvotāju pirktspējas, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai Eiropas valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, ieviesušas atbalsta – subsīdiju mehānismus, savukārt Polija gājusi vēl tālāk – ieviesusi siltumenerģijas pieauguma griestus. Vienlaikus Eiropa energodrošību sāk sasaistīt ar atomenerģiju, kura līdz tam tika nīdēta.

To rāda BDO Latvia pētījums par dažām Eiropas valstīm, kādus instrumentus tās izmanto, lai mazinātu energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Algu pieaugums krasi atpaliek

Intervija

Ziema būs izaicinājumiem pilna. AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Tēma

Baiļu cena uzaudzē eksporta ienākumus

Mežizstrādes deficīts atsaucas uz koksnes piegāžu apjomiem

Aktuāli

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Latvija ir kļuvusi par trešo Baltijas valsti un astoto Eiropas valsti, kurā durvis vaļā vēris ukraiņu loģistikas uzņēmuma Nova Post klientu centrs.

"Jau 22 gadus Nova Post ir bijis uzticams atbalsts ukraiņiem, lai kur viņi atrastos, - jo īpaši kara laikā. Pagājušajā nedēļā mēs piedzīvojām lielu traģēdiju - Krievijas raķetes triecienā Nova Post šķirošanas centram Harkivā gāja bojā seši mūsu darbinieki. Taču mums ir jāturpina strādāt, jo miljoniem cilvēku gan Ukrainā, gan ārvalstīs ir atkarīgi no mūsu darba. Šodien atklājam Nova Post klientu centru Latvijā, lai apvienotu tos, kurus šķīris karš un robežas, lai viņi viegli un ātri varētu nosūtīt daļu sava siltuma, rūpju un atbalsta Ukrainai," stāsta Oleksandrs Lisovecs (Oleksandr Lysovets) Nova Post vadītājs Eiropā.