Tikai 14,1% iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība, nākotnē paši ir ieguvuši augstāko izglītību, turpretim – 62,8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību arī vecākiem ir bijis šāds izglītības līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2019. gadu.
Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē.
Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka.
Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.
Ja bērniem 14 gadu vecumā bija vecāki ar augstāko izglītību, tad tikai 9,8 % no tiem pieaugušo vecumā pieder trūcīgākajai ienākumu grupai, bet 36,0 % – turīgākajai. Savukārt starp tiem, kuru vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, 27,0 % pieder trūcīgākajai grupai un tikai 11,7 % – turīgākajai. Aptuveni ceturtdaļa (28,5 %) mazāk izglītoto vecāku bērnu pieaugot dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa, pretstatā – tikai 9,3 % augstāk izglītoto vecāku bērnu.
Vecāku izglītības līmenis ir saistīts arī ar viņu pieaugušo bērnu šī brīža nodarbinātības statusu. Starp zemāk izglītoto vecāku bērniem šobrīd ir nodarbināti 73,2 %, bet starp augstāk izglītoto vecāku bērniem – 83,3 %.
Datu avots ir 2019. gadā CSP veiktā iedzīvotāju aptauja par ienākumiem un dzīves apstākļiem, kurā iekļauts jautājumu loks par bērnības situāciju. Tajā personām vecumā no 25 līdz 59 gadiem vajadzēja raksturot savas mājsaimniecības situāciju (vecāku izglītības līmeni, mājsaimniecību finansiālo situāciju u.c.) laikā, kad viņiem bija 14 gadi.
