Konkurences padomes (KP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apvienošana ir vērtējama, jo tam ir pamatojums, tāpēc pie šī jautājuma atkal varētu atgriezties, tomēr pirms tam būtu jāizvērtē visi «par» un «pret», atzina KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Jau ziņots, ka 2009.gada rudenī valdība neatbalstīja ieceri apvienot SPRK un KP. Šo iestāžu apvienošanu iepriekš atbalstīja arī bijusī KP vadītāja Ieva Jaunzeme.
Ābrama norādīja, ka regulators strādā ar tiem tirgiem, kuros ir dominējoši tirgus dalībnieki vai dabiskie monopoli, tāpat regulatoram ir jāveic detalizēta ekonomiskā analīze, kas arī ir KP joma. «SPRK uzdevums ir arī veicināt konkurenci tirgos - sevišķi tajos, kas ir bijuši monopoltirgi. Tāpēc, no vienas puses skatoties, divas institūcijas veic vienu darbu, tad kāpēc tām neapvienoties,» atzina KP vadītāja.
Viņa norādīja, ka patlaban vairākās Eiropas valstīs notiek konkurences iestādes un regulatora apvienošana, veidojot iekšējā tirgus uzraugošās aģentūras. Pirms vairākiem gadiem Igaunijā tika apvienota konkurences iestāde un regulators, kas, Ābramas vērtējumā, tagad strādā ļoti efektīvi, jo ir jomas, kas saskaras.
«Apvienošanai ir gan resursu taupīšanas aspekts, gan arī lielāka pievienotā vērtība, veicot padziļinātāku analīzi. Bieži vien, saskaroties ar regulatora kompetences lietām, esmu nodomājusi, ka būtu labi, ja SPRK strādātu kāds bijušais KP darbinieks, kas varētu izskaidrot dažādas konkurences jomas problēmas, lai vēlāk nerastos situācija, ka KP lietās ir jāvērtē SPRK pieņemto lēmumu sekas, kā tas notika 2006.gada lietā par AS Latvenergo un SIA Juglas jauda tarifiem, un KP nācās secināt, ka tarifu noteikšanas metodika daļā Rīgas siltumenerģijas iepirkuma tirgus ierobežo brīvu konkurenci,» atzina Ābrama.
Latvenergo siltuma un elektroenerģijas tarifi vairākkārt esot nonākuši KP uzmanības lokā, izmeklējot iespējamo pārkāpumu lietas. «Šajos gadījumos mēs atduramies pret SPRK izstrādātajām metodoloģijām, kas pēc noteiktiem ekonomiskiem kritērijiem izvērtē un akceptē noteiktu tarifu pamatotību. No savas puses, pēc pamatīgas iedziļināšanās esam vērsuši regulatora uzmanību uz konstatētajiem trūkumiem,» teica KP vadītāja.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts neplāno apvienot KP un SPRK, Nozare.lv sacīja Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe.
Kā norādīja Grūbe, KP un SPRK funkcijas un darbības virzieni ir dažādi, kā arī to veikšanai nepieciešamo cilvēkresursu kvalifikācija ir atšķirīga un pārklājas tikai attiecībā uz nepieciešamību veikt tirgus analīzi (attiecībā uz šauru nozaru loku).
«Ir atšķirīgas iestāžu darbības metodes un pilnvaras. SPRK darbojas sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, lai aizstāvētu pakalpojumu lietotāju intereses, konkurenci to sniedzēju vidū, bet KP vairāk nodarbojas ar izmeklēšanas darbībām par jau iespējamajiem konkurences tiesību pārkāpumiem un to novēršanu. Atšķirīgi veidojas arī iestāžu budžeti - KP darbība finansiāli tiek nodrošināta no valsts budžeta. Savukārt SPRK budžetu veido sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju veiktie maksājumi,» norādīja ministra pārstāve.
Grūbe uzsvēra, ka iepriekš minēto argumentu dēļ KP un SPRK apvienošana patlaban nav ministra dienaskārtībā. Pēc Pavļuta domām, būtu jādomā, kā nākotnē vēl vairāk stiprināt KP, jo tās profesionālai, operatīvai un kvalitatīvai darbībai ir liela nozīme, lai novērstu konkurences tiesību pārkāpumus, kas rada ne vien kropļojumus tirgū, bet arī ietekmē ikviena patērētāja ikdienas tēriņu apmēru.
