Jaunākais izdevums

Līdz ziemas sākumam Vācijā darbu sāks vēl divi peldoši sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi, informēja valstij piederošā termināļu opratorkompānija "Deutsche Energy Terminal (DET).

DET paziņoja, ka notiek pēdējie sagatavošanās darbi, lai LNG termināļi Ziemeļjūras ostā Vilhelmshāfenē un pie Elbas netālu no Štādes varētu sākt darboties.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Vācija ir paātrinājusi LNG termināļu būvniecību Baltijas un Ziemeļjūras piekrastē, tādējādi cenšoties samazināt atkarību no Krievijas gāzes.

Pašlaik jau darbojas vairāki peldošie LNG termināļi - Vilhelmshāfenē, Brunsbitelē Elbas grīvā netālu no Ziemeļjūras un Baltijas jūras Rīgenes salā.

Abus jaunos termināļus pabeigt sākotnēji bija plānos šā gada pirmajā pusē, taču radās dažādas problēmas, piemēram, kavējās piegādes.

Atšķirībā no pirmā peldošā LNG termināļa Vilhelmshāfenē, kurš darbojas kopš pagājušā gada sākuma un kurš izveidots jau esošā ķimikāliju pārkraušanas infrastruktūrā, otrajam terminālim tiek izbūvēts īpašs doks bez tiešas saskares ar zemi.

Štādē par peldošo termināli tiek pārveidots kuģis "Energos Force". Kā informēja DET, vēl ir jāpabeidz kuģa pārveides darbi, lai terminālis varētu sākt strādāt.

Ekonomikas ministrs Roberts Hābeks nesen teica, ka Vācija gaidāmajai ziemas sezonai ir gatava un gāzes krātuves ir piepildītas. Vienlaikus vides aktīvisti kritizē LNG termināļu būvniecību un paļaušanos uz gāzi laikā, kad Vācija mēģina pāriet uz videi draudzīgākiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravu transportēšanai būtu bijis liels pienesums, komentējot izmaiņas kravu klāstā ostās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Ja mēs varētu transportēt LNG kravas, tas būtu bijis liels pienesums. Mums būtu gan valstiski lielāka kontrole pār šo kravu plūsmām, gan arī tie būtu lieli apjomi, ko pārkraut Latvijā. Arī tas, ka mums ir gāzes krātuve, ģeogrāfiski būtu pievilcīgi un dotu lielas iespējas," sacīja Šteins.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka var skatīties arī uz citiem gāzes veidiem, piemēram, no atkritumiem iegūto gāzi. Līdz ar to iespējas ir.

Šteins arī pauda, ka Latvija šobrīd ir pazaudējusi iespējas LNG tirgū. "Šajā mirklī mēs varam teikt, ka Klaipēda ir malači, ka ļoti strauji aizgāja uz priekšu ar savu LNG risinājumu. Arī igauņi strauji aizgāja ar to uz priekšu. Mums atliek meklēt savas priekšrocības, bet LNG iespējas ir pazaudētas," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma stratēģija paredz, ka FSRU būs nepieciešams līdz 2040.gadam un varbūt pat ilgāk," viņš teica Lietuvas sabiedriskā radiostacijai LRT.

Pēc Šilenska teiktā, šādi kuģi tiek būvēti tā, lai kalpotu līdz pat 50 gadiem. Dienvidkorejā būvētais kuģis "Independence" darbojas kopš 2015. gada.

"Lietuvas LNG likums paredz, ka tas mums būs nepieciešams līdz 2044.gadam, bet lēmumi [par kuģa kalpošanas laiku] tiks pieņemti, reaģējot uz notiekošo enerģētikas transformāciju un tirgus pieprasījuma izmaiņām ne tikai Lietuvā," teica "KN Energies" vadītājs.

"Polija, ar kuru Lietuvai ir starpsavienojums, joprojām ražo elektroenerģiju galvenokārt no oglēm, un, protams, redzams ogļu izmantošanas samazinājums, taču ogles saglabāsies kā daļa no tās energoresursu bilances līdz 2050.gadam," viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru