Jaunā cikla inkubācijas programmā visā Latvijā uzņemti 96 komersanti, kuru uzdevums būs trīs gadu laikā attīstīt savus inovatīvos produktus vai pakalpojumus, apliecinot to eksporta potenciālu.

“Inkubācijas programmā esam uzņēmuši 52 inovatīvus un 44 eksportspējīgos un tehnoloģiju jomā strādājošos uzņēmumus. Uzņēmumi darbojas cilvēka dzīves kvalitātes un veselības uzlabošanas, aprites ekonomikas un klimata jautājumu risinājumu jomā. Ir arī vairāki biofarmācijas produktu ražotāji un uzņēmumi, kuri strādā pie zināšanās balstītu informācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības. Mēs novērtējam, kā mainās uzņēmējdarbības vide un to, ka uzņēmumi domā par ilgtspējīgu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Tas nozīmē, ka ekonomikā notiek pārmaiņas un pakāpeniski virzāmies uz augstākas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem,” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Raivis Bremšmits.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra programmā "Prototech" atbalstu prototipa izstrādei saņēmuši 30 uzņēmēji un ideju autori.

Trīs no tiem izstrādāti viedo materiālu jomā, radot īpašu kamanu prototipu, stiklašķiedras armatūras ražošanas iekārtas 3D modeli un iepakojuma plēvi no biodegradējama brūnaļģes materiāla.

"Viedie materiāli klasiskajā izpratnē ietver dažādus funkcionālus elektronikas materiālus un kompozītmateriālus. Jebkādu jaunu materiālu izstrāde šajā jomā ir ļoti dārga. Atšķirībā no informācijas tehnoloģijām, kur inovācijas var radīt teju jebkurš, kam ir dators, viedo materiālu jomā ar jaunu risinājumu izstrādi nodarbojas augstskolas. Taču inovācijas šajā jomā iespējamas, kad augstskolas licencē savus izgudrojumus uzņēmumiem, kuri ir gatavi tos attīstīt tālāk," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

SEB grupa šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā guvusi peļņu 76,6 miljonu eiro apmērā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā pusgadā ir samazināti 6,5 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2024.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 131,8 miljonus eiro, kamēr grupas izmaksas veidoja 32 miljonus eiro. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajā pusgadā bija 99,8 miljoni eiro. Savukārt grupas aktīvu apmērs šogad jūnija beigās bija 5,8 miljardi eiro.

Noguldījumos "SEB banka" 2024.gada 30.jūnijā bija piesaistījusi 4,5 miljardus eiro, savukārt kopējais kredītportfelis veidoja 3,4 miljardus eiro.

Šogad otrajā ceturksnī pieauga no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apmērs, kā arī aizdevumu summa uzņēmumu attīstībai. Hipotekāro aizdevumu apmērs privātpersonām mājokļa iegādei vai remontam otrajā ceturksnī palielinājies par 39%, savukārt uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs teju dubultojās, salīdzinot ar pirmo ceturksni.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Labklājības ministrija 7.augustā atklāja jauno sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu, kuras kopējais finansējums ir septiņi miljoni eiro, lai atbalstītu aptuveni 120 sociālos uzņēmumus.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem sadarbojas jau vairākus gadus, līdz šim kopīgi ar Labklājības ministriju īstenotajā programmā atbalstot vairāk nekā 200 sociālos uzņēmumus un grantos piešķirot 12 miljonus eiro. Vidējā granta summa bija 60 tūkstoši eiro un prognozējam, ka līdzīgi būs arī šajā jaunajā grantu programmā.”

Uz grantiem programmā var pretendēt tie komersanti, kas saņēmuši Labklājības ministrijā sociālā uzņēmuma statusu. Programmas noteikumi nosaka, ka granta apmēru un atbalsta intensitāti ietekmē tas, vai uzņēmums izmanto grantu pirmo reizi vai atkārtoti, kā arī izvēlētais sociālā uzņēmuma darbības mērķis. Darba integrācijas uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmajām izmaksām gan pirmajam grantam, gan arī piesakoties atkārtoti pie nosacījuma, ja granta apmērs nepārsniedz 40 tūkstošus eiro.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieka „Raft Capital Management” nodibinātais ieguldījumu fonds „Raft Capital Baltic Equity Fund” ir piesaistījis ieguldījumus 50 miljonu eiro apmērā un plāno tos ieguldīt strauji augošos uzņēmumos Lietuvā un abās pārējās Baltijas valstīs.

Nākotnē tas meklēs iespējamos pirkumus arī ziemeļvalstīs un Polijā.„Raft Capital Management”, ko Lietuvas Banka ir licencējusi veikt ieguldījumu darbību, vadības grupai ir pieredze darbā ziemeļvalstu finansiālajās un pasaules profesionālajās iestādēs.

Dalībnieku grupā ietilpst Artūrs Gegužis, Andrejs Boicovs, Ģintauts Galvanausks un Imre Vise (Igaunija, Tallina).

„Raft Capital Management” partneris Andrejs Boicovs pastāstīja, ka izveidotajai grupai ir specializētas un unikālas zināšanas par šejienes tirgu, plaša pieredze ieguldījumu īstenošanā un pārvaldībā, kā arī zināšanas par mērķtirgiem. „Trīs no četriem partneriem ir kopā strādājuši SEB ieguldījumu bankas darījumu un riska kapitāla uzņēmumos, un mēs visi kopā esam strādājuši pie sarežģītiem finansiālajiem projektiem. Apvienošanos noteica kopīgas intereses, tirgus iespējas un pārliecība, ka mēs varam palīdzēt uzņēmumiem kļūt par līderiem starptautiskajā uzņēmējdarbībā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī pasaules tirgū,” sacīja A. Boicovs.

Vietējais kapitāla tirgus turpina attīstīties un pēdējos gados arvien vairāk Latvijas uzņēmumu biznesa attīstībai izvēlas piesaistīt papildu finansējumu ar kapitāla tirgus instrumentiem – obligācijām un akcijām.

Lai arvien vairāk vietējo uzņēmēju uzzinātu par kapitāla tirgus iespējām un izmantotu tā piedāvātās finansējuma iespējas – Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru aicina Valmieras novada uzņēmumu īpašniekus un vadītājus uz bezmaksas vienas dienas “Kapitāla tirgus akadēmiju” 6. jūnijā, viesnīcā “Wolmar” no plkst. 9.00 līdz 15.00.

Akadēmijā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, dalīsies CleanR grupas valdes locekle Inta Liepa, Banga Ltd valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un APF Holdings finanšu direktors Mihails Keziks. Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalīsies tādi eksperti kā Liene Dubava no Nasdaq Riga, Kristiāna Janvare no Signet Bank un Justīne Ignatavičute no Eversheds Sutherland Bitāns.

Biedrība Riga TechGirls uzsāk jaunu Karjeras vadības programmu, lai atbalstītu cilvēkus karjeras maiņā un sniegtu nepieciešamos resursus, lai veiksmīgi iekļautos IT nozarē.

Šī programma ir paredzēta ikvienam, kurš vēlas uzsākt jaunu karjeru vai meklē karjeras iespējas informācijas tehnoloģiju jomā.

“Programma ir izstrādāta, lai stiprinātu dalībnieku pārliecību par sevi un sniegtu praktiskus rīkus, kas palīdzēs uzsākt darba meklējumus. Tās ietvaros dalībnieki varēs pilnveidot savu CV, sagatavoties darba pārrunām un pārliecinoši sevi prezentēt. Programmā nav vecuma ierobežojumu, un tai var pieteikties ikviens interesents,” stāsta Riga TechGirls valdes priekšsēdētāja Anna Andersone.

“Tā sastāv no 5 iepriekš ierakstītām video lekcijām ar surdo tulkojumu, ļaujot programmas dalībniekiem tās skatīties sev vēlamā laikā un vietā. Papildus video lekcijām, programma piedāvā tiešsaistes lekcijas, dažādus lasāmos materiālus, testus pašizziņai, kā arī video saturu ar atsevišķām lekcijām no 2023. gada karjeras vadības programmas. Aptuvenais video materiālu kopējais ilgums ir 20 stundas,” stāsta programmas direktore Elvīra Zaltāne

Tehnoloģiju zināšanas kļūst par kritiski svarīgu kompetenci, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju. Organizācijas aizvien biežāk cenšas piesaistīt cilvēkus, kuriem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Tieši prasmju pilnveide ir lielākais izaicinājums, jo tam nepieciešama līdzdarbošanās tehnoloģiju biznesa kopienā, sadarbība ar jau esošiem uzņēmumiem un nozares ekspertiem.

Pēdējos gados esam spēruši nozīmīgu soli tehnoloģiju izglītības attīstībā, viens no piemēriem ir “Riga Techgirls”. Tomēr, neskatoties uz sasniegumiem, saskaramies ar būtisku izaicinājumu – trūkst cilvēku, kuriem ir gan tehnoloģiju, gan biznesa zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas. Pirms vairākiem gadiem, viesojoties Francijā, uzzināju par starptautisko programmu “School42”, kas bija guvusi plašu atzinību un popularitāti.

Šī programma sagatavo cilvēkus darbam, sniedzot praktiskās iemaņas, un vairāk nekā 90% absolventu veido karjeru tehnoloģiju jomā. Tas mani iedvesmoja un lika aizdomāties, kādēļ Latvijā nav līdzīgas iniciatīvas? Mums nav milzīgu dabas resursu, ko eksportēt, kādreizējais plāns, būt par tranzīta valsti starp Rietumiem un Austrumiem, vairs nav aktuāls. Tāpēc svarīgs ir tikai tas, ko paši spēsim radīt, un tas, vai varēsim radīt produktus un pakalpojumus ar pievienoto vērtību.

Kopš 2020. gada programma “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” Latvijā ir sniegusi būtiskus ieguvumus ekonomikai un reģionālajai attīstībai, īpaši zaļo inovāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un dzīves kvalitāti atbalstošo tehnoloģiju jomās.

Programma nodrošinājusi vairāk nekā 13 miljonu eiro finansējumu, veicinot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, palielinot konkurētspēju un ekonomisko aktivitāti gan vietējā, gan starptautiskā tirgū, kā arī stiprinājusi uzņēmumu inovācijas spējas un ilgtspējīgu reģionālo attīstību Latvijā.

“Programma sniegusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā, kā arī Latvijas un Norvēģijas divpusējās ekonomiskās sadarbības stiprināšanā. Saņemto projektu skaits bija trīs reizes lielāks nekā sākotnēji plānotais finansējums, kas apliecina uzņēmumu vēlmi ieviest inovācijas un ieguldīt ilgtspējas stiprināšanā. Ne velti Latvija šobrīd ir Baltijas līderis virzībā uz ANO ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” uzsver LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus uzmanīties no krāpnieciskiem ceļojumu piedāvājumiem, ņemot vērā, ka daudzi tūrisma pakalpojumu sniedzēji izmanto sociālos medijus, lai reklamētu izdevīgus ceļojumus, informē PTAC.

Krāpnieciski piedāvājumi nereti tiek pasniegti līdztekus krāšņām fotogrāfijām un pozitīvām atsauksmēm, kas var radīt iespaidu, ka šis ir izdevīgs un drošs darījums. Tomēr ne visi piedāvājumi, kas izskatās labi, ir uzticami, dažkārt tās var būt arī viltotas tīmekļvietnes, kopējot jau labi zināmu tūrisma operatoru tīmekļvietnes, skaidro PTAC.

Šādi piedāvājumi var būt maldinoši, jo norādītais konta numurs pakalpojuma iegādei izrādās krāpnieku norādītais konta numurs, un samaksātā nauda nonāks krāpnieku rīcībā, patērētājam zaudējot samaksātos līdzekļus.

PTAC aicina būt piesardzīgiem un izvērtēt katru piedāvājumu kritiski. Tostarp PTAC aicina izvēlēties tikai licencētu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kas atrodams PTAC uzturētajā datubāzē. Tāpat nepieciešams pārbaudīt pārdevēja reputāciju, pievērst uzmanību tīmekļvietnes adresei.

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija izsludina konkursu “Eksporta un inovācijas balva 2024”, kura gaitā tiks noskaidroti veiksmīgākie Latvijas eksportētāji un līderi inovāciju jomā.

“Eksporta un inovācijas balva” ir augstākais valsts apbalvojums uzņēmējdarbībā un tās patrons ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.Uzņēmumi tiks vērtēti piecās kategorijās – “Eksporta čempions”, “Inovācijas čempions”, “Eksporta pieauguma līderis”, “Eksporta jaunpienācējs” un “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

"Vairāku gadu garumā esam pilnveidojuši konkursa nolikumu un uzņēmumu vērtēšanas kritērijus, lai rezultāti atspoguļotu mūsu izcilāko uzņēmumu sasniegumus eksportā un inovācijās. Šogad esam iecerējuši vēl plašāk stāstīt par šiem veiksmes stāstiem, lai no viņu piemēra varētu mācīties un iedvesmoties citi,” saka konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas.

Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7% salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni. Apmēram trešdaļa no aizdevumiem bija paredzēta mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas. Summas ziņā tie bija nedaudz vairāk par 8,5 miljoniem eiro, un vidējā aizdevuma summa bija ap 68 tūkstošiem eiro.

“Protams, lielāka iedzīvotāju aktivitāte saglabājas pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Proti, ir darba vietas, skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri un izklaides iespējas. No ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtajiem aizdevumiem nepilni 40% bija mājokļa iegādei vai būvniecībai lielajās pilsētās – Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Turklāt Liepājā, Jūrmalā un Jelgavā piešķirti divreiz vairāk aizdevumu, nekā parējās pilsētās. Savukārt reģionos lielākais pieprasījums bija Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kur piešķirti 30% aizdevumu,” saka SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

“Maģistrantūras studijas paver plašāku skatu uz profesiju,” saka Anna Davidoviča, kas pašlaik ir sertificēta fizioterapeite traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Orto. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Rehabilitācija absolvente un tagad turpina studijas doktorantūrā RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammā Medicīna.

Kāpēc pēc fizioterapijas pamatstudijām izlēmi apgūt rehabilitāciju?

Zināju, ka rehabilitācijas programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus rehabilitācijas speciālistus, kuri spēj efektīvi īstenot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un dod plašāku ieskatu arī citu funkcionālo speciālistu, piemēram, ergoterapeitu un uztura speciālistu darbā. Jau bakalaura studijās ar tiem bija liela saskarsme, un gribēju turpināt šo sadarbību.

Maģistrantūras studiju saturs mani uzrunāja un apgūtais deva plašāku skatu uz profesiju. Liela nozīme bija arī tam, ka studijas notika piektdienās un sestdienās – to varēja apvienot ar klātienes pilna laika darbu, jo tajā laikā jau strādāju par fizioterapeiti. Mani vairāk interesēja tieši traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti, tāpēc specializējos šajā jomā, arī klīnikā Orto palīdzēju pacientiem ar muskuloskeletālām problēmām, kā arī arī pēc operācijām.

SEB banka piešķīrusi finansējumu 2 miljonu eiro apmērā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumam “Norplast Piemare” AS jaunas ražotnes celtniecībai Liepājas ostā.

Plānotā ražotne būs gandrīz 2000 kvadrātmetrus plaša, un tās būvniecību iecerēts pabeigt jau 2024. gada rudenī. Tajā tiks izgatavoti ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumi, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniegs loģistikas priekšrocības un atvieglos lielgabarīta kravu transportēšanu.

“Norplast Piemare” ir viens no Norvēģijas uzņēmuma “ENTEC Group” meitas uzņēmumiem, kas Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, kad tā akcijas iegādājās uzņēmums “Entec Norplast”. “Entec Norplast” ir Norvēģijas kapitāla uzņēmums, kas Latvijā dibināts 2001. gadā, un specializējas stikla šķiedras produkcijas ražošanā, kas tiek izmantota kuģu drošības aprīkojumā, naftas ieguvē, transportā, aktīvajā atpūtā, notekūdeņu attīrīšanā, zivju audzēšanā un citās jomās. Uzņēmumam jau ir ražotne Saldū, un tā produkcija tiek eksportēta visā pasaulē.

Lai atvieglotu glābšanas dienestu darbu un mazinātu satiksmes intensitāti galvaspilsētā, pirmdien, 29.jūlijā, gaidāmo ļoti stipro lietavu un vētras laikā, autovadītāji SIA "Rīgas satiksme" sabiedrisko transportu - autobusus, trolejbusus un tramvajus - varēs izmantot bez maksas.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons, par tā saucamo "vētras biļešu" ieviešanu galvaspilsētā svētdien ārkārtas sēdē vienojusies pašvaldības Civilās aizsardzības komisija un tiks izdots attiecīgs pilsētas izpilddirektora rīkojums.

Šajā laikā par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiks uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Tā saucamā automašīnas tehniskā pase kā braukšanai derīgs dokuments jāuzrāda tikai kontroles laikā, tā nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam. Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis, skaidroja Vilemsons.

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

“Eleport”, elektroauto uzlādes staciju operators Centrāleiropā un Austrumeiropā, par uzņēmuma jauno izpilddirektoru ieceļ Jakubu Mileru (Jakub Miler), informē uzņēmums.

“Eleport” dibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Rauls Potiseps (Raul Potisepp) turpinās darbību uzņēmuma valdē un turpmāk būs atbildīgs par uzņēmuma izaugsmi.

“Eleport” šobrīd Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pārvalda vairāk nekā 800 uzlādes punktu, un līdz šī gada beigām plāno palielināt to skaitu līdz pat 1350 uzlādes punktiem. Jakubam Mileram pievienojoties komandai, “Eleport” plāno veicināt savu izaugsmi jaunos Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos. “Ilgtspējīga enerģētika ir izcila uzņēmējdarbības iespēja, jo tā strauji attīstās un piedāvā maziem uzņēmumiem iespēju īsā laikā piedzīvot ievērojamu izaugsmi. Papildu nozares ekonomiskajam potenciālam tā pozitīvi ietekmē gan cilvēkus mums apkārt, gan planētu kopumā,” norāda J.Milers.

Latvijā ar elektroautomobili patlaban pārvietojas vien apmēram 1 % iedzīvotāju. Kā liecina AS "Sadales tīkls" un pētījumu centra "Kantar" veiktā aptauja, apmēram ceturtdaļai (28 %) Latvijas iedzīvotāju pieņemt lēmumu par elektriskās automašīnas iegādi palīdzētu plašāks publiskās uzlādes tīkls.

Lai veicinātu uzlādes tīkla paplašināšanos, "Sadales tīkls" turpina darbu pie elektrotīkla pieslēgumu izbūves publisko uzlādes staciju attīstībai, tajā ieguldot šim mērķim piešķirtos Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzekļus.

Ar ES finansējumu 6,5 miljonu eiro apmērā līdz 2026. gada vidum paredzēts izbūvēt vairāk nekā 2000 pieslēgumvietas elektroauto uzlādes punktu attīstībai. Ja sākotnēji šajā projektā par partneriem varēja pieteikties tikai valsts vai pašvaldību struktūras, tad pašlaik sadarbības partneru loks ir paplašināts – aicināti pieteikties arī elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu operatori, kas ir reģistrējušies kā elektroauto uzlādes pakalpojumu nodrošinātāji VSIA "Latvijas Valsts ceļi" datubāzē.

Valdībā otrdien apstiprināja grozījumus valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā Meža attīstības fonda atbalstam nozares attīstībai 1,337 miljonu eiro apmērā, lai veicinātu meža zinātnisko izpēti, meža īpašnieku apmācību, kā arī meža nozares dalībnieku un sabiedrības informēšanu par nozares attīstību, informēja Zemkopības ministrija (ZM).

Ministrijas pārstāvji norāda, ka no kopējā finansējuma meža attīstības prioritāro zinātnisko projektu īstenošanai plānots novirzīt 477 000 eiro. Projekti paredz meža nekoksnes produktu un to devuma Latvijas tautsaimniecībā izvērtējumu, kā arī mežsaimniecības vadlīniju, kas tuvas Latvijas apstākļiem un dabai, izstrādi. Plānots pētīt arī egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās ietekmi uz meža apsaimniekošanu un koksnes resursu ieguvi, kā arī koksnes plātņu produktu ražošanas dinamiku Latvijā. Par finansējumu īstenos arī citus meža nozares projektus.

Konkrētiem meža nozares atbalsta un attīstības projektiem, tostarp gada balvas "Zelta čiekurs" konkursa organizēšanai, skolēnu izglītības projektiem, "Meža dienu" norisei un citiem informējošajiem pasākumiem paredzēts novirzīt 288 000 eiro.

ASV ekonomikā mājsaimniecību pieprasījums saglabājās spēcīgs, un privātais patēriņš – galvenais ASV izaugsmes balsts – turpināja augt arī 2024. gada pirmajā pusē.

ASV izaugsme 2. ceturksnī paātrinājās līdz 0,7 % ceturkšņa griezumā pēc vājākiem rezultātiem gada sākumā un ar uzviju pārspēja analītiķu prognozes. Vienlaikus vasaras sākumā atsevišķos ASV ekonomikas rādījumos parādījās saguruma pazīmes – no noskaņojuma rādītājiem līdz mājokļu tirgus indikatoriem. Vēsāka kļuva arī temperatūra ASV darba tirgū, un bezdarba līmenis gada vidū pakāpās līdz 4,1 % no 3,4 % 2023. gada sākumā. Visdrīzāk ASV izaugsmes temps varētu būt sasniedzis savu maksimumu un tuvāko ceturkšņu laikā bremzēsies.

Turpretim eirozonas ekonomika pēc ilgstošas stagnācijas kopš šā gada sākuma atgriezās pie izaugsmes. Līdzīgi kā 1. ceturksnī, ekonomika arī 2. ceturksnī izauga par 0,3 % ceturkšņa griezumā. Kaut arī atlabšanas procesi turpinās ar mainīgiem panākumiem un atsevišķos sektoros un valstīs joprojām parādās mīnusi, ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas. Gada griezumā eirozonas ekonomika 2. ceturksnī uzrādīja tikai 0,6 % pieaugumu. Salīdzinājumam, ASV ekonomika turpināja augt ar vidēji 3 % ātrumu gada griezumā.

Baltijā lielākais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir saņēmis 25 miljonu eiro aizdevumu no SEB bankas ilgtspējīgu loģistikas parku attīstīšanai Baltijas reģionā.

Iegūto finansējumu plānots investēt trīs BREEAM sertificētu loģistikas parku (Kumpiai, KLEZ un Dobrovole) paplašināšanai Viļņā un Kauņā 60 000 kvadrātmetru platībā. Loģistikas parki tiks aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tajos tiks uzstādītas efektīvas apkures un energotaupīgas apgaismojuma sistēmas, kā arī iekārtas, kas nodrošinās zemu ūdens patēriņu.

“SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Sadarbība ar SEB banku palīdz mums paaugstināt ilgtspējas standartus Baltijas valstu tirgū, veicinot videi draudzīgas pārmaiņas visā loģistikas nozarē. Ilgtspējīgi un energoefektīvi loģistikas parki ir ļoti svarīga biznesa nepieciešamība gan vietējiem Baltijas valstu, gan starptautiskajiem uzņēmumiem. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par CO2 emisiju samazināšanu, un uznēmumi arī novērtē tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz modernas un videi draudzīgas noliktavas. Piemēram, pārceļoties no vecām noliktavu telpām uz jaunām, ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem samazinās vidēji par 30 %.”

SEB banka piešķīrusi finansējumu 2,2 miljonu eiro apmērā vienam no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā – SIA “Uzvara-Lauks”. Finansējums paredzēts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas lauksaimniecības nozares uzņēmumam ir nozīmīgs atbalsts naudas plūsmas un finanšu vadībā.

“Lauksaimniecības uzņēmuma darbības specifika paredz vispirms veikt apjomīgus ieguldījumus un tikai pēc vairākiem mēnešiem, ienākoties jaunai ražai, uzņēmums saņem naudu atpakaļ. Tāpēc mums ir svarīgi savlaicīgi un pilnā apmērā finansēt ražošanai un ikdienas darbam nepieciešamās lietas, piemēram, degvielu, lauksaimniecības augu aizsardzības līdzekļus un citas, lai nodrošinātu darbības cikla nepārtrauktību un panāktu augstāku efektivitāti,” finansējuma pieejamību raksturo SIA “Uzvara-Lauks” valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš.

“SEB bankai ir sen veidojušās un noturīgas attiecības ar lauksaimniecības nozares uzņēmumiem. Esam lepni par iespēju sadarboties arī ar nozares līderiem, un SIA “Uzvara-Lauks” noteikti ir viens no tiem. Apgrozāmo līdzekļu finansējums sniedz iespēju uzņēmumam plānot savu darbību un rīkoties brīvāk, neatkarīgi no produkcijas pircējiem. Tas ļauj izlīdzināt kāpumus un kritumus naudas plūsmā, kas ir raksturīga iezīme lauksaimniecības nozarē – darbības sezonalitātes dēļ,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.