Reģionu un pašvaldību pārvaldē ir būtiska Latvijas ekonomikas efektivizācijas rezerve, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Ražošanas jaudu kāpinājums līdz ar darbaspēka trūkumu ir Latvijas uzņēmēju pašreizējais izaicinājums. Savukārt privātpersonām problemātiska ir ekonomiskās klases mājokļu pieejamība tirgū, kam daļa risinājuma ir pašvaldību un valsts iesaiste dzīvojamā fonda nodrošināšanā. Tā sarunā ar DB par bankas pirmā pusgada rādītājiem un Latvijas ekonomikas efektivizāciju vērtē SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Šā gada divos ceturkšņos lauvas tiesa no SEB jaunizsniegtajiem kredītiem – 82% jeb 418 miljoni eiro ‒ ir tikuši biznesa kreditēšanai. I. Tetere to skaidro ar īstenotām agrākām iestrādēm pat vairāku gadu garumā. Tāpēc privātpersonu salīdzinoši mazā daļa – 91 miljons eiro jaunajos kredītos – nenozīmē SEB pārorientēšanos, un tās stratēģija aizvien ir būt universālai bankai. Rādītāju ietekmē arī tas, ka 72% aizdevumu kompānijām ir lielajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir virs 20 miljoniem eiro gadā, un katram šādam darījumam ir liela ietekme.
Bankas vadītāja vērtē, ka tradicionālā bankas funkcija ar kreditēšanu ir vien daļa no nepieciešamās atbildes uz Latvijas biznesa pašreizējiem izaicinājumiem. «Jaudas palielina investējot, modernizējot un inovējot, kur kreditēšana var līdzēt, bet tā nebūs palīgs darbaspēka jautājumā. Izaicinājums ir, vai mēs kā uzņēmēji mācēsim palielināt savas jaudas, neaudzējot darbavietu skaitu un darot savu darbu gudrāk, vai arī tiešām būs jādomā par darbaspēka ievešanu.»
Tas neattiecas tikai uz būvniecību un mazāk kvalificētu darbaspēku, norāda I. Tetere. «Darbaspēku ieved arī IT nozare, un inženieri pie mums brauc strādāt no Baltkrievijas. Latvijā pati SEB sniedz biznesa atbalsta pakalpojumus visai SEB grupai, un arī tur mums darbinieku sastāvs ir ļoti starptautisks, jo neesam spējuši nodrošināt darbaspēku tikai ar Latvijas iedzīvotājiem.»
Blakus kreditēšanai otra daļa no atbildes uz biznesa efektivizēšanas nepieciešamību ir uzņēmēju inovācijas kompetences celšana. «Mēs daudz strādājām pie tā, lai palīdzētu inovēt un domāt par jaunu izrāvienu uzņēmējiem, jo īpaši tāda universāla banka kā mēs būs veiksmīga tikai tad, ja mūsu klientiem veiksies,» saka I. Tetere. Tāpēc SEB ir īstenojusi Izaugsmes programmu, kurā pērn tika atlasīti 12 uzņēmumi; šogad tā vēl tiek komplektēta. Programmas mērķis ir izaicināt uzņēmējus un atlasīt tādas kompānijas, kas ir gatavas augt vairākkārtīgi – «nevis par 10%, bet gan vairākas reizes. Mērķis ir palīdzēt atrast reāla izrāviena iespēju».
Banka šai programmā nodrošina iespēju būt kopā ar starptautiskiem un vietējiem lektoriem un mentoriem, strādāt darba grupās, radīt un testēt idejas. «Ļoti svarīga šai programmā ir arī uzņēmēju sapazīšanās un sastrādāšanās,» saka I. Tetere. «Viens tur ir ķīmiķis un zinātnieks, otrs – IT speciālists, trešais – mārketinga eksperts, un tā lielā ideja un inovācija rodas kopā. Šī ir viena no vidēm, kur Latvijā tiek domāts ārpus rāmjiem, un tā tam ir jābūt. Sanākot kopā cilvēkiem ar ļoti dažādu pieredzi un domāšanu, rodas jaunais. Lielākoties jau inovācijas pasaulē ir radušās tieši no šādiem apvienojumiem, par ko iepriekš neviens nav iedomājies, ka tos var salikt kopā.»
Summējot – darbaspēka trūkums un spiediens uz algu kāpināšanu nozīmē spiedienu arī uz biznesa efektivizēšanu. «Līdz ar to uzņēmējs ir gatavs aizņemties, ja redz, ka ir gatavs ieguldīt nākamajā izaugsmes solī. Šķiet, uzņēmējiem ir arī uzlabojusies izjūta par noieta tirgiem,» saka I. Tetere. «Pirms trim, četriem gadiem pēc Krimas aneksijas bija piebremzēšanās, jo daudziem tā nozīmēja pārorientēšanos. Tas atsaucās arī uz hipotekāro kreditēšanu (skat. grafiku). Tirgu stabilizācija ir notikusi, un uzņēmēji jau raugās, kas ir nākamais izrāviena solis.»
Visu rakstu Izaicinājumi paģērē sadarbību lasiet piektdienas, 10.augusta laikrakstā Dienas Bizness!
