Digitalizācija uzņēmusi tempu Eiropā un pasaulē, tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarei darba pilnas rokas, turklāt arvien lielāku nozīmi perspektīvā iegūs mākslīgā intelekta risinājumi, bet tik un tā gala lēmumu pieņēmējs bija un būs cilvēks.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009.gada un marta nogalē tajā tika pārvēlēta atkārtoti. Viņa norāda, ka ikgadējais pieprasījums pēc nozares produktiem un pakalpojumiem turpina pieaugt, bet pēdējā gada laikā īpaši strauji audzis pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem un jauniem risinājumiem tieši saistībā ar digitālo drošību.
Fragments no intervijas
Kāda ir situācija informācijas un komunikācijas tehnoloģijas segmentā?
Nozare visu laiku dinamiski attīstās, un izaugsmes temps ir straujš. Proti, aug nozarē strādājošo skaits, tas pārsniedz jau 40 000, arvien lielāks ir nozares produktu un pakalpojumu eksporta apjoms, kas pārsniedz 2,7 miljardus eiro, un loģiski, ka arī audzis uzņēmumu neto apgrozījums un peļņa. Turklāt nozares eksporta apjoms naudas izteiksmē pārsniedz pašmāju apgrozījumu. Tas nozīmē, ka būtībā IKT ir nozare, kura orientēta uz eksportu. Pagaidām vēl precīzu nozares datu par 2022. gadu nav, bet arī 2021. gada skaitļi ir iespaidīgi. Proti, IKT nozares īpatsvars IKP sasniedz 6%; par 149 miljoniem eiro augusi IKT nozares uzņēmumu peļņa, pārsniedzot 598 miljonus eiro; IKT darbaspēka izmaksas augušas par 187 miljoniem eiro, pārsniedzot 1,1 miljardu eiro. Savukārt IKT uzņēmumu skaits ir samazinājies par 390, jo mainījusies uzņēmumu uzskaites metodika, un kopējais skaits 2021.gada beigās sasniedzis 6700.
Pēc Latvijas Bankas datiem IKT pakalpojumu eksports 2021. gadā pieaudzis par 12,4 %, sasniedzot 960 miljonus eiro. Jaunākie dati par 2022. gadu liecina, ka IKT nozares uzņēmumu sniegto telekomunikācijas pakalpojumu eksports ir pieaudzis par 25,2%, datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports – par 30,4%. Kopumā tas veido nozares pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumu par 28,6%, sasniedzot vairāk nekā 1,2 miljardus eiro. Saskaņā ar aktuālajiem Latvijas Bankas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gadā IKT produktu eksports saglabājies iepriekšējā apmērā jeb 1,5 miljardi eiro. 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu par 400 miljoniem eiro audzis kopējais IKT nozares apgrozījums, sasniedzot 4,7 miljardus eiro. Savukārt VID jaunākie dati par 2022.gada 4.ceturksni liecina, ka IKT nozares īpatsvars kopējos VID administrētos budžeta ieņēmumos sasniedz 7,2%. Minētie rādītāji apliecina, ka IKT strauji kļuvusi par vienu no būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā un tai ir milzīgs izaugsmes potenciāls.
Bet pasaules IT segmenta milži, kā, piemēram Alphabet, Google, Microsoft, Twitter un citi, ziņo par desmitiem tūkstošiem darbinieku skaita samazināšanu.
Nenoliedzami, ka lielie uzņēmumi jau ir samazinājuši savu darbinieku skaitu, kas ir mērāms desmitos tūkstošos, un Latvijas mērogos tas šķiet liels skaits, tomēr globālā līmenī IKT segmentā darbinieku skaita sarukums nav novērots, tieši pretēji - tas turpina pieaugt. Proti, IKT speciālistiem darbs ir ne tikai jaunu IKT produktu izstrādē, to testēšanā, bet arī to lietotāju – klientu – uzņēmumu, valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu – pusē. Šo tendenci var ļoti labi redzēt arī Latvijā, kur IKT speciālisti vajadzīgi ne tikai nozares uzņēmumiem, bet tos aizvien vairāk pieprasa arī citās jomās strādājošie uzņēmumi un valsts iestādes. Tas saistīts arī ar īpaši digitālo transformāciju, kas daudzus procesus ļauj padarīt ātrākus, ērtākus un efektīvākus. Piemēram, pērn Platīna peli par labākajiem digitālajiem risinājumiem saņēma Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Vidzemes slimnīca. Veselības joma ir viena no tām, kurā digitalizācijai ir lielas iespējas, jo tā ļauj cilvēkiem ne tikai ērtāk pierakstīties pie konkrēta ārsta vai izmeklējumam, bet arī palīdz efektīvāk strādāt veselības aprūpes personālam. Tādēļ arī veselības aprūpes uzņēmumi un iestādes aktīvi cenšas piesaistīt IKT speciālistus. Būtībā digitalizācijas paātrinājumu lielā mērā veicināja Covid-19 pandēmija. Tas bija laiks, kuru var dēvēt par piespiedu digitalizācijas laiku, kad iemācījāmies to, ko pirms tam ilgi negribējām mācīties vai kam nepietika laika. Tagad esam pārliecinājušies par digitalizācijas ieguvumiem.
Visu rakstu lasiet 18.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
