Daugavpils cietoksnī pēc diviem gadiem tiks atvērts mākslas centrs. Pilsēta un eksperti tic, ka mākslai sekos tūristi un uzņēmēji.

Daugavpils cietoksnis pašlaik ir biznesa vieta projektētājiem un būvētājiem. Tā būs vēl diezgan ilgi, jo, ko būvēt un rekonstruēt te netrūkst, tomēr nākotnē cietoksnim paredzēta cita loma.

Dinaburgas cietoksnis ir celts no 1810. līdz 1833. gadam, tomēr daži objekti būvēti arī vēlāk. Tā kopējā teritorija ir 150 hektāru, bet citadeles platība - 50 hektāru. Pēc ekspertu domām, lielākā cietokšņa pievienotā vērtība ir tā atbilstība ideālo nocietināto pilsētu kategorijai Eiropas kontekstā. Pilsētas mērogā tas ir viens mikrorajons, daudzu ļaužu prātos joprojām tas ir militārs, slēgts objekts.

«Pa kuriem vārtiem šodien var tikt iekšā?» Sarmīte Teivāne, Daugavpils Rotko mākslas centra izveides projekta vadītāja, sazvanās ar būvniekiem. Infrastruktūras rekonstrukcija cietoksnī rit pilnā sparā, un nevar zināt, kurā dienā pa kuru pusi var tikt iekšā. Pašlaik dažādās realizācijas stadijās ir vairāk nekā 10 projektu, kuru kopējā summa ir apmēram 13,5 milj. latu. Todien, kad mēs viesojāmies, atvērti ir Aleksandra vārti.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Turpmāk tūristiem Daugavpilī tiks piedāvāta iespēja apskatīt vietējo skrošu rūpnīcu, informēja Daugavpils novada tūrisma informācijas centrā.

Līdz ar jauno tūrisma piedāvājumu Daugavpils skrošu rūpnīca būs kļuvusi par vienīgo tūristiem atvērto munīcijas ražošanas rūpnīcu Baltijā, kurā atrodas Eiropā vecākais joprojām strādājošais skrošu liešanas tornis.

Rūpnīcas apmeklējuma gaitā tūristiem tiks piedāvāts apskatīt vēsturiskās svina liešanas iekārtas, ar kurām kausēts svins iegūst ideālas lodes piliena formu, krītot no 40 metru augstuma, kā arī medību munīcijas vēsturisko ekspozīciju.

Pēc ekskursijas interesentiem būs iespēja izmēģināt roku rūpnīcas šautuvē.

Ekskursijas ražošanas zonā nenotiks skrošu pasūtījumu izpildes laikā.

Ja tiks pieņemts jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kura projekts tapis Ekonomikas ministrijā (EM), attīstītāji sola Rīgā uzbūvēt ik gadu vismaz 200 līdz 300 jaunus īres dzīvokļus. Turklāt, sakārtojoties īres tirgum un palielinoties kvalitatīvam piedāvājumam, eksperti prognozē vispārēju cenu mazināšanos, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Šobrīd īres dzīvokļus pārsvarā piedāvā individuālu dzīvokļu īpašnieki, reti sastopami ir sakopti īres nami. Dzīvokļus īres cenas kopš 2008. gada augušas par 40%. Eksperti prognozē, ka līdz ar jauno kārtību cenas būs straujāk jāmazina esošajiem, mazāk kvalitatīvu dzīvokļu īpašniekiem. «Cenas līdzvērtīgos dzīvokļos atkarībā no tā, vai izīrētājs ir privātpersona vai uzņēmējs, noteikti būs lētākas gadījumā, ja izīrētājs būs uzņēmējs. Uzņēmēja ekspektācijas attiecībā pret peļņu ir daudz zemākas nekā privātpersonai, kura varbūt iegādājusies vienu dzīvokli un vēlas gūt ātrus ieņēmumus,» saka Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

A/s RBS Skals objekts – atpūtas māju ciemats Mākoņu brīvdienas - atzīts un apbalvots kā trešais labākais projekts Privātmāju kategorijā. Apbalvošana notika ikgadējās CEMEX celtniecības balvas CEMEX Building Awards ceremonijas ietvaros Meksikas pilsētā Monterrejā.

Šogad pirmo reizi celtniecības balvas konkursā bija iespēja piedalīties projektiem no Latvijas, db.lv informēja Cemex pārstāvis Latvijā Ēriks Matulis. No mūsu valsts konkursā startēja divi uzņēmuma RBS Skals objekti – atpūtas māju ciemats Mākoņu brīvdienas un Olimpiskais sporta centrs. Kā trešais starptautiskajam konkursam bija izvirzīts SIA PBLC projekts Starptautiskā lidosta Rīga ziemeļu termināla rekonstrukcija.

Starptautiskā līmenī konkurss tiek organizēts jau piecpadsmito reizi. Šogad konkursā piedalījās pārstāvji no 24 valstīm, kuru projekti sacentās piecās kategorijās. Kopumā konkursam tika pieteikti 62 īstenoti objektus. Projektus vērtēja starptautiska žūrija 27 cilvēku sastāvā.

Pasaulslavenā latviešu grafiti mākslinieka Kiwie izveidotā studija Kiwie Studio ir radījusi unikālu sienas gleznojumu jeb murāli 432 kvadrātmetru plātībā Latvijas farmācijas uzņēmuma Olpha teritorijā.

24 metrus augstais un 18 metrus platais grafiti mākslas darbs, kas tapis uz vienas no vēsturiskajām rūpnīcas ēkas sienām, ir viens no lielākajiem murāļa krāsojumiem visā Baltijā. Darbs tapis uzņēmuma zīmola maiņas procesā, tādējādi atspoguļojot Olpha cilvēcisko pieeju, virzību uz nākotni un zinātnisko radošumu.

Kiwie radošie risinājumi vienmēr ir izcēlušies ar savu spēju apvienot mākslu ar industriālo vidi, tieši tāpēc sadarbībā ar viņu un viņa komandas biedru mākslinieku Ēriku Cauni ir tapis unikāls un Baltijā otrs lielākais murālis, kas izceļas ar to, ka ir tapis rūpnieciskajā teritorijā. Mākslinieku uzdevums bija izveidot darbu, kas ne tikai iepriecina un iedvesmo, bet arī atspoguļo uzņēmuma jaunā talismana Olfiņa tēla nozīmi kā sarežģītajam, bet aizraujošajam zāļu izstrādes un ražošanas procesam, kas ļauj uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Murālis veidots kā metaforisks būvlaukums, kur mazie, dažādu profesiju Olfiņi apvienojas un strādā komandā, lai radītu lielāku vērtību un kopīgu labumu. Šis mākslas darbs atspoguļo ne tikai Olpha attīstību tehnoloģisko progresu, bet arī uzņēmuma cilvēcīgo pieeju, komandas spēku un kopienas svarīgumu.

PAZIŅOJUMS PAR RĪGAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA PILNVEIDOTĀS REDAKCIJAS PUBLISKO APSPRIEŠANU UN TĀ STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA PRECIZĒTĀ VIDES PĀRSKATA SABIEDRISKO APSPRIEŠANU.

Rīgas teritorijas plānojuma (RTP) pilnveidotā redakcija tiek nodota publiskajai apspriešanai, pamatojoties uz Rīgas domes 18.08.2021. lēmumu Nr.794 „Par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

RTP ir vietējās pašvaldības (Rīgas) ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plānošanas dokumenta izstrāde uzsākta, pamatojoties uz Rīgas domes 03.07.2012. lēmumu Nr. 4936 “Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu” (ar grozījumiem, kas veikti 22.10.2014. un 15.12.2017.), un tā darbības periods ir no 2022. gada līdz 2030. gadam.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Sociālais portāls draugiem.lv sadarbībā ar SIA Mykoob Latvia izveidojuši jaunu sociālo saziņas tīklu Mykoob.lv.

Pagaidām Mykoob.lv nav integrēts draugiem.lv, bet kā norāda projekta veidotāji, iespējams tas tiks realizēts nākotnē. Projekta mērķis ir padarīt ātrāku saziņu skolās, vienā internetā platformā sapulcinot skolēnus, skolotājus un vecākus.

Ieviešot šo informācijas sistēmu, ir iespējams pilnībā aizstāt tradicionālo papīra žurnālu ar elektronisku atzīmju un apmeklējumu reģistru, padarot mācību procesu vienkāršāku un strukturizētāku,» norāda projekta veidotāji.

2007.gada 10.aprīlī Ministru kabinets ar rīkojumu Par līdzekļu sadalījumu Ekonomikas ministrijas pamatbudžeta programmā 25.00.00 Uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana apstiprināja, ka valsts budžeta ietvaros par kopējo summu 1 628 212 latu tiks finansēti 11 inovācijas centru un biznesa inkubatoru attīstības projekti.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju inovācijas centru un biznesa inkubatoru projektu īstenošanas rezultātā tiks pilnveidota inovāciju infrastruktūra un tiks nodrošināti inovācijas centru un biznesa inkubatoru pakalpojumi jauniem uzņēmumiem, tādējādi sekmējot jaunu un inovatīvu uzņēmumu veidošanos un attīstību.

Apstiprināts šādi projekti:

1. Ventspils augstskolas projekts Ventspils Biznesa inkubators - inovatīvo uzņēmumu attīstības centrs - 174 511 latu apmērā;

2. Rīgas Tehniskās universitātes projekts Inovācijas inkubatora izveide Rīgas Biomateriālu inovācijas un attīstības centrā- 153 437 latu apmērā;

3. Rēzeknes augstskolas projekts Rēzeknes augstskolas inovācijas centra izveide - 200 000 latu apmērā;

Izskatās, ka skolu tīkla optimizēšana atkal varētu iestrēgt. Par to diemžēl liecina izglītības ministres Ilgas Šuplinskas izteikumi, kas apšauba skolu skaita samazināšanas plānu un skaitļus. Gribētos teikt, ka tā ir kaitniecība, jo plānā ir uzsvērts, ka skolu skaita samazināšanā tiek ņemts vērā ne tikai skolēnu daudzums, bet arī skolas kvalitāte.

Pašreizējās ministres izteikumi, ka plāns paredz mehānisku skolu skaita samazināšanu, ir populistiski un klaji demagoģiski. Atliek tikai ieteikt iepazīties ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja veikto pētījumu par skolu tīklu Latvijā. Ja ministre vēlētos īstenot uz pierādījumiem balstītu politiku, tad minētais pētījums būtu pirmais, pēc kā būtu jāvadās. Turklāt pētījums ir tapis pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.Skaidrs, ka jauns ministrs var apstrīdēt iepriekšējā ministra politiskos uzstādījumus, taču ļoti slikts stils ir neņemt vērā zinātniskus pētījumus. Būtībā tā ir valsts naudas izšķērdēšana, jo pētījums tapis par nodokļu maksātāju naudu.

Liepājas tiesas sēde, kurā skatīja deputāta Stēna Lorensa administratīvā pārkāpuma lietu, faktiski izvērsusies par strīdu starp koalīcijas deputātiem, kuri vēlas saglabāt līdzšinējo domes darba stilu, un opozīciju, kura vēlas lielāku ietekmi domes lēmumu pieņemšanā.

Tiesas sēdē izsludināts pārtraukums, lai pirmdien, 16. novembrī, kā liecinieku uzklausītu Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku un deputātu Jāni Vilnīti, kuri nevarēja ierasties uz domes sēdi. Tikai pēc tam tiesa pieņems lēmumu. Tiesa uzklausīja lielāko daļu domes deputātu un Stēna Lorensa tulku, kuri izstāstīja savu versiju par domes sēdi, kurā izraisījās konflikts starp domes priekšsēdētāju Uldi Sesku un deputātu Stēnu Lorensu.

Deputātu liecības bija pretrunīgas un izvairīgas, atšķīrās versijas par vārdiem, ko īsti izrunājis S. Lorenss. Pats Lorenss apgalvoja, ka viņa izteikumi bijuši vērsti konkrēti pret Uldi Sesku, ko viņš darījis dusmās, aizkaitināts par to, ka viņam nav bijusi pieejama pilna informācija par sēdē lemjamo papildjautājumu. Turklāt pēc domes sēdes viņš personīgi domes priekšsēdētājam atvainojies par izteiktajiem lamuvārdiem.

Liepājas tiesa ir izbeigusi administratīvo lietu pret Liepājas domes neatkarīgo deputātu Stēnu Lorensu, pazīstamu arī kā mūziķi Fonteinu, jo nav konstatēts administratīvais pārkāpums.

Administratīvā lieta pret S. Lorensa tika ierosināta pēc domes deputāta Oskara Zīda iesnieguma saistībā ar S. Lorensa izteiktajiem lamuvārdiem 13. augusta domes sēdē, kad S.Lorenss domes sēdi pameta, rupji nolamājot angļu valodā domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.

Db jau ziņoja, ka viena no tiesas sēdēm faktiski izvērtās par strīdu starp koalīcijas deputātiem, kuri vēlas saglabāt līdzšinējo domes darba stilu, un opozīciju, kura vēlas lielāku ietekmi domes lēmumu pieņemšanā.

Tiesā deputātu liecības bija pretrunīgas un izvairīgas, atšķīrās versijas par vārdiem, ko īsti izrunājis S. Lorenss. Pats Lorenss apgalvoja, ka viņa izteikumi bijuši vērsti konkrēti pret U.Sesku, ko viņš darījis dusmās, aizkaitināts par to, ka viņam nav bijusi pieejama pilna informācija par sēdē lemjamo papildjautājumu. Turklāt pēc domes sēdes viņš personīgi domes priekšsēdētājam atvainojies par izteiktajiem lamuvārdiem.

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Valsts tērēs vairāk nekā 100 tūkstošus latu par konsultāciju pakalpojumiem, maksājot tos firmai, kas pēdējo gadu laikā uzvarējusi jau vairāk nekā simts projektos, turklāt daļa no tiem tā arī nekad nav realizēta.

SIA AA Projekts Veselības ekonomikas centram (VEC) nodrošinās vadības un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) konsultāciju pakalpojumus. Līgumcena ir 100 700 lati, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norādīts, ka tas bijis piedāvājums ar viszemāko cenu. Tajā arī minēts, ka pretendentam paredzēti apakšuzņēmuma līgumi ar trešajām personām, bet līgumcena vai līguma daļa, par ko tiks slēgti apakšuzņēmuma līgumi ar trešajām personām, nav zināma.

Kā informēja VEC pārstāve Laura Lapiņa, konsultāciju pakalpojumi ietver 36 mēnešu ilgu darbu ERAF līdzfinansētajā projektā Elektroniskās veselības kartes (EVK IS) un integrācijas platformas informācijas sistēmas (EVSSP IS) izstrāde, 1. posms. Iepirkums izsludināts atbilstoši plānotajai projekta aktivitātei Ieviešanas uzraudzība un konsultatīvais atbalsts.

Andra Šķēles kontrolētais TA Projekts, iespējams, varētu atņemt advokāta Jāņa Lozes 100 milj. eiro vērto Tango projektu, bet citi kreditori var neatgūt aizdevumus.

Pa lēto

Šogad 8. un 9. aprīlī zvērinātais tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs rīko vairākas izdoles, kurās plānots pārdot Tango projektiem piederošos 5 nekustamos īpašumus - Tērbatas ielā 14, Blaumaņa ielā 20, Blaumaņa ielā 24 un divus Dzirnavu ielā 85. No M. Lauvas pieteikuma tiesai redzams, ka izsolēs Tango projektiem piederošo īpašumu pārdošanas sākumcena noteikta krietni zemāka nekā kreditoru prasījuma summa. Proti, parāds, uz ko nostiprinātas hipotēkas, ir 28 564 314 Ls, bet izsoļu sākumcena kopumā veido vien 6,3 miljonus latu. Pie tādiem apstākļiem, kad nekustamo īpašumu vērtība ir būtiski mazāka par prasījuma summu, izpilde lietā būs apgrūtināta vai neiespējama, jo prasītājam nebūs uz ko vērst piedziņu. Vienlaikus kādam varētu likties, ka izsoles tiek rīkotas, jo arī Tango projektu jaunajam kreditoram - A. Šķēlem varētu būt problēmas ar naudu. Tomēr situācijas gaita liecina, ka šīs izsoles netiek rīkotas šī iemesla dēļ, bet gan tāpēc, ka «tas ir likumīgs veids, kā atbrīvoties no visām citām prasībām pret šo īpašumu».

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

Prokuratūra uzlikusi arestu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenes locekļiem piederošā uzņēmuma AS «Projekts B10» mantai, tādējādi pagaidām liedzot Rīgas domei iegādāties vairākus Skanstes teritorijas atjaunošanai nepieciešamos zemesgabalus, noskaidroja aģentūra LETA.

Vēl pirmdien Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja atbalstīja četru zemesgabalu iegādi, kuri nepieciešami projekta «Skanstes teritorijas revitalizācija 1.kārta» īstenošanai. Trīs no šiem zemesgabaliem daļēji pieder Sprūdam un ar viņa ģimeni saistītam uzņēmumam - «Projekts B10.» Sēdē tika skaidrots, ka no Sprūda kriminālprocesus uzraugošā prokurora ir saņemts akcepts darījuma veikšanai un, no tiesiskā viedokļa raugoties, nekādām problēmām ar darījuma veikšanu nevajadzētu būt.

Taču, kā aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte, departaments 22.augustā saņēmis Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora lēmumu par to, ka neatliekamības kārtībā «Projekts B10» mantai ir uzlikts arests.

Sākot biznesu, uzņēmējiem jāsaprot, kā veidojas pašizmaksa, par kādu cenu tirgot preci tirdziņā un par kādu cenu piedāvāt preci tirgotājam

Produkta pašizmaksa veido vien 25% no gala cenas, zīmola turētāja uzcenojums ir vēl 25%, savukārt vēl 50% nāk klāt mazumtirdzniecībā, skaidro Anna Andersone, apģērbu zīmola Be-With radītāja. Viņa savu apģērbu biznesu sākusi nesen, saražotās partijas ir mazas, līdz ar to pašizmaksa ir augstāka. «Dabiski, man sanāk upurēt savu uzcenojumu, lai ieietu tirgū, lai mans produkts būtu konkurētspējīgs un lai varētu veikalā piedāvāt normālu cenu. Parasti pirmo partiju uzcenojums ir minimāls vai arī tās mazumtirgotājiem piedāvā par pašizmaksu. Tā ir cena ieiešanai tirgū. Pēc tam, kad tirgus ir notestēts, seko lielākas partijas un pašizmaksa, ražošanas cena samazinās. Tad var sākt pelnīt,» saka A. Andersone.

Lai arī lielā steigā un neprecīzi formulēts, beidzot tapis likumprojekts, kas palīdzētu cīnīties ar piramīdām un cita veida negodīgu komerciālo darbību.

"Ideja ir ļoti laba, bet Komerciālās prakses likuma projekts ir tapis lielā steigā, jācer, ka paspēsim to uzlabot," atzīst Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore.

Ar topošo likumprojektu Latvijā tiek iedzīvināta ES direktīva par netaisnīgu komercpraksi - normatīvais akts ir jāpieņem līdz šā gada jūlijam, bet normām jāstājas spēkā decembrī. Komerciālās prakses likums pārņems daļu Reklāmas likuma funkciju - pēdējais vairs nevērtēs reklāmu attiecībā pret patērētāju, ko uzņemsies topošais likums.

Topošā likuma ievērošanu, kurš paredz, ka sodāma un aizliegta ir gan maldinoša, gan agresīva komerciālā prakse, uzraudzīs PTAC un Valsts farmācijas inspekcija.

Ja nebūtu Vidzemes Augstskolas, tad, visticamāk, savu uzņēmumu neveidotu Valmierā, laikrakstam Dienas Bizness atzīst šajā pilsētā strādājošās SIA Muuv īpašnieks un vadītājs Mārcis Kaksis. Pēdējos gados lielākais uzņēmuma projekts tapis, sadarbojoties ar logu ražotāju Staļi.

Muuv komandā lielākā daļa speciālistu ir Vidzemes Augstskolas studenti vai absolventi.

Vienīgā Valmieras problēma ir nomājamās platības un dzīvojumā fonda trūkums, bet šo jautājumu pašvaldība ir sākusi risināt.

Pēc M. Kakša domām, pozitīvs ir faktors, ka no šā gada arī Valmieras tehnikums ir sācis attīstīt mācību programmu programmētājiem. «Man nav nepieciešams, lai visiem darbiniekiem būtu augstākā izglītība. Tas ir tāpat kā ar uzņēmējdarbību – to var iemācīties, bet tai pat laikā ir jābūt arī talantam un vēlmei to darīt,» viņš turpina.

Muuv plāno, izstrādā un ievieš mākoņprogrammatūru, kas ļauj klientiem uzlabot efektivitāti, iekšējos procesus un labāk uzraudzīt svarīgus biznesa rādītājus. Pēdējos sešos gados lielākais projekts tapis roku rokā ar koka logu ražotāju Staļi, kura vajadzībām Muuv izveidoja iekšējo sistēmu, kas fiksē darbinieku padarīto un aprēķina algas, veic video novērošanu un uzskaiti, kurš darbinieks ierodas darbā un kurš ne, kā arī vēl daudz citu funkciju. «Pie mums nebūtu izdevīgi pasūtīt to, ko var nopirkt gatavu tirgū. Mēs integrējam specifiskās uzņēmuma vēlmes vienā sistēmā. Ja sākotnēji Staļiem izstrādātā sistēma bija domāta tikai šī konkrētā uzņēmuma vajadzībām, tad tagad to ir iespējams iegādāties arī citiem. Tika izveidots kopuzņēmums ar Staļiem¸ kas šīs sistēmas pilnveidošanā vairāku gadu garumā ieguldīja lielus līdzekļus,» atklāj M. Kaksis. Šī sistēma der gan ražojošiem uzņēmumiem, gan pakalpojumu sniedzējiem.

Mēs esam gatavi pirkt zemi būvniecībai jauniem nekustamā īpašuma projektiem Latvijā, un visu laiku vērojam tirgu. Ja pamanīsim labu variantu, tad to iegādāsimies un sāksim būvēt, intervijā norāda jaunā projekta Trebū HOME attīstītāja AFI Europe valdes loceklis Avrahams Barzilajs.

«Mūsu kompānija investē nekustamā īpašuma būvniecības projektos ne tikai Latvijā, un mūsu intereses jomas ir arī Austrumeiropa un Centrāleiropa. Es uz nākotnes attīstību Eiropā skatos ar optimismu,» viņš uzsvēra. Tāpat viņš piebilda, ka galvenais AFI Europe bizness vērsts uz Izraēlu, kur kompānija būvē dzīvojamās ēkas, biroja ēkas un komercplatības.

Pēc viņa teiktā, kompānija Latvijā sāka investēt pirms 10 gadiem, un projekts Trebū Home ir tās otrais projekts Rīgā, kur kompānija ieguldījusi. Pirmais bija daudzstāvu dzīvojamo ēku projekts Metropolia Anniņmuižas bulvārī Imantā. «Mūsu kompānija aktīvi strādā Rumānijā, Polijā, Serbijā, Čehijā, Ungārijā, Vācijā, Bulgārijā un citās, ieskaitot Latviju. Latvijā mēs ieturējām ilgu pauzi valsts ekonomiskās situācijas dēļ, taču pirms pāris gadiem mēs atgriezāmies pie iepriekš atlikta projekta un lūk, projekta Trebū HOME būvniecība jau ir uzsākta,» viņš norāda.

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Mākslinieks Dainis Rudens, piesaistot mākslinieku Ēriku Cauni, uz 45 metrus augstā Olaines ūdenstorņa radījis mākslas darbu «Heirēka!».

Kopumā darba tapšanā ir izmantoti vairāk nekā 350 krāsu baloniņi un kopējais noklātais laukums ir 600 kvadrātmetri. Ūdenstorni tagad rotā grafisks zīmējums ar uzrakstu «Olaine» un vairāku cilvēku attēlojumu, kas simbolizē cilvēka nepagurstošo vēlmi pēc izaugsmes, atklājumiem un došanās augšup, kur neiztikt arī bez klupšanas akmeņiem un neparedzamām situācijām dzīvē.

Kā informēja Olaines novada pašvaldība, tad ūdenstornis nepilda tā funkcijas un šobrīd netiek izmantots.

««Heirēka!» ir sengrieķu matemātiķa Arhimēda atklāsmes prieka sauciens, ar kuru arī mūsdienās apzīmē kādu atklāsmes brīdi dzīvē. Tās ir atklāsmes, kuras cilvēks piedzīvo savas dzīves izaugsmes un attīstības ceļā, kurš nekad nav vienkāršs un gluds – bieži vien šīs atklāsmes atnāk tieši grūtākajos brīžos, kad cilvēki ir ceļā uz iecerēto virsotņu un rezultātu sasniegšanu, tādējādi piešķirot papildu motivāciju mērķu īstenošanai. Šī vides objekta veidošana bija arī unikāla pieredze manā mākslinieka karjerā, kas ļāva man izkāpt no komforta zonas un apzināties, piedzīvot šo «heirekas» brīdi, ka noteikti ir iespējams sasniegt vēl un vēl augstākas virsotnes manā daiļradē,» par darba ideju un tapšanu pastāstīja D. Rudens.