Enerģētika

Sunly piesaista 300 miljonus eiro

Db.lv,27.08.2024

Jaunākais izdevums

Atjaunojamās enerģijas ražotājs “Sunly” ir piesaistījis finansējumu 300 miljonu eiro apmērā, lai sekmētu 1,3 GW saules, vēja un hibrīdo parku būvniecību ar enerģijas uzglabāšanas funkcijām Latvijā, visā Baltijā kopumā un arī Polijā.

Ar šī finansējuma palīdzību nekavējoties tiks uzsākta četru saules parku būvniecība Latvijā, kuru kopējā jauda - 553 MW. Galvenais projekts “Zirņi” ietvers 270 MW saules enerģijas, 100 MW BESS un 200 MW vēja enerģijas. Visi parki Latvijā ir izstrādāti kā hibrīdparki, ar plāniem nākotnē integrēt tajos vēja turbīnas, akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas vai to kombināciju.

Vienlaikus tiks attīstīts arī 244 MW Risti saules parks Igaunijā, kas spēj nodrošināt 55 000 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņu. Plānots, ka šis būs hibrīdparks un vēlāk tajā tiks iekļautas sauszemes vēja turbīnas un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas. 1,3 GW portfelī ietilpst arī vairāki lieli hibrīdie saules parki Lietuvā, kā arī mazi un lieli saules parki Polijā.

Finansējumu nodrošina “Rivage Investment”, izmantojot otro augsta ienesīguma infrastruktūras fondu REDI HR2 un Infrastruktūras klimata risinājumu fondu, kā arī Dānijas investīciju uzņēmums “Copenhagen Infrastructure Partners”, izmantojot Zaļās Kreditēšanas fondu I. Finansējuma nodrošināšanā līdzdarbojas arī Norvēģijas lielākais dzīvības apdrošināšanas uzņēmums “Kommunal Landspensjonskasse”.

“Šis finansējums ļauj mums sekmēt uzņēmuma darbību Baltijas valstīs un Polijā. Pateicoties tam, mēs varēsim uzsākt un finansēt 553 MW jaudas projektus visos Latvijas reģionos, tādējādi iegūstot dominējošo tirgus pozīciju. Visus projektus Latvijā plānojam veidot kā hibrīdus, integrējot saules, vēja un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas (BESS),” stāsta “Sunly” līdzdibinātājs un vadītājs Prīts Lepaseps (Priit Lepasepp).

“Esam gandarīti atbalstīt “Sunly” vadības komandu viņu ambiciozajā izaugsmes ceļā un palīdzēt paātrināt hibrīdo atjaunojamās enerģijas parku būvniecību Baltijas valstīs un Polijā. Mēs izprotam un atbalstām uzņēmuma misiju - ražot enerģiju, lai veicinātu ES enerģētisko drošību un nodrošināt ieguldījumus ar būtisku veiktspēju un ilgtspējīgu ietekmi,” norāda “Rivage” partnere un infrastruktūras fondu komandas vadītāja Gaetāne Trača (Gaétane Tracz).

Dānijas investīciju uzņēmuma “Copenhagen Infrastructure Partners” partneris un Zaļās Kreditēšanas fonda I līdzvadītājs Jākobs Grots (Jakob Groot) stāsta: “Esam priecīgi uzsākt sadarbību ar “Sunly” un viņu pieredzējušo vadības komandu. Šis finansējums būtiski veicinās atjaunojamās enerģijas projektu attīstību un būvniecību, atbalstot dekarbonizācijas mērķus Baltijas valstīs un Polijā, vienlaikus tas ir pievilcīgs ieguldījums Zaļās Kreditēšanas fondā I.”

“Esam gandarīti, ka mūs, pateicoties mūsu ilggadējai sadarbībai ar “Copenhagen Infrastructure Partners”, uzaicināja kā līdzieguldītājus atjaunojamās enerģijas projektos Baltijas valstīs un Polijā, . Šis ir viens no daudzajiem soļiem, lai sasniegtu mūsu kopējo mērķi – panākt, ka mūsu darbības atbilst Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam,” norāda uzņēmuma “Kommunal Landspensjonskasse” Investīciju un operāciju direktors Olivers Siems (Oliver Siem).

Finansējums ir sekmējis “Sunly” paplašināšanos, ko kopumā nodrošina 765 miljonu eiro aizņēmumu un finansējumu no investoriem, tostarp Francijas fonda “Mirova”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un dažādām citām bankām. 2023. gadā “Sunly” veiksmīgi piesaistīja aptuveni 200 miljonus eiro no esošajiem investoriem – “Mirova” un ERAB, lai turpinātu saules un vēja parku attīstību un būvniecību Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

“Sunly” ir atjaunojamās enerģijas ražotājs, kas izstrādā un pārvalda atjaunojamās enerģijas projektus Baltijas valstīs un Polijā, kā arī iegulda jaunuzņēmumos elektrifikācijas sektorā. “Sunly” galvenā darbības joma – atjaunojamās enerģijas ražošana – spēlē izšķirošu lomu, lai sasniegtu reģiona klimata, enerģētiskās drošības un enerģijas pieejamības mērķus. Pašlaik “Sunly” jau uzbūvējis 230 MW saules parkus, un tiek būvēti saules parki ar 373 MW jaudu, kā arī vienā no saules parkiem ir integrēta 2 MWh uzglabāšanas sistēma.

Papildus šim finansējumam “Sunly” meklē projektos balstītu augstāka līmeņa finansējumu, lai pilnībā segtu kapitāla izdevumus, kas nepieciešami Risti un Latvijas projektu īstenošanai. Jaunie 1,3 GW projekti palielinās “Sunly” kopējo atjaunojamās enerģijas jaudu līdz 1,6 GW un palīdzēs sasniegt ambiciozo mērķi - līdz 2030. gadam nodrošināt darbojošos atjaunojamās enerģijas projektus ar kopējo jaudu 4,6 GW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sunly piesaista 60 miljonus eiro

Db.lv,06.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Sunly" veiksmīgi noslēdzis 60 miljonu eiro kapitāla piesaistīšanas kārtu.

Savu ieguldījumu uzņēmumā palielināja jau esošie "Sunly" akcionāri: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), "Mirova" un "Vardar". Šī kapitāla piesaiste seko "Sunly" 300 miljonu eiro finansējuma kārtai, kas noslēdzās šī gada augustā.

Ar tikko kā piesaistītā finansējuma palīdzību tiks attīstīti hibrīdparki - saules un vēja parki, kā arī BESS (akumulatoru uzglabāšanas sistēmas) visā Baltijā. Ar šī finansējuma palīdzību, būvniecības periods uzsācies jau trīs saules parkos Latvijā, ar kopējo jaudu 225 MW, un tur šobrīd notiek darbs pie pieslēgumu izbūves un norisinās sagatavošanās darbi saules parku galvenajam būvniecības periodam, kas norisināsies 2025.gadā. Papildus tam jāmin, ka nākamgad tiks uzsākta arī ceturtā saules parka būvniecība Latvijā, kas pievienos "Sunly" portfelim ievērojamu apjomu jeb 328 MW. Visi minētie parki Latvijā tiks būvēti kā hibrīdparki, apvienojot saules un vēja enerģiju kā arī BESS. Plānots, ka līdz 2026.gadam "Sunly" portfelis sastāvēs no 1,6 GW hibrīdparkiem Baltijā un saules parkiem Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investīcijas zaļajā enerģijā varētu stabilizēt tirgu

Armanda Vilciņa,12.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie pāris gadi enerģētikas sektorā ir bijuši ļoti izaicinoši, taču šobrīd mēs esam uz pareizā ceļa, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Resursu cenu lēcieni bijuši milzīgi, tas tirgū radījis vietu dažādām spekulācijām, teic E.Kilings. Šo tendenci apliecina arī Nordpool dati - laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam elektroenerģijas gada vidējās cenas Baltijas reģionā svārstījušās no 33,69 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) līdz pat 230,23 EUR/MWh. Iepriekš bieži kā viens no galvenajiem augsto cenu iemesliem tika minētas lielās investīcijas zaļajā enerģijā, taču šobrīd mēs varam skaidri redzēt, ka patiesībā situācija ir pretēja, norāda FILTER uzņēmumu grupas vadītājs, uzsverot, ka augstās cenas lielā mērā skaidrojamas nevis ar ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā, bet gan ar faktu, ka zaļo jaudu ir bijis pārāk maz. Par AER attīstību un citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12.septembrī ATTA centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir skaidri izstrādāta stratēģija - uzņēmējam ir jāzina, kur un kāpēc viņš grib nonākt, uzskata Prīts Lepaseps (Priit Lepasepp), Sunly vadītājs un dibinātājs.

Lai ilgtermiņā gūtu panākumus, nepietiek tikai ar mērķiem, vajadzētu arī saprast, ko nepieciešams darīt, lai šos mērķus sasniegtu, teic P.Lepaseps. Atjaunojamo energoresursu sektorā nospraust mērķus nav sarežģīti, jo visām Eiropas valstīm šajā jomā ir izstrādātas stratēģijas. Mums šai visai informācijai ir nemitīgi jāseko līdzi un jāspēj pielāgoties ārējiem apstākļiem, jo pēdējie gadi mums visiem ir diezgan skaidri parādījuši - krīzes var būt ļoti dažādas un neparedzamas, atzīst Sunly vadītājs un dibinātājs, piebilstot, ka biznesā ir jācenšas izmantot visas pieejamās iespējas.

Atrod aicinājumu

Uzaugu ģimenē, kur vecāki smagi strādāja, tāpēc arī es savu pirmo naudu nopelnīju jau salīdzinoši agrā vecumā, atminas P.Lepaseps. “Mani vecāki bija inženieri un viņiem piederēja celtniecības firma, kurā apmēram 12 gadu vecumā sāku strādāt arī es. Sākumā vasarās palīdzēju būvniecībā, vēlāk iesaistījos arī ofisa darbā, bet pēc tam dažādus papildus ienākumu avotus atradu arī paša spēkiem. Principā es visu laiku esmu meklējis veidus, kā nopelnīt naudu, jo mani vecāki man bija iemācījuši, ka tas ir svarīgi - strādāt un pelnīt pašam. Es neatminos, ka bērnībā man bija kāda sapņu profesija, kuru vēlējos apgūt, kad izaugšu liels, taču mani ļoti interesēja daba un cilvēki. Principā es vēlējos darīt to, kas mani aizrauj, tāpēc varētu teikt, ka mans bērnības sapnis šobrīd ir piepildījies,” teic P.Lepaseps, kurš, pēc vidusskolas beigšanas, ieguva bakalaura un vēlāk arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB,21.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.maija numurā lasi:

Statistika

Ārējās tirdzniecības bilance turpina kritumu

Tēma

Finanšu pakalpojumu eksports Lietuvā aug, bet Latvijā dilst

IKP dubultošanas plāns uz praktiska piemēra fona

Aktuāli

Latvija paliek tukša!

Enerģētika

Baltija no Krievijas var atslēgties kaut šodien. Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Noslāņošanās ir Latvijas lielākā problēma

Kreditēšana

Bankas var aizdot, uzņēmēji var aizņemties, bet kreditēšana stagnē

Komentāri

Pievienot komentāru