Jaunākais izdevums

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Tā ir 500 miljardu dolāru industrija, kura kopš 2014.gada katru gadu ir piedzīvojusi vidēji 4,5% izaugsmi. Sporta industrija ir ļoti dažāda un ietver lielu spektru potenciālo ieņēmumu avotu (biļešu tirdzniecība, brīvā laika sportošana, TV translāciju tirgošana, sponsorēšanas līgumi, reklāma, azartspēles, atribūtika, ekipējums utt.). Tie ir zīmoli, no kuriem vērtīgākais - "NIKE" - ir teju 37 miljardus vērts. Ar sportu saistīti arī citi biznesi un tam apkārt izveidojusies vesela izklaides industrija.

Gadiem ritot, stadioni ir kļuvuši modernāki, multifunkcionālāki un ietilpīgāki, lai pilnībā monetizētu to ienākumu potenciālu, kas piemīt šādai sporta infrastruktūrai. Ikdienā sports ir aizstājis mūsu vecvecāku ieradumu pēc meksikāņu ziepju operām, kļuvis par pasauli, kur mēs paslēpjamies no savām ikdienas problēmām. Fenomens gan biznesā, gan cilvēku ieradumu kultūrā. Skatīties sporta pārraides, doties uz stadioniem, apspriest sporta spēles, likt likmes uz sporta spēlēm. Sports ir kļuvis par ieradumu, par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Spēļu, turnīru un starptautisku sacensību kļūst aizvien vairāk, absolūti nerespektējot spēlētāju fiziskās robežas un iespējas. Medicīna, protams, iet kopsolī ar sportu un straujiem soļiem progresē, taču cilvēka ķermeņa fiziskajām un psiholoģiskajām iespējām arī ir robežas.

Sporta nozarei ir nācies pieņemt vairākus smagus lēmumus. Tokijas olimpiskās spēles un Eiropas futbola čempionāts ir pārcelti uz 2021.gadu. Klubu futbola ienesīgākā un prestižākā turnīra Čempionu līgas (apgrozījums 2,1 miljards eiro gadā) turpinājums tiek pārcelts no mēneša uz mēnesi vēl cerot, ka šogad tomēr izdosies to izspēlēt līdz galam. Formula 1 (F1) atceļ vienu posmu pēc otra. Katra posma organizētājvalsts nodokļu maksātājiem tas izmaksās, sākot no 30 miljoniem eiro. Zaudējumi ir milzīgi un tos veido gan 12 tūkstošu sacīkstēm nolīgto darbinieku dīkstāve, gan uzņemtās saistības pret sponsoriem, TV kompānijām un preču piegādātājiem un ražotājiem. Šie viennozīmīgi nav pēdējie atceltie sporta notikumi un sacensību organizētājiem šie lēmumi nav viegli - tu esi nolādēts, ja atcel kādu sporta pasākumu, un esi tikpat nolādēts, ja neatcel. Neapskaužama situācija.

Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) kādu brīdi turējās pretī Kanādas un Austrālijas ultimātam pārcelt Olimpiskās spēles Tokijā uz vēlāku laiku, taču arī šis, Japānai ekonomiski smagais lēmums, bija jāpieņem. Japāna krietni pamanījās pabojāt savu publisko tēlu, primāri vētījot nevis atlētu drošību un veselību, bet tieši ekonomiskās sekas šādam lēmumam. Tas parādīja patieso mūsdienu sporta industrijas dzinuli un motivāciju. Taču tā ir mūsdienu sporta realitāte. Japāņu ekonomisti 2020. gadā Covid-19 dēļ prognozēja Japānas IKP sarukumu par 0,7 procentiem, bet brīdināja, ka olimpiādes atcelšanas gadījumā ekonomikā varētu būt 1,5 procentu kritums.

Olimpisko spēļu organizēšanā Japāna ir ieguldījusi vismaz 13 miljardus dolāru, taču skaidrs, ka zaudējumi draud būt krietni lielāki. Olimpisko spēļu pārcelšana gan loģistikas apsvērumu, gan 2021.gada pārblīvētā sporta pasākumu kalendāra dēļ ir ļoti sarežģīta. Tokija ir neapskaužamā situācijā, jo 2013. gadā parakstītais 81.lapaspusi garais trīspusējais līgums starp SOK, Japānas Olimpisko komiteju un Tokijas pilsētu paredz pilnīgu SOK kontroli pār Olimpiskajām spēlēm un SOK var atcelt olimpiskās spēles kara stāvokļa, civilu nekārtību vai boikota dēļ, vai SOK ir pamatots iemesls uzskatīt, ka jebkādu iemeslu dēļ dalībnieku drošība spēļu laikā tiks nopietni apdraudēta. Olimpisko zīmolu Tokijas spēļu pārcelšana var pabojāt, taču Šveicē bāzētā Starptautiskā Olimpiskā komiteja, iespējams, ir viena no finansiāli vismazāk ietekmētajām pusēm. SOK gada pārskati liecina, ka tā samaksāja gandrīz 14,4 miljonus ASV dolāru apdrošināšanas prēmijā, lai aizsargātu pret 2016. gada Rio olimpisko spēļu atcelšanu, un skaidrs, ka arī šoreiz apdrošināšanas sabiedrībām būs jāsedz liela summa no SOK zaudējumiem.

Atliekot malā finanšu aspektus, man kā bijušajam sportistam, gribas pieminēt arī pašu atlētu zaudējumus. Olimpiskajās spēlēs ir pārstāvēti 33 sporta veidi, un daudziem Olimpiskās spēles ir nozīmīgākās sacensības karjerā. Piemēram, man spēlējot Anglijā, vienā no komandām komandas masieris bija Apvienotās Karalistes bobsleja izlases stūmējs, kura dzīves cikls bija cieši saistīts ar Olimpisko ciklu. Divus gadus viņš masēja futbolistus, nākamos divus centās kvalificēties Olimpiskajām spēlēm. Prestiža ziņā bobslejs varbūt nav sporta veids ar vispasaules popularitāti, taču tā bija viņa iespēja pārstāvēt savu valsti. Sportista karjeras ilgumu un tās uzplaukuma mirkli ir grūti paredzēt, tādēļ cilvēcīgi ir saprotams Viktora Ščerbatiha jūtu izvirdums intervijas laikā Sporta studijā (kaut gan izteikumus neatbalstu un uzskatu tos par neadekvātiem).

Arī futbols līdz pēdējam mirklim turējās pretī neizbēgamajam un aizvien uzskata, ka gan UEFA Čempionu līga, gan lielāko Eiropas futbola čempionātu tekošās sezonas varētu tikt pabeigtas. Tam daļēji tika ziedots pa visu Eiropu izkaisītais “jubilejas” vai “pārmaiņu laikā izveidotais” Eiropas čempionāts futbolā. Euro 2020 pārcelšana uz gadu, pēc UEFA aplēsēm, varētu izmaksāt ap 400 miljoniem eiro, taču daļu no rēķina ir gatavi segt futbola klubi un Eiropas līgas (UEFA vēlas vairāk nekā 300 miljonus eiro). Šī lēmuma pieņemšanas laikā valdošā solidaritāte un pretimnākšana iezīmēja futbola sabiedrības saliedētību cīņā pret šo neredzamo un ātri pārvietojušos pretinieku. Skaidrs, ka, izvērtējot riskus, UEFA ir gatavi darīt visu, lai saglabātu savu finansiāli ienesīgāko produktu. Zaudējumi, kas rastos, ja Čempionu līgu nāktos atcelt, ir tālejošāki nekā parasts ieņēmumu samazinājums. Tā ir skatuve, kuras dēļ Eiropas futbolā ienāk bagāti investori no visas pasaules un ir gatavi tērēt galvu reibinošas summas, lai viņu komanda paceltu virs savas galvas šo sudraboto trofeju. Eiropas vadošo klubu līgu atcelšana un Čempionu līgas atcelšana atstātu Eiropas futbolu daudz lielākā haosā nekā Euro 2020 pārcelšana. Tiktu izjaukts gadiem ilgi pastāvējušais kvalifikācijas un turnīra izspēles mehānisms, kurš lielai daļai komandu kalpoja par sezonas atskaites punktu. Eiropas futbola līgas ir pārtrauktas.

Spēles pie tukšām tribīnēm nebija pievilcīgas ne TV kompānijām, ne sponsoriem, ne pašiem spēlētājiem. Arī no veselības drošības viedokļa tas nedeva vēlamo rezultātu, jo emociju pārņemtos, futbola izsalkušos fanus nelaišana tribīnēs bieži vien neatturēja no ierašanās un pulcēšanās stadiona apkaimē. Anglijas Premierlīgā Liverpool FC var nākties palikt tukšā pēc lieliski aizvadītajām divām trešdaļām sezonas un pārējās Premierlīgas komandas uzsākušas cīņu pret Manchester City, mēģinot panākt tās diskvalifikāciju par finanšu pārkāpumiem 2016. gadā, tādējādi jau priekšlaicīgi atbrīvojot vienu no Čempionu līgas vietām nākamajā sezonā. Visur, izņemot Baltkrievijā, futbola sezona ir pārtraukta. Vācijas Čempionu līgā spēlējošie Bundeslīgas klubi ir sadalījuši starp pārējiem līgas dalībniekiem solidaritātes maksājumus - 20 miljonus eiro, vēlreiz parādot futbola Brudeshafti. Līgu pārtraukšanas gadījumā tiks nojaukti jebkuri Eiropas futbolam raksturīgie promotion/relegation mehānismi, kas apgrūtinās gan TV naudas solidaritātes maksājumus, gan sponsoru piesaisti, gan spēles dienu ienākumu aprēķinu.

Kā šī futbola dīkstāve ietekmēs Eiropas futbola izskatu nākotnē? Cik ilgi vilksies šī šķietamā futbola organizāciju solidaritāte? Kā tas ietekmēs nākamo futbola sezonu? Kāda būs lukratīvo Čempionu līgas vietu sadale? Kā tiks komplektētas nākamo gadu Eiropas sacensības? Kāds izskatīsies nākamā gada futbola pasākumu kalendārs, kur papildus iekavētiem valstu čempionātiem, pārceltam EURO 2020, papildus FIFA sacīkstēm, paredzētiem Kontinentālajiem turnīriem būs vēl jāieplāno kvalifikācijas turnīrs nākamajam Pasaules čempionātam? Uz šiem jautājumiem Eiropas futbola vadītājiem drīzumā būs jādod atbildes. Kādas tās būs - mēs redzēsim, taču vispirms tā būs milzīga slodze tieši uz spēlētājiem. Jau pirms šīs sezonas futbolistiem, kuri veiksmīgi pārstāvēja gan savu klubu, gan nacionālo izlasi visaugstākajā līmenī, nācās samierināties tikai ar septiņu dienu starpsezonu. Tālāk aktuāls jautājums būs - kā tas ietekmēs klubu transfēra politiku un kā klubiem pēc šīs dīkstāves būs iespējams ievērot UEFA financial fair play (FFP) noteikumus, par kuru pārkāpšanu, piemēram, Manchester City jau tagad draud drakoniski soda mēri. Pašlaik viss ir klusi, taču vai šī solidaritāte būs noturīga, vai izčabēs tikpat ātri kā katra šogad uzsnigusī sniega pārsla tiklīdz klubiem nāksies samierināties ar izkrišanu līgu zemāk vai neiekļūšanu eirokausu zonā, to rādīs laiks. Salīdzinājumam var minēt, ka, uzvarot Europa League, kas ir otrs prestižākais Eiropas klubu turnīrs, var saņemt 4 miljonus eiro, kamēr par katru izcīnītu punktu Čempionu līgā, sākot ar grupas turnīru, klubs var rēķināties ar 0,9 miljonus eiro lielu prēmiju. Premjerlīgas tabulas lejasdaļas komanda solidaritātes maksājumos saņem 35 miljonus angļu mārciņu, kamēr līgu zemāk komandām jāsamierinās tikai ar 4,6 miljoniem angļu mārciņu.

Tādēļ, kamēr spēlētāji izbauda laiku, kad var atpūsties no pārsātinātā spēļu kalendāra un mūžīgas ceļošanas, izbauda laiku kopā ar ģimenēm un pažonglē tualetes papīra ruļļus esot izolācijā, futbols ir ieslīdzis nervozā gaidīšanas režīmā. Ļoti grūti paredzēt, kā tas beigsies. Scenārijā, kad drīzumā spēles atsākas, spēlētājiem būs jāsamierinās ar vēl intensīvāku spēļu kalendāru kā līdz šim. Ja čempionātiem, ieskaitot Čempionu līgu, nebūs lemts turpināties, tad nebrīnīšos, ka futbola bagātākās organizācijas atgriezīsies pie Super līgas izveides idejas. FFP, futbola dīkstāves un klubu ienākumu krituma dēļ, būs izkropļots, spēļu kalendārs būs piesātināts ar atliktām spēlēm, klubiem būs nepieciešami finanšu līdzekļi un UEFA, ņemot vērā zaudējumus savu galveno turnīru atcelšanas gadījumā, nebūs iespēju nosegt bagāto klubu prasības. Tas radīs labvēlīgu augsni un kārtējo pamatu, lai bagāto klubu saimnieki tiektos izveidot savu elitāru futbola līgu, kas vēl vairāk destabilizēs Eiropas futbola saimniecību. Tā būs liela pārbaude Eiropas un pasaules futbola vadītājiem un tiks notestētas tās šķietamās miermīlīgās, uz solidaritāti balstītās attiecības, kādas pastāvēja līdz šim. Futbols pēdējos gadus ir gājis no panākuma uz panākumu un spējis iet plašumā. Tagad futbolam, tāpat kā sportam kopumā, būs jāparāda sava krīzes menedžmenta spējas – kā izkļūt no šīs krīzes jaunā kvalitātē.

Tam, manuprāt, ir priekšnoteikumi. Ir jāskatās, kādas tendences ir izgaismojušās jau pašos krīzes pirmsākumos.

Viennozīmīgi, ātrākos tempos nekā plānots uzplauks e-sporta industrija. Tāpat kā mēs tagad esam iemācījušies aizvadīt akcionāru vai valdes sēdes un biedru sapulces neklātienē, arī sports pāriet virtuālajā vidē. Pasaules e-sporta apgrozījums 2020.gadā pirms Covid-19 krīzes tika lēsts 1,5 miljarda ASV dolāru apmērā un būs ļoti interesanti salīdzināt to ar faktiskajiem cipariem šobrīd. F1 ir noorganizējusi iknedēļas virtuālo Grand Prix, kur sacīkstes notiek pēc paredzētā sacensību grafika 2020. gada sezonā, ļaujot interesentiem vērot, kā braucēji sacenšas kādā no reālajām F1 sacīkšu trasēm. Var diskutēt, cik autentiska ir šī pieredze, taču tas ļauj milzīgajām fanu masām darīt kaut ko citu kā apspriest Covid-19 izplatības tendences. Domāju, ka šī krīze liks arī virtuālās realitātes (VR) ierīcēm akselerēt savu attīstību, kļūt aizvien advancētākām, tādējādi ļaujot sporta faniem maksimāli pietuvoties savam mīļākajam sporta veidam, saviem elkiem un virtuāli neklātienē iekļauties kādā masveidīgā sporta notikumā vai pasākumā.

Līdzīgas tendences var novērot arī futbolā, kur paralēli oficiālajiem UEFA e-sports turnīriem, kuri bija paredzēti Euro 2020 popularizēšanai, tiek rīkotas neskaitāmas sacīkstes virtuālajā futbolā, kur veiksmes gadījumā ir iespēja pat uzspēlēt kopā ar kādu no reālajām futbola zvaigznēm. Tas jau sen tiek uzskatīts kā nākamais solis fanu piesaistei, taču šī brīža situācijā attīstības līknei e-futbola sektorā būtu jābūt daudz straujākai. Šeit gan jāpiemetina, ka, radot pārlieku pieķeršanos virtuālajam sportam, var izrādīties, ka no sporta aizvietotāja krīzes laikā tas izaugs par vienu no lielākajām problēmām pēckrīzes sporta pasaulē. Iespējams, jauniešiem grūti būs pamatot, kāpēc būtu jātrenējas septiņreiz nedēļā, ja kaut ko alternatīvu var sasniegt, sēžot dīvānā un spēlējot kompjūterspēles. Tas būs viens no lielākajiem izaicinājumiem sporta industrijai, kā atvilināt jauniešus no kompjūterspēles atpakaļ uz laukuma.

Vēl viena krīzes specifika ir sporta totalizatoru neesamība. Industrija, kura šobrīd nevar gūt labumu no liela daudzuma sporta pasākumu un ir spiesta samierināties ar saujas tiesu līgu, kuras vēl aktīvi funkcionē. Totalizatori kalpo kā papildus adrenalīns sporta faniem visā pasaulē un atmodina ekspertu un likumsakarību meklētāju katrā, kurš bijis akmens sviediena attālumā no sporta. Labā ziņa ir tā, ka apstājies arī nelegālo likmju tirgus, kurš kropļoja sportu visā pasaulē. Šobrīd šai nozare ir tāda pati dīkstāve un būs interesanti pavērot, cik ilgi tiks finansētas komandas, kuras tiek uzturētas tikai vienam mērķim. Vai nespēja atgūt gada budžetu ar pāris spēlēm būs iemesls daudzu komandu pastāvēšanas beigām. Katrā ziņā Ukrainā jau ir reģistrētas pirmās viltus spēles, kur ir iespējas likt likmes uz izdomātām spēlēm, kuras patiesībā pat nenotiek.

Visbeidzot pats vīruss. Mēs sporta rezultātu vietā sekojam līdzi Covid-19 izplatībai un tās apjomiem. Valstis kā F1 sacīkšu mašīnas apdzen viena otru vīrusa skarto skaita ziņā un mēs ar šausmās pavadām katru jauno statistiku. Sports diez vai palīdzēs izvairīties no vīrusa, taču sportisks dzīvesveids mums noteikti palīdzēs izstrādāt imunitāti un pārvarēt to. Mēs vienmēr uzsveram, cik sports ir svarīgs mūsu ikdienā, taču patiesībā esam pievērsuši uzmanību tikai šim augšējam slānim, regulāru fizisku aktivitāti atstājot novārtā. Sporta galvenais uzdevums ir tieši cilvēku veselība. Nevis nespēja doties uz stadionu, bet nespēja doties kaut kur vispār. Cilvēks ir atgriezies pie sportošanas, jo sociālā izolācija ir piespiedusi mūs meklēt laika kavēkli fiziskās aktivitātēs, lai atvilktu elpu pēc kārtējām vēlajām vakariņām. Mēs meklējam aplikācijas, kas palīdz mums uzturēt sevi formā, mēģinām salikt kopā veco olimpisko stieni un sportojam kopā ar citiem online režīmā. Sports šajos apstākļos ir ieņēmis pavisam citu formu. Kaut ko it kā ļoti pašsaprotamu, taču novārtā atstātu. Ieaudzināsim šo sportošanas refleksu un nepieciešamību saviem bērniem. Sportam kā nozarei šī ir iespēja. Aplipināt ar sportošanas vīrusu apkārtējos, kāds mums visiem piemita bērnībā.

To, kāds būs sports nākotnē, ir grūti prognozēt. Lielo sporta veidu kalendāri ar laiku sinhronizēsies un lielās sporta zvaigznes, kurām līdzi seko un grib līdzināties miljoniem bērnu visā pasaulē, varēs atkal mūs priecēt lielajos stadionos un TV ekrānos. Es ceru, ka bagātie futbola klubi neizdarīs kļūdu, kāda vērojama basketbolā ar diviem alternatīviem Eiropas klubu turnīriem. Un ceru, ka Olimpiskās spēles Tokijā nākamgad atgriezīsies pie vecā labā olimpiskā principa, kur galvenais ir piedalīties, nevis uzvarēt. Olimpiskās veselības spēles 2021 mums ļaus visiem novērtēt un izbaudīt visu, ko sports var dot. Es ceru, ka sociālās izolēšanas garlaicības laikā uztrenētie sportošanas paradumi paliks mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Tradīcija kopā ar bērniem skriet trīs kilometru krosus nepazudīs no manas ikdienas un sports spēlēs daudz lielāku lomu mūsu ikdienā nekā līdz šim. Es ceru, ka valsts savos attīstības plānos sportu izvirzīs kā vienu no ilgtermiņa veselīgas nācijas priekšnoteikumiem un mērķtiecīgi, plānveidīgi ieguldīs līdzekļus sportošanas iespēju palielināšanā katram sportot gribētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Vašingtonas "Wizards" un Latvijas valstsvienības spēlētājs Kristaps Porziņģis ar viņam piederošās SIA "JMK Investments" starpniecību investējis nekustamajā īpašumā un vairākos Latvijas uzņēmumos ēdināšanas un sporta preču jomās, liecina "Firmas.lv" informācija.

"JMK Investments" ir Porziņģim pilnībā piederošs uzņēmums, kas reģistrēts 2021.gada 2.februārī, un tā pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Kompānijas valdē ir Porziņģis un bijušais baņķieris Guntis Beļavskis. Kā uzņēmuma darbības joma norādīta nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka kompānija pirmajā darbības gadā piesaistīja līdzekļus aizņēmuma veidā no īpašnieka Porziņģa un veica būtiskas investīcijas nekustamajā īpašumā, kas, pēc ziņojumā paustā, ir viens no ienesīgākajiem un efektīvākajiem veidiem naudas līdzekļu saglabāšanai un pavairošanai.

Bilance liecina, ka uzņēmuma aizņēmumi veido 9,7 miljonus eiro, bet ilgtermiņa ieguldījumi bija 7,87 miljoni eiro, tajā skaitā 6,45 miljoni eiro nekustamajos īpašumos un 1,36 miljoni eiro citu uzņēmumu kapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka,26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas spēļu izstrādātāja Beetroot Lab pasaules līmeņa veiksmes stāsts

Db.lv,03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas spēļu izstrādātāja "Beetroot Lab" radītā mobilā spēle “Dystopia: Contest of Heroes” ir kļuvusi par pasaules līmeņa Latvijas veiksmes stāstu 2021.gadā un visu laiku veiksmīgāko mobilo stratēģijas spēli, kas radīta Eiropā.

Par spēles varoni, reklāmas seju un partneri kļuvis UFC cīņu čempions Konors Makgregors, kurš šobrīd ir viens no populārākajiem sportistiem pasaulē.

Kopš spēles izlaišanas visā pasaulē pērn novembrī, tā guvusi milzīgus panākumus un piesaistījusi spēlētāju uzmanību visā pasaulē. Huawei to ir nosaucis par labāko mobilo stratēģijas spēli Eiropā, tā ir pieminēta Apple App Store lietotņu veikala sadaļā “Top-5 Games We Love” (angļu val. Piecas iemīļotākās spēles) un parādīta Google Play un Samsung App Store lietotņu veikalu galvenajās lapās.

Konors Makgregors ar Dystopia ir ceļā uz 2021. gada labākās spēles balvas titula iegūšanu pasaulē

Spēle tika izlaista visā pasaulē vairāk nekā 20 valodās 2020. gada 18. novembrī, sadarbojoties ar cīņas sporta zvaigzni un starptautisko fenomenu Konoru Makgregoru un Paradigm Sports Management.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB,01.10.2024

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.1.oktobra numurā lasi:

Statistika

Kiberdrošības nozīme nav pietiekami novērtēta

Aktuāli

Attālinātais darbs demogrāfijā nav izdevies

Uzņēmējdarbība

Tirdzniecība nopelna vairāk nekā miljardu eiro

Tehnoloģijas

Kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki. Kiberdrošības speciālists Miko Kentele

Finanses

Eleving Group – investīcija izaugsmē? Ko domā eksperti?

Zemes nozares

"Saraušanās" politika draud ar nepatīkamām blaknēm

Sports

Latvija – viduvējs parastais sports un pasaules līmeņa paraolimpiskie atlēti

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar smagu darbu biznesā nav gana - vajadzīga arī rūpīga plānošana un prioritāšu noteikšana

Tā Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē "Fintech Inn" uzsvēra jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" vadītājs Kristobals Alonso (Cristobal Alonso).

"Viss ir jāplāno - tā ir neseksīgā patiesība par panākumiem. Nekas nenotiks, ja neizpildīsi mērķus un nepieņemsi lēmumus. Jābūt nežēlīgam un jāsaka "nē" daudzām lietām. Lai plānotu, prioritizētu un izpildītu paredzēto, ir svarīga pašvadība," saka K. Alonso. Nereti mēdz teikt, ka 90% jaunuzņēmumu piedzīvo neveiksmi un neizdzīvo. Viņš uzskata, ka tas zināmā mērā ir saistīts ar neplānošanu un pieļauj, ka tad, ja plāno un fokusējas, veiksmes iespējas palielinās līdz pat 50%.

Uzņēmēji daudz ceļo, nereti starp savienotajiem reisiem jāpavada četrarpus stundas lidostā. Ir cilvēki, kuri šajā laikā aiziet uz kafejnīcu, lai padzertu kafiju, apēstu kruasānu un izsūtītu dažus e-pastus, tādējādi "nositot" laiku. K. Alonso šādās reizēs laikus ieplāno telefonkonferences. Īpaši labi tam noder agrās rīta stundas, kas ir laba iespēja, lai sazvanītos ar partneriem ASV, kam vienmēr traucē laika zonu atšķirības. Savukārt, pārbrauciens no lidostas uz viesnīcu viņa skatījumā ir ideāls laiks 15 minūšu telefonsarunām, kam nekad neatliek laika. "Izrunājies un uzreiz esi viesnīcā. Tas ir laiks, kad atpūtināt acis, sazvanīties," secinājis K. Alonso. Viņš arī atgādina par tīklošanās nozīmi. Ja reiz uzņēmējs uz dienu ir Londonā vai citā pilsētā, šis laiks jāizmanto lietderīgi, nevis vienā sapulcē un pārējo laiku nosēžot "Starbucks". K. Alonso iesaka jau laikus apdomāt, kuri paziņas dzīvo konkrētajā pilsētā un sarunāt tikšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Lietoti BMW X sērijas (X1–X6) modeļi. Salīdzinam ietilpību, patēriņu un citas galvenās atšķirības

Reklāmraksts,08.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Unsplash.com/xxkvc

Orientēties BMW “cross country” X sērijas modeļos var būt mulsinoši – X1, X2, X3, X4, X5, X6, kā arī X7 ir radniecīgi modeļi, tomēr tie ir dažādi krosoveri, kas atšķiras ne tikai pēc jaudas un ietilpības, bet arī pēc galvenā “uzdevuma”. Nepāra X modeļus BMW dēvē par “Sports Activity Vehicle” (SAV), kas būtībā ir BMW īpašais nosaukums sporta apvidus automašīnām. Savukārt pāra X modeļus BMW dēvē par “Sports Activity Coupe” (SAC) – tie ir sportiskāki, kā arī dārgāki par iepriekšējiem X nepāra modeļiem.

Lai palīdzētu Tev atrast piemērotāko BMW X sērijas modeli, šajā rakstā esam apkopojuši galvenās atšķirības starp BMW X1–X6 sērijas modeļiem. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kā atšķiras dažādo BMW X sērijas modeļu ietilpība, degvielas patēriņš, pieejamība un citi svarīgi aspekti!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Rimi Rīgas maratona medaļu dizainējis olimpisko medaļu autors

Zane Atlāce - Bistere,04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rimi" Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas medaļas radījis japāņu dizaineris Džuņiči Kavaņiši (Junichi Kawanishi), kurš izstrādājis arī Tokijas Olimpisko spēļu medaļas.

Db.lv jau vēstīja, ka, neskatoties uz pandēmijas ieviestajām korekcijām pasaules kārtībā, Rimi Rīgas maratons norisināsies 10. un 11. oktobrī, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai pat virtuāli. Organizatori cer, ka unikālās medaļas mudinās skrējējus piedalīties oktobrī paredzētajā skrējienā, atbalstot maratonu laikā, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības atjaunošanas.

"Nepamēģināsi - neuzzināsi. Tāda bija mūsu nostāja, uzrunājot japāņu dizaineri Džuņiči Kavaņiši, kurš uzvarēja Japānas izsludinātajā konkursā par Olimpisko spēļu medaļām. Pārsteidzošā un patīkamā kārtā Kavaņiši kungs atbildēja un bija pagodināts radīt jubilejas medaļas Rimi Rīgas maratonam. Ja Olimpiskās medaļas saņem vien nepilns tūkstotis pasaules labāko sportistu, tad mūsu medaļas varēs saņemt ikviens, kurš 10. un 11. oktobrī finišēs jubilejas maratonā, pusmaratonā, desmit un sešu kilometru distancēs un Bērnu dienas skrējienos. Ceram, ka vienreizējās medaļas būs papildu stimuls piedalīties maratonā par spīti neskaidrībai, vai pasākums notiks, kā ierasti, Rīgas ielās vai attālināti ar īpašas aplikācijas palīdzību. Dalībnieku atbalsts šogad, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības, mums ir kritiski svarīgs," dizainera izvēli pamato "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA,18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds vegāns Lielbritānijā vērsies Nodarbinātības tribunālā, kura lēmums varētu kļūt par paraugu citiem. Tribunālam būs jāpieņem lēmums, vai vegānisms ir jāaizsargā ar likumu, ziņo BBC.

Jordi Casamitjana informē, ka atlaists no darba labdarības organizācijā "League Against Cruel Sports", jo publiskojis informāciju, ka tā pensiju kapitālu iegulda uzņēmumos, kas iesaistīti izmēģinājumos ar dzīvniekiem.

Vīrietis apgalvo, ka ir saņēmis netaisnīgu sodu un lēmums viņu atlaist no darba pieņemts vegānisma dēļ.

Savukārt "League Against Cruel Sports" komentē, ka vīrietis atlaists no darba par rupju pārkāpumu.

Tomēr tas neapstrīd, ka vegānisms būtu jāaizsargā, norāda BBC.

Tagad Nodarbinātības tribunālam jāizlemj, vai vegānisms ir "filozofiska vai reliģiska pārliecība".

J. Casamitjana sevi raksturo kā ētisko vegānu un rīko kampaņas, lai savu vēstījumu nodotu citiem. Viņa uzskati ietekmē lielu daļu viņa ikdienas dzīves. Piemēram, viņš izvēlēsies iet ar kājām, nevis brauks ar autobusu, lai izvairītos no kukaiņu un putnu notriekšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Basketbola aģenti Bērziņš un Porziņģis izveido kopīgu aģentūru

LETA,16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Basketbola aģenta Mārtiņa Bērziņa vadītā "Altius Basket Agency" apvienojusies ar Jāņa Porziņģa basketbola aģentūru, izveidojot kopīgu aģentūru "Future Sports Group".

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka mērķis ir kļūt par vadošo basketbola aģentūru Ziemeļeiropā, galvenokārt attīstot un virzot Latvijas basketbolistus un basketbolistes, taču neizslēdzot iespēju pārstāvēt arī citus reģiona talantīgākos sportistus.

Šobrīd apvienotā aģentūra pārstāv desmit Latvijas vīriešu izlases spēlētājus, kuri piedalījās Pasaules kausa kvalifikācijā, kā arī septiņas Latvijas sieviešu izlases spēlētājas. Aģentūra apgalvo, ka pārstāv arī lielāko daļu talantīgāko Latvijas jauno basketbolistu, kuri dzimuši laika posmā no 2000. līdz 2008.gadam.

Bērziņš ar Porziņģi kopīgi nonākuši pie lēmuma, ka jāapvienojas un jāveido vēl jaudīgāka sporta aģentūra, lai maksimāli palīdzētu gan pareizi virzīt jaunos Latvijas basketbola talantus, gan atrast iespējas augstākā līmeņa Eiropas klubos Latvijas labākajiem basketbolistiem un basketbolistēm. Aģentūras virsmērķis esot attīstīt Latvijas basketbolu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzija (LTV) parakstījusi līgumu ar "Infront Sports & Media AG", iegūstot ekskluzīvas raidtiesības Latvijā par Pasaules čempionāta hokejā pārraidīšanu līdz 2028.gadam, informē LTV pārstāve Ginta Martini.

Skatītājiem būs iespēja redzēt visu pasaules čempionāta spēļu tiešraides, intervijas, aizkulises, spēļu studijas un citu oriģinālsaturu LTV ēterā, digitālajās platformās, kā arī sociālajos medijos.

2024.gada Pasaules čempionāts hokejā norisināsies no 10. līdz 26.maijam Čehijas pilsētās - Prāgā un Ostravā. Šogad A apakšgrupas spēles notiks Prāgā, tajās tiksies Kanādas, Somijas, Šveices, Čehijas, Dānijas, Norvēģijas, Austrijas un Lielbritānijas komandas, savukārt B apakšgrupas spēles, kur izlozes kārtībā nokļuva arī Latvijas izlase, notiks Ostravā - tajās startēs ASV, Vācijas, Zviedrijas, Slovākijas, Latvijas, Francijas, Kazahstānas un Polijas komandas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

LFF aicina izvērtēt sportisko āra aktivitāšu atjaunošanas iespēju

Lelde Petrāne,24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Futbola federācija (LFF), vēršoties Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un Veselības ministrijā (VM), aicina izvērtēt un pieņemt lēmumu atļaut organizēt bērnu, jauniešu un pieaugušo sportisko āra aktivitāšu vadīšanu visā Latvijas teritorijā no drīzākā iespējamā termiņa tām sporta organizācijām, kuras ir spējīgas nodrošināt visus nepieciešamos apstākļus un drošības pasākumus.

LFF pauž pateicību un gandarījumu par atbildīgo institūciju - īpaši IZM - līdzšinējo darbību un izstrādātajām kopējām rekomendācijām fizisko aktivitāšu norisei āra sporta bāzēs, kuras pašlaik izvērtē VM, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) profesionāļi. Tāpēc LFF un tās biedri - futbola klubi un organizācijas – ir izstrādājuši specifiski futbolam paredzētas treniņu aktivitāšu norises rekomendācijas, kuras LFF vērtējumā var palīdzēt risināt esošo situāciju. Rekomendācijas nodotas izvērtēšanai atbildīgajām institūcijām.

Sports + Covid-19 = ? 

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet,...

Aktivitāšu organizatoriem nodrošinot un īstenojot strikti noteiktus preventīvos un drošības pasākumus, ir iespējams nodrošināt kontrolētu procesa organizēšanu, lai bērni, jaunieši un pieaugušie varētu iesaistīties fiziskajai un garīgajai veselībai tik ļoti būtiskajās āra sporta aktivitātēs, pauž LFF.

"It īpaši bērniem un jauniešiem ierobežotās socializēšanās iespējas ilgtermiņā var iezīmēt negatīvas sekas. Kontrolētas nodarbības trenera vadībā un distancēta citu vienaudžu klātesamība kalpotu kā būtisks atspaids esošajā situācijā, kā arī mazinātu jauniešu vēlmi nesankcionēti un neorganizēti tikties citās publiskās vietās," akcentē federācija.

Izsakot piedāvātās rekomendācijas, LFF vadījusies no vispārzināmajiem principiem imunitātes stiprināšanai, kas tostarp paredz nepieciešamību nodrošināt nodarboties organizētās āra sporta aktivitātēs ar koordinētu piekļuvi āra sporta infrastruktūrai vismaz reizi nedēļā bērniem līdz 6 gadu vecumam, vismaz divas reizes nedēļā bērniem no 7 līdz 9 gadu vecumam, vismaz trīs reizes nedēļā jauniešiem no 10 līdz 14 gadu vecumam un neierobežotu skaitu reižu nedēļā jauniešiem no 15 gadu vecuma un pieaugušajiem.

Piedāvātajā drošības un prevencijas pasākumu plānā uz vienu futbola nodarbības dalībnieku tiek paredzēti vismaz 50 kvadrātmetri teritorijas nodarbības aizvadīšanai. Vadoties pēc noteiktās nodarbības vietas platības un nepārsniedzot 8 cilvēku grupu, piedāvāts starp dalībniekiem nodrošināt noteikto distanci un izvairīties no dalībnieku fiziska kontakta.

"Balstoties uz piedāvātajām vadlīnijām, āra sporta nodarbību laikā ir iespējams ievērot visus valstī noteiktos ārkārtējā stāvokļa ierobežojumus un neveicināt infekcijas izplatības riskus," uzskata LFF.

LFF cer, ka piedāvātās rekomendācijas, pieņemot attiecīgus lēmumus, būs noderīgas turpmākas "Covid-19" ietekmes mazināšanai un Latvijas sporta dzīves stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Decathlon ienāks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere,11.05.2020

Francijā izveidotajā "Decathlon" ķēdē ietilpst vairāk nekā 1400 veikalu 47 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā (attēlā veikals Spānijā).

Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tirdzniecības centra "Sāga" atklāšanu, rudenī Latvijā ienāks pasaulē lielākais sporta zīmolu tirgotājs "Decathlon" ar plašāko Baltijā veikalu.

"Decathlon" būs daļa no jaunā tirdzniecības centra unikālā koncepta, kas paredz izveidot pirmo sporta klasteri Latvijā, apvienojot vienuviet plašāko sporta preču, fitnesa centru piedāvājumu un āra treniņu un atpūtas iespējas.

"Varam apstiprināt, ka šobrīd gatavojamies pirmā "Decathlon" veikala atvēršanai Latvijā šī gada rudenī. Latvijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījies sports, kļūstot par arvien nozīmīgāku iedzīvotāju dzīvesveida sastāvdaļa. Esam pārliecināti, ka mūsu plašais sortiments un unikālais pārdošanas koncepts spēs sekmēt vēl augstāku dzīves kvalitātes līmeni, ko rada sports un saturīgi pavadīts brīvais laiks. "Decathlon" ir daudzu pasaulē atzītu un iecienītu zīmolu radītājs. Mūsu mērķis ir padarīt sportu pieejamu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, pielāgojoties to sagatavotības līmenim, vietai, cenu līmenim un arī ērtai lietošanai. Mūsu produkti ir unikāli, un tos var izmēģināt uz vietas veikalā, kur klienti var izjust pārsteidzošu pieredzi," norāda "Decathlon Riga" vadītājs Jordane Czapski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Telpu futbola līga "Baltic Futsal League" sadarbībā ar "FanApps" izveido mobilo lietotni piecu valstu komandām "Baltic Futsal League".

"2019./2020. gada sezona jau ir pusceļā un ir jāņem vērā fanu un komandu ieteikumi, lai "Baltic Futsal League" kļūtu populārāka Eiropā un mūsu līga būtu viena no vadošajām un atzītajām Eiropas futbola pārvaldības organizācijas (UEFA) līgām, pieejamāka faniem un pievilcīgāka sponsoriem.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir jāpieņem lēmumi, lai mūsdienu tehnoloģiskie risinājumi kā mobilā lietotne būtu neatņemama ikdienas sastāvdaļa visu sacensību atspoguļošanā un nodrošinātu klātbūtnes efektu visiem, kuri jau seko mūsu līgai un uzrunātu jaunu auditoriju," norāda Boriss Šipunovs (Boris Shipunov), Baltijas Telpu futbola līgas "Baltic Futsal League" prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saslimstībai nokrītoties zem 200, "luksofora princips" paredz atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu

LETA,08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu nedēļu saslimstībai ar Covid-19 nokrītoties zem 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, Latvija pārgājusi uz zemāku, lai gan aizvien augstu riska "luksofora principa" kategoriju, kad paredzēts mīkstināt noteiktus ierobežojumus, liecina iepriekš valdībā apstiprinātais Veselības ministrijas informatīvais ziņojums.

"Luksofora princips" ir Ministru kabinetā apstiprināts, Veselības ministrijas virzīts dokuments, kas regulē valstī ieviesto Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu pēc konkrētiem kritērijiem. Turklāt "luksofora principa" dokumentā ir apspriesti tikai maksimālie risinājumi katrā riska fāzē.

Vadoties pēc "luksofora principa", šobrīd, kad saslimstība ir nokritusies zem 200 gadījumiem, pakalpojumu sniegšanai un tirdzniecībai būtu jānotiek, nodrošinot stingru kontroli un drošības pasākumu ievērošanu, kā arī prioritāri ārtelpās. Tomēr šajā aspektā, tāpat kā citos, jau pirms dokumentā noteiktā rādītāja sasniegšanas tika pieņemti lēmumi ieviest konkrētus atvieglojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par vairāk nekā divu miljonu eiro piesavināšanos apsūdz bijušo LOK prezidentu un tagadējo LHF valdes locekli

LETA,10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra lietā par iespējamu piesavināšanos pie kriminālatbildības saukusi kādreizējo maksātnespējas administratoru, bijušo Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu Aldonu Vrubļevski un viņa pilnvarotu personu, pašreizējo Latvijas Handbola federācijas valdes locekli Zigmāru Sondoru.

Prokuratūra informēja, ka saskaņā ar apsūdzību viņi laikā no 2009.gada 11.jūnija līdz 2018.gada 26.jūlijam, pildot administratora pienākumus, no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā divus miljonus eiro un prettiesiski, krāpšanas ceļā, ieguvuši tiesības rīkoties ar trīs nekustamajiem īpašumiem, radot vairāk nekā 40 000 eiro zaudējumus.

Apsūdzībā minētā summa ir ievērojami lielāka, nekā iepriekš paziņojumā presei rakstīja policija, kas abus turēja aizdomās par 1 438 785 eiro piesavināšanos.

Sondors saukts pie kriminālatbildības arī par piesavināšanās ceļā iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju vairāk nekā 340 000 eiro apmērā.

Prokurore Vrubļevskim un Sondoram ir izsniegusi lēmumus par saukšanu pie kriminālatbildības par minētajām noziedzīgajām darbībām. Abiem ir dots laiks, lai paustu savu attieksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs. Viņš atzīst, ka komandas izaugsme nebūs lēcienveidīga, jo visveselīgākā attīstība ir lēna un pakāpeniska, tāpēc ka tas ir ilgtermiņa projekts ar visām no tā izrietošajām darbībām, finansējumu un atbilstošu komplektāciju.

Ar ko nodarbojas Edgars Buļs?

Esmu sporta menedžeris, kas ietver sevī vairāku ar sportu saistīto jomu specialitātes — sava veida cilvēks orķestris. Papildus basketbola klubam pēdējos 12 gadus menedžēju vairākus individuālos sportistus, tāpat bieži esmu kameras otrā pusē – nodarbojos ar basketbola spēļu komentēšanu un TV raidījumu vadīšanu. 2004. gadā sāku strādāt par mārketinga menedžeri Latvijas Basketbola savienībā. Trešajā darba dienā vadīju preses konferenci, kurā tā laika Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris parakstīja līgumu ar tā laika Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Kārli Muižnieku. Tajā dienā radās pirmie sapņi, ka pēc daudziem gadiem tas varētu būt es, kurš kārtos lielas lietas basketbolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru