Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Federālās aviācijas administrācijas (FAA) piešķirto Ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu. Šī sertifikācija ir apliecinājums aviokompānijas augstajiem operacionālajiem standartiem un ļauj “SmartLynx” uzsākt lidojumus uz un no ASV, kā arī to teritorijā.

Saņemtais sertifikāts apliecina, ka “SmartLynx” flotē esošās lidmašīnas, kas reģistrētas Latvijā atbilst ASV noteiktajiem augstajiem standartiem un regulām. Pateicoties saņemtajai sertifikācijai, “SmartLynx” tagad varēs nodrošināt nepieciešamo kapacitāti aviokompānijām, kas veic lidojumus uz šo galamērķi un no tā.

Edvins Demeņus, “SmartLynx Airlines” izpilddirektors: "Gaisa transporta operatoru sertifikāti nodrošina iespēju lidot uz dažādiem pasaules reģioniem un ir svarīga mūsu infrastruktūras sastāvdaļa. ASV ir viens no lielākajiem un visstingrāk regulētajiem aviācijas tirgiem pasaulē, tāpēc iespēja piedāvāt savus pakalpojumus tur sniedz lielu vērtību aviokompānijai un palielina mūsu konkurētspēju.”

Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” paziņo par Harrisa Manolopulu (Harris Manolopoulu) iecelšanu tās gaisa kuģu flotes vadītāja amatā.

Harriss aviokompānijā būs atbildīgs par flotes optimālu realizāciju un efektivitāti un cieši sadarbosies ar citām aviokompānijas nodaļām, lai koordinētu flotes darbību un tās atbilstību “SmartLynx” stratēģiskajiem mērķiem.

Harrisam Manolopulam ir teju divdesmit gadu pieredze aviācijas nozarē, un viņš ir ieguvis plašas zināšanas aviācijas jomā un flotes pārvaldībā. Pirms pievienošanās “SmartLynx” viņš ieņēma flotes vadītāja amatu Spānijas aviokompānijā “Volotea” un ģenerāldirektora amatu “Sky Express Airlines”.

Aviokompānijā “SmartLynx” Harriss vadīs flotes pārvaldības nodaļu un būs atbildīgs par visiem “SmartLynx” pasažieru un kravas lidmašīnu flotes aspektiem. Harris Manolopulu darba vieta atradīsies “SmartLynx” galvenajā birojā Mārupē, Latvijā.

Latvijā bāzētā aviokompānija SIA "SmartLynx Airlines" no šā gada 1.maija vairs nepiedāvās čarterlidojumus no Baltijas valstīm, intervijā sacīja "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Edvins Demeņus.

Viņš skaidroja, ka drīzumā aviokompānijai beigsies ilgtermiņa līgums ar tūroperatoru "Novators", tādēļ no maija vairs nebūs aktīvu līgumu par čarterlidojumiem Baltijas valstīs.

Demeņus piebilda, ka tūrisma operatoru bizness ir mazliet atšķirīgs, un, lai "SmartLynx" varētu turpināt attīstīties šajā virzienā, tas prasa papildu investīcijas.

"Konkurence ir diezgan liela, un šeit ir daudz tūrisma operatoru, bet visus mēs iegūt nevaram. Ja mums ir tikai daļa no operatoriem, tad izmantošanas jauda nav liela. Mēs pārdodam stundas, kurās lidmašīna lido. Šajā gadījumā mēs redzam, ka mūsu pakalpojuma izmantošana citviet Eiropā vai pat citā kontinentā var būt divas reizes ienesīgāka," sacīja Demeņus.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien vēsta biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem.

Sarunas ir agrīnā stadijā, un lēmums par investīcijām vēl nav pieņemts, norādījuši avoti, kas vēlējušies palikt anonīmi.

"Lufthansa", "airBaltic" un Latvijas Satiksmes ministrija atteikušās sniegt komentārus, ziņo "Bloomberg".

'Lufthansa" grupā jau ir vairākas nacionālās lidsabiedrības - Austrijas "Austrian Airlines", Šveices "Swiss" un Beļģijas "Brussels Airlines".

Jūlijā Eiropas Komisija atļāva "Lufthansa" iegādāties 41% Itālijas nacionālās aviokompānijas "ITA Airways" akciju. Līgums paredz, ka vēlāk "Lufthansa" varētu palielināt sev piederošo akciju daļu vai pat iegādāties visas "ITA Airways" akcijas.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un tās grupas lidsabiedrības drošības apsvērumu dēļ atcēlušas vēl vairāk reisu uz Tuvajiem Austrumiem, paziņojusi "Lufthansa".

Lidojumi uz Izraēlu un Teherānu atcelti līdz pirmdienai, 12.augustam, ieskaitot.

Par reisu atcelšanu uz Beirūtu uz so pašu laika periodu "Lufthansa" paziņoja jau iepriekš.

Līdz trešdienai, 7.augustam, atcelti lidojumi uz Ammānu, kā arī Irākas Kurdistānas galvaspilsētu Erbilu.

Reisu atcelšana saistīta ar pieaugošo saspīlējumu starp Izraēlu un Irānu.

"Lufthansa" grupā bez "Lufthansa" ir arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings".

SEB grupa šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā guvusi peļņu 76,6 miljonu eiro apmērā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā pusgadā ir samazināti 6,5 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2024.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 131,8 miljonus eiro, kamēr grupas izmaksas veidoja 32 miljonus eiro. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajā pusgadā bija 99,8 miljoni eiro. Savukārt grupas aktīvu apmērs šogad jūnija beigās bija 5,8 miljardi eiro.

Noguldījumos "SEB banka" 2024.gada 30.jūnijā bija piesaistījusi 4,5 miljardus eiro, savukārt kopējais kredītportfelis veidoja 3,4 miljardus eiro.

Šogad otrajā ceturksnī pieauga no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apmērs, kā arī aizdevumu summa uzņēmumu attīstībai. Hipotekāro aizdevumu apmērs privātpersonām mājokļa iegādei vai remontam otrajā ceturksnī palielinājies par 39%, savukārt uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs teju dubultojās, salīdzinot ar pirmo ceturksni.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 117,196 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% - līdz 3,551 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 75,204 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 71,657 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,546 miljoni eiro.

2024.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 6,109 miljonu tonnu kravu, kas ir par 21,1% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,99 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 9,3%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, kopumā ir palielinājies par 8,4%, tostarp pasažieru pārvadājumos palielinājies par 20,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājies par 15,3%.

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanā.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās).

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 8200 samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 hektāriem palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020.gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma preču un pakalpojumu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Igauniju ir samazinājies gandrīz desmitkārtīgi, savukārt eksports ir pieaudzis, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma un sankciju ieviešanas imports no Krievijas un Baltkrievijas Igaunijā strauji samazinājās. 2021.gada ceturtajā ceturksnī imports no agresorvalstīm veidoja 393 miljonus eiro jeb 4,7 % no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024.gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz 40,5 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP. Turpretī Igaunijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pieauga no 1,2% no IKP 2021.gada pēdējos trīs mēnešos līdz 1,5% šā gada janvārī-martā.

Attīstības uzraudzības centra pētījumu vadītājs Uku Varblane norādīja uz vēsturisko svārstīgumu tirdzniecībā ar Krieviju politisku, regulatīvu un ekonomisku iemeslu dēļ. Pirms visaptverošā kara Krievija bija nozīmīgs Igaunijas importa partneris. Tomēr 2022.gadā Igaunija no Krievijas un Baltkrievijas importēja par 1,9 miljardiem eiro mazāk preču nekā vidēji 2019.-2021.gadā, viņš teica.

Pasaules akciju biržās ceturtdien cenas lielākoties pieauga, jo labie mazumtirdzniecības dati kliedēja bažas par ASV ekonomiku.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto, liecina ceturtdien publiskotie Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums pieaugs par 0,3%.

Pagājušās nedēļas sākumā neiepriecinošie ASV darba tirgus dati izraisīja strauju kritumu pasaukes akciju biržās, jo bija radušās bažas, ka pasaules lielākā ekonomika varētu nonākt recesijā.

"Šodienas ziņas bija kā gaismas ieslēgšana tumšā guļamistabā, lai atklātu, ka zem gultas tomēr nav nekādu biedējošu briesmoņu," konstatēja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums šī gada otrajā ceturksnī palielinājies par 2 %, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, un sasniedzis 43,4 milj. eiro.

Vienlaikus būtiski – par 11,2 % – pieaugušas investīcijas attīstībā. 5,5 milj. eiro lielās investīcijas galvenokārt novirzītas mobilo sakaru infrastruktūras attīstībai, klientu apkalpošanas un produktu pilnveidošanai. Šogad vien jau ir uzstādītas 156 5G bāzes stacijas un modernizētas tikpat 4G bāzes stacijas.

Apgrozījuma pieaugumu otrajā ceturksnī pamatā veidoja klientu skaita pieaugums par 4,7 % un ieņēmumu pieaugums no pamatpakalpojumiem par 4,3 %. Savukārt uzņēmuma EBITDAaL (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, un pēc nomas) šī gada otrajā ceturksnī bija 19 milj. eiro, kas ir par 2,3 % vairāk nekā gadu iepriekš.

“Šogad mēs veicam vērienīgākos tīkla modernizācijas darbus kopš 2012. gada, lai stiprinātu tīkla kapacitāti un nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajiem datiem. Mobilo sakaru kvalitāti un apkalpošanas līmeni novērtējuši arī “Tele2” klienti, kuru skaits audzis par vairākiem tūkstošiem, par ko ir īpašs prieks,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Otrajā pusgadā uzmanību veltīsim biznesa un infrastruktūras attīstībai, aktīvi izvēršot 5G tehnoloģiju ar mērķi padarīt 5G pieejamu 85 % Latvijas teritorijas, kā arī plašāk ieviesīsim mākslīgā intelekta risinājumus efektīvākai klientu apkalpošanai. Tāpat ieviešanai tirgū gatavojam vairākus jaunus pakalpojumus.”

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, 2024. gada pirmajā pusgadā guvis ieņēmumus 91,3 miljonu eiro apmērā. Tas atspoguļo kritumu par 9,9% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgajā periodu, kad ieņēmumi bija 101,4 miljonu apmērā.

Neskatoties uz to, stratēģiskais mērķis saglabāt reģionālo vadību dinamiskā vidē ir sasniegts.

“Novaturas” grupa laika periodā no janvāra līdz martam visās trijās Baltijas valstīs kopumā apkalpoja 112 tūkstošus klientu kas ir samazinājums par 9,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā. Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pirmajā pusgadā bija negatīva, sastādot 1,6 miljonus, savukārt neto zaudējumi bija 2,3 miljoni eiro.

Turklāt lielu daļu no 2023. gada pirmā ceturkšņa peļņas noteica “Novaturas” efektīva aviācijas degvielas cenas krituma izmantošana. Tikmēr šā gada janvārī - martā tik labvēlīgu apstākļu tirgū nebija, kas raisīja peļņas kritumu.

Lielbritānijā, Austrālijā, Vācijā un citur pasaulē tiek ziņots par plašiem IT darbības traucējumiem, kas ietekmē aviosabiedrības, medijus un bankas, vēsta mediji.

Traucējumu cēlonis nav zināms, bet ASV datorprogrammatūras gigants "Microsoft" paziņojis, ka veic pasākumus, lai mazinātu traucējumu ietekmi. "Microsoft" norādīja, ka lietotājiem pagaidām var neizdoties piekļūt daļai no "Microsoft" lietotnēm un pakalpojumiem.

Lielbritānijā par plašām IT problēmām ziņo dzelzceļa kompānijas, telekanāls "Sky News" nespēj pārraidīt tiešraidē un traucēta Londonas biržas interneta vietnes darbība.

Lielākā Lielbritānijas dzelzceļa kompānija "Govia Thameslink Railway" (GTR), kas apkalpo četras dzelzceļa līnijas, ziņo, ka saskārusies ar plašām IT problēmām visā tīklā, un brīdina, ka vilcienu reisi var tikt atcelti.

GTR atklāja, ka nevar piekļūt vadītāju diagrammām noteiktās vietās, tādēļ vilcienu reisi var tikt atcelti bez savlaicīga brīdinājuma.

SIA “Tirdzniecības centrs Pleskodāle” 2023. gadā sasniedzis 13 652 938 eiro neto apgrozījumu, kas ir par 0,65% vairāk, nekā iepriekšējā gadā.

Pārskata gads ir noslēgts ar peļņu EUR 2 312 apmērā (salīdzinājumam – 2022. gada peļņa – 1 541 736 eiro). Finanšu rādītājus, tostarp peļņu, ietekmējuši ieguldījumi modes un dzīvesstila tirdzniecības centra “Spice” modernizācijā.

Modes un dzīvesstila tirdzniecības centrā “Spice” ir pilnībā atjaunots interjers koplietošanas telpās, nomainot visu apgaismojumu uz LED tehnoloģijām, un, ierīkojot efektīvākas iekārtas gaisa dzesēšanai un ventilācijai. Rekonstrukcija veikta arī 14 “Spices” nomnieku telpās ar kopējo platību 9027m2 – ir atjaunots interjers un veikta pakalpojumu modernizācija. Līdz ar tirdzniecības centra rekonstrukciju vairāki enkurnomnieki ne tikai atjaunojuši interjeru, bet arī modernizējuši pakalpojumus. Piemēram, veikalā “Zara” ir pieejama bezkontakta “Pick& Collect” stacija 350 sūtījumiem, savukārt restorānā “Lido” roboti palīdz savākt netīros traukus. Nomnieku klāstu papildina 11 jaunas tirdzniecības vietas.

Euribor faktors mājokļu pircēju vidū spēlē arvien mazāku lomu. Adaptējoties tirgus situācijai, iedzīvotāji pieņēmuši arī īpašumu cenas un reālistiskāk apzinās sev pieejamos kreditēšanas nosacījumus – sevišķi summās līdz 100 000 eiro. Vienlaikus pircēji pirms lēmuma par īpašuma iegādi joprojām ietur dziļdomīgas pauzes – īpaši tie, kas apsver jauno projektu iegādi, novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji.

Eksperti secina - darījumi jauno projektu segmentā notiek tad, ja pircējam attīstītāja piedāvātā cena šķiet tirgum atbilstoša vai piedāvātie bonusi ir pietiekami pievilcīgi.

Atvaļinājumu ietekmē darījumu gaita augustā manāmi palēninājusies. Steigas nav arī pārdevēju pusē, īpašniekiem retāk papildinot tirgu ar jauniem sludinājumiem.

Tradicionāli augusts iekustina arī īres tirgu, studentiem meklējot mitekļus jaunajam mācību gadam, un šis gads nav bijis izņēmums.

Augustā iegādei pieejamo dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par aptuveni 13% - pārdošanā bija pieejami 5365 dzīvokļi. Vislielākā aktivitāte noris sērijveida mājokļu tirgū, kur notiek gan darījumi, gan aug sludinājumu skaits – augustā teju pusi jeb 2370 no kopējā iegādei pieejamo mājokļu skaita veidoja piedāvājums sērijveida ēkās galvaspilsētas apkaimēs.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 119 miljoni eiro, kas ir par 12 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Peļņas samazinājumu pamatā ietekmēja nodeva hipotekāro kredītu procentu kompensācijai, kas šogad pirmajā pusgadā veidoja 19 miljonus eiro. Vienlaikus šogad atbrīvoti kredītuzkrājumi četru miljonu eiro apmērā, kamēr pērn attiecīgajā periodā tika izveidoti kredītuzkrājumi divu miljonu eiro apmērā.

Bankas publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2024.gada pirmajos sešos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 111,662 miljoni eiro, kas ir par 15,2% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pašas "Swedbank" peļņa sarukusi par 14,8% un bija 114,025 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2024.gada jūnija beigās bija 9,775 miljardi eiro, kas ir par 5,1% jeb 476,096 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 9,299 miljardi eiro.

2024.gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 164,2 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 18,8% vairāk nekā 2023.gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 279,8 tūkst. nakšu, kas ir par 15,4% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada martu.

2024.gada martā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 56% jeb 91,9 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 25,4% vairāk nekā pērn martā, bet par 19,4% mazāk nekā 2019.gada martā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada martu, palielinājies par 19,8% un bija 162,1 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,76 naktis (pagājušā gada martā - 1,85 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (16,8 tūkst.), Igaunijas (11,7 tūkst.), Vācijas (7,4 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,1 tūkst.), Somijas (6,4 tūkst.), Polijas (3,7 tūkst.), Spānijas (3,4 tūkst.), Ukrainas (3,2 tūkst.) un ASV (3,2 tūkst.).

Latvijā šogad pirmajā pusgadā no Krievijas importēja 214 800 tonnu graudaugu produktu, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kad importēja 209 129 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība veidoja 35,59 miljonus eiro, kas ir par 29,9% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā.

Tostarp kukurūza pirmajā pusgadā no Krievijas importēta 191 828 tonnu apmērā, rudzi - 9717 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 8744 tonnu apmērā, mieži - 4400 tonnu apmērā un tritikāle - 111 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, rudzu imports palielinājies par 79,5%, kamēr kukurūzas imports samazinājies par 5,4%, bet tritikāles imports sarucis par 87,3%. Kviešu un kviešu un rudzu maisījums, kā arī mieži 2023.gada pirmajā pusgadā netika importēti.

VID skaidro, ka no šā gada 8.marta ir aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas augļus, dārzeņus, graudaugus un lopbarības produktus, tiem piemērojot noteiktas muitas procedūras. Ar ievešanu Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu laišanu brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa, ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt, kā arī ievešanu galapatēriņam.

Tūristu skaits galvaspilsētā atgriežas pirms Covid-19 līmenī, piektdien preses konferencē informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Tiek prognozēts, ka šogad viesnīcas sasniegs 80% no pirmspandēmijas noslodzes ar 1,1 miljonu viesu, bet īstermiņa īres dzīvokļi šo līmeni pat pārsniegs, sasniedzot 93% no 2019.gada apjoma.

Rīga joprojām esot galvenais tūrisma centrs un vilcējspēks Latvijā, jo 70% visu ārvalstu viesu izvēlējušies nakšņot viesnīcās tieši galvaspilsētā.

Kā preses konferencē informēja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) direktors Fredis Bikovs, šogad septiņos mēnešos viesnīcās Rīgā nakšņojuši 617 647 tūristi, kas, salīdzinot ar 2023.gadu, ir par 14% vairāk.

Kā skaidroja Ķirsis, Covid-19 nav būtiskākais iemesls, kādēļ iepriekš samazinājies tūristu skaits. Beidzoties pandēmijai, cilvēki iznāca no mājām un atsāka ceļot.

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" fiskālā gada ceturtajā ceturksnī, kas noslēdzās septembrī, strādāja ar 14,74 miljardu dolāru peļņu, un tas ir par 36% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kritums gan tiek skaidrots ar 10,2 miljardu dolāru vienreizējiem izdevumiem, lai Īrijā samaksātu 13 miljardus eiro nenomaksātos nodokļos.

Eiropas Savienības Tiesa septembra sākumā pieņema galīgo nolēmumu "Apple" Īrijas nodokļu lietā un apstiprināja Eiropas Komisijas 2016.gada lēmumu, ka Īrija uzņēmumam ir piešķīrusi nelikumīgu atbalstu 13 miljardu eiro apmērā, kas šai valstij ir jāatgūst.

Vienlaikus viedtelefonu "iPhone" tirdzniecības apjoms ceturksnī palielinājies par 5,5% un sasniedzis 46,2 miljadus dolāru, ko daļēji veicināja jauna modeļa laišana tirgū pagājušā ceturkšņa pedējās nedēļās. Turklāt "iPhone" pārdošanas apjomam kāpums reģistrēts pirmo reizi pēdējos trīs ceturkšņos.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.

Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.

Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, "airBaltic" biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Estonian Air" mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.

Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota "Nordic Aviation Group", kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.

Starptautiskās energokompānijas "Ignitis Group" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 1,088 miljardi eiro, kas ir par 21,4% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, kad kompānijas apgrozījums bija 1,384 miljardi eiro, liecina uzņēmuma finanšu pārskats.

Vienlaikus grupas koriģētā EBITDA šā gada sešos mēnešos sasniegusi 289,7 miljonus eiro, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

“Uzņēmums "Ignitis Group" īsteno enerģētikas nozares pārveidi vietējā tirgū, veicinot būtiskas pārmaiņas un atbildīgi īstenojot savu mērķi izveidot 100 % zaļu un drošu enerģijas ekosistēmu. Aktīvi attīstām atjaunīgās enerģijas projektus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu klimata neitralitāti enerģētikas nozarē, kā arī sasniegtu mūsu stratēģiskos mērķus," norāda "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

"Ignitis Group" atjaunīgās enerģijas portfelis Latvijā 2024.gada sešu mēnešu periodā palielinājies no 1,3 gigavatiem (GW) līdz 1,8 GW.

Pārtikas koncerna "Food Union" apgrozījums eksporta tirgos pērn bija 45 miljoni eiro, kas veido gandrīz 30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, informē uzņēmumā.

"Food Union" 2023.gadā atradis jaunus eksporta tirgus un attīstījis esošos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka līdz ar ierobežotu vietējā tirgus izaugsmi viens no uzņēmuma centrālajiem uzdevumiem ir audzēt eksporta līmeni un kompetenci citos tirgos, kā arī prasmi izstrādāt ārvalstu klientu vēlmēm pielāgotu produktu un spēju vienoties ar lieliem un spēcīgiem mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem.

Iepriekš uzņēmuma fokuss bija vērsts primāri uz saldējuma kategorijām eksportā, bet pērn novērots tirgus pieprasījums pēc augstas pievienotās vērtības piena uzkodām. Pateicoties pieaugošajam pieprasījumam pēc veselīgas pārtikas un proteīnā bāzētiem našķiem, uzņēmums pērn novērojis paaugstinātu jaunu tirgu interesi pēc biezpiena sieriņiem.