Siguldā, Pulkveža Brieža ielā atklāta “Adven Sigulda” modernizētā katlumāja, kas spēs nodrošināt ilgtspējīgas un videi draudzīgas enerģijas ražošanu.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā atlasē par siltumavota efektivitātes paaugstināšanu, katlumājas būvniecības projektam izdevās piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu gandrīz 1,4 miljonu eiro apmērā. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 5 miljoni eiro.

Ar katlumājas modernizācijas projekta realizāciju aizvietotas līdz šim izmantotās padomju laikā uzstādītās iekārtas, tādejādi būtiski paaugstinot siltumavota efektivitāti un Siguldas pilsētas siltumapgādes sistēmas atbilstību vides aizsardzības prasībām, tāpat uzlabojot arī iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

2022. gadā SIA “Adven Sigulda” noslēdza līgumu ar SIA “Monum” par katlumājas modernizāciju. “Šis ir vēl viens apliecinājums tam, ka pašvaldības var veidot veiksmīgas sadarbības ar privātā kapitāla uzņēmumu, lai modernizētu siltumapgādes sistēmas un stiprinātu enerģētisko neatkarību, vienlaikus mazinot enerģētiskās nabadzības risku novadā,” pauž “Adven Latvia” valdes loceklis Māris Kānītis.

No 2023. gada 10. jūlija līdz pat 2027. gadam Siguldā pilsētas teritorijas sakopšanu nodrošinās pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “Vizii Urban”, informēja tā valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Uzņēmums šādas tiesības ieguvis, uzvarot pašvaldības rīkotajā iepirkumā, iesniedzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Līgums noslēgts uz gadu ar iespēju to pagarināt vēl uz trīs gadiem.

“Mēs spējam nodrošināt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pamatojoties uz mūsu pieeju pakalpojumu sniegšanā ikvienā pašvaldībā, kur sākam darbu, proti, mēs uzskatām, ka jebkuram pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam vispirms ir jābūt gādīgam saimniekam. Tas nozīmē – pašvaldība izvirza mērķus, kurus jāsasniedz, savukārt mēs kā eksperti piedāvājam risinājumus, kā tos sasniegt iespējami efektīvi un izdevīgi,” skaidroja Purvinskis.

Viņš arī piebilda, ka pašreizējā tendence, ka aizvien vairāk novadu pašvaldību pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu uztic ārpakalpojumam, ir pozitīva visai nozarei kopumā. Ilgtermiņā šāda rīcība Latvijā palīdzēs attīsties pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, un nākamajos pašvaldību iepirkumos būs vēl vairāk pretendentu un vēl kvalitatīvāki piedāvājumi.

No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informē Latvijas Valsts ceļi.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Siguldā, Rūdolfa Blaumaņa ielā, “Siguldas Tirgus” teritorijā atvērta pirmā kafijas grauzdētava “Smart Coffee Roastery”.

Mainoties “Siguldas Tirgus” īpašniekiem tas ir sācis savu otro atdzimšanu. Tirgus teritorijā tiek veidota moderna infrastruktūra, kas piesaista gan jaunus, gan radošus uzņēmējus kā arī pilsētas iedzīvotājus un tā viesus. Paralēli jau esošajiem “Siguldas Tirgus” dalībniekiem, vienā no “Siguldas Tirgus” ēkām ir atvērta pirmā kafijas grauzdētava Siguldā - Smart Coffee Roastery.

Pateicoties Siguldas novada pašvaldības, SEB bank grantu programmai (IE)dvesma un Lauku Atbalsta dienesta, Biedrības “Lauku Attīstības Partnerība” LEADER projektu finanšu atbalstam SIA “Smart Coffee Roastery” ir atjaunojis vienu no “Siguldas Tirgus” ēkām 100 kvadrātmetru platībā. Domājot par ilgtspējīgu saimniekošanu, ēkas atjaunošanas darbos tika izmantoti ekoloģiski materiāli, kā arī domāts par energoefektīviem risinājumiem.

Līdz ar vasaras sezonas iestāšanos un gaisa temperatūras pakāpenisku pieaugumu, “Bolt Drive” lietotājiem ir iespēja savam braucienam iznomāt jaunus automobiļus.

Premium klases automobiļu klāsts papildināts ar BMW 4. sērijas kabrioletiem, VW T-Roc kabrioletiem, Audi A4 un Audi A5. No šodienas “Bolt Drive” sāk piedāvāt arī VW Crafter kravas furgonu nomu. Auto koplietošanas pakalpojums no šīs nedēļas ir pieejams arī Ikšķilē, Ogrē un Siguldā.

“Bolt Drive” augstākās klases segmentu Latvijā jau dažas nedēļas pārstāv vairāki desmiti Audi A4 un Audi A5. Līdz ar autoparka paplašināšanos, šobrīd piedāvājumā ir teju 1000 automobiļu un paredzams, ka šis skaits palielināsies, kad pakalpojums tiks uzsākts arī citās Latvijas pilsētās.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt kā praktiskas, tā arī emocionāli piesaistošas automašīnas, kas būtu kā alternatīva savas privātās automašīnas iegādei. Atzīsim, ka cilvēki Latvijā mīl automašīnas un labprāt vēlas izmēģināt jaunus pasaules slavenāko ražotāju modeļus, taču kabriolets, īpaši mūsu laikapstākļos, biežāk ir sapņa, nevis racionālas vajadzības realizācija. Tāpēc no šī brīža Rīgas ielās būs redzami visefektīvāk izmantotie kabrioleti valstī jeb pieejamākā autobraucēju sapņu realizācija. Tāpat arī kravas furgoni būs noderīgi dažādām dzīves situācijām, piemēram, lai pārceltos uz jaunu dzīvesvietu,” saka Aleksejs Batenko, “Bolt Drive” autoparka vadītājs.

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu, janvāra vidū Siguldā, Vidzemes šosejā tiks atklāts jaunākais starptautiskā mazumtirgotāja "Lidl" veikals Latvijā.

Pulkveža Brieža ielas un Vidzemes šosejas krustojumā celtā "Lidl" veikala ēka ir vairāk nekā 2200 kvadrātmetrus liela ar gandrīz 1420 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Ēka ir augsti energoefektīva, ļaujot digitāli kontrolēt veikala apsildei, apgaismošanai un ventilēšanai nepieciešamās elektroenerģijas apjomu. Visās "Lidl" ēkās tiek izmantota vienīgi 100% Latvijā ražota "zaļā elektrība".

Apkārtējās teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai šeit iestādīti vairāk nekā 100 dažādi košumkrūmi un koku lielstādi. Kopējo jaunajā Siguldas veikalā veikto investīciju apjomu "Lidl" paziņos 18.janvārī, veikala atklāšanas dienā.

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Janvārī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies astoņiem komersantiem, bet deviņiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs samazinājies, nedaudz palielināsies.

Vienlaikus kopumā siltumenerģijas tarifi 2024.gada janvārī būs būtiski zemāki nekā 2023.gada janvārī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina ik nedēļu saņemt izvērtēšanai jaunus tarifu projektus.

“Lielākajā daļā apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifu līmenis Latvijā šobrīd ir salīdzinoši līdzīgs. Vienlaikus siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks nekā bija pirms diviem gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023.gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 EUR/MWh, tad 2024.gada janvārī tas būs ap 90,00 EUR/MWh,” stāsta Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Igaunijas pārvadātājs "Elron" plāno sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu, Tartu un Tallinu ne vēlāk kā šī gada oktobrī, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV informē, ka patlaban starpministriju līmenī ir panākta konceptuāla vienošanās par PV un "Elron" sadarbības uzsākšanu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai starp Rīgu, Tartu un Tallinu.

Kompānijā informē, ka līdz šim diskutēts, ka Igaunijas pārvadātājs varētu pagarināt savu esošo maršrutu Tallina-Tartu-Valga vienreiz dienā līdz Rīgai.

Vilciena atiešana no Valgas uz Rīgu plānota vakarā, bet no Rīgas uz Valgu rīta pusē. Latvijas pusē vilcienam pieturot Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Zemitānos.

PV pārstāvji piebilst, ka līdz tam Igaunijas pārvadātājam jāpaveic zināmi mājasdarbi, piemēram, jāiziet sertifikācijas process vilcienu izmantošanai Latvijas teritorijā un VAS "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūrā, jāaprīko sastāvs ar nepieciešamo aprīkojumu un jāpielāgo apziņošanas sistēma.

Uz Vidzemes šosejas (A2) un autoceļa Cēsis-Vecpiebalga (P30) sāk darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Uz Vidzemes šosejas sāk darboties vidējā ātruma kontroles posms no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, bet uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga - no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam.

Abos posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana un tehniskā apskate. Uz Vidzemes šosejas kontroles posma sākumā pie tilta pār Vējupīti kontrolēs arī vinjetes.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Paplašinot optiskā interneta tīklu galvaspilsētā un reģionos, tā pieslēgumi izbūvēti vairāk nekā 7000 jaunās adresēs, kopējām investīcijām optikas tīkla izvēršanā sasniedzot 6,9 miljonus eiro.

Gada laikā par 7,5% pieaugusi datu plūsma interneta tīklā, kā arī būtiski uzlabota tā aizsardzība pret DDoS jeb piekļuves atteices uzbrukumiem. Modernizējot interneta tīklu, vērā ņemta programmatūras un iekārtu ilgtspēja, tā nodrošinot stabilu pakalpojuma kvalitāti ilgtermiņā.

“Atskatoties uz pēdējiem 15 gadiem, Tet optiskā tīkla attīstībā esam ieguldījuši vairāk kā 66 miljonus eiro. Šogad būtisku uzmanību esam vērsuši arī uz ilgtspējas un drošības jautājumiem. Pabeidzot interneta tīkla modernizāciju, kas nodrošina datu pārraidi starp vairākiem tīkla mezgliem, izmantotas jaunākās paaudzes iekārtas un programmatūra, nodrošinot stabilu pakalpojumu kvalitāti nākamos desmit gadus, turklāt ļaujot mums darboties ekonomiskāk un ievērojot ilgtspējīgas saimniekošanas pamatprincipus, kas saskan ar Tet Ilgtspējas mērķiem. Savukārt aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem šogad investēts teju miljons eiro,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, Tet galvenais tehnoloģiju direktors.

Pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “Vizii Urban” pērn investējis 1,5 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei, tādējādi gan modernizējot un “zaļinot” savu autoparku, gan stiprinot savu pozīciju tirgū, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Viņš piebilda, ka 2023. gads bijis veiksmīgs, jo tajā uzņēmums paplašināja savu darbību, uzsākot jaunu teritoriju apkalpošanu un īstenojot uzņēmuma paplašināšanās darījumus. Tas rezultējies ar vairāk nekā 267 tūkstošu eiro lielu peļņu.

“Vizii Urban” kā atsevišķa uzņēmuma pilnvērtīga saimnieciskā darbība tika uzsākta vien pagājušā gada sākumā. Līdz tam uzņēmuma pieredze pilsētvides servisā vairāk nekā 20 gadu garumā veidojās kā daļai no SIA “CleanR”, kas 2022. gadā restrukturizācijas rezultātā tika nodalīta atsevišķā uzņēmumā.

Rūpējoties par uzņēmuma ietekmes uz apkārtējo vidi mazināšanu, pērn “Vizii Urban” iegādājās 14 tehnikas vienības, kas atbilst augstākajiem ekoloģiskajiem standartiem. “Kaut arī cenu līmenis šādai tehnikai joprojām ir augsts, arī šogad turpināsim investēt tehnikas modernizēšanā, tādējādi veicinot gan uzņēmuma, gan kopējo valsts klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu,” teica Purvinskis.

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

2023. gadā Elektrum Drive pieejamais uzlādes tīkls pieaudzis par 69 % un kļuvis par lielāko elektrouzlādes tīklu valstī, sasniedzot 571 pieslēgvietu visā Baltijā, informē AS Latvenergo.

Decembrī sasniegts jauns uzlādes apjomu rekords Baltijā – Elektrum Drive tīklā mēneša laikā uzlādētas vairāk nekā 183 MWh, un kopumā pērn Elektrum Drive tīklā veiktas vairāk nekā 53400 uzlādes sesijas, sniedzot 727 tonnu CO2 izmešu ietaupījumu. 2024. gadā plānots sasniegt 800 publisko pieslēgvietu skaitu Baltijā un izbūvēt pirmos 300 kW uzlādes lieljaudas laukumus.

Elektrum Drive uzlādes tīkla kartē 2023. gadā pievienotas tāda pilsētas kā Tallina, Viļņa, Klaipēda, Pērnava, Tartu, Narva, Sigulda un Ogre. Uzlādes iespējas paplašinātas arī Rīgā un tās apkārtnē – Līčos, Carnikavā, Ķekavā, Baložos un citviet, kā arī citās Latvijas lielākajās pilsētās.

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) līdz šim piemērojusi 17 246 eiro līgumsodu pilnsabiedrībai "Fima Group" par kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanā, pavēstīja LVC pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka atbilstoši līguma nosacījumiem par darbu kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmām, kas jau ir nodotas ekspluatācijā, patlaban aprēķināts līgumsods 17 246 eiro apmērā.

Attiecīgā līgumsoda apmaksas termiņš bija 2023.gada 28.augusts, taču "Fima Group" līgumsodam nepiekrita un to nav apmaksājis. Tādējādi, pēc LVC pārstāvju minētā, attiecīgā summa tiks ieturēta no nākamajiem maksājumiem kompānijai.

Vienlaikus LVC norādīja, ka līgumsods tiks aprēķināts arī par tiem kavējumiem, kas tiks fiksēti attiecībā uz pārējām iekārtām, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu.

Banka Citadele piešķīrusi 1,4 miljonus eiro apgrozāmo līdzekļu finansēšanai skatuves tehnikas risinājumu nodrošinātājiem SIA "Rock Distribution". Finansējums paredzēts Tallinas pilsētas teātra skatuves tehnoloģiju piegādei un uzstādīšanai.

Tallinas pilsētas teātra atjaunošanas projekta ietvaros tiks modernizētas kopumā trīs skatuves. Latvijas uzņēmums “Rock Distribution” iepirkuma konkursā uzvarēja kopā ar partneriem no Vācijas, Austrijas un Luksemburgas. “Šis ir pirmais šāda mēroga iepirkums, ko uzvaram ārpus Latvijas robežām, un uzvara konkursā noteikti stiprinās mūsu iespējas eksportēt savus pakalpojumus arī uz tālākiem reģioniem Eiropā,” norāda Edijs Rudzis, “Rock Distribution” valdes priekšsēdētājs.

“Esam strādājuši vairākus gadus, lai kļūtu konkurētspējīgi ar pasaules vadošajiem nozares uzņēmumiem. Mūsu priekšrocība ir apvienot dažādu ražotāju iespējas ar mūsu zināšanām, lai nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienu drošības prasībām atbilstošu risinājumu un vienlaikus ekonomiski izdevīgu cenu,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Jau 11 gadus pasaulē labākās garšas nav tālu jāmeklē – tās vienkopus satiekas “Vynoteka” veikalos dažādās Latvijas pilsētās. 2023. gada pirmajā pusgadā veikalu apgrozījums pieaudzis par 44% salīdzinājumā ar šo laika periodu 2022. gadā, kā arī sasniegts lielākais pārdošanas apjoms Latvijas uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.

Par zīmola unikālo pieeju stāsta “Vynoteka” vadītājs Latvijā – Roberts Upens. Viņš atklāj, kādas izmaiņas un spilgtākos jaunumus pieredzējuši veikali.

“Vynoteka” radījusi jauna koncepta veikalus – kas tie ir?

Sekojot pircēju paradumiem, rekonstruētie un jaunie veikali piedzīvo krasas izmaiņas klientu labsajūtai. Ik gadu durvis ver vidēji divi jauni veikali, un esošajiem tiek veikta pilna rekonstrukcijai pēc jauniem kvalitātes standartiem.

Vadītājs Roberts Upens stāsta, ka tās ir ievērojamas investīcijas esošo veikalu attīstībā. Būtiski paplašināta produktu izvēle, veikali kļuvuši plašāki, gaišāki un klientam ērtāki.

“Pavisam nesen renovēta “Vynoteka” Bāze Rīgā, Krasta ielā 70a jaunā izskatā ar vēl lielāku piedāvājuma klāstu. Tieši šeit pieejams plašākais vietējā gaļas produktu ražotāja “Nākotne” produktu klāsts, kas mūsu veikalos ir jaunums no šī gada augusta,” skaidro vadītājs.

Noslēgušies Livonijas ordeņa Siguldas pils vēsturiskā mūra atjaunošanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Pirmie ārkārtas remontdarbi tika uzsākti jau 2023.gadā pavasarī, kad pēc straujās klimata maiņas ziemā tika konstatētas plaisas un nestabili akmeņi Livonijas ordeņa pils dienvidu torņa ārējā mūrī. Lai novērstu risku pilsdrupu apmeklētājiem, tika izbūvēts koka drošības tunelis. Eksperti, apsekojot mūri, konstatēja nestabilu un kustīgu akmeņu mūra posmus, lāstekas torņa logu ailās, kā arī to, ka plašās mūra zonās mūrjava kļuvusi stipri irdena un zaudējusi saistvielu.

Tāpēc pašvaldība pieņēma lēmumu veikt visa dienvidu torņa mūra ārkārtas restaurāciju, un steidzamības kārtā tika izstrādāts torņa mūru ārkārtas atjaunošanas darbu plāns, lai novērstu lietus ūdeņu iekļūšanu torņa mūra konstrukcijās, stabilizētu un nostiprinātu mūra čaulu, kā arī aizpildītu mūra izskalojumus ar kaļķa bāzes injekciju javu.

Uz Bauskas šosejas (A7) no Tilderiem līdz Iecavai naktī uz ceturtdienu, 28.septembri, sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Šajā posmā iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu, tādēļ pilnsabiedrībai "Fima Group" līdz šim piemērots 17 246 eiro līgumsods.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Spēcīgā vētra aizvadītās nedēļas nogalē izraisīja bojājumus 13 augstsprieguma elektropārvades līnijās, informē "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Vairumā gadījumu elektroapgāde tika nodrošināta bez ilgstošiem pārrāvumiem, pārslēdzoties uz rezerves līnijām.

Vidzemē vētras nolauzti koki uzkrita uz divām elektrolīnijām, kas sestdienas vakarā ietekmēja apakšstaciju Inčukalns, Sigulda, Ieriķi un Cēsis darbību un šo apdzīvoto vietu iedzīvotājus, bojājumus "Augstsprieguma tīkls" (AST) novēršot pusotras stundas laikā.

Tuvākajā laikā AST apsekos līnijas, lai konstatētu potenciālos apdraudējumus iespējami aizlauzto koku dēļ.

Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 5200 km gaisvadu līniju, liela daļa no tām ir izbūvēta purvos un mežos. Šādi laika apstākļi ir pārbaudījumus gan pārvades tīklam, gan arī AST speciālistiem, jo pārvades līniju darbaspējas var apdraudēt vēja gāzi koki, kas izraisa gan līniju atslēgšanos, gan arī vadu pārrāvumus.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.