Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Vai nākamais gads būs labs līgumu slēgšanai? Vai uz biznesa partneriem var paļauties? Vai nauda viegli birs makā un bankas kontā? Vai veselības problēmas un privātās dzīves peripetijas neizjauks biznesa plānus? Dienas bizness piedāvā horoskopus nākamajam, 2011. gadam.

Aunam 2011. gads būs piesātināts dažādiem notikumiem – gaidāmi gan jauni notikumi, jauns darbs, pārvākšanās, nav izslēgta arī jauna mīlestība. Negaidīti darba priekšlikumi varētu tikt izteikti februāra beigās, marta sākumā, bet pret tiem jāizturas maksimāli piesardzīgi, īpaši, ja tie izskatās neticami pievilcīgi. Martā, aprīlī var saasināties attiecības ar partneriem. Šajā periodā nepieciešama liela savaldība un takta sajūta, lai gan Aunam tā nav pati izteiktākā rakstura īpašība, bet ko darīsi – būs jāiemācās. Vasarā īpaši noderēs senākas iemaņas un zināšanas, lai gan nav izslēgta pārkvalifikācija un jaunas specializācijas apgūšana. Gada otrajā pusē atkal parādīsies jaunas perspektīvas un jauni biznesa partneri. Finanšu ziņā gads būs pietiekami pozitīvs, gada otrajā pusē beidzot gaidāma stabilizācija materiālā sfērā. No jūnija līdz augustam iespējamas nelielas problēmas ar veselību – dzīvi var traucēt sāpes galvā un sirds apvidū. Gada laikā nepieciešams pievērst uzmanību arī vēderam, mazāk lietot pārtikā asus un sāļus ēdienus.

Latvija, kas tiek minēta par piemēru parādu krīzes nomāktajām valstīm, tomēr tuvākajos gados saistību apmēru audzēs.

Piemēram, līdzekļi, kas nepieciešami centrālās valdības parāda atmaksai 2013.gadā - ap 576 milj. Ls - tiks iegūti, no jauna aizņemoties, turklāt, ņemot vērā paredzamo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu, paredzams, ka tuvākajos gados vēl turpinās pieaugt arī parāda kopapjoms.

«Lai nodrošinātu valsts parāda apjoma samazinājumu, neveicot jaunus aizņēmumus, ir jānodrošina valsts budžets ar pārpalikumu vai arī jārod papildu ieņēmumi, kas būtu saistīti, piemēram, ar valstij piederošu aktīvu realizāciju, mērķtiecīgi novirzot šos ieņēmumus valsts parāda atmaksai. Ņemot vērā, ka nākamgad valsts budžetā pārpalikums netiek plānots, valsts parāda saistības nākamgad būs jāturpina pārfinansēt ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos,» tā, paužot finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) nostāju, DB pavēstīja Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

Kreditoriem un parāda piedzinējiem būs aizliegts uzrunāt parādnieku svētdienās un svētku dienās, kā arī laika posmā no pulksten 21 līdz 8, paredz topošais ārpustiesas parāda piedziņas likums.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena norāda, ka ar jauno izstrādāto ārpustiesas parāda piedziņas likumu cer nodrošinās taisnīgu un saprātīgu ārpustiesas parāda piedziņu attiecībās ar parādnieku – fizisku personu.

Lai sasniegtu šo mērķi likumprojektā ir paredzēts noteikt kārtību, kādā kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējam organizējama komunikācija ārpustiesas parāda piedziņā, kā arī ir atrunāta kārtība, kādā risināt parāda piedziņas izdevumu atlīdzināšana jautājumu, fizisko personu datu izmantošanas jautājumu un noteikt prasību parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam saņemt speciālo atļauju parāda piedziņas pakalpojuma sniegšanai.

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Likuma, kas paredzēja ar likumdošanas palīdzību aizsargāt parādniekus, izskatīšanu pēc Finanšu ministrijas lūguma Ministru kabineta komiteja atliek uz nedēļu.

Parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai būs nepieciešama licence, paredz likumprojekts. Tas domāts, lai reglamentētu kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā, nodrošinātu taisnīgu, samērīgu un saprātīgu parāda atgūšanu, veicinātu parādu labprātīgu atmaksu, kā arī sekmētu iespēju trešajām personām novērtēt fiziskas personas uzņemto maksājuma saistību izpildi.

Viens no iemesliem, kādēļ šāds likumprojekts izstrādāts, ir sabiedrībā pēdējā laikā arvien vairāk pieaugošā neapmierinātība ar parādu atgūšanas uzņēmumu darbību, turklāt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) tiek saņemtas arvien vairāk sūdzības, kurās patērētāji sūdzas par parādu atgūšanas procesu, nevis pašu preci vai pakalpojumu.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Šobrīd finanšu tirgū vērojams kritums, kas būtiski ietekmē ne vien dažādus uzkrājumu veidus visā pasaulē, bet arī pensiju 2. līmeņa un 3. līmeņa plānu rezultātus tepat Latvijā.

Lai gan ilgtermiņā ar pensiju plānu rezultātiem viss ir kārtībā (tie ir pozitīvi un pārspēj inflāciju*), 2022. gada 1. pusgads ir raisījis dažādas diskusijas publiskajā telpā. Iemesli, kāpēc pensiju plānu rezultāti nav uzlabojušies šī gada otrajā ceturksnī, ir tie paši, kas svārstīja tirgu pirmajā ceturksnī: Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, sektoru rotācija, kā arī centrālo banku lēmumi, kas maina “spēles noteikumus” finanšu tirgū. Tiem pievienojušās bažas par iespējamu recesiju.

Šie jautājumi ir smagi un netiks atrisināti ne nedēļas, ne mēneša laikā. Varbūt tam būs nepieciešami pat vairāki gadi.Taču bieži vien, skatoties tikai kopainu, varam palaist garām atsevišķas detaļas un tendences. Šajā rakstā vēlos norādīt uz pozitīviem aspektiem, kas vērojami finanšu tirgū:

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Valdības parāds gan Latvijā - saistībā ar tā straujo kāpumu pēdējos gados un gaidāmo pārfinansēšanos - gan ES un globāli ir kļuvis par jautājumu Nr.1 makrostabilitātes jomā. Arī Latvijā tas tieši vai netieši attiecas uz ikvienu, tajā skaitā uzņēmējiem, investīciju un darbavietu iespējām un izaugsmi.

Parāda jautājums vienmēr aktualizējas pēc finanšu krīzēm. Vēsture rāda, ka pārmērīgs valdības parāds var novest valsti līdz maksātnespējai un hiperinflācijai. Eirozonas problemātiskākajās valstīs jau 2009. gadā strauji samazinājās ekonomiskā izaugsme, pieauga budžeta deficīts un valsts parāds. Ārkārtas risinājumus maksātspējas nodrošināšanai šīs valstis viena pēc otras meklēja brīdī, kad augošos riskus parāda ilgtspējai tirgus pastiprināti iecenoja parāda apkalpošanas procentu likmēs, tātad radot lielāka deficīta-parāda spirāli. Faktori, kas nosaka, cik lielu parādu valdība ilgtermiņā var atļauties, ir valsts makroekonomiskā stabilitāte - atbildīga fiskālā politika, zema inflācija, sabalansēta ekonomiskā izaugsme, kā arī parāda apkalpošanas izmaksas, kuras savukārt valstīm ar mazu iekšzemes uzkrājumu pieejamību var būt ļoti svārstīgas. Jārēķinās, ka, saasinoties riska uztverei pasaules finanšu tirgū un pieaugot procentu likmēm, ilgtermiņā uzturama parāda līmenis var izrādīties stipri zemāks.

Latvijas valsts parāda apjoms 2015.gada otrā ceturkšņa beigās bija 35,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ceturtais zemākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Zemākais valsts parāda līmenis otrā ceturkšņa beigās fiksēts Igaunijā - 9,9% no IKP, Luksemburgā tas sasniedzis 21,9%, bet Bulgārijā - 28,3%. Lietuvā valsts parāds bija 37,6% no IKP, kas ir piektais zemākais līmenis ES.

Savukārt augstākais valsts parāda līmenis otrajā ceturksnī reģistrēts Grieķijā - 167,8% no IKP, Itālijā - 136% un Portugālē - 128,7%.

Salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni valsts parāda īpatsvars samazinājies 18 ES dalībvalstīs, bet desmit valstīs tas palielinājies.

Visstraujāk valsts parāda apjoms šajā periodā samazinājies Īrijā - par 2,6 procentpunktiem, Nīderlandē - par 2,2 procentpunktiem un Horvātijā - par diviem procentpunktiem, bet visstraujāk palielinājies Kiprā - par 2,9 procentpunktiem, Somijā un Ungārijā - par diviem procentpunktiem.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.