Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.
2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.
Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?
Visizaicinošākais noteikti bija pandēmijas laiks, kad lielākajai daļai uzņēmēju piespiedu kārtā tika norauta stāvbremze. Mūsu gadījumā tie bija seši mēneši, kad piedzīvojām būtisku kritumu visās mūsu darbības jomās. Mājsēde, dažādi ierobežojumi, piegādes ķēžu pārrāvumi un citas lietas ievērojami ietekmēja mūsu saimniecisko darbību, atsevišķu pasūtījumu izpilde tika apturēta. Pieļauju, ka mums kā vairumam nozares uzņēmumu bija grūtības gan ar aktuālo projektu termiņu ievērošanu, gan ar nemainīgu un pastāvīgu resursu pieejamību. Tas bija liels izaicinājums, un kaut kādā mērā tas bija arī pārbaudījums mūsu uzņēmuma struktūrai un komandai. Tika izdarīti secinājumi, sapratām, ko mums nepieciešams mainīt un uzlabot mūsu biznesa modelī, lai minētos riskus būtu iespējams samērīgi kontrolēt un vadīt.
Neilgi pēc pandēmijas beigām pasaule saskārās ar nākamo izaicinājumu - Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ietekmēja uzņēmējus visā pasaulē.
Jā, karš bija nākamais pārbaudījums, taču pandēmijas laikā gūtā pieredze ļāva uz šiem neparedzamajiem ārējiem apstākļiem reaģēt daudz operatīvāk un mierīgāk. Mums jau bija pandēmijas algoritms krīzes situāciju vadībai, un, pielāgojot šos algoritmus konkrētajai problemātikai - cenu kāpumam, sarežģījumiem piegādes ķēdēs un citiem aspektiem -, uzskatu, ka mums salīdzinoši viegli izdevās tikt galā ar visiem izaicinājumiem. Mēs meklējām ātrus risinājumus, kā turpināt nodrošināt savus pakalpojumus, un pandēmijas pieredze šajā gadījumā noteikti deva lielu atspaidu.
Gan pandēmijas laikā, gan arī pēc tam bija ļoti daudz neparedzamu situāciju, kuras nebija iespējams ņemt vērā, analizējot nākotnes potenciālos riskus. Kā rīkojāties tādās situācijās?
Mēs veicām situāciju analīzi un centāmies prognozēt, kāda būs konkrēto notikumu ietekme uz tirgu. Protams, visu paredzēt nav iespējams, taču, manuprāt, arī slikts lēmums ir labāks nekā nekāds lēmums. Ja lēmums netiek pieņemts, tas rada ietekmi uz nolīgto saistību izpildes termiņiem, kur stāvam uz vietas un kaut ko gaidām, cerot, ka situācija atrisināsies pati par sevi. Būvniecības nozarē dīkstāves izmaksā milzīgu naudu, tāpēc mūsu gadījumā lēmumu nepieņemšana bieži var nodarīt vēl lielākus zaudējumus nekā nogaidīšana. Raugoties atpakaļ, jāatzīst, ka tika pieņemti arī slikti lēmumi un pieļautas kļūdas, taču nekļūdās tikai tie, kas neko nedara. Atskatoties jāsaka, ka mūsu gadījumā pareizo lēmumu bija vairāk nekā kļūdu. Būvniecības nozare ir ilgtermiņa nozare, kur lēmumu rezultātu var novērtēt tikai pēc salīdzinoši ilgstoša perioda - parasti pēc diviem trim gadiem.
Šobrīd situācija pasaulē šķiet nostabilizējusies, taču es ticu, ka joprojām pastāv dažādi izaicinājumi, ar ko nozarei nākas saskarties. Kas šobrīd ir galvenās būvnieku problēmas Latvijā?
Taisnība, pašlaik tirgū iestājusies daudz lielāka prognozējamība attiecībā uz izmaksām, vismaz šī gada griezumā. Paredzam, ka 2024. gads Latvijā būs mērens - bez īpašiem satricinājumiem. Redzam, ka pasūtījumu nav daudz, un visdrīzāk šī tendence saglabāsies visa šī gada griezumā. Ja runājam par lielākajām problēmām nozarē, tad, protams, jāpiemin kvalificētu darbinieku trūkums. Šobrīd darbaspēka trūkst visos līmeņos - gan balto, gan zilo apkaklīšu līmenī. Pastāvīgi turam atvērtas vakances un bieži vien nespējam tās aizpildīt ar atbilstošiem kandidātiem. Faktiski valstiskā līmenī esam krustcelēs, kur mums būtu jāsaprot, kā piesaistīt darbaspēku, jo esošais populācijas līmenis nav pietiekams, lai apmierinātu nozares vajadzības. Ar šo izaicinājumu saskaras daudzas nozares, ne tikai būvnieki, tāpēc mēs nepārtraukti meklējam veidus, kā šo problēmu risināt. Esam vērsušies arī pie valsts pārvaldes ar priekšlikumiem, kas, mūsuprāt, varētu šajā situācijā palīdzēt. Viens no tādiem būtu arī atsevišķu darbinieku kategoriju vienkāršota piesaiste no ārvalstīm. Tāpat būtu jādomā, kā celt būvniecības nozares prestižs kopumā, jo šobrīd jaunieši šajā jomā izvēlas mācīties un strādāt retāk.
Vai Latvijas darba tirgus, jūsuprāt, ir gana pievilcīgs ārvalstu strādniekiem?
Es domāju, ka mēs kļūstam arvien pievilcīgāki, jo mēs jau spējam samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu. Paralēlais jautājums gan ir produktivitāte, jo šis aspekts iet roku rokā ar atalgojumu. Mums uzņēmumā ir vairāki strādnieki, kas saņem lielāku atalgojumu nekā atsevišķi inženieri, jo viņi spēj savā darba laikā būt produktīvi un izdarīt vairāk nekā vidējais statistiskais. Novērojam, ka bieži vien šiem strādniekiem ir bijusi darba pieredze Skandināvijā, un jāsaka, ka viņi ļoti novērtē, ka Latvijā, strādājot to pašu darbu, viņi var nopelnīt līdzvērtīgu atalgojumu.
Kā kopumā vērtējat konkurenci būvniecības nozarē Latvijā?
Mēs esam salīdzinoši jauns uzņēmums - tirgū darbojamies septiņus gadus, un jāatzīst, ka konkurence ir sīva. Tuvāko gadu laikā mūsu mērķis ir iekļūt lielāko Latvijas būvnieku top 10, un saredzam, ka to mēs arī spēsim izdarīt. Pašreizējie apstākļi tirgū ir labvēlīgi, lai mēs šo mērķi sasniegtu - Latvijas būvniecības vēsturiskie smagsvari pamazām ir zaudējuši savas līderpozīcijas, tāpēc citiem nozares dalībniekiem pašreiz ir lieliska iespēja šos uzņēmumus apsteigt. Nozare mainās, un mēs esam gatavi mainīties tai līdzi, uzskatām, ka tā ir mūsu priekšrocība un iespēja.
Skaidrs, ka Latvijas tirgū darbojas arī globāli spēlētāji. Kādas ir to galvenās priekšrocības, ja salīdzina ar vietējiem būvniekiem?
Milzīgas priekšrocības nesaskatu, taču, protams, globālajiem spēlētājiem ir lielāka pieredze lielu, apjomīgu projektu īstenošanā, jo mums vienkārši šādu projektu nav vēsturiski daudz bijis - tā nav Latvijas būvniecības nozares ikdiena. Uzskatu, ka mūsu inženieri ir tikpat profesionāli un prasmīgi, vienīgi trūkst projektu pieredzes. Arī pašlaik Latvijā nemaz nav tik daudz šo lielo projektu, kas būtu interesanti globālajiem spēlētājiem un kur mēs kā lokālie partneri varam gūt šo pieredzi. Ir megaprojekts Rail Baltica, Liepājas cietuma jaunbūve, tuvojas lidostas Rīga paplašināšanas projekts. Liepājas cietuma projekta pašreizējais progress pierāda, ka vietējie nozares uzņēmēji spēj šāda mēroga projektus īstenot arī bez globālo spēlētāju līdzdalības, kas tikai priecē un rāda piemēru citiem..
Saprotu, ka šobrīd darbojaties tikai Latvijā, taču nākotnē esat iecerējuši apgūt arī ārvalstu tirgus. Vai plānos ir jau kādas konkrētas valstis?
Primāri raugāmies gan uz Lietuvu un Igauniju, gan Skandināvijas valstīm. Redzam, ka šogad šo ieceri mums vēl neizdosies realizēt - tas ir nākamās piecgades plāns. Vēl ir jāizdara pāris mājasdarbi, taču, protams, vērosim arī tirgus situāciju kopumā, jo ģeopolitiskie apstākļi nemitīgi rada dažādus papildu riskus, kas ir jāņem vērā. Arī finanšu politika Eiropā ir krietni mainījusies, kas nozīmē, ka investīciju veikšana kļuvusi daudz dārgāka - tas, protams, ir vēl viens aspekts.
Pēdējos gados sevišķi aktuāls kļuvis ilgtspējas jautājums. Ko šajā ziņā dara Pillar Contractor? Kas ir tās lietas, kas pirms septiņiem gadiem, kad ienācāt tirgū, nebija aktuālas, bet šobrīd jau kļuvušas par normu?
Kopš pirmās mūsu darbības dienas ilgtspēja bija viens no jautājumiem, ko ņēmām vērā, īstenojot savus projektus. Uz to fokusējāmies jau kopš pirmsākumiem, tāpēc ilgtspējas politika, energoefektivitāte un citi termini mums nav sveši. Visas šīs lietas ņemam vērā attīstības projektos, un šobrīd tas kļūst par pašsaprotamu standartu - gan klienti, gan tirgus situācija kopumā pieprasa būt energoefektīviem un ilgtspējīgiem. Tās vienmēr ir bijušas un būs vienas no mūsu prioritātēm, turklāt šobrīd šajās jomās esam kļuvuši ļoti kompetenti un uzkrājuši diezgan lielu pieredzi, ieguvuši arī atzinības.
Kā tiekat galā ar cenu pieaugumu? Kā šis faktors ietekmējis uzņēmuma rādītājus un darbību?
Cenu pieaugums radīja milzīgu triecienu iepriekšējos gados, jo ne mūsu pasūtītāji, ne mēs nebijām gatavi šādam krasam cenu pieaugumam. Protams, šādus riskus nebijām ievērtējuši mūsu izmaksās, tāpēc atsevišķus projektus bijām spiesti pabeigt ar zaudējumiem, jo nespējām rast risinājumu, kā kompensēt radušos sadārdzinājumu. Šobrīd situācija gan ir nostabilizējusies, jaunajos noslēgtajos līgumos ņemam vērā šos iespējamos cenu pieauguma riskus. Pagaidām gan netiek prognozēts, ka šādas situācijas tuvākajā laikā varētu atkārtoties, jo piegādes ķēdes ir nostabilizējušās un situācija kļuvusi krietni paredzamāka, kur izmaksu līmeņi ir tuvu tam, ka to dārdzības dēļ jau tiek pārskatīti projektu investīciju plāni, atlikta būvniecība. Kā jau minēju, pagaidām tirgū ir nogaidoša pozīcija - gan publiskā sektora, gan privātie klienti ir kļuvuši daudz piesardzīgāki savos attīstības plānos, kur vairāk cerību tiek saistīts ar 2025.gadu. Mums pašiem šis gads būs ļoti aktīvs - kārtējais izaugsmes gads. Jau šobrīd varam lepoties, ka tas būs ražīgāks nekā 2023. gads, jo jau gada sākumā mūsu līgumu portfelis ir lielāks par 2023.gada apgrozījuma rezultātu.
Kādi ir Pillar Contractor nākotnes plāni?
Turpināsim būt aktīvs būvniecības nozares uzņēmums, tiecoties uz izcilību, piedāvājot kvalitatīvus pakalpojumus saviem klientiem un partneriem. Ne velti mūsu devīze ir šāda: “Neviena detaļa nav par mazu. Neviens projekts nav par lielu.” Plāni ir ambiciozi, un mēs turpināsim tikpat mērķtiecīgi strādāt, lai nākamo gadu laikā būtu viens no vadošajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā.
