Jaunākais izdevums

Pašvaldībām pedagogu darba samaksas nodrošināšanai līdz gada beigām piešķirs 622 102 510 eiro, kas ir vairāk nekā budžetā tika plānots, otrdien nolēma valdība.

Finansējums sadalīts atbilstoši pašvaldību un privāto izglītības iestāžu ievadītajai un apstiprinātajai informācijai Valsts izglītības informācijas sistēmā par skolēnu skaitu uz 1.septembri. Aprēķinātais finansējums ir par 5,49 miljoniem eiro lielāks nekā šī gada budžetā apstiprināts, jo pieaudzis skolēnu skaits, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Nepieciešamo papildu finansējumu nodrošinās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī, veicot atbilstošas finansējuma pārdales.

Piešķirto valsts mērķdotāciju sadalīs pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai. Piešķirtais finansējums nodrošina pamata un vispārējās vidējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem zemākās mēneša darba algas likmi 1526 eiro par slodzi 40 stundas nedēļā.

Lielākā daļa no piešķirtā finansējuma jeb 443,095 miljoni eiro paredzēti pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

75 354 091 eiro tiks novirzīti pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Savukārt pašvaldību interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām paredzēti 31 408 288 eiro.

72 244 710 eiro tiks novirzīti darba samaksai pedagogiem, kas strādā pašvaldību speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas grupās. Daļu no finansējuma arī novirzīs izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem.

Piešķirtais valsts budžeta finansējums tāpat paredzēts, lai nodrošinātu atbalstu pārejai uz mācībām latviešu valodā skolēniem, kuri mazākumtautību izglītības programmas apguvuši iepriekšējā mācību gadā.

Tāpat finansējums nodrošināts arī valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm un interešu izglītības pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai.

IZM atgādina, ka pašvaldībām kā skolu dibinātājām piešķirtais finansējums jāsadala "racionāli un efektīvi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jo ilgāk saglabājas problēma, jo tās risinājums kļūst sarežģītāks un dārgāks

Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Dr.habil.oec.,06.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc bēdīgi slavenās 2008. gada finanšu krīzes tika secināts, ka strukturālas reformas nevar atlikt, pat ja šķiet, ka nav īstais laiks, un budžets ir ierobežots. Šis princips šodien ir īpaši aktuāls, kad tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”.

Manuprāt, mūsu šā brīža situācija skaidri parāda vienu būtisku atziņu, kuru var izmantot kā spēcīgu argumentu – atlikt lietas uz nenoteiktu laiku nozīmē tikai vēl vairāk attālināt risinājumu. Jo ilgāk mēs kavējamies, jo ilgāk saglabājas problēma, un tās risinājums kļūst arvien sarežģītāks un dārgāks.

Latvijā jau ilgstoši pastāv daudz ar izglītības sistēmu saistītu problēmu, ko vairs nevar ignorēt. Pirmkārt, trūkst motivētu pedagogu. Algu līmenis daudzās mazajās skolās, īpaši reģionos, neļauj ne tikai nodrošināt kvalitatīvu izglītību skolēniem, bet arī piesaistīt un noturēt kvalificētus pedagogus. Tas rada situāciju, ka jaunie skolotāji vai nu paliek strādāt Rīgā un citās lielās pilsētās, vai arī vispār pārprofilējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā nepieciešams palielināt studējošo skaitu

TSI,19.06.2024

Emmanuels Merčans (Emmanuel Merchan), Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Komentāri

Pievienot komentāru