Par vienu no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājas vietniekiem otrajā vēlēšanu kārtā pārvēlēts pašreizējais EP viceprezidents Roberts Zīle (NA), informēja deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters.

Zīle līdz šim ir vienīgais Baltijas valstu deputāts, kurš ievēlēts atbildīgajā amatā.

Zīle uzsver, ka ir gandarīts un pateicīgs par EP deputātu atkārtoti doto uzticību un tādējādi arī vērtējumu par iepriekš paveikto.

"Strādāšana šajā amatā ir ļāvusi izmantot politisko ietekmi Latvijai svarīgākajos jautājumos un tos aizstāvēt efektīvāk, nekā to ļautu viena ierindas deputāta balss. Viceprezidenta amats ļauj iegūt plašāku gan to cilvēku loku, ar kuriem es vēlos sadarboties, gan arī to, kuri vēlas sadarboties ar mani, tādējādi paplašinot politisko vilkmi un ietekmi, kas ir izdevīga Latvijai un Baltijai, kuras intereses vienmēr cenšos aizstāvēt," norāda Zīle.

Par SIA "Nordes būve" padomes priekšsēdētāju ir iecelts Juris Frīdmanis, kas līdz šim vadīja uzņēmuma valdi, savukārt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ir iecelts Jevgenijs Locovs, kurš līdz šim pildīja uzņēmuma valdes locekļa pienākumus.

J.Frīdmanis ir augsta līmeņa finanšu jomas vadītājs vairāk nekā 20 gadu pieredzi, tai skaitā uzņēmumu vadības jomā. Viņš pārstāv privāto partneri un ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskā un privātā partnerības (PPP) projektā – Ķekavas apvedceļa realizāciju. Līdz tam J.Frīdmanis ir bijis valdes loceklis, kā arī finanšu un attīstības vadītājs CBF Binders, kā arī darbojies SIA "Nordes būve" valdē.

"Uzņēmuma padome koncentrēsies uz stratēģiskās attīstības jautājumiem, tai skaitā partnerību veidošanu un kompetenču stiprināšanu. Valdes komandā darbu turpina augstas raudzes profesionāļi, kas specializējas sarežģītu inženiertehnisku projektu vadībā," norāda J. Frīdmanis.

Akcionāru sapulcē ievēlēta valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" (ATD) valde.

Par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Dins Merirands, savukārt par valdes locekli ar kompetenci pakalpojumu nodrošināšanas jautājumos autopārvadājumu jomā ievēlēts Kristaps Krūmiņš. Jaunā uzņēmuma valde darbu uzsāks šī gada 20.aprīlī, un tās darbības termiņš ir noteikts uz pieciem gadiem.

"Vēlos pateikties ATD pagaidu valdes priekšsēdētājam Artūram Caunem un pagaidu valdes loceklim Tālivaldim Vectirānam par ieguldīto darbu uzņēmuma darbības nodrošināšanā. Sagaidām, ka jaunā valde turpinās jau uzsākto darbu sabiedriskā transporta nozares darbības uzlabošanā, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes attīstību. Novēlu jaunajai valdei izturību un veiksmi profesionālajos izaicinājumos!" komentē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra p.i. Ligita Austrupe.

Saeima šonedēļ noraidīja deputāta Andreja Judina (JV) priekšlikumu paredzēt uzņēmējiem kriminālatbildību par konkurences pārkāpumiem publiskos iepirkumos. Par priekšlikumu balsoja deputāti no “Jaunās Vienotības”, “Progresīvajiem” un “Nacionālās apvienības”, tomēr deputātu vairākumam balsojot pret, priekšlikums neguva Saeimas atbalstu.

Iepriekš saturiski tādu pašu priekšlikumu Saeimas Juridiskajā komisijā jau bija iesniedzis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Iebildumus pret priekšlikumu izteica uzņēmēju organizācijas, izsakot neapmierinātību par to, ka organizācijas par šādu priekšlikumu nemaz nav tikušas informētas un nav notikusi diskusija – tā vietā priekšlikums tika iesniegts uz 2. lasījumu likumprojektā par kriminālatbildības pastiprināšanu dzīvnieku spīdzinātājiem. Uzņēmēju pārstāvji pauda, ka priekšlikumā saredz riskus, kas radīs negatīvas sekas uzņēmējdarbības videi Latvijā. “Ir svarīgi stiprināt uzņēmējdarbības vidi, tomēr cietumsodi uzņēmējiem nav pareizais virziens” – uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

“Mēness aptiekas” zīmola pārvaldītāja “Sentor Farm aptiekas” apgrozījums 2023. gadā sasniedzis 228 483 642 eiro. Peļņa, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājusies vairāk nekā par trešdaļu – 35,3% – no 6 614 322 eiro uz 4 281 709 eiro, liecina iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

“Apgrozījuma pieaugumu izdevies saglabāt vien pateicoties farmaceitu pašaizliedzībai, augstajam profesionālismam un lojalitātei, kā arī uzņēmuma akcionāru un vadības dinamiskajai politikai un elastībai lēmumu pieņemšanā. Savukārt peļņas samazinājums liecina par to, ka vienlaikus ar strauji pieaugušām uzņēmuma darbības izmaksām – inflāciju, darbinieku algām un telpu īri – valstī palicis nemainīgs regulējums zāļu un citu aptiekas produktu uzcenojumiem,” uzsver valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Tā kā zāļu cenu veidošanās no valsts puses ir regulēta, pārskata gadā vidējai inflācijai valstī sasniedzot 8,9%, bet aptieku segmentā esot tikai 6%, uzņēmums bija spiests segt ievērojamas izmaksas – aptiekas nodrošinājušas, ka kopumā medikamentu cenas netiek celtas, lai sniegtu būtisku atspaidu klientiem. Uzņēmuma peļņa samazinājusies arī 2022. gada inflācijas inerces dēļ, kā arī tādēļ, ka augušas ar personālu saistītās izmaksas – paaugstinātas algas, iznomātāji indeksējuši īres maksas u.c.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Alternatīvā finansētāja “ERST Finance” valdes sastāvā notikušas izmaiņas. Par valdes priekšsēdētāju un vienīgo valdes locekli kļuvis uzņēmuma līdzšinējais izpilddirektors Arnis Blūmfelds, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze finanšu un biznesa attīstības jomā.

Iepriekš ieņemti vadoši amati tādos uzņēmumos kā “Swedbank Latvija”, “Balta”, “Bite Latvija”, Coface SE u.c. A. Blūmfelds “ERST Finance” pievienojās 2019. gadā.

Līdzšinējais valdes loceklis Jānis Berķis turpmāk kopā ar uzņēmuma akcionāru Artūru Miglinieku pildīs padomes locekļu pienākumus, savukārt par padomes priekšsēdētāju kļuvis līdzšinējais padomes loceklis Nauris Berķis. Izmaiņas uzņēmuma vadības komandā reģistrētas šī gada 31. maijā.

“Mūsu misija ir veicināt Latvijas uzņēmējdarbības izaugsmi un atbalstīt uzņēmējus biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā. Redzam, ka ir nozares, kur šis atbalsts tiek ļoti augsti vērtēts un mūsu ilggadējā pieredze ļauj veiksmīgi izprast dažādu nozaru izaicinājumus, rīkoties ātri un efektīvi, lai saviem sadarbības partneriem nodrošinātu nepieciešamo atbalstu. Arī turpmāk mana kā valdes priekšsēdētāja misija, gluži kā līdz šim, būs nodrošināt kvalitatīvus, caurskatāmus un ātrus risinājumus darījumu finansēšanai un apgrozāmo līdzekļu piesaistei,” norāda “ERST Finance” valdes priekšsēdētājs Arnis Blūmfelds.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) iesniegusi tiesā pirmo prasību pret slimnīcas A korpusa bijušo būvnieku SIA "Velve" par līgumsodu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Kā skaidro PSKUS interešu pārstāvis, zvērināts advokāts, "PwC Legal" partneris Benno Butulis, pirmās prasības pieteikumā PSKUS kā galveno pagaidām ir ietvērusi līgumsoda piedziņas prasījumu, jo tās apmērs šobrīd jau ir precīzi zināms. Tomēr viņš norāda, ka prasījums pret SIA "Velve" neaprobežosies ar līgumsoda komponenti un tā kopsumma ievērojami pieaugs.

"Stradiņa slimnīca ir stingri apņēmusies atgūt maksimāli iespējamo izdevumu un zaudējumu apjomu no būvnieka, tāpēc detalizēs un papildinās šo prasības pieteikumu ar jauniem prasījumiem vai sniegs tiesā citus prasību pieteikumus," viņš norāda.

Lai gan precīzu visu prasījumu kopsummu būs iespējams noteikt vien pēc zaudējumu aprēķinu pabeigšanas, jau šobrīd slimnīca prognozē, ka zaudējumu apmērs, ko SIA "Velve" radījusi tai, visticamāk, sasniegs vairākus desmitus miljonu eiro. Saskaņā ar līgumā noteikto izdevumu un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu SIA "Velve" ir pienākums atlīdzināt starpību starp vēl neizpildīto darbu izpildes izmaksām un izmaksām, kas nepieciešamas objekta būvniecības pabeigšanai pēc jauna būvniecības līguma noslēgšanas (sadārdzinājuma). Tāpat būvniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem segt neatliekamos objekta konservācijas izdevumus, kuru kopsumma prognozējami varētu sasniegt vairākus miljonus eiro.

RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa 3. jūlijā Stambulā notiekošajā Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (Airport Council International, ACI Europe) Ģenerālajā asamblejā ievēlēta par organizācijas valdes locekli.

ACI Europe ir starptautiska lidostu organizācija, kas pārstāv vairāk par 500 lidostām 55 Eiropas valstīs. Tās biedri nodrošina vairāk nekā 90 % komerciālās gaisa satiksmes Eiropā. ACI Europe mērķis ir pārstāvēt Eiropas lidostu kolektīvās intereses Eiropas Savienības institūcijās un sadarbībā ar citiem pasaules reģioniem un veicināt profesionālo izcilību lidostu vadībā un darbībā. ACI Europe valdi veido 24 lidostu augstākie vadītāji.

“Pateicos visiem Eiropas lidostu pārstāvjiem, kuri piedalījās balsojumā, un Ģenerālajai asamblejai par izrādīto uzticību, atbalstot manu kandidatūru. Ar gandrīz trīsdesmit gadu pieredzi aviācijā esmu gatava virzīt inovatīvas idejas un projektus, kas dos pievienoto vērtību ACI Europe misijai, īpaši jautājumos par aviācijas nozares ilgtspējas mērķiem un sasniegumiem un to izskaidrošanu plašākai sabiedrībai un ieinteresētajām pusēm,” norāda Laila Odiņa.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinājusi iepirkumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" iekštelpu atjaunošanai, informē kompānijas valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viņa norāda, ka, izvērtējot februārī saņemtos piedāvājumus iepirkumā par izstāžu zāles "Arsenāls" atjaunošanas darbiem, konstatēts, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi neatbilst VNĪ izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām, tādēļ pieņemts lēmums pārtraukt iepirkuma procedūru un, precizējot tehnisko specifikāciju, atkārtoti izsludināt iepirkumu.

Iepirkuma procesā par izstāžu zāles '"Arsenāls" atjaunošanas darbiem tika saņemti divi piedāvājumi, tomēr pēc to izvērtēšanas secināts, ka tie neatbilst VNĪ izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām. Ņemot vērā tirgus situāciju un VNĪ finanšu iespējas, atkārtotā atklāta konkursa nolikumā veiktas izmaiņas tehniskajā specifikācijā. Jaunajā iepirkumā precizētas kvalifikācijas prasības un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriji, kā arī samazināts darbu izpildes termiņš, skaidro Gavrilova.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Labklājības ministrija 7.augustā atklāja jauno sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu, kuras kopējais finansējums ir septiņi miljoni eiro, lai atbalstītu aptuveni 120 sociālos uzņēmumus.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem sadarbojas jau vairākus gadus, līdz šim kopīgi ar Labklājības ministriju īstenotajā programmā atbalstot vairāk nekā 200 sociālos uzņēmumus un grantos piešķirot 12 miljonus eiro. Vidējā granta summa bija 60 tūkstoši eiro un prognozējam, ka līdzīgi būs arī šajā jaunajā grantu programmā.”

Uz grantiem programmā var pretendēt tie komersanti, kas saņēmuši Labklājības ministrijā sociālā uzņēmuma statusu. Programmas noteikumi nosaka, ka granta apmēru un atbalsta intensitāti ietekmē tas, vai uzņēmums izmanto grantu pirmo reizi vai atkārtoti, kā arī izvēlētais sociālā uzņēmuma darbības mērķis. Darba integrācijas uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmajām izmaksām gan pirmajam grantam, gan arī piesakoties atkārtoti pie nosacījuma, ja granta apmērs nepārsniedz 40 tūkstošus eiro.

Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Saprotu, ka no 1. jūnija ir izmaiņas valsts un laboratoriju savstarpējās attiecībās. Gribu lūgt jūs iezīmēt, kādas tieši ir šīs izmaiņas. Un kā tas ietekmēs pacientus?

Šī tēma ir plašāka, jo šīs izmaiņas ietekmēs gan pacientus, gan arī pārējās Latvijā strādājošās laboratorijas. Izmaiņas ir pavisam konkrētas – no 1. jūnija valsts samazina tarifu 25 populārākajiem analīžu veidiem, proti – turpmāk valsts laboratorijām maksās mazāku summu par analīžu veikšanas pakalpojumu. Piemēram, tās ir holesterīna, glikozes, ALAT, pilnās asins ainas analīzes.

Savā gana ilgajā darbā laboratoriju jomā esmu piedzīvojusi vismaz trīs reizes šādas valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma izmaiņas, bet šoreiz finansējuma izmaiņas laboratorijām ir diezgan sāpīgas, jo šāds lēmums bija pilnībā negaidīts, kuram arī zināmā mērā pietrūka garāka ietekmes izvērtējuma, jo šobrīd problēmas ar trūkstošo finansējumu par laboratoriju pakalpojumu apmaksu tiek pārliktas uz laboratorijas pleciem. Laboratorijas gaidīja, ka jau no šā gada 1. janvāra sāks darboties elektroniska sistēma, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, kas attiecīgi ļautu arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) precīzi izsekot katra pacienta informācijai. Taču, tā kā šis modelis netika izstrādāts un ieviests, trūkstošā finansējuma dēļ no 1. jūnija NVD samazina tarifus, tas nozīmē – tā kā, piemēram, mūsu uzņēmums ir ieguldījis diezgan ievērojamas summas laboratorijas automatizācijā un arī jaunu telpu būvniecībā, patlaban mums jādomā, kā kompensēt izdevumus, kas mums radīsies tarifu samazināšanas dēļ. Jo visus pēdējos gadus laboratorijas tarifu pieaugums bija tikai personāla atalgojuma paaugstināšanai, un mēs saprotam, ka personālam atalgojumu samazināt nevaram, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku deficītu. Tādēļ diemžēl izskatās, ka šo izdevumu pieauguma sadaļu nāksies pārcelt uz pacientu maku, tas nozīmē, ka situācija ar pacienta līdzmaksājuma pieaugumu atkal pasliktināsies. Latvija būtībā jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas patlaban jau ir aptuveni 40%. Līdz ar to šis procents vēl nedaudz pieaugs, neskatoties uz to, ka gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī pati Veselības ministrija (VM) definējusi, ka mums jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka bijušais Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētājs 16 gadu garumā valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem un fiziskajām personām kopsummā par gandrīz 270 tūkst. eiro.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka laika periodā no 2007.gada līdz 2023.gadam bijušais Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis informāciju par diviem kopīpašumā ar radinieci esošiem nekustamajiem īpašumiem Bulgārijā. Tāpat šī valsts amatpersona deklarācijās nav norādījusi darījumus, kas saistīti ar šo īpašumu iegādi un pārdošanu kopsummā par 205 786,50 eiro, kā arī 64 000 eiro darījumus ar fiziskajām personām.

Pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā KNAB rosinājis prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētāju par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu lielā apmērā. Atbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēta Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā.

Algu iesaldēšana valdes un padomes locekļiem pirmām kārtām attieksies uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kas faktiski nav konkurējošas tirgū un saņem valsts budžeta finansējumu 80% apmērā, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents atzina, ka tas nav šī gada jautājums un ka šai diskusijai ir jābūt plašākai.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

Prezidents atklāja, ka grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs, taps sadarbībā ar Valsts kanceleju, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, lai nenotiktu dublēšanās.

Prezidents norādīja, ka vēlreiz vēlas atgriezties pie diskusijas par to, vai kapitālsabiedrības forma ir pareizākā topošajam vienotajam sabiedriskajam medijam - VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM). Viņš atklāja, ka ir runājis ar atsevišķiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem par to, ka, iespējams, jāskatās uz Igaunijas modeli, kur sabiedriskais medijs ir nodibinājums.

"Visu cieņu tam, ko dara žurnālisti, bet samērīgums pretim privātajam sektoram vai pretim pelnošiem uzņēmumiem ir mazliet citādāks," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tomēr līdz galam nav korekti no SEPLP puses teikt, ka atalgojuma aprēķināšanai piemērotas Valsts kancelejas vadlīnijas, jo tās bija attiecinātas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir konkurējošas un pelnošas, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd pamatā saņem valsts budžeta dotāciju.

Līdztekus prezidents norādīja, ka neapšauba topošā vienotā LSM darba apjomu, bet nav nedz izskaidrojams, nedz saprātīgs tāds lēciens atalgojumā.

"Domāju, ka neviens nediskutētu par 20-30% pieaugumu, bet pamatot šāda veida lietas ir grūti," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka algu iesaldēšana būtu terminēta, līdzīgi kā tiek runāts par terminētu algas iesaldēšanu tām amatpersonām, kurām atalgojuma pieaugums ir garantēts.

"Tai brīdī, kad mums ekonomika uzlabosies, tai brīdī, kad mēs redzēsim attīstību, es domāju, ka tad varbūt šīs diskusijas nebūtu," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, kāpēc par LSM valdes atalgojumu netika runāts pirms mēneša vai diviem, prezidents norādīja, ka tad vēl šis atalgojums nebija zināms, tas bijis pārsteigums visiem.

"Brīdī, kad ir jārunā par algām, tad viss ir kārtībā saskaņā ar likumiem, normatīviem - perfekta birokrātija. Bet ir arī cilvēku gaidas un reālijas," teica prezidents.

Tāpat prezidents atklāja, ka būs diskusija arī par tām kapitālsabiedrībām, kas konkurē privātajā tirgū un kas lielā mērā ir monopolisti.

Prezidents atgādināja, ka gala lēmums ir Saeimas rokās.

Kā ziņots, Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" "no sliedēm nogāja" 2013.-2014.gadā, topot alternatīvam risinājumam, kas neparādās būtiskākajos projekta dokumentos, tas izriet no "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga (AS) sacītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Komisija secinājusi, ka Saeima nav devusi mandātu projektam pašreizējā apjomā.

Komisija līdz šim aizvadījusi sešas sēdes. Kulbergs sacīja, ka tās viens no galvenajiem mērķiem bija atrast mirkli, kad "šis vilciens ir fundamentāli nogājis no sliedēm".

Šobrīd esot redzams, ka šī fāze ir 2013. un 2014.gads. Viņš skaidroja, ka būtiskākajos projekta līgumos, piemēram, akcionāru līgumā, kas noslēgts 2014.gadā, figurē 2011.gadā veiks pētījums Baltijas valstīs. Šo un vēl dažus dokumentus Saeima ratificējā 2017.gadā, skaidroja politiķis.

"Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savienos Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar "Rail Baltica dzelzceļu. Redzam, ka Rīga tiek savienota kā viens atzars pret Rīgas Dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tātad, vienkāršots projekts, pēc kā bāzes tika ielikts izmaksu vērtējums 1,2 miljardi eiro," viņš skaidroja.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, balsīm daloties uz pusēm, šodien atbalstu nesaņēma valdības virzītais Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojekts.

Tomēr par likumprojektu vēl būs jābalso Saeimai. Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), balsojums parlamenta sēdē pirmajā lasījumā gaidāms 23.maijā.

Ja parlaments to konceptuāli atbalstīs, pie tā vēl būs jāstrādā visdrīzāk arī otrajā un trešajā lasījumā.

Kā ziņots, plānots, ka ar šo likumu Saeima atlaidīs Rēzeknes domi, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Parlamentārietis, kādreizējais premjers un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) nolicis Saeimas deputāta mandātu, atklāja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Darbu parlamentā viņš pametīs no šodienas un turpmāk pievērsīsies profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā.

Jurēvics uzsvēra, ka Kariņš vairāk nekā 20 gadus ir profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā.

""Jaunās vienotības" vārdā vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu," akcentēja Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka pašlaik neesot skaidrs, kas nāks Kariņa vietā Saeimā, šis jautājums tiks atrisināts tuvākajā laikā.

"Kariņš aktīvajā politikā strādājis vairāk nekā 20 gadus, šo laiku veltot kalpošanai Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Viņam vienmēr ir bijusi svarīga Latvijas kā demokrātiskas, eiropeiskas un transatlanitiskajai drošības telpai piederošas valsts attīstība. Šo gadu laikā pārvarētas lielas krīzes, pieņemti Latvijas nākotnei būtiski lēmumi un Latvija nostiprinājusies kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO valsts," norādījusi viņa partijas biedre, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Valsts kanceleja ir izsludinājusi jaunu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Iepriekšējo konkursu uz šo amatu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aprīlī nolēma izbeigt bez rezultāta.

Starp jaunā konkursa pretendentiem izvirzītajām prasībām ir atbilstība likumam "Par valsts noslēpumu", lai varētu saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tāpat tiek prasīta augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vadības zinībās, ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnēs vai inženierzinātnēs, turklāt vēlams ir maģistra grāds.

Pretendentiem uz LIAA direktora amatu jābūt ar pēdējo desmit gadu laikā iegūtu vismaz triju gadu ilgu pieredzi organizācijas vadītāja vai citā vadošā amatā. Tāpat kandidātiem jābūt pieredzei darbā privātajā sektorā.

Mainīts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" padomes sastāvs, un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts zemnieku saimniecības (ZS) "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss, informēja "Latraps" pārstāvji.

Savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts zemnieku saimniecības "Laši" īpašnieks Artūrs Akmens.

Padomē kopā ievēlēti deviņi padomes locekļi, tostarp arī zemnieku saimniecības "Meža grumuži" īpašnieks Artūrs Tjušz, zemnieku saimniecības "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš, zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" pārstāve Ieva Grudovska, zemnieku saimniecības "Pīlādži" īpašnieks Eduards Šmits, zemnieku saimniecības "Rīgmaļi" saimnieks Māris Bērziņš, SIA "Reits" saimnieks Mārtiņš Trons un Lopkopības kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.

Kooperatīva pārstāvji norāda, ka "Latraps" padomi ievēl biedru kopsapulcē, un tās vēlēšanas līdz šim notika ik pēc trim gadiem, bet turpmāk kooperatīva biedri ir lēmuši padomi vēlēt reizi piecos gados. Tā ir standarta procedūra, un uz vietu padomē var pretendēt jebkurš kooperatīva biedrs.

Nevar būt tā, ka valsts pārvaldē kāds saņem vairāk par prezidentu, intervijā sacīja Valsts kancelejas (VK) direktors Raivis Kronbergs.

Jaunais VK direktors intervijā pauda novērojumu, ka latvieši Eiropā un pasaulē ir gatavi atgriezties Latvijā un strādāt, līdz ar to, viņa ieskatā, atlīdzības politika valsts pārvaldē ir uzlabojusies, pateicoties atlīdzības sistēmas reformai, kas tika ieviesta pirms divarpus gadiem.

Līdztekus viņš atklāja, ka jūt riskus un gaidīs Valsts kontroles revīziju par jauno atlīdzības politiku, lai izdarītu secinājumus.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

"Tur noteikti būs vesela virkne uzdevumu Valsts kancelejai, kas ir atbildīga par šo politiku, jo ir atkal pārkāpts varas dalīšanas princips - nevar būt tā, ka kāds saņem vairāk par Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, premjerministru," sacīja Kronbergs, atzīmējot, ka atlīdzības sistēmas reforma tapa no pētījuma, ka valsts pārvalde nav konkurētspējīga ar privāto sektoru.

Līdztekus VK direktors pauda viedokli, ka šajā jautājumā ir jābūt ļoti lielai saistībai un uzmanībai ministrijās, kam ir kapitālsabiedrības. Viņš norādīja, ka jāvērš uzmanība, vai šīs valsts kapitālsabiedrības arī ar tādu augšupeju var celties atlīdzībās. ''Ja to ienākumi nāk no iedzīvotāju maciņiem un tās nostrādā ar peļņu, tad es gribētu teikt, ka tur nevar augt atlīdzība, jo viņi ir nopelnījuši no mūsu iedzīvotājiem,'' sacīja Kronbergs.

Tomēr valsts pārvaldei, viņaprāt, patlaban nevajadzētu pie tā ķerties klāt un ko mehāniski labot un apturēt, jo tādējādi varot nonākt stagnācijā.

Kronbergs atzina, ka ir vēl situācijas, kur atlīdzību sistēma nav sakārtota tāpēc, ka to dara uz iekšējiem resursiem, un patlaban, kad drošība ir prioritāte, "naudas ir tik, cik ir". Vienlaikus Kronbergs atzīmēja, ka ir resursi, kuros varot paskatīties.

Tāpat Kronbergs norādīja, ka publiski bieži tiekot izcelts, ka valsts pārvaldei ir augusi atlīdzība par X procentiem. Viņš pauda, ka to savukārt ir jāmāk izskaidrot ar tiem resursiem, kur nauda tika iedota - piemēram, iekšējai drošībai. "Tur atlīdzība cēlās par 30%, tas pavilka to kopējo skalu, bet ne jau naudas ziņā - vienkārši tur ir lielākais pieaugums. Un tāpēc varbūt kādam izskatās, ka valsts pārvaldē ir ļoti augusi alga," pauda VK direktors.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) kopsapulcē nolemts, ka par prezidējošo pilsētu kļūs Rīga, informē mediju attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

LLPA prezidenta amatā stāsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), nomainot Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").

LLPA prezidējošās pilsētas prezidentūras maiņa notiek reizi gadā rotācijas kārtībā, kas apstiprināta LLPA biedru sapulcē. Tās ietvaros saskaņots arī nākamā gada darbības plāns un prioritātes.

Ķirsis, uzņemoties LLPA prezidenta amata pienākumus, par prioritāriem izvirzījis jautājumus saistībā ar valstpilsētu attīstību un pilsētpolitikas veicināšanu nacionālā līmenī, attīstot pilsētekonomiku un valstspilsētu inovāciju programmas, tostarp ilgtspējīgu valsts un pašvaldību budžeta plānošanu, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanu un uz pilsētvides attīstību vērstu ieceru īstenošanu.

VAS "Latvijas pasts" padome izsludinājusi konkursu uz "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, liecina informācija "Latvijas pasta" mājaslapā.

Mēneša atalgojums valdes priekšsēdētājam paredzēts 10 225 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet valdes loceklim 9202 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pretendenti aicināti pieteikties konkursam līdz 2024.gada 5.jūlijam ieskaitot.

Atlases konkursā tiek meklēts valdes priekšsēdētājs (CEO), kura pārraudzībā būs uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu, informācijas tehnoloģiju (IT) un operacionālā vadība, un valdes loceklis ar atbildību biznesa attīstības jomā (CCO), kura pārraudzībā būs kapitālsabiedrības ieņēmumi, produktu un pakalpojumu pārdošanas rādītāji.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka pasta un loģistikas nozare gan Latvijā, gan pasaulē pēdējo gadu laikā piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina gan sīvā konkurence, gan ģeopolitiskie faktori. "Latvijas pasts" ir sācis vairākus projektus digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības jomā, kas būs jāturpina, koncentrējoties uz klientu pieredzi, ilgtermiņa perspektīvu un ilgtspēju.

Banka Citadele ziņo par Rūtas Ežerskienes iecelšanu bankas valdes priekšsēdētājas amatā, pēc regulatora apstiprinājuma saņemšanas.

Šobrīd R. Ežerskiene ieņem valdes locekles amatu Privātpersonu apkalpošanas jautājumos.

Ņemot vērā līdzšinējo karjeru, ko raksturo ievērojami sasniegumi vadošos amatos finanšu un apdrošināšanas nozarē, Rūtai Ežerskienei piemīt visas nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai vadītu bankas Citadele stratēģisko virzību un veicinātu izaugsmes iniciatīvas Baltijas reģionā. Plašā pieredze stratēģiskās plānošanas, privātpersonu apkalpošanas un uz klientu orientētu risinājumu jomā viņu pozicionē kā ideālu kandidāti, lai vadītu banku tās nākamajā attīstības posmā, norāda banka.

Līdz ar Rūtas Ežerskienes iecelšanu par valdes priekšsēdētāju, banka Citadele informē arī par Jeana Yves Hochera pievienošanos bankai un iecelšanu par valdes vecāko padomnieku. Jeana Yves Hochera plašā profesionālā pieredze starptautiskajā banku jomā papildinās Rūtas Ežerskienes vīziju, tādējādi vēl vairāk stiprinot bankas vadības komandu.

Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai 2025.gadā piešķirs 20 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrija.

Par to darba vizītē Ukrainā, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Apliecinot Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, A. Sprūds un R. Umerovs arī pārrunāja neseno vienošanos starp abām valstīm par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā, norādot, ka jau pirmie Ukrainas dronu piloti ir uzsākuši apmācības Latvijā.

"Latvija no pirmās kara dienas atbalsta Ukrainu un ir gatava turpināt sniegt palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Neatkarīgi no tā, vai tās ir izlūkošanas darbības vai mērķēti uzbrukumi, Ukrainas bruņotie spēki ir pierādījuši dronu augsto efektivitāti cīņā pret ienaidnieku. Piešķirot 20 miljonus eiro dronu koalīcijai 2025.gadā, stiprināsim Ukrainas bezpilota lidaparātu spējas. Tikpat svarīgas ir prasmes dronus efektīvi izmantot. Īstenojot vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā Latvijā, mums būs iespēja gan apmainīties pieredzē un zināšanās, gan stiprināt Ukrainas karavīru spējas veikt bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Pirmie Ukrainas dronu piloti jau ir uzsākuši apmācības Latvijā," pēc tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru uzsvēra A. Sprūds.