Vairāki akcelerācijas fonda "Overkill Ventures" jaunuzņēmumi ir veiksmīgi izvērsuši darbību, piesaistot papildu finansējumu, tajā skaitā arī Silīcija ielejā.

Kopš starta 2018. gadā fonds ir atbalstījis 19 uzņēmumus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Bulgārijas, Polijas, Dānijas un Baltkrievijas. Divu gadu laikā ir aizvadītas trīs mentoringa programmas, un tikko noslēgusies pieteikumu pieņemšana ceturtajai, kur interesi par programmu izrādījuši vairāk nekā 500 jaunuzņēmumi no visas pasaules.

"Overkill Ventures" ceturtā mentoringa programma sāksies 27. jūlijā, un tajā piedalīsies līdz 11 jaunuzņēmumiem.

"Pēc diviem gadiem fonda aktīvās darbības redzam, ka vairāki uzņēmumi, kas izgāja mentoringa programmas, ir izveidojuši daudzsološus biznesus gan piesaistot papildu finansējumu, gan saņemot starptautisku atzinību. Arī "Tet" izskata dažādas sadarbības iespējas ar programmu dalībniekiem, piemēram, vairākus risinājumus esam testējuši, bet ar vienu no jaunuzņēmumiem plānojam uzsākt ilgstošu sadarbību. Izvērtējot potenciālo sadarbību, mēs ņemam vērā ne tikai "Tet" biznesa procesus un virzienus, ko jaunuzņēmums varētu uzlabot vai veicināt, bet arī pienesumu sabiedrībai un Latvijas uzņēmējdarbības videi kopumā," stāsta "Tet", kas ir "Overkill Ventures" atbalstītājs, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis.

Riska kapitāla fonds Overkill Ventures, kuru atbalsta Tet, uzsācis savu otro mentoringa programmu, kurā piedalās jaunuzņēmumi no visām Baltijas valstīm, Ukrainas un Baltkrievijas. Piedaloties programmā, uzņēmumi varēs saņemt finansējumu līdz 200 000 eiro, kā arī mentoru atbalstu.

Pirmā programma noslēdzās pagājušā gada rudenī, un tad finansējumu ieguva četri jaunuzņēmumi no Latvijas, Ukrainas, Dānijas un Polijas – FabControl (ražošanas vadības sistēma 3D printeriem), Axdraft (automatizēto līgumu un citu dokumentu sastādīšanas sistēma), Lokalist (automatizēto lietoto preču pārdošanas procesa ideja), iMeshup (platforma spēļu izstrādātājiem, kas ļauj tiem efektīvi sadarboties).

Vienlaicīgi ar otro programmu Overkill Ventures jau sāk meklēt dalībniekus arī trešajai, rudens programmai. Pieteikties un atrast vairāk informācijas ir iespējams overkill.vc/apply.

Overkill Ventures ir riska kapitāla fonds, kas investē agrīnās stadijas jaunuzņēmumos Latvijā, kā arī Centrālajā un Austrumeiropā. Overkill fokuss ir jaunuzņēmumi, kas izstrādā bizness-biznesam (B2B) programmatūras risinājumus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, kas rada nākotnes darba vietas.

Atklāts Latvijas akcelerācijas fonds Overkill Ventures, kas sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem, uzņēmumu Lattelecom un Skandināvijā vadošo akceleratoru Accelerace trīs gadu laikā plāno veikt pirmssēklas investīcijas 50 jaunuzņēmumos un nākamās stadijas jeb sēklas investīcijas 10-15 jaunuzņēmumos gan no Latvijas, gan no citām Baltijas un Centrāleiropas valstīm, informē Overkill Ventures.

Katram no jaunuzņēmumiem plānots piešķirt 40 tūkstošu eiro lielu finansējumu.Paredzams, ka aptuveni 80% no tiem būs ārvalstu jaunuzņēmumi. Aptuveni 10-15 uzņēmumos Overkill Ventures veiks nākamās stadijas jeb sēklas investīcijas apjomā līdz 250 tūkstošiem eiro.

Par Overkill Ventures darbības vietu kļūs fonda vajadzībām pielāgotas telpas Lattelecom birojā Rīgā un tajās turpmāk strādās jaunuzņēmumi - programmas dalībnieki.

«2017. gadā jaunuzņēmumi no centrālās un Austrumeiropas reģiona piesaistīja finansējumu 1,32 miljardu eiro vērtībā. Tas neapšaubāmi ir reģions, kurā paredzam aktīvu attīstību un izaugsmi jau tuvākajos gados. Turklāt Rīga jaunuzņēmumiem var piedāvāt aktīvu start-up ekosistēmu, kvalitatīvu un patīkamu vidi, lielisku ģeogrāfisko lokāciju, salīdzinoši zemākas darbaspēka izmaksas un nodokļu atvieglojumus, kas padara to par pievilcīgu vietu starptautisku jaunuzņēmumu izveidei un attīstībai tieši šeit,» stāsta Pēteris Marculāns, Overkill Ventures partneris.

Latvijas jaunuzņēmums «FabControl», kas nodarbojas ar 3D printeru operētājsistēmas izstrādi, piesaistījis 160 000 eiro sēklas raunda investīcijas no riska kapitāla fonda «Overkill Ventures» un biznesa eņģeļiem.

Šīs investīcijas sekoja jau iepriekš piesaistītiem līdzekļiem no «Overkill», šobrīd kopā to apjomam sasniedzot 200 000 eiro no Rīgā bāzētā fonda.

Uzņēmuma dibinātājs Jānis Grīnhofs ir daudz strādājis 3D drukas jomā un saskāries ar dzīvotspējīgu risinājumu trūkumu ražošanas procesā, it sevišķi, kad tie skar startup uzņēmumus kas paši meklē veidus, kā ar šo tehnoloģiju palīdzību attīstīties.

Kopā ar partneri Georgiju Bakradzi J.Grīnhofs dibināja «FabControl» ar ambīciju radīt atvērtas-sistēmas 3D druku pieejamu jaunajām izgudrotāju paaudzēm.

Kopš sadarbības uzsākšanas ar «Overkill Ventures», «FabControl» ir strauji ieņēmis savu vietu 3D drukāšanas jomā. J.Grīnhofs atzīst, ka akcelerācijas fonds ir spēlējis nozīmīgu lomu uzņēmuma līdzšinējā izaugsmē un ir palīdzējis «FabControl» komandai sagatavoties izaicinājumiem, kas viņus vēl sagaida: «Partneri no fonda dalījās savā pieredzē un tādējādi iedrošināja mūs uz izaicinājumiem skatīties no citas perspektīvas arī turpmāk».

Veiksmīgi noslēgusies rudenī uzsāktā pirmā uzņemšana Attīstības finanšu institūcijas Altum akcelerācijas programmā, informē Altum.

Trīs akceleratori, Overkill Ventures, Buildit Latvia un Commercialization Reactor Fund, akcelerācijas pakalpojumus kopumā nodrošināja 18 perspektīvākajiem vietējiem un starptautiskiem jaunuzņēmumiem, kuri tika atlasīti no vairāk nekā 600 pieteikumiem.

Jaunuzņēmumi, kuri uzņemti akceleratoros, pārstāv tādas nozares kā internet of things, smart living, health tech, smart mobilityun citas. Kopumā šo uzņēmumu un komandu attīstībā visā akcelerācijas posmā kā pirmssēklas jeb preseed investīcījās tiks ieguldīti aptuveni 700 tūkstoši eiro, kas paredzēti uzņēmuma izveidei, konsultācijām un produkta izstrādei, izpētei, novērtēšanai un apstiprināšanai. Trīs līdz sešus mēnešus ilgušajā akcelerācijas fāzē, jaunuzņēmumi fokusējās uz idejas attīstīšanu, piesaistot mentoru, nozaru un tehnoloģiju ekspertu padomus pircēju, piegādātāju, partneru un investoru piesaistīšanai. Daudzsološākajiem jaunuzņēmumiem katram būs iespēja pretendēt uz investīciju nākamo fāzi, kas ir vēl 250 tūkstošu eiro sēklas jeb seed ieguldījumu. Šādas investīcijas ir paredzētas uzņēmuma tālākai izaugsmei, produkta un saimnieciskās darbības modeļa attīstīšanai.

Septembrī noslēgusies pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana Latvijā pirmo reizi izveidotajos publiskajos jaunuzņēmumu akcelerācijas fondos.

Trīs fondu pārvaldnieki Overkill Ventures, Buildit Latvia un Commercialization Reactor saņēmuši vairāk nekā 600 pieteikumus, kas ir vērtējama kā ļoti liela interese un pārsniedz sākotnējās gaidas, informē Altum.

Pirmajā uzņemšanā trīs akcelerācijas fondiem pieteicās 641 uzņēmums un startup komandas, nepilni 30 no tiem jau ar pirmo mēģinājumu ieguvuši vietu akcelerācijas programmā un varēs pretendēt uz preseed jeb pirmssēklas investīciju. Vienlaikus uzņemšana turpināsies līdz 2021. gadam – katrs fonda pārvaldnieks izsludinās piecas uzņemšanas akcelerācijas fondu programmās, kurās kopumā varēs piedalīties 150 uzņēmumi un startup komandas.

Akcelerācijas fondiem, kurus publiskā atlasē aizvadītajā gadā izraudzījās Attīstības finanšu institūcija ALTUM, no Eiropas Reģionālā attīstības fonda paredzēti 15 miljoni eiro. Papildus tam fondu pārvaldnieki ir veiksmīgi piesaistījuši vēl 1,35 miljonus eiro no privātajiem investoriem, kopumā izveidojot ieguldījumu fondus 16,35 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to šis ir lielākais jebkad Latvijā pieejamais riska kapitāls agrīnās stadijas biznesa projektiem.

Publisko jaunuzņēmumu akselerācijas fondu Buildit, Commercialization Reactor un Overkill Ventures atbalsta programmās darbību sākuši pirmie uzņēmumi.

Septembrī noslēdzās pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana publiskajos jaunuzņēmumu akselerācijas fondos. «Latvija ir kļuvusi par daļu no globālās riska kapitāla pasaules akselerācijas fondu jomā, par ko liecina gan vietējo, gan ārvalstu komandu patiešām lielā interese par pirmajām programmām. Vienlaikus tā precīzi raksturo sīvo konkurenci šajā jomā, kurai turklāt nav nekādu ģeogrāfisku robežu – Latvijas programmas konkurē ar ārvalstu akseleratoriem, biznesa eņģeļiem, riska kapitāla fondiem un citām finanšu atbalsta programmām visā pasaulē. Tāpat arī ikviens Latvijas jaunuzņēmums globāli konkurē ar uzņēmumiem no visas pasaules,» saka Juris Vaskāns, Altum valdes loceklis riska kapitāla jautājumos. Altum Finanšu starpnieku daļas vecākais analītiķis un vadītāja vietnieks Andris Baumanis piebilst, ka no pieteikumu skaita var secināt, ka interese par fondiem ir milzīga un tā krietni vien pārsniegusi gaidas.

Publisko jaunuzņēmumu akselerācijas fondu Buildit, Commercialization Reactor un Overkill Ventures atbalsta programmās darbību sākuši pirmie uzņēmumi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Septembrī noslēdzās pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana publiskajos jaunuzņēmumu akselerācijas fondos. «Latvija ir kļuvusi par daļu no globālās riska kapitāla pasaules akselerācijas fondu jomā, par ko liecina gan vietējo, gan ārvalstu komandu patiešām lielā interese par pirmajām programmām. Vienlaikus tā precīzi raksturo sīvo konkurenci šajā jomā, kurai turklāt nav nekādu ģeogrāfisku robežu – Latvijas programmas konkurē ar ārvalstu akseleratoriem, biznesa eņģeļiem, riska kapitāla fondiem un citām finanšu atbalsta programmām visā pasaulē. Tāpat arī ikviens Latvijas jaunuzņēmums globāli konkurē ar uzņēmumiem no visas pasaules,» saka Juris Vaskāns, Altum valdes loceklis riska kapitāla jautājumos. Altum Finanšu starpnieku daļas vecākais analītiķis un vadītāja vietnieks Andris Baumanis piebilst, ka no pieteikumu skaita var secināt, ka interese par fondiem ir milzīga un tā krietni vien pārsniegusi gaidas.

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

SIA "Kedeon Solutions" risinājumu testē pieci pārtikas piegādes uzņēmumi un ir uzsāktas sarunas ar vairāk nekā 40 uzņēmumiem; divu mēnešu laikā plānots to piedāvāt tirgū.

Šobrīd piegādes biznesā ienāk daudzi uzņēmumi, kas iepriekš ar to nav nodarbojušies, un arī lielie spēlētāji pie lielas noslodzes sadarbojas ar partneruzņēmumiem vai individuāliem kurjeriem. Šādos apstākļos, jo īpaši karstā vasarā, rodas jautājums, vai pārtika ir droša ēšanai.

"Ja piegādes laikā ir nepareiza temperatūra un pircējs saņem bojātu ēdienu, tas var ne tikai slikti ietekmēt uzņēmuma reputāciju, bet arī apdraudēt patērētāja veselību. Visā pasaulē gada laikā aptuveni 600 miljoni cilvēku saslimst un 420 tūkstoši nomirst bojātas pārtikas dēļ. Varētu domāt, ka tas notiek tikai neattīstītās valstīs, bet pat Amerikā gada laikā četri tūkstoši cilvēku nomirst šāda iemesla dēļ. Nevienam nevajadzētu mirt bojātas pārtikas dēļ, taču, redzot pārtikas piegādes pakalpojumu attīstību, risks arvien palielinās. Visiem uzņēmumiem, kas veic pārtikas piegādi, vajadzētu sekot līdzi pareizai uzglabāšanai un pārtikas drošumam. Es pieļauju, ka ar laiku kontrole šajā piegādes posmā kļūs obligāta," spriež Reinis Skorovs, SIA "Kedeon Solutions" dibinātājs.

"FabControl" izstrādā programmatūru 3D printēšanai "3DOptimizer", kas palīdz noteikt optimālus uzstādījumus konkrētai materiāla un printera kombinācijai.

"Nekorekti printēšanas uzstādījumi ir galvenais iemesls sliktiem printēšanas rezultātiem. "3DOptimizer" vienkāršo un sistematizē korektu printēšanas uzstādījumu izstrādāšanu vai atrašanu. Tā šķiet it kā pašsaprotama un neatņemama 3D drukas procesa sastāvdaļa, tomēr šādu metodi pirms mums šīs nozares aptuveni desmit gadu pastāvēšanas vēsturē neviens nebija padarījis pieejamu," biznesa portālam db.lv saka Jānis Grīnhofs, SIA "FabControl" līdzdibinātājs.

Viņš skaidro, ka, lai 3D printerī izdrukātu kādu detaļu, pirms tam jāveic drukas faila izveide, ņemot vērā dažādus konkrētā printera, materiāla un drukājamā objekta parametrus. Šo parametru esot daudz – atkarībā no programmatūras aptuveni 100 līdz 500. "Tātad tikai parametru kombināciju, neņemot vērā to iespējamās vērtības, ir vismaz 100 otrajā pakāpē — skaitlis ar 30 nullēm. Lai gan visi parametri nav vienādi svarīgi, parasti ar pirmo piegājienu zināt precīzas vērtības, kas novedīs pie laba rezultāta, nevarēs pat pieredzējis speciālists. Tāpēc 3D printeru lietotājiem nākas paļauties uz standarta uzstādījumiem, kas pārsvarā nodrošina apmierinošus rezultātus ar 3D drukai sevišķi piemērotiem materiāliem vai ar konkrētā printera ražotāja atbalstītiem materiāliem, ko par bieži vien krietni lielāku cenu pārdod pats printera ražotājs. Otrs variants – printēt vairākus testus, mainot vienu parametru pēc otra un tā joprojām cerībā atrast vajadzīgo kombināciju. Taču, lai šādā veidā katru reizi sasniegtu labu rezultātu, neatkarīgi no lietotāja zināšanām un pieredzes, nepieciešama sistemātiska metode," norāda J. Grīnhofs.

Līdz šim "Buildit" ir īstenojis četras akselerācijas programmas un veicis 23 investīcijas; katrā no uzņēmumiem investēti līdz 50 tūkstošiem eiro un kopējā summa tuvojas 900 tūkstošiem eiro.

Tālākas investīcijās 11 komandas piesaistījušas vairāk nekā vienu miljonu eiro. Aptuveni puse no visām akseleratorā uzņemtajām komandām līdz šim ir bijušas no Latvijas.

"Interese visu laiku ir diezgan stabila, katru reizi saņemam aptuveni 300 pieteikumus no daudzām pasaules valstīm. Pēdējās programmās vairāk komandu bijis no Igaunijas un citām tuvējām valstīm. Ir interese arī no Indijas un Amerikas, bet cilvēkiem ir pārāk grūti te nokļūt, tāpat komandām no tālām valstīm ir gandrīz neiespējami atvērt bankas kontu Latvijā. Tikai atsevišķos gadījumos veicam pārrunas un motivējam komandu pārcelties, jo zinām, ka tas būs grūti. Tas samazina mūsu izvēles iespējas un tāpēc vairāk skatāmies uz Baltiju un Eiropu, ar atsevišķiem izņēmumiem – arī Gruziju, Krieviju, Baltkrieviju," saka Matīss Neimanis, "Buildit" partneris.

Tehnoloģiju jaunuzņēmums SIA "WeedBot" izstrādā iekārtu, kas atpazīst un iznīcina nezāles ar lāzeru.

Lāzera nezāļu ravēšanas iekārta šobrīd izskatās kā taisnstūra kaste, aptuveni divu lielveikala iepirkumu groziņu lielumā. Iekārta ar fotokameru uzņem vagas attēlu, ar mākslīgā intelekta palīdzību atšķir kultūraugus no nezālēm un iznīcina nezāles ar lāzera staru. "Lāzers izvēlēts tādēļ, ka ar to iespējams ļoti precīzi iznīcināt nezāles, nekaitējot kultūraugam," teic Jānis Jaško, SIA "WeedBot" līdzīpašnieks.

Iekārtu būs iespējams uzlikt gan uz lauksaimniecības robota, gan pievienot traktoram vairākas savstarpēji savienotas iekārtas un izmantot tāpat kā citu lauksaimniecības tehniku.

Pirmais prototips veiksmīgi testēts āra apstākļos un noslēguma fāzē ir jau otrais prototips. Šovasar uzņēmums piesaistīja pirmās investīcijas no akselerācijas fonda "Overkill Ventures" un ir uzsākta nākamā līmeņa investīciju piesaiste. "Kopumā var teikt, ka vēl norit aktīvās izstrādes fāze, bet jau tuvāko mēnešu laikā dosim iekārtu testēt zemniekiem, lai iespējami ātrāk saņemtu atgriezenisko saisti no gala lietotāja," teic J. Jaško.

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši vismaz 34,9 miljonus eiro, liecina Latvijas startup asociācijas Startin.LV apkopotā informācija.

Asociācijas projektu vadītāja Elīze Rubesa piebilst, ka gads vēl nav beidzies un, iespējams, dati vēl var mainīties.

Vienu no šā gada publiski zināmajām lielākajām investīcijām – piecus miljonus eiro – piesaistīja tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma «Mintos». Turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt IBAN kontus un saņemt debetkartes. IBAN konts dos iespēju platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši «Mintos» kontā, savukārt debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos. Kopš uzņēmuma darbības sākuma platformā finansēti kredīti vairāk nekā miljarda eiro apmērā, padarot «Mintos» par lielāko šāda veida aizdevumu tirgu pasaulē.