Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Lai arī pēdējo piecu gadu laikā būtiski par 22,4% sarucis uzņēmumu skaits ar negatīvu pašu kapitālu, tomēr šādu kompāniju kopējais skaits 2023. gadā bija 35 086.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums. Proti, ar negatīvu kapitālu 2021. gadā bija 40 978 uzņēmumi, turklāt vidēji uz vienu kompāniju negatīvais pašu kapitāls bija 88 155 eiro, kamēr 2023. gadā pie mazāka skaita ar negatīvu kapitālu esošo uzņēmumu vidējais apjoms uz vienu kompāniju pat pieaudzis līdz 97 811 eiro. Jāņem gan vērā, ka 2022. gadā vidēji uz vienu uzņēmumu negatīvais pašu kapitāls bija vēl lielāks – 101 022 eiro. Lursoft IT secina, ka samazinās šādu uzņēmumu īpatsvars pret kopējo reģistrēto uzņēmumu skaitu. Piemēram, 2019. gadā ar negatīvu pašu kapitālu strādāja 38,76% no visiem uzņēmumiem, 2021. gadā to īpatsvars bija sarucis jau līdz 35,55%, bet pērn – līdz 31,97%. Jānorāda, ka laika periodā kopš 2019. gada ar negatīvu pašu kapitālu strādājošu uzņēmumu skaits samazinājies par nedaudz vairāk kā 10 tūkstošiem kompāniju.

Četru gadu laikā, neraugoties nedz uz Covid-19 pandēmiju, nedz karu Ukrainā, uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (bilance ienākošās – izņemtās)uzņēmumu pamatkapitālos ir pieaugušas par 4,43 miljardiem eiro jeb 58%.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Tā 2020. gada 1. janvārī Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja 7,68 miljardus eiro, bet 2024. gada 18. jūlijā – 12,11 miljardus eiro. Lursoft dati liecina, ka šogad veikti darījumi ar 2578 Latvijas uzņēmumiem, šogad unikālais ārvalstnieku skaits, kas veikuši darījumus ar ieguldījumiem, – 3183. SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis skaidro, ka metodoloģija visus iepriekšējos 33 gadus ir bijusi nemainīga – tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitālā Lursoft aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās (reģistrētās) investīcijas, bet arī izejošās, un tiek pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts vai ārvalstu daļas tiek pārdotas Latvijas rezidentiem, tiek samazināts ārvalstu investīciju apjoms.

1577 Latvijas juridiskas un fiziskas personas Igaunijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ieguldījušas 178,8 milj. eiro, savukārt Igaunijā reģistrētās 1744 personas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījušas 989,3 milj. eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par Latvijas ieguldījumiem Igaunijā un Igaunijas investīcijām Latvijā.

Nianses maina ainu

„Kopš Lursoft informatīvajos pakalpojumos ir pieejama visu triju Baltijas valstu uzņēmumu reģistru informācija, arvien biežāk tiek prasīti dati par kopīgo un atšķirīgo šo valstu komersantu darbībā. Lai gan Baltijas valstīs uzņēmumu reģistrācijas un uzskaites juridiskās sistēmas ir lielā mērā harmonizētas ar ES normatīvajiem aktiem, tomēr uzskaitē var saglabāties zināmas atšķirības. Tādas bija, piemēram, saistībā ar akciju sabiedrību kapitālu; tāpat laika gaitā var mainīties uzskaites principi - piemēram, Latvijā desmitgades tika reģistrētas un uzturētas vairākas komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības, piemēram, reģistrētais (statūtos paredzētais), no kura Latvijas likumdošanā atteicās, un apmaksātais pamatkapitāls,” skaidro SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šajā pētījumā netiek izvērtēts, kam caur kontroles ķēdēm faktiski pieder uzņēmums, bet ņemta vērā tikai investora jurisdikcija, investējot Latvijā (vai otrādi - Igaunijā). „Ņemot vērā šīs atšķirības uzskaitē, statistika nav gluži pilnīga, tomēr lielā mērā raksturo pārrobežu biznesa attiecības. Piemēram, tās rāda, ka Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ir apmēram 5,5 reizes lielāki nekā Latvijā reģistrēto personu investīcijas ziemeļu kaimiņvalstī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā,” pētījuma secinājumu rāda A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvijā reģistrēto personu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālā Igaunijā ir 178,8 miljoni eiro, savukārt Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumu apmēra īpatsvars Latvijā reģistrētajos uzņēmumos tuvojas miljardam eiro jeb pārsniedz 989,0 miljonus eiro.

Lielākais reģistrētais pamatkapitāls ir Lietuvā reģistrētajai holdingkopmānijai UAB Thermo Fisher Scientific Vector Holdings — 4,2229 miljardu eiro apmērā, kam seko vēl viena holdingkompānija Swedbank Baltics AS, kura reģistrēta Latvijā ar 3,8826 miljardu eiro lielu pamatkapitālu.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums par lielākajiem uzņēmumiem pēc reģistrētā pamatkapitāla Baltijā. Kompāniju ar lielu pamatkapitālu vidū ir nozīmīgi energoapgādes, infrastruktūras, finanšu un veselības aprūpes pakalpojumu uzņēmumi, kā arī mazumtirdzniecības kompānijas. Tāpat TOP 100 vidū pēc pamatkapitāla ir mežu nozares uzņēmumi — VAS Latvijas Valsts meži, SIA Rīgas meži, SIA Sodra Forest Latvia, SIA Ingka Investments Latvia, AS Latvijas Finieris.

100 lielāko uzņēmumu vidū ir tikai 14 kompānijas ar Igaunijas juridisko adresi, 38 - ar Latvijas un 48 kompānijas - ar juridisko adresi Lietuvā. Būtisku daļu uzņēmumu pamatkapitālos veido ārvalstu tiešās investīcijas - Latvijā tajā ⅓ jeb vairāk nekā 12 miljardi eiro pieder ārvalstu uzņēmumiem un fiziskām personām. Savukārt ārvalstu investīciju akumulētā daļa Igaunijas uzņēmumu kapitālā uz 2023.g. beigām pārsniedza 27 miljardus eiro, bet Lietuvā 30 miljardus eiro - abās 2,5 reizes vairāk, rāda SIA Lursoft IT pētījums.

28.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un Latvijas zāļu ražotāju AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

TOP500 svinīgā atklāšana norisināsies videoformātā – Dienas Biznesa portālā www.db.lv 11.decembrī būs vērojama īpašu TOP500 godalgu pasniegšana piecās nominācijās – veiksmīgākais ražotājs, nacionālā kapitāla gada uzņēmējs, nacionālā kapitāla uzņēmuma lielākais izrāviens krīzes laikā, nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā un lielākais maiznieks.

Rezumējot TOP500 izdevumā apkopotos datus un biznesa rādītājus, Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina - 2023. gads bijis labs pozitīvās domāšanas paraugs un arī paraugs tam, kā protam nereaģēt uz acīmredzamu recesijas brīdinājumu. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2023. gadā bija negatīva – kritums par nieka 0,3%. Krituma iemesli bija vispārēji, un tomēr 2024. gads iesākās ar optimistiskām prognozēm, ka viss jau varētu būt labi. Bet vienīgais, ko valsts saņēma 2024. gada nogalē, kad jau bija skaidrs, ka Latvija ir ieslīgusi ilgstošā recesijā, bija nodokļu celšana vai tādas to izmaiņas, kas neveicina attīstību. “2025. gads nebūs nekāds lielās atkopšanās gads, ja paši to par tādu nepadarīsim, izvēloties pareizo kustības virzienu. Kustas visi kopā, un viena piebilde noslēgumā par lēmumu pieņēmējiem ir tāda, ka vieglāk kustēties ir ar tukšām kabatām. Proti, kritiskos brīžos nepaēdis cilvēks ir motivētāks. Tieši motivācijas valsts pārvaldē šobrīd pietrūkst, un ir redzams, ka algu celšana to nekādi nevairo. Varbūt kabatas jāpadara vieglākas, lai skriet būtu vieglāk un domāt - raitāk?,” retoriski vaicā G.Madžiņš.

Neto apgrozījums pieaudzis par 38%, peļņa pēc nodokļiem - par 13%, savukārt samaksātie nodokļi - par 49%, bet tajā pašā laikā nodarbināto skaits sarucis par 4,5% jeb nedaudz vairāk par 21 200.

To rāda SIA Lursoft pētījums par 86 120 uzņēmumu (neieskaitot bankas un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus) finansiālās darbības rādītājiem, kuri iesnieguši gada pārskatus un strādājuši ilgāk par sešiem gadiem.

Salīdzināmi dati

„Tie ir salīdzināmi dati, kuri raksturo šīs uzņēmumu grupas piedzīvoto pēdējos gados, kas ir bijuši pilni ar dažādiem negaidītiem pavērsieniem - pirmais bija 2018. gadā uzsāktais finanšu sistēmas kapitālais remonts, tam sekoja 2020. gada marts, kad Covid-19 pandēmijas dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi un daudzos sektoros saimnieciskā darbība tika pat pilnībā aizliegta. Pēc Covid-19 krīzes 2022. gada februārī sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā ar tā izraisītu milzīgu inflācijas lēcienu, ES sankciju noteikšanu, kas rezultējās saimnieciskās darbības pārtraukšanā ar Krievijas un Baltkrievijas kompānijām un atstāja būtisku ietekmi uz ļoti daudzu Latvijā strādājošu uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātiem. Piemēram, ja pirms minētajām krīzēm Latvijā darbojās 6471 Krievijas kapitāla uzņēmums, tad šobrīd (jūlija sākumā) - 3123. Fakti vēlreiz pierāda, cik būtiska mazas valsts ekonomikai ir diversifikācija,” pēdējo gadu notikumu ietekmi uz kompāniju darba rezultātiem rāda SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņaprāt, apkopotos finansiālās darbības rādītājus var vērtēt no vairākiem skatupunktiem un iegūt pat atšķirīgus vērtējumus.

Jaunus uzņēmumus reģistrē mazāk, bet esošos likvidē vairāk, vienlaikus pieaug juridisko personu - nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku iepriekš.

Nodokļu maksātāju kļūst vairāk

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka šā gada 1. jūlijā bija 84 158 pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš, piemēram, 2020. gadā tādu bija 78 891 jeb par 5495 maksātāju vairāk. Protams, tieši Covid-19 pandēmijas laikā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits piedzīvoja nozīmīgu sarukumu, taču turpmākajos gados šī nodokļa maksātāju skaits atkal lēnām pieaug. Gada laikā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 1. jūlijam pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits pieaudzis par 1083. Vairāki aptaujātie gan vērsa uzmanību uz faktu, ka no 2024. gada ir palielināts ieņēmumu slieksnis, kad obligāti jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam. Proti, no šā gada 1. janvāra obligātās reģistrācijas slieksnis ir 50 000 eiro, savukārt līdz tam tas bija tikai 40 000 eiro ieņēmumu gadā.

Pērn samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, bet pieaudzis tādu kompāniju skaits, kuras gada laikā valsts makā ieskaitīja vairāk nekā 50 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīst, ka dati ir interesanti, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tie, kuriem valsts nodokļos piemaksā, un kas īsti tie par uzņēmumiem, kuri nodokļos pērn samaksājuši 0 eiro. Turklāt pēc samaksātajām nodokļu summām lielākie maksātāji nemainās, jo līderos ir akcizēto preču – degvielas tirdzniecības uzņēmumi, savukārt lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji ir valstij piederošās kapitālsabiedrības.

Daudz mazu maksātāju

Lursoft dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā sasniegušas 10,6 miljardus eiro, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmumi 2023. gadā samaksājuši 3,64 miljardus eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 1,92 miljardus eiro. Dati rāda, ka no visiem nodokļu maksātājiem visvairāk pērn ir bijis to uzņēmumu, kuru nodokļos samaksātā summa bija robežās starp vienu centu un 5000 eiro — 39 732 ar 100% vietējo kapitālu un 3210 ar 100% ārvalstu kapitālu. Otra skaitliski lielākā grupa ar 29 779 100% pašmāju kapitāla uzņēmumiem un 2242 100% ārvalstu kapitāla uzņēmumiem nodokļos pērn samaksāja 5000 līdz 49 999,99 eiro.

Pērn par teju 10% samazinājies to uzņēmumu skaits, kuri strādājuši ar peļņu, vienlaikus pieaudzis to kompāniju skaits, kuras cietušas zaudējumus.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums, kurā aptvertas apmēram 110 000 kompāniju, kuras ik gadus iesniedz gada pārskatus. Pētījumā nav ietverti finanšu nozares - bankas, apdrošināšanas sfēra - uzņēmumu dati.

Daudz mainīgo

SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis norāda, ka Latvijā jau 13. gadu turpinās jaunreģistrētu uzņēmumu skaita samazināšanās. „Piemēram, ja 2011. gadā tika reģistrēti 18 044 jauni uzņēmumi, tad pēdējos piecos gados tiek no jauna radīti mazāk par 10 000 uzņēmumiem, un vērojama izteikta samazināšanās tendence (2023. gadā reģistrēti 8772, bet šī gada pirmajos astoņos mēnešos 6262 uzņēmumi),” skaidro A. Brūvelis. Viņš steidz piemetināt, ka vienlaikus ar zemāku jaunu uzņēmumu rašanās tendenci visā pēdējā desmitgadē ievērojami palielinājās likvidēto uzņēmumu skaits - gan tādu, kuri faktiski neko neveica, gan tādu, kuri nolēmuši likvidēties dažādo jauno prasību - finanšu tirgus kapitālais remonts, Covid-19 pandēmijas ierobežojumu sekas, patiesā labuma guvēju reģistrācijas prasības, Krievijas iebrukuma Ukrainā ierobežojumu u.c. - dēļ.

Baltijā vislielākie darba devēji pēc nodarbināto skaita ir mazumtirdzniecībā strādājošie, visvairāk šādu kompāniju ir ar juridisko adresi Lietuvā.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums par lielākajiem darba devējiem Baltijā. 100 lielāko darba devēju vidū ir tikai 26 kompānijas ar Latvijas juridisko adresi, 23 ar Igaunijas un 51 kompānija ar juridisko adresi Lietuvā. Lielāko nodarbinātāju līderis ir mazumtirdzniecības kompānija Maxima, kuras Lietuvas kompānija ar 11409 nodarbinātajiem ir pirmajā pozīcijā Baltijā, bet otrajā — tās kompānija Latvijā, kura nodarbina 6222 strādājošos.

Jāņem vērā, ka tās kompānija Igaunijā nodarbina 3111 strādājošos un ieņem 17 vietu. Lielāko darba devēju trijnieku pēc kopējo darbinieku skaita noslēdz vēl viens mazumtirdzniecības tīkls Lietuvā - IKI. Lielāko nodarbinātāju vidū ir gan veselības aprūpes iestādes – slimnīcas, gan transporta pakalpojumu sniedzēji, salīdzinoši maz ir apstrādes rūpniecības kompāniju. Lai arī liela pārsteiguma par to, kas Baltijā ir vislielākie nodarbinātāji, aptaujāto vidū nebija, tomēr skanēja jautājumi par privātā un publiskā kapitāla kompāniju īpatsvaru šajā top 100, kā arī to, cik tajā ir kompāniju par pašmāju kapitālu, kuras ir izveidotas no nulles.

Starp Latvijas ekonomikas nozarēm vairāk nekā vienu miljardu eiro 2023. gadā spēja nopelnīt tirdzniecība, savukārt, rēķinot uz vienu konkrētajā sfērā strādājošo uzņēmumu, pelnošākā ir azartspēļu nozare.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums par 10 500 uzņēmumu (neieskaitot bankas un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus) finansiālās darbības rādītājiem, kuri iesnieguši gada pārskatus. Dati rāda, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa trešo gadu turpinājusi sarukt - ja 2021. gadā uzņēmumu kopējā peļņa bija 5,9 miljardi eiro un 2022. gadā 5,5 miljardi eiro, tad 2023. gadā tā ir sarukusi līdz 4,7 miljardiem eiro.

Ietekmes faktoru kokteilis

“Pēdējo gadu peļņas rādītājus ir ietekmējusi ne tikai ģeopolitiskā situācija, bet arī Latvijā un Eiropā pieņemtie politiskie lēmumi, piemēram, Covid-19 pandēmijas laika helihoptera nauda, kas radīja nebijušu inflāciju, ko pēcāk sāka dzēst ar paaugstinātām kredītlikmēm. Paralēli - Krievijas iebrukums Ukrainā lika ievērojami mainīt loģistikas ķēdes un Latvijā sākotnēji ievērojami sadārdzināja gan energoresursus, gan dažādu ķīmisko elementu, sākot ar metāliem, beidzot ar minerālmēsliem, cenas. Sekojoši gan Covid laikā, gan pēc tā Latvijas kopējā ekonomiskā izaugsme neatbilda publiski pieejamiem nozaru finanšu rādītājiem, jo, izņemot farmācijas un vēl dažas nozares, kopumā vērojama savdabīga stagnācija,” kopējo ainu vērtē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis.

Lai arī pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu skaits Baltijas valstīs samazinājās par 13%, ko ietekmēja investoru piesardzība dēļ ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām, tomēr uzņēmēji aizvien ir gatavi pārdot savu biznesu.

Paredzams, ka līdz ar procentu likmju kritumu, pieaugs arī investoru interese. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir jāapzinās savas iespējas un arī mājas darbi, kas veicami pirms biznesa pārdošanas. Latvija arī šajā jomā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur pārdošanas un apvienošanas darījumu skaits ir teju trīs reizes lielāks. Ar ko tad sākt?

Pašam vai ar konsultantu?

Uzņēmuma pārdošanas process ir diezgan specifisks un prasa arī nozīmīgus laika resursus. Tāpēc ir vērts apdomāt par pieredzējuša konsultanta (brokera) piesaisti, kurš var gan ne tikai nozīmīgi ietaupīt uzņēmuma vadītāja laiku, pārvaldot biznesa pārdošanas darījumu, bet ar saviem padomiem un kontaktiem nozīmīgi uzlabot uzņēmuma pārdošanas cenu, vairākkārtīgi atpelnot savu komisiju. Biznesa pārdošanas konsultantu atlīdzība parasti sastāv no divām komponentēm: fiksēta mēneša vai pārdošanas posmu atlīdzība un veiksmes komisija, kas mēdz būt 3-6% apmērā no biznesa pārdošanas cenas. Te gan jāatzīmē, ka biznesa pārdošanas konsultanti ir gatavi uzņemties darījumus, ja sagaidāmā biznesa pārdošanas vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro. Mazākiem darījumiem uzņēmuma vadītājam ir diemžēl jātiek galā pašam.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" reģistrējusi komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 30 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmēja ir "SEB banka".

"Latraps" ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka attiecīgā komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no overdrafta līguma.

Patlaban kooperatīvam ir divas aktīvas komercķīlas.

2022.gada jūnijā "Latraps" reģistrēja komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 135,2 miljoni eiro, un tās ņēmējs ir "Luminor Bank", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jau vēstīts, ka "Latraps" finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 339,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa saruka par 26,7% un bija 2,73 miljoni eiro.

Ne ģeopolitiskie notikumi – karš Ukrainā –, ne tam sekojošās sankcijas, inflācijas eksplozija, tās slāpēšanai būtiski paaugstinātās procentlikmes, kas izraisīja ekonomisko stagnāciju, nav atstājuši būtisku ietekmi ierosināto maksātnespējas procesu skaitā.

To liecina SIA Lursoft dati. Tā 2024. gada septiņos mēnešos kopumā ierosināti 596 maksātnespējas procesi, salīdzinājumam analogā laikā 2023. gadā – 585, bet 2022. gadā – 593, kas ir ievērojami mazāk nekā Covid-19 pandēmijas laikā – 717 2021. gadā un 735 2020. gadā. Lai arī 2024. gada septiņos mēnešos ir pieaudzis ierosināto maksātnespējas procesu skaits fiziskajām personām no 159 pērn līdz 176 šogad, tomēr 2020. gadā tas bija ievērojami augstāks – 203. Savukārt juridiskajām personām ierosināto maksātnespējas procesu skaits pēdējo trīs gadu laikā būtībā nav mainījies.

Demonstrē noturību

“Redzot ierosināto maksātnespējas procesu datus, jāsecina, ka tie ir teju zemākajā punktā, un ceru, ka tie tādā pašā līmenī saglabāsies arī perspektīvā,” secina Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijas tautsaimniecība ir tikusi pakļauta vairākām ietekmēm. “Ja 2020. un 2021. gads pagāja Covid-19 pandēmijas zīmē, tad 2022. gada februārī sākās karš Ukrainā, bet gan pandēmija, gan karš ietekmēja piegāžu ķēdes, tās tika pārrautas, tas spieda meklēt risinājumus un atstāja ietekmi uz loģistiku,” norāda E. Egle. Viņa gan cer, ka kopējā situācija uzlabosies. jo tautsaimniecībā ir vērojama atgūšanās. “Noieta tirgi stabilizējas, ir pieejami papildu resursi attīstībai gan no ES fondiem, gan finanšu sektora un privātajiem investoriem. Ceru, ka maksātnespējas sistēma Latvijā ir sakārtota, tā ir caurspīdīga, un tādas sērgas, kad mākslīgi maksātnespējas procesi un to rezultātā kanibalizēti aktīvi, ir pagātne,” uzsver E. Egle.

Meža nozares uzņēmumu kopēja peļņa 2023. gadā sarukusi vairāk nekā 2,6 reizes, taču tās būtiskā eksporta ienākumu ģeneratora – kokapstrādes – pat teju sešas reizes.

Tādu ainu rāda SIA Lursoft pētījuma dati pēc meža nozares iesniegtajiem gada pārskatiem. Dati rada, ka 2023. gadā kopējā meža nozares uzņēmumu peļņa bija 383,46 milj. eiro līmenī, savukārt 2022. gadā tā pārsniedza viena miljarda eiro apmēru, savukārt kokrūpniekiem vislielākā peļņa fiksēta 2021. gadā, kad tās apjoms sasniedza 576,67 milj. eiro, bet pērn vairs tikai 79,29 milj. eiro.

Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērš uzmanību, ka visas meža nozares kopējos peļņas rādītājos būtiska nozīme ir valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmuma AS Latvijas Valsts meži (LVM) peļņas līmenim. 2023. gadā LVM peļņa sasniedza 220 milj. eiro, kas ir 57% no visas meža nozares nopelnītā, savukārt 2022. gadā LVM peļņa bija 242 milj. eiro un tās īpatsvars no nozares kopējās bija 23%. “Peļņa bija, ir un būs nozīmīgākais jebkura uzņēmuma izaugsmes avots, taču vienmēr būs jautājumi par tās optimālo apmēru, ko lielākoties nosaka tirgus situācija, konkurētspēja, paša uzņēmuma stratēģija un darbības segmenta plašums (strādā vienā vai vairākos segmentos),” uzsver K. Klauss.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

2024. gada pirmajā ceturksnī banka Citadele uzņēmumiem Baltijā izsniegusi vairāk kā 150 miljonus eiro jeb par 20 % lielāku finansējumu nekā šajā pašā laika periodā pirms gada.

No kopējā kreditēšanas apjoma 56 % novirzīti mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai, savukārt 44 % piesaistījuši lielie uzņēmumi.

Visaktīvāk bankas Citadele finansējumu 2024. gada pirmajos trīs mēnešos izmantojuši uzņēmumi, kas darbojas nekustamā īpašuma, būvniecības un tirdzniecības sektoros. Mazo un vidējo uzņēmumu segmentā visbiežāk finansēti lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi, kur projekti galvenokārt saistīti ar jaunu tehnikas vienību iegādi. Liela daļa uzņēmumu ilgtermiņa saistības nereti uzņemas ar līzinga darījumiem, savukārt naudas plūsmas uzlabošanai izmanto faktoringu un Klix maksājumu risinājumu e-komercijai.

Daļa uzņēmumu turpina investēt arī atjaunojamās enerģijas ražošanā, piemēram, saules paneļu parku izveidē. Zaļā kreditēšana joprojām ir prioritāte Eiropas līmenī, tāpēc šajā segmentā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejams līdzfinansējums no Eiropas Investīciju bankas (EIB) ar samazinātu procentu likmi.

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena.

Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izlēmusi, ka dažādos kriminālprocesos ierautā, Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā jau notiesātā, bet vēl aizvien ietekmīgā Māra Martinsona vaina nodokļu shēmošanā, kas valstij nodarījusi liela apmēra zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā, tomēr nav līdz galam pierādīta, tādēļ šis no reiz skaļās "būvnieku lietas" izdalītais kriminālprocess daļā pret M. Martinsonu nevis sūtāms uz tiesu, bet klusi izbeidzams, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Netipisks lēmums

Avots, kurš ir pazīstams ar lietas materiāliem un Ģenerālprokuratūras juridisko argumentāciju, sarunā Dienai dalījās ar iespaidu, ka tā esot netipiska un vairāk izklausoties pēc M. Martinsona juridisko aizstāvju, ne prokuratūras argumentācijas. Avots lietoja skarbāku formulējumu, paužot aizdomas, ka lēmuma juridiskais pamatojums varētu būt tapis ārpus prokuratūras sienām. Piemēram, prokuratūra, pieņemot lēmumu, balstījusies uz M. Martinsonam labvēlīgām liecībām, kuras snieguši viņa bijušie ilggadējie biznesa partneri un algotie padotie, tātad no viņa vismaz iepriekš atkarīgas personas, kā arī uz paša M. Martinsona liecībām. Tāpat prokuratūra izrādījusi satraukumu, ka kopš noziedzīgo darbību izdarīšanas apritējuši 10 gadi un aizdomās turamajam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis vizionāru krastmalas attīstības projektu “Riga Waterfront”.

Tā vīzija, iecerētie mērogi un apbūves ieceres uzskatāmos maketos apskatāmi Rīgas Pasažieru ostā izveidotajā projekta prezentācijas centrā, kas turpmāk būs atvērts ikvienam apmeklētājam un interesentam.

Projekts ir stratēģiski novietots Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vēsturiskā centrā, netālu no jūgendstila rajona un vecpilsētas.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mohameds Ali Alabbars komentēja, ka "Riga Waterfront" atspoguļo stratēģisko vīziju, kuras mērķis ir attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru.

Ar kopējo ieguldījumu 3 miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala 5 kilometru garumā veidota tā, lai būtu dzīvīga un dinamiska, pārvēršot Andrejsalas teritoriju par plaukstošu centru, no kura paveras tiešs skats uz ūdeni.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pasniegusi Gada balvas labākajiem darba devējiem 10 kategorijās, informēja LDDK.

Tostarp kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" apbalvota AS "Latvijas finieris".

Kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu sabiedrības veselības veicināšanā un veselības nozarei" balvu ieguvusi Rīgas Stradiņa universitāte, bet kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu izglītības iestādēm (izglītībai un pētniecībai), ieguldījumiem to infrastruktūrā un izglītības procesā" balvu saņēmusi AS "Mikrotīkls".

LDDK Gada balvu kategorijas "Izcilība uzņēmējdarbībā 2024" apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības attīstībā" piešķirta AS "Balticovo", bet apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā" - AS "Cēsu alus".

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" reģistrējusi komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 442 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmēja ir Lielbritānijā reģistrētā "U.S. Bank Trustees Limited".

"airBaltic" ieķīlājusi prasījuma tiesības, kā arī 36 preču zīmes, tostarp "airBaltic", "airBaltic Club", "airBaltic Cargo" un citas.

Šobrīd aviokompānijai ir reģistrētas piecas aktīvas komercķīlas. Tās visas reģistrētas šogad maijā, un to ņēmējs ir "U.S. Bank Trustees Limited".

Jau vēstīts, ka "airBaltic" 2024.gada maijā emitēja nodrošinātās obligācijas 340 miljonu eiro apmērā. Obligāciju likme ir 14,5%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2029.gada 14.augusts. Obligācijas tiek kotētas "Euronext Dublin" biržā.

"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft IT laidusi klajā jaunāko žurnālu Miljonārs, kurā apkopoti Latvijas 100 bagātākie cilvēki, kā arī citi Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – lielākie pelnītāji, lielākie dividenžu saņēmēji, lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji, kā arī patiesā labuma guvēji.

Šāds vērienīgs saraksts tiek publicēts jau 28.gadu. Žurnāla veidotājs Lato Lapsa teic, ka šogad bagātāko cilvēku sarakstā ierindojies pat 101 miljonārs, jo diviem sarakstu noslēdzošajiem uzņēmējiem pašu kapitāla apjoms ir identisks. Simt lielāko pelnītāju sarakstā atradīsiet ne gluži to, cik naudas ir kāda uzņēmēja personiskajā makā, bet gan to, kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. Toties simt lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā redzamas pavisam konkrētas summas, ko konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem.