Likumdošanas nepilnību dēļ Gotika Auto transporta pārbaudi ir spiesta veikt tikai Latvijā un maksāt gandrīz piecas reizes dārgāk nekā Lietuvā.
Nepilnības likumdošanā īpaši izjūt mazie degvielas pārvadātāji, kuriem ir daudz mazāka finansiālā kapacitāte nekā lielajiem, tādēļ arī šīs nepilnības akcentē Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība (DTRS). "Direktīva par bīstamo kravu pārvadājumiem, kurā paredzētas vienotas normas visām ES dalībvalstīm, Latvijai neliekas saistoša," tā SIA Gotika Auto rīkotājdirektors Genādijs Raspopovs. Šī iemesla dēļ viņam par bīstamo kravu pārvadājošā transporta regulāro pārbaudi Latvijā nācies pārmaksāt nepilnas piecas reizes. Par netaisnību attiecībā uz 3. klases (viegli uzliesmojoši šķidrumi) bīstamo kravu pārvadājumu transporta pārbaudēm Latvijā jau ilgāku laiku notiek komunikācija starp atbildīgajām institūcijām no vienas puses un Gotika Auto un DTRS no otras, taču bez rezultātiem.
Latvijā dārgāk
Degvielas tirgus pārstāvji uzskata, ka tā kā direktīva nenosaka, cik liela ir summa, kas jāiekasē par bīstamo kravu pārvadājumu transporta pārbaudēm, Latvijai ir devis iespēju noteikt daudz dārgāku cenu nekā kaimiņvalstīs un lai novērstu lētāku pārbaužu veikšanu ārpus Latvijas, ticis pieņemts attiecīgi ierobežojošs likums. Kā vēstulē DTRS norāda Satiksmes ministrija (SM), attiecībā uz regulējumu par Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa autoceļiem (ADR) paredzēto bīstamo iekārtu pārbaužu izmaksām, tās netiek regulētas ar ārējiem normatīvajiem aktiem un izmaksas nosaka pati pilnvarotā institūcija. Balstoties uz ADR, pārbaude jeb regulārā inspicēšana jāveic ik pēc noteikta laika. Maksimālais laiks no vienas inspicēšanas līdz nākamajai ir seši gadi, taču visa aprīkojuma apmierinošas darbības pārbaude jāveic ne retāk kā reizi trijos gados. Pēc DTRS sniegtās informācijas Latvijā viena šāda pārbaude izmaksā 1239 Ls, savukārt Lietuvā par tādu pašu pārbaudi jāmaksā 267 Ls. DTRS uzskata, ka apzinoties, ka šāda cenu starpība bīstamo kravu autopārvadātājiem liks izvēlēties iekārtu pārbaudes veikt kaimiņvalstī, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) lobējusi, ka tas tiek ierobežots ar likuma palīdzību. Kā galveno lobētāju DTRS prezidents Jevgenijs Kisiels izceļ CSDD transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas inspektoru Juri Puntaku. Viņš atzīstot, ka šādus pārmetumus esot saņēmis, bet savu vainu gan noliedz. Jautāts, vai viņš neuzskata, ka starpība starp pārbaužu izmaksām Latvijā un Lietuvā ir pārāk liela, J. Puntaks Db atbildēja, ka šis nav vienīgais piemērs, ar kuru Latvija izceļas ar cenām.
Viņš par atzīstamu uzskata šā brīža situāciju, kad Latvijai ir kontrole pār attiecīgajām inspicējošajām institūcijām un saglabājas iespēja ietekmēt šo institūciju darbību.
Jautāts, vai tā netiek ierobežota brīva preču un pakalpojumu kustība ES un neveidojas plašākas iespējas lobijam valsts iekšienē, J. Puntaks atbild izvairīgi.
Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs akreditējis sekojošas institūcijas, kas veic bīstamo kravu transporta pārbaudes: a/s IBNA, LRTDA, TUV Nord Baltic un SIA Jadzis. Vienai no šīm kompānijām TUV Nord Baltic pēc DTRS iniciatīvas par rupju kļūdu pieļaušanu, noformējot tehniskās pārbaudes protokolus, 2005. gadā uz laiku anulēta licence.
ADR ES pieņemts 1957. gadā, Latvijā tas ar likuma spēku atzīts 1995. gadā. Neskatoties uz to, DTRS biedri konstatējuši, ka Latvijā jau ilgāku laiku tiek ignorētas ADR prasības un izveidota tāda kārtība, kas pieļauj izvirzīt nepamatotas papildu prasības un pārbaudes salīdzinājumā ar ADR ieviešanu kaimiņvalstīs.
Kaut gan ADR ir pieņemts kā Latvijā saistošs, līdzās tam mūsmājās ir pieņemts likums Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību, kas nosaka, ka institūciju sarakstam, kuras akreditētas veikt bīstamo iekārtu tehniskās pārbaudes, jābūt publicētam laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Šāds likuma nosacījums bīstamo kravu pārvadājošajam transportam, kura periodiskā pārbaude veikta kādā citā ES valstī, kuras attiecīgā institūcija nav publicēta laikrakstā Latvijas Vēstnesis, liek to veikt atkārtoti Latvijā, pretējā gadījumā citur veiktā transporta pārbaude Latvijā nedarbojas.
Valsts neieklausās
Diskusija bez rezultātiem par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā attiecībā uz ADR Latvijā notiek jau sen. Vēstule par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas reglamentē autocisternu pārbaudi Latvijā, nosūtīta arī ministru prezidentam Aigaram Kalvītim.
Db rīcībā ir nonākušas vairākas vēstules, kurās atbildīgās ministrijas nonāk pretrunās.
Vienā no vēstulēm, kurā tiek atbildēts uz DTRS prasību veikt korekcijas Latvijas likumdošanā attiecībā uz transporta spiedieniekārtu pārbaudēm, lai tās atbilstu ADR, SM norāda, ka pilnībā noraida DTRS apgalvojumu, ka Latvijā netiek ievērotas ADR prasības. Tiesa, tālāk vēstulē atzīst, ka piekrīt Ekonomikas ministrijas (EM) viedoklim, kas atbalsta DTRS viedokli konkrētajā jautājumā, atzīstot, ka, balstoties uz likumu par atbilstības novērtēšanu, ja produktam likumīgi novērtēta atbilstība kādā no ES valstīm, to nedrīkst apstrīdēt un likt komersantam atkārtoti veikt atbilstības novērtēšanu Latvijā.
Nav vienprātības
Kā norādījusi EM, transportējamās spiedieniekārtas ir neharmonizētā joma un ES neharmonizētajā sfērā brīvas preču aprites principu regulē tā saucamais savstarpējās atzīšanas princips. Šis princips ir tiesiski nostiprināts ar likumu par atbilstības novērtēšanu. Tāpat arī EM vēstulē uzsvērusi, ka ES iekšējais tirgus un tā veiksmīga funkcionēšana balstās uz tirgus dalībnieku savstarpējo uzticēšanos un paļāvību, ka cits dalībnieks ievēros un rīkosies atbilstoši kopējiem noteikumiem. J. Puntaks Db skaidroja, ka atbilstības novērtēšana un savstarpējā atzīšana neattiecas uz periodisko inspicēšanu, tomēr nespēja minēt nevienu tiesību aktu, kurā tas būtu norādīts.
Vēstulē DTRS, kuru parakstījis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, norādīts, ka pēc SM un CSDD rīcībā esošās informācijas Latvijā noteiktais regulējums neatšķiras no citās ES valstīs noteiktā jautājumos, kas netiek aptverti tikai ar ADR nolīgumu. Kā norāda SM, ne Lietuvā, ne Polijā, ne Holandē, ne Dānijā attiecīgās kompetentās institūcijas neatzīst citu valstu, tai skaitā Latvijas pilnvarotajās institūcijās izdotos bīstamo iekārtu periodisko pārbaužu protokolus. G. Raspopovs gan ir pārliecināts, ka šāds SM apgalvojums neatbilst patiesībai.