Nelss grupas uzņēmums SIA Nelss logi no decembra slēgs logu ražotni, Db uzzināja uzņēmuma centrālajā birojā.

SIA Nelss finanšu direktore Evita Januškeviča Db nekomentēja, kādēļ tiek slēgta ražotne, taču pastāstīja, ka Nelss grupa jau tagad un arī turpmāk darbosies tikai divos pamatvirzienos – kokmateriālu ražošana un tirdzniecība, kā arī būvmateriālu tirdzniecība.

Viņa norādīja, ka uzņēmumā notiek reorganizācija, kuras rezultātā notiek dažādu biznesu atdalīšana. Turpmāk SIA Nelss pārstāvēs tieši kokmateriālu ražošanu un tirdzniecību, bet līdzšinējo SIA Nelss būvmateriālu biznesu turpmāk pārņems SIA CMT, kas pieder SIA Nelss Holdings, kas savukārt pieder SIA Nelss dalībniekiem. "SIA CMT būs mātes sabiedrība deviņiem jaundibinātiem uzņēmumiem, no kuriem katrs turpinās veikt būvmateriālu tirdzniecību kādā no līdzšinējām SIA Nelss būvmateriālu tirdzniecības vietām, saglabājot Nelss zīmolu," vēstīja E.Januškeviča.

GE Money Bank, vēloties apķīlāt SIA Nelss mantu, netīšām apķīlājis a/s Latvijas valsts meži (LVM) baļķus, un par to tiesā ir iesniegta sūdzība, ziņo laikraksts Staburags.

SIA Nelss Aizkraukles rajona tiesā iesniedzis sūdzību par tiesu izpildītājas Dzintras Haukas rīcību, aprakstot nekustamo mantu — baļķus, jo tie pieder trešajai personai — akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži, kas mantu piegādājusi uz parāda.

SIA Nelss pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Andrejs Strautiņš tiesā apgalvojis, ka aprakstīšanas brīdī tiesu izpildītāja esot zinājusi, ka uzņēmuma teritorijā Aizkrauklē esošie 25.2 tūkstoši kubikmetri baļķu pieder LVM, taču baļķi tikuši saskavoti, un darbs apmēram uz divdesmit dienām apstājies, pakļaujot dīkstāvei ap 150 darbinieku, turklāt apaļkoku vērtība šajā laikā samazinājusies. Sūdzībā lūgts tiesu atcelt mantas aprakstīšanas aktu kopš tā uzrakstīšanas brīža.

Pārsteigumu piedzīvojuši būvmateriālu veikala Nelss darbinieki Liepājā. Aizejot uz darbu 1. decembrī, viņi uzzinājuši, ka veikals slēgts un darba vairs nebūs.

"Nekādu iepriekšēju brīdinājumu nebija, mēs tikai saņēmām informāciju, ka darba attiecības tiek pārtrauktas," telefonsarunā Db pastāstīja kāda no Nelss darbiniecēm, kura savu vārdu nosaukt atturējās. Pēc neoficiālas informācijas, līdzīgi slēgts arī Nelss veikals Daugavpilī.

SIA Nelss centrālajā birojā nekādus komentārus Db nesaņēma, vien apstiprinājumu, ka slēgti veikali Liepājā un Daugavpilī, kā arī solījumu situāciju komentēt rakstiski.

Savukārt Daugavpilī Nelss veikals vēl darbojas līdz 30.decembrim, taču daļu preču piegādātāji jau izved no veikala. Kā pastāstīja Nelss Daugavpils veikala darbiniece, paziņojumu par veikala slēgšanu darbinieki saņēmuši dažas dienas atpakaļ. Situācija tiek skaidrota ar to, ka veikalam ir parādi preču piegādātājiem, tāpēc pašreiz jau daļa piegādātāju parādu dēļ izvedot preci no veikala.

Vidējo parādnieka profilu patlaban ir grūti raksturot, taču lielākās problēmas sagādā vientuļi vīrieši pēc 40 gadiem un policisti, mazākās - pensionāri. Ir pat gadījumi, kad kredīta izsniedzējs nemaz neuzzina par pensionāra-kredītņēmēja nāvi, jo viņa laulātais turpina kredītu maksāt, neskatoties uz visām grūtībām, intervijā biznesa portālam Nozare.lv norādīja kredītkompānijas SIA Aizdevums.lv (līdz 2008.gada vasarai SIA Nelss līzings) valdes priekšsēdētāja Anželika Hoteloviča.

Mazāk atbildīgi maksātāji esot gados jaunie cilvēki vecumā no 20 līdz 25 gadiem, kuriem seko cilvēki vecumā pēc 40 gadiem.

«Vientuļiem vīriešiem pēc 40 gadiem vispār neticu, jo vai nu viņiem ir kaitīgi ieradumi, piemēram, alkohola vai azartspēļu atkarība, vai arī viņi vieglprātīgi dzīvo tikai šodienai, nedomājot par nākotni,» teica Hoteloviča.

SIA Aizdevums.lv pieredze rāda, ka gan pirmskrīzes laikā, gan tagad ļoti daudzi nemaksātāji ir policisti, kuriem pārsvarā nav nekādas maksāšanas disciplīnas.

Iespējams, tas esot skaidrojams ar visatļautību, kas policistiem nāk līdzi ar amatu. Valdošā attieksme ir «ko jūs man izdarīsiet?». Policisti ļoti labi apzinās tiesu sistēmas problēmas. Zina, ko un kā var darīt parādu piedzinēji, un to arī izmanto," sacīja patēriņa kreditore.

SIA Nelss ir ieķīlājis visus piecus uzņēmuma būvmateriālu veikalus SEB bankā, liecina Lursoft informācija.

Kopējā reģistrētās ķīlas summa ir 3.198 miljoni latu. Kā SEB bankas parādnieki norādīti SIA Nelss meitasuzņēmumi, kuru nosaukumi atvasināti no attiecīgā veikala atrašanās vietas - SIA Balvu CMT, SIA Madonas CMT, SIA Aizkraukles CMT, SIA Rēzeknes CMT un SIA Viskaļu CMT, kas atrodas Rīgā.

Uzņēmumā Db norādīja, ka saskaņā ar vadības rīkojumu, komentāri par reģistrētajām ķīlām netiks sniegti.

Db jau ziņoja, ka pērn decembrī bez iepriekšēja brīdinājuma tika slēgti Nelss būvmateriālu veikali Daugavpilī un Liepājā, bet vēl pirms tam slēgts veikals Jelgavā un viens veikals Rīgā.

Starp lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem pirmo vietu kārtējo reizi ieņem SIA Nelss, visstraujāk apgrozījums pieaudzis AS Rautakesko. Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas (LBTA) biedri pērn strādāja ar 519,43 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 22% vairāk nekā 2005. gadā, kad kopējais asociācijas apgrozījums bija 426.69 milj. Ls. Arī šogad asociācijas izpilddirektors Dainis Olders prognozē, ka kopējais biedru apgrozījums varētu pieaugt par 25%. Pašlaik asociācija apvieno 41 biedru. Nevienam no lielākajiem 10 tirgotājiem aizvadītajā gadā apgrozījums nav krities.

Nemainīgi pirmais

Jau vairākus gadus pēc kārtas nemainīgi pirmo vietu ieņem SIA Nelss, kam apgrozījums pērn bija 85,9 milj. Ls, tomēr jāpiebilst, ka tas ir par abām nozarēm - kokmateriāliem un celtniecības materiāliem kopā. Kompānijas direktors Ēriks Laake-Červinskis stāstīja, ka Nelss abās nozarēs pērn kopā sasniedza peļņas atzīmi 3,2 milj. Ls pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas. "2006. gadā Nelss nozares neto rezultāts bija pamanāmi labākais pēdējo četru gadu periodā," viņš piebilda.

K-rautas izrāvieni

Tirdzniecības uzņēmumam AS Rautakesko, kam pieder veikali K-rauta, pērn apgrozījums salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga par 64%, kas ir visstraujākais starp 10 lielākajiem tirgotājiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis Db sacīja, ka arī šis gads būs veiksmīgs, jo janvārī un februārī uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 74%. Taču tas skaidrojams arī ar siltajiem laika apstākļiem šogad ziemas periodā. Pērn uzņēmums atvēra 2 jaunus veikalus Jelgavā un Liepājā, kā arī K-rauta tīklam uz franšīzes līguma pamata ir pievienojies būvmateriālu tirgotājs Cēsīs. Šogad iecerēts atklāt vēl divus veikalus - Tukumā un Daugavpilī, savukārt veikals Cēsīs tiks ievērojami paplašināts. Uzņēmuma plāni līdz 2010. gadam paredz, ka tiks izveidoti 21 K-rauta veikals un vēl 11 uz franšīzes līguma.

Šā gada novembra otrajā pusē notiks maksātnespējīgā SIA Nelss kustamās manatas izsole, liecina ieraksts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē, kas plānota 24.novembrī, tiks izsolītas krājumos esošās rezrves daļas un materiāli, kas atrodas Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā 7. Izsoles sākuma cena ir saskaņā ar novērtējumu ir 48,79 tūkstoši latu. Mantas izsoli veiks MSIA Nelss administrators Jānis Jurkāns.

Ir notikušas vairākas MSIA Nelss kustamās mantas un nekustamā īpašuma izsoles. Jāatgādina, ka gada sākumā GE Money Bank nosolījusi gatavās produkcijas zāģmateriālu krājumus 1773 kubikmetru apjomā Aizkrauklē par 57,9 tūkstošiem latu. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu bija 33,9 tūkstoši latu.

Savukārt nepabeigtās ražošanas zāģmateriālu krājumu 329 kubikmetru apmērā par 8,8 tūkstošiem latu nosolīja SIA AKZ. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu zāģmateriālu krājumiem bija 6,4 tūkstoši latu.

Liepājas tiesa pēc SIA Nelss prasības ierosinājusi UPB holdinga uzņēmuma UPB Nams maksātnespējas lietu. UPN Nams norāda, ka noticis pārpratums.

«Faktiski lieta jau ir atrisināta, tas bija tikai pārpratums,» Db apgalvoja UPB holdings viceprezidente Ilze Freimane.

Savukārt tiesas ieceltā administratora Alekseja Panasina birojā db noskaidroja, ka birojs ir saņēmis mutisku UPB Nams pārstāvja skaidrojumu, ka lieta jau ir nokārtota un prasība tiks atsaukta, tomēr lietas materiāli saņemti tikai 27. aprīlī, un administrators vēl nav ar tiem iepazinies. Tāpēc neko komentēt šobrīd neesot iespējams.

UPB Holding prezidents Uldis Pīlēns ierosināto maksātnespējas lietu skaidro ar pārpratumu virkni un nepilnībām likumdošanā. «Ieviešot jaunu grāmatvedības programmu, parāds SIA Nelss netika identificēts. No Nelss puses nebija ne mutisku, ne rakstisku atgādinājumu. Pēc tam izrādījās, ka Latvijas pasta vainas dēļ neesam saņēmuši SIA Nelss sūtīto ierakstīto vēstuli, bet tā aizgājusi atpakaļ uz SIA Nelss. Tomēr likumdošana paredz, ka pietiek tiesā iesniegt pasta pasakni par vēstules izsūtīšanu, lai tiktu ierosināta lieta,» Db skaidroja U. Pīlēns. UPB Nams neesot nekādu parādu, nedz arī citu maksātnespējas pazīmju.

Viens no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā, uzņēmums Nelss kopš marta nogales esot pārtraucis darbu, bet uzņēmuma kokzāģētavā darbs jau esot atsācies.

Aizkraukles rajona laikraksts Staburags maija vidū rakstīja, ka Nelss esot atlaidis visus kokzāģētavā strādājošos — vairāk nekā 100 cilvēku.

Savukārt šī avīze 22. maijā jau atkal ziņo, ka kokzāģētava atsākusi darbu un tajā strādājot kompānija AKZ.

Uzņēmuma vadība Db.lv nekādus komentārus nesniedz.

Staburags jau iepriekš rakstīja, ka Nelss ir parādā 4.9 milj. Ls GE Money Bank, kura, vēloties apķīlāt SIA Nelss mantu, netīšām bija apķīlājusi arī a/s Latvijas valsts meži (LVM) baļķus. Par to tiesā bija iesniegta sūdzība.

Nelss pērnā gada apgrozījums ir 49.9 milj. Ls, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu ir par aptuveni 40 % mazāk, liecina SIA Lursoft datu bāzē esošā informācija.

Lai samazinātu atkarību no Krievijas valsts dzelzceļa, kā arī nemaksātu milzīgas soda naudas par vagonu ātru neizkraušanu, SIA Nelss iegādājies 35 dzelzceļa vagonus koksnes pārvadāšanai no Krievijas uz kokzāģētavu. «Privātos vagonus Krievijas valsts dzelzceļš nevar aizsūtīt pārvadāt ogles uz reģioniem, lai tie sagatavotos ziemai,» norāda SIA Nelss direktors Uldis Asars. Viņš atzīst, ka rudeņos 2-— 3 mēneši ir tādi, kad vagoni ir milzīgs deficīts, un tāpēc tika nolemts nopirkt pašiem savus vagonus, tādējādi izvairoties no to deficīta Krievijā. Turklāt skujkoku baļķus Nelss pērkot Krievijas vidienē, kur neesot izdevīgi tos kraut vagonos un vest uz Sanktpēterburgas ostu, tad pa Baltijas jūru uz Rīgu un tad atkal uz Aizkraukli, bet izdevīgāk ir izmantot dzelzceļu, neveicot otreizēju pārkraušanu. Pērn Krievijā iepirkti apmēram 150 000 m3 baļķu un ar saviem vagoniem uz Latviju atvesta apmēram puse, atzīst U. Asars. Viņš arī stāsta, ka Krievijā pērn tika iepirkti apmēram 80 000 m3 zāģmateriālu, kur daļai Nelss pievienojis vērtību, tos žāvējot un ēvelējot, kā arī impregnējot. Nodarbināto skaits Aizkraukles kokapstrādes kompleksā gada laikā ir pieaudzis no 397 līdz 406. Neto apgrozījums pērn pēc neauditētajiem datiem bija 79.5 milj .Ls, kas ir par 16.3 milj. Ls jeb 25.8 % vairāk nekā 2004. gadā. U. Asars norāda, ka uzņēmumam ir divas spēcīgas uzņēmējdarbības sfēras — meža sektors un būvmateriālu tirdzniecība, kur katra ir devusi savu artavu šajā pieaugumā. SIA Nelss direktors Uldis Asars: «Pērnā gada straujais kāpums ir saistīts ar iepriekšējos gados veiktajiem kapitālieguldījumiem kokzāģētavā.»

Sabiedrības SIA Nelss 2008.gada apgrozījums pirmajos 4 mēnešos bija 19.5 miljonus latu, kas atbilst 70% no iepriekšējā gada apjomiem. Ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo situāciju pasaules, kā arī vietējā tirgū, un ar to saistīto patēriņa samazinājumu, Sabiedrības vadība 2008.gadā neplāno apgrozījuma un peļņas pieaugumu.

"2008.gadā esam pastiprināti pievērsušies būtiskāko saimnieciskās darbības procesu optimizēšanai, lai paaugstinātu Sabiedrības efektivitāti un konkurētspēju, tādejādi spējot turpināt stabilu Sabiedrības darbību arī mazāk labvēlīgos tirgus apstākļos. Sabiedrības darbības optimizēšana ir tieši ietekmējusi arī Sabiedrībā nodarbināto skaitu, kas kopumā ticis samazināts par 23% kopš gada sākuma.

Ar 1.septembri tiek plānots atbrīvot līdz šim būvmateriālu tirdzniecībai izmantotās telpas Rīgā, Augusta Deglava ielā (veikala slēgšana no 14.07.2008.). Šis lēmums saistīts ar konkrētā nekustamā īpašuma objekta īpašnieku maiņu un līdz ar to piedāvāto līdzšinējo nomas attiecību izbeigšanu uz Sabiedrībai izdevīgiem nosacījumiem," norāda SIA Nelss CMT nozares direktors Ilmārs Sētiņš.

Pārdoti par maksātnespējīgu atzītās būvmateriālu tirdzniecības un kokmateriālu eksporta kompānijas SIA Nelss kokmateriāli, bet tuvākā meneša laikā tiks pārdoti arī uzņēmuma piederošie nekustamie īpašumi.

4.janvārī izsolē AS GE Money Bank ir nosolījusi gatavās produkcijas zāģmateriālu krājumus 1773 kubikmetru apjomā Aizkrauklē par 57.9 tūkstošiem latu. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu bija 33.9 tūkstoši latu.

Savukārt nepabeigtās ražošanas zāģmateriālu krājumu 329 kubikmetru apmērā par 8.8 tūkstošiem latu nosolījusi SIA AKZ. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu zāģmateriālu krājumiem bija 6.4 tūkstoši latu.

SIA Nelss nekustamo īpašumu izsoles notiks arī 6. janvārī un 9.februārī. Kopumā tiks izsolīti nekustamie īpašumi Rīgā, Aizkraukles un Priekuļu novadā.

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Pēdējo mēnešu laikā valstī ir vērojama būtiska vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un krasa iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, kā rezultātā SIA Nelss būvmateriālu veikali Daugavpilī un Liepājā ir kļuvuši nerentabli.

Papildus tam, ka priekšā ir ziema, kas būvmateriālu tirgotājiem pati par sevi ir nesezona, ir gaidāma arī turpmāka iedzīvotāju pirktspējas pasliktināšanās. Līdz ar to SIA Nelss ir pieņēmusi lemumu šobrīd slēgt būvmateriālu veikalus Daugavpilī un Liepājā. Citus veikalus SIA Nelss slēgt neplāno.

Ar cieņu,

Anda Andersone-Strapcāne

SIA Nelss Uzraudzības Padomes priekšsēdētāja

Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut AS "Cēsu alus" iegūt izšķirošu ietekmi pār daļu no SIA "Orkla Foods Latvija" aktīviem - zīmolu "Everest", kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu un tirdzniecību, informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Cēsu alus" darbība Latvijā saistīta ar alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu, tostarp pudelēs pildīta dzeramā ūdens ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Uzņēmums realizē pudelēs pildītu dzeramo ūdeni ar zīmolu "Lielbāta" un "Bērzūdens".

Savukārt SIA "Orkla Foods Latvija" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijā ir saistīta ar augļu, ogu, dārzeņu, majonēžu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražošanu un vairumtirdzniecību, garšvielu un piedevu ražošanu, bezalkohola dzērienu ražošanu, minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošanu un vairumtirdzniecību, augļu un dārzeņu sulu ražošanu un vairumtirdzniecību, kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošanu, cukura, šokolādes un cukuroto konditorejas izstrādājumu vairumtirdzniecību, sausiņu un cepumu ražošanu, ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošanu, maizes ražošanu, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanu, konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanu un kartupeļu pārstrādi. Uzņēmums ražo un realizē dzeramo ūdeni ar zīmolu "Everest".

Krīze ar joni aizslaucīja virkni zināmu un populāru zīmolu no Latvijas veikalu izkārtnēm un pašlaik nesaudzē arī tos uzņēmumus, kurus vēl pirms dažiem gadiem daudzi apskauda par veiksmīgu uzņēmējdarbību, raksta Neatkarīgā.

Pirms desmit vai pieciem gadiem ikviens, kas nodarbojās ar celtniecību devās uz kādu no Nelss veikaliem vai tirdzniecības vietām Centrex. 2008. gada rudenī SIA Nelss slēdza savas tirdzniecības vietas Liepājā un Daugavpilī. Toreiz Liepājas veikala darbinieki atzinās, ka veikala slēgšana bijis pārsteigums pat viņiem. Pakāpeniski tika slēgti arī pārējie veikali. 2009.gada jūnijā tiesa atzina Nelss maksātnespēju.

2008.gads izrādījās par smagu arī SIA Tapeks, kas bija spiesta pārtraukt sava veikalu tīkla Tapro darbību. 2009. gadā kreditori nolēma uzsākt Tapeks bankrota procedūru.

2008. gads bija neveiksmīgs arī SIA Profs Latvija, kuras īpašnieki Ahlsell AB gada beigās uzsāka uzņēmuma likvidācijas procesu. Profs Latvija savulaik bija lielākais vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums, kas Latvijā tirgoja elektroinstalācijas, santehnikas, apgaismes un ventilācijas materiālus.

Būvmateriālu preču tirgotāji būvniecības nozares atdzišanas dēļ spiesti slēgt veikalus, kā arī samazināt darbinieku skaitu uzņēmumos.

Db aptaujātie uzņēmēji - SIA Nelss un SIA ProfsLatvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Taču daļa tirgotāju - a/s Rautakesko un SIA Tapeks meklē risinājumus darba optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai, lai izdzīvotu.

Grūti laiki

"Pašlaik būvniecības un būvmateriālu tirgus sāk sakārtoties, radot labvēlīgus apstākļus ilgtermiņa tirgus spēlētājiem," atzīst Rautakesko valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis, piebilstot, ka neprofesionāliem uzņēmumiem var draudēt bankrots. "Tā tiešām ir, ka būvniecības apjomi ir kritušies un tāpēc arī pēc būvmateriāliem ir mazinājies pieprasījums. Taču tas būtiski ietekmē neprofesionālus uzņēmumus, kas ienāca tirgū, lai ātri nopelnītu, kā arī tos, kuri strādā gandrīz tikai celtniecības uzņēmumu apkalpošanai," teica G. Sokolovskis un norādīja, ka ļoti liels risks jāuzņemas, piedāvājot būvniecības uzņēmumiem atliktos maksājumus - viens pēc otra bankrotējot būvniecības uzņēmumi, līdz ar to risks pastāv arī būvmateriālu tirgotājiem. Arī Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis Db teica, ka pašreizējā būvniecības tirgus situācija ir ietekmējusi būvmateriālu tirgotāju pārdošanas apjomus un tie ir kritušies. "Taču arī krīzes situācijās ir savas metodes, kā strādāt, un tas nenozīmē, ka visi bankrotēs," viņš piebilda.

Vecumnieku novada iedzīvotāji bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā konstatējuši mazuta noplūdi, vēstīja TV3 raidījums Bez tabu. Pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš otrdien, 11. martā, informējis, ka mazuta noplūde vēl nav novērsta.

Par to informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Mazuta noplūde radusies bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā. Pēc rūpnīcas likvidācijas daļu ēkas vēl aizvien izmanto, bet daļa ir pamesta. Bijušās kurtuves teritorijā, kas tagad ir Nelss meitas uzņēmuma SIA Vecumnieku projekts īpašums, mazuts glabājas mucās un pamazām izdalās apkārtējā vidē. To pamanījuši apkārtējie iedzīvotāji, kas uzaicinājuši raidījumu Bez tabu.

Vides inspektors Edmunds Jakubonis raidījumam atzinis, ka bez pārbaudēm nevar noteikt, cik dziļš ir mazuta piesārņojums gruntī. Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis paudis, ka novada amatpersonas informējušas uzņēmuma vadību un Jelgavas Reģionālo vides pārvaldi.

Pērn pirmo reizi kāds no Latvijas uzņēmumiem — lielākais zāģmateriālu eksportētājs SIA Nelss ir nosūtījis uz ārzemēm vairāk nekā 300 000 m3 zāģētās produkcijas. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem. «Jau vairākus gadus 300 000 m3 robeža bija teju vai ar roku aizsniedzama, taču tikai 2005. gadā izdevās nosūtīt piegādātājiem ārpus Latvijas apmēram 315 000 m3,» skaidro SIA Nelss direktors Uldis Asars. Viņš gan atzīst, ka svarīgākais jau nav piegāžu apjoms uz ārzemēm, bet gan iespēja gūt pēc iespējas lielākus ienākumus un peļņu, nevis eksportēt tikai eksporta apjomu dēļ. Milzīgo vējgāžu sekas zāģmateriālu tirgū bijušas mazākas nekā tika prognozēts, jo Zviedrijas kokzāģētāji neiepludināja tirgū milzīgu daudzumu lētu zāģmateriālu, kuri ražoti no vētrā cietušās koksnes, atceras U. Asars. Viņš gan atzīst, ka zāģmateriālu tirgus Eiropā ir piesātināts, tāpēc arī Nelss arvien lielāku vērību pievērš Japānas, ASV, Korejas un Ķīnas tirgum.

Liepājas tiesa noraidījusi SIA Nelss prasību atzīt UPB holdinga uzņēmuma būvniecības SIA UPB Nams maksātnespēju.

Tiesa lēmumu pamato ar to, ka nav konstatējamas UPB Nams maksātnespējas pazīmes. «Faktiski lieta jau ir atrisināta, tas bija tikai pārpratums,» Db jau tūlīt pēc prasības iesniegšanas tiesā apgalvoja UPB holdings viceprezidente Ilze Freimane. Pārpratums izveidojies sakarā ar Nelss saimnieciskās darbības pārtraukšanu Liepājā, kā dēļ UPB Nams nebija laikā nokārtojis kādu parādu. Db jau ziņoja, ka būvmateriālu tirdzniecības un kokrūpniecības uzņēmums SIA Nelss 29. maijā tiesā atzina savu maksātnespēju.