Vietējiem uzņēmumiem un privātpersonām būs lielākas izvēles iespējas saņemt kredītus, jo vietējā kapitāla bankas iecerējušas būtisku izsniegto aizdevumu pieaugumu.
Pēc Finanšu nozares asociācijā pārstāvētajām bankām vietējā kapitāla kredītportfelis 2018. gada nogalē bija 500 milj. eiro, šogad tas plānots 650 milj. eiro apmērā jeb par 150 milj. eiro, kas ir par 30%, vairāk. Finanšu nozares asociācijas padomes loceklis un AS BlueOrange Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs atzina, ka trīs vietējā kapitāla bankas 2020. gadā plāno vietējiem uzņēmumiem un privātpersonam izsniegt aizdevumus apmēram 220 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar šo banku izsniegtajiem aizdevumiem (61 milj. eiro) 2018. gadā.
Šogad AS Baltic International Bank, AS BlueOrange Bank un AS Signet Bank paredzējušas vietējos uznēmējus un iedzīvotājus kreditēt par 170 milj. eiro. Vislielāko aizdevuma pieaugumu prognozē AS Baltic International Bank no 10 milj. eiro šogad līdz 40 milj. eiro jau 2020. gadā. No minētās banku trijotnes vislielāko aizdevumu apmēru – 120 milj. eiro – rāda AS BlueOrange Bank, kura nākamgad šo latiņu iecerējusi paaugstināt līdz 130 milj. eiro. Savukārt AS Signet Bank aizdevumu summu no 40 milj. eiro šogad iecerējusi palielināt līdz 50 milj. eiro nākamgad. DB jau vēstīja, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētās bankas maina savus biznesa modeļus. Jāatgādina, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētajām bankām (to akcionāriem) bija iespēja mainīt savu biznesa modeli, pamest šo tirgu, pārvietot savu banku uz citu valsti. Proti, tas bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanu, atsakoties no pārskaitījumu biznesa pamatelementa un fokusējoties uz Latvijas un ES tirgu un klientiem, attīstot jaunus biznesa virzienus un pakalpojumus, kur viena no prioritātēm ir kredītu izsniegšana vietējiem un Eiropas klientiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. «Vietējā kapitāla bankas ir transformējušās, jo iepriekš vairumam šo banku biznesa modelis saistījās ar ārvalstu klientu apkalpošanu. Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijas finanšu sektorā būtiski mainījās viedoklis par ārvalstu klientu apkalpošanu. Bankām, kuras ar to nodarbojās, bija jādomā par jaunu modeli, jaunu tirgu un jauniem klientiem,» tā D. Latiševs.
Liels pieprasījums
Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētājs un AS Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats atzina, ka aug vietējo klientu pieprasījums pēc bankas pakalpojumiem, tāpēc kā prioritāte ir Latvijas uzņēmumu nodrošināšana ar finansējumu. «Bankā ir vēsturiski augstākais vietējo klientu skaits – 38% no 2163 klientiem, vēl 37% klientu izcelsme ir ES vai Eiropas ekonomiskā zona, un tikai 25% ir no citām valstīm. «Prioritārais tirgus ir Latvija un Baltijas valstis, kreditēšanas mērķa grupa – mazais un vidējais bizness,» uzsver D. Latiševs. Savukārt AS Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons norāda, ka šogad bankas kredītu portfelis aizņēm 40% no bankas bilances, bet līdz tam tas bijis tikai ap 20%. «Nesen tika atcelts banku regulatora ierobežojums biznesa apjomam ar vietējiem klientiem. Proti, agrāk bankas licencē bija noteikts maksimālais Latvijas klientu depozītu īpatsvars 20% un pārējie bija jāmeklē ārpus valsts,» skaidroja R. Idelsons. Vienlaikus baņķieri atzīst, ka nav bezriska darījumu, tāpēc arī prasības pret potenciālajiem aizņēmējiem būs.
Visu rakstu lasiet 10. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
