Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

«Vētra pabojāja ieceres,» tā secina a/s Lindeks valdes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis. Viņš norāda, ka 2004. gadu a/s Lindeks ziedoja, lai sagatvotu augsni zāģbaļķu piegādei saistītajiem uzņēmumiem — kokzāģētavām — Latvijā, jo Krievijā tie vidēji bija par 20 % lētāki, taču pēc vētras iznāca pretēji — Latvijā baļki bija par apmēram tiem pašiem 20 % lētāki nekā importētie. «Faktiski vētra ar skujkokiem aizgāza visas kokzāģētavas, tādējādi tirgū parādījās pat liels daudzums kokmateriālu, kurus visi cenāts pārdot, kas arī samazināja to cenas,» atceras A. Ķimenis. Viņš stāsta, ka zāģbalķu lielā daudzuma apjoma dēļ a/s Lindeks atjaunoja SIA Linda LD kokzāģētavs darbu, kurā (kopš jūlija) tika saražoti 8000 m3 zāģmateriālu. Jāņem vērā, ka a/s Lindeks ir saistītie uznēmumi —kokzāģētavas ne tikai Latvijā: bez jau minētās SIA Linda LD, arī SIA Piebalgas (pērn saražoti 40 000 m3 zāģmateriālu), SIA Kokzāģetava Lāns (saražoti 15 000 m3), SIA Senten (saražoti 14 500 m3 zāģmateriālu), filiāle Ludzā (saražoti ap 3400 m3 zāģmateriālu), bet arī Baltkrievijā uzņēmuma Sklov Forest kokzāģētavā ap 15 000 m3.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

5.septembrī pārtikas izstādes Riga Food 2007 laikā noskaidroja alkohola konkursa rezultātus četrās dzērienu grupās – klasiskie degvīni, rūgtie un aromatizētie degvīni, liķieri, balzāmi. Konkursu rīkoja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Alkoholisko dzērienu konkursā par Riga Food medaļām sacentās 11 ražotāji no Latvijas, Baltkrievijas un Itālijas. Kopā konkursam iesniegti pavisam 42 dzērienu paraugi. Konkursa mērķis ir veicināt augstas kvalitātes produkcijas ražošanu un popularizēšanu patērētājiem.

Rezultāti grupā – klasiskie degvīni:

GRAND PRIX –Degvīns Kurland Original, SIA Jaunalko, Latvija;

1. vieta – Kņaz Vitovt, Grodņevskij LVZ Ņemanoff, Baltkrievija;

2. vieta – Expert vodka, L.I.O.N. & Co, Latvija;

3. vieta – Kazennaja Nr.1, Kļimovskij LVZ, Baltkrievija.

Rezultāti grupā – rūgtie un aromatizētie degvīni (degvīni, kas ražoti, aromatizējot tos ar augu valsts produktiem, dabiskajiem vai identiskiem aromatizētājiem):

«A/s Lindeks zāģmateriālu eksporta apjoms no Latvijas 2005. gadā bijis apmēram tādas pats kā 2004. gadā — ap 150 000 m3,» skaidro a/s Lindeks valdes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis. Viņš norāda, ka kopumā grupā (saistītie un meitas uzņēmumi) eksportējuši ievērojami vairāk, jo pērn ir ticis veikts gan Baltkrievijā, gan arī Krievijā ražoto zāģmateriālu eksports. Tāpēc kopējie zāģmateriālu eksporta apjomi, pēc A. Ķimeņa teiktā, esot ap 200 000 m3. Jāņem vērā, ka zāģmateriālu tirgū atbalsojās janvāra vētra, proti, Anglijas tirgū tika iepludināti salīdzinoši lēti Zviedrijā ražotie zāģmateriāli un pircēji vēlējās, lai arī Lindeks samazina savas realizācijas cenas, atceras A. Ķimenis. Viņaprāt, Zviedrijas uzņēmēji tā diez vai spētu rīkoties, ja tiem nebūtu ticis piešķirts liels atbalsts no šīs valsts valdības pretstatā Latvijai, kur visu smagumu uz saviem pleciem nācās iznest meža nozarei.

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

SIA 24 PM Baltkrievijā un Krievijā jūtoties kā zivs ūdenī – tur uzņēmums spēj sevi apliecināt nekustamā īpašuma projektu vadībā

SIA 24 PM savulaik dibināts kā holdinga a/s Dominante Capital īpašumu pārvaldīšanas uzņēmums. «Vairāku gadu griezumā mainītas prioritātes. Sākām piedāvāt ārpakalpojumus, bet pirms diviem gadiem paplašinājām darbību ar projektēšanu, projektu vadību un celtniecību, kas arī nodrošināja vērā ņemamu apgrozījuma palielinājumu. 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, to gandrīz dubultojām, bet šajā gadā prognozējam 10–15% pieaugumu,» skaidro SIA 24 PM valdes loceklis Mareks Saulgriezis.

Lauvas tiesu apgrozījuma kāpuma nodrošinājusi industriālo objektu attīstīšana un būvēšana «Esam pieraduši pie lieliem mērogiem, sarežģītiem objektiem. Šajā jomā esam profesionāļi. Tomēr cerēt, ka uzņēmums trīs vai četru gadus pēc kārtas dubultos apgrozījumu, nav reāli. 2013. gadā izrāvienu nodrošināja darbība ārzemēs, kur īstenojām vairākus objektus,» atzīst M. Saulgriezis. Veiksmīgā darbība eksporta tirgos SIA 24 PM nodrošina vietu DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Par to, ka Latvijas kokzāģētavu īpašnieki var gūt panākumus, arī strādājot ārzemēs liecina ne tikai eksportēto zāģmateriālu apjomi, bet arī ražošanas izvēršāna kaimiņvalstīs, piemēram, Baltkrievijā. Savu ražotņu izvietošanu tuvāk koksnes resursiem ir veikušas Skandināvijas kompānijas un pēdējā laikā arvien vairāk šajā virzienā lūkojas Latvijas kokrūpnieki. Par vienu no nopietnākajiem projektiem tiek uzskatīta a/s Lindeks līdzdalība Baltkrievijā veidojamās lieljaudas kokzāģētavas izveidē Sklov Forest. A/s Lindeks valdes priekšsēdētājs un a/s Baltic Sea Port padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis atzīst, ka Latvijā ir ļoti augstas cenas zāģbaļķiem, kā arī augstas koksnes pārstrādes izmaksas, tāpēc visi meklē iespējas, kā iegādāties lētāku koksni ārpus Latvijas. Baltkrievijas valsts noietās zāģbaļķu indikatīvās cenas ir noteiktas tik augstas, ka tās pēc būtības ir līdzvērtīgs baļķu eksporta liegumam, kamēr, piemēram, uz zāģmateriāliem šādu nosacījumu neesot, norāda A. Ķimenis. Viņs atzīst, ka pērn tika novērots liels Krievijas tranzītkravu pieplūdums, kas neapšaubāmi arī deva savu ieguldījumu a/s Baltc Sea Port pārkrauto apjomu pieaugumā. Pašlaik salīdzinājumā ar pērno gadu, gan pēc A. Ķimeņa teiktā, ir vērojams zāģmateriālu eksporta apjomu kritums, jo lielākajā Latvijas zāģmateriālu noieta valstī Lielbritānijā tirgus ir nogaidošs.

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Latvijas miljonāru uzņēmējdarbības projektu skaits Baltkrievijā pēdējā laikā nav palielinājies. Gluži otrādi – biežāk redzami neveiksmīgi mēģinājumi ieguldīt Baltkrievijas ekonomikā, raksta valsts izdevums Zautra.

Kā pirmo «neveiksminieku» Baltkrievijas izdevums min Kirovu Lipmanu, kurš 2009. gada sākumā vēlējies iegādāties kontrolpaketi vienā no lielākajiem Baltkrievijas medicīnisko preparātu ražotājiem. Šis darījums galu galā nenotika, jo Baltkrievijas puse atteikusies pārdot šī uzņēmuma kontrolpaketi. Pēc piedzīvotās neveiksmes Baltkrievijā K. Lipmans iegādājies medicīnas preparātu ražotni Slovākijā.

Kā nākamais tiek minēts Aivars Lembergs, kurš Latvijas miljonāru sarakstā ir pašā virsotnē. Viņš laikā no 2004. līdz 2005. gadam, kā viens no LSF Holdings īpašniekiem, bija gatavs, apmaiņā pret garantētiem kālija un naftas produktu kravu apjomiem no Baltkrievijas, bez maksas nodot baltkrievu rīcībā beramkravu termināli Ventspils ostā. Tās kontrolpakete saskaņā ar Latvijas puses izstrādātu biznesa plānu būtu pārgājusi uzņēmuma Belaruskalij rīcībā. Taču neskaidru iemeslu – papildu nosacījumu izvirzīšanas vai iekšēju domstarpību – dēļ šis darījums nenotika. Tā rezultātā Baltkrievija pārorientēja šīs kravas uz Klaipēdas ostu.

Šodien notikušās Baltkrievijas rubeļa devalvācijas sekas uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs pārāk jūtamas, jo Baltkrievija nav starp Latvijas ārējās tirdzniecības nozīmīgākajiem partneriem, bet pieprasījums pēc Baltkrievijas precēm Latvijā nav pārāk augsts, uzskata eksperti.

Baltkrievijas rubeļa devalvācija teorētiski nozīmēs, ka Baltkrievijas preces paliks konkurētspējīgas, taču praksē šo preču konkurētspēju nosaka pieprasījums pēc tām un tas Latvijā nav īpaši augsts, aģentūrai LETA sacīja investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

«Līdz ar to nekāda būtiska iespaida uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs. Rubeļa devalvācija nozīmēs to, ka Baltkrievijā daudziem cilvēkiem ievērojami pasliktināsies dzīves līmenis un Baltkrievijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pastiprināsies vēlme meklēt iespējas pārvietot savu biznesu vai strādāt ārpus savas valsts. Cits jautājums ir par to, cik lielas viņiem būs iespējas šīs vēlmes īstenot,» sacīja Rungainis.

Baltkrievijas valdība pēc prezidenta Aleksandra Lukašenko pieprasījuma no sestdienas ieviesusi bargus ierobežojumus fiziskām personām izvest degvielu un citas sabiedrībai svarīgas preces, kuru cenas regulē valsts, ārpus Baltkrievijas un Krievijas Muitas savienības robežām, jo īpaši uz Lietuvu un Poliju.

«Ierobežojošie pasākumi tiek īstenoti, lai nepaaugstinātu vietējās cenas,» uzrunā Baltkrievijas televīzijā paziņoja Lukašenko.

Viņš skaidroja, ka virknei preču, jo īpaši, degvielai, cenas Baltkrievijā ir divas līdz trīs reizes zemākas nekā Lietuvā un Polijā. «Redzam, ka šo produktu izvešana rada mums zaudējumus,» norādīja Baltkrievijas prezidents, uzsverot, ka «pašreizējā situācijā nav iespējams izlīdzināt cenu atšķirību».

Savukārt Baltkrievijas Valsts drošības padomes sekretārs Leonīds Maļcevs atzina, ka «pasākumi veikti piespiedu kārtā, bet tie ir nepieciešami - ir jāaptur spekulatīva preču izvešana ārpus valsts robežām».

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic kļuva par straujāk augošo uzņēmumu 2007. gadā - Gazeli 2008.

Vladimirs Demidovs

IVladimirs Demidovs ntervijā Db uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Baltkrievijas pilsonis Vladimirs Demidovs stāsta par uzņēmuma darbību, Baltkrievijas konfliktu ar ASV un savu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības redzējumu.

Kāds bija uzņēmuma darbības sākums Latvijā?

Baltkrievijai nav pieeja jūrai – citi saka, ka tas ir trūkums, es – ka tā ir priekšrocība. Trūkumus vienmēr vajag pārvērst par priekšrocībām, tā ir izdevīgāk. Mums ir iespēja izvēlēties virzienus, izvēlēties ceļus. Izvēle ir atkarīga no tā, kur ir lētāk, operatīvāk un labāk. Kad es atnācu uz koncernu, es biju speciālists vieglajā rūpniecībā, jo 28 gadus biju nostrādājis tieši šajā nozarē. Mani nosūtīja uz Latviju. Sākumā pieeja bija tāda – brauc pie jūras no Gdaņskas līdz Pēterburgai un meklē, kur mums ir visinteresantākais variants, tur arī atvērsim pārstāvniecību. Mēs izvēlējāmies Rīgu ģeogrāfiski izdevīgā stāvokļa dēļ – 300 km līdz Tallinai, 300 km līdz Klaipēdai. Rīga ir arī Baltijas finanšu centrs. Pieradu pie domas, ka te būs jāstrādā. Tagad jau ir sestais gads, kopš es te esmu. Pirmos divus gadus mēs strādājām kā pārstāvniecība un paralēli – 11 mēnešus pēc pārstāvniecības izveidošanas – izveidojām arī uzņēmumu. Belneftehim Baltic, šodien Oil Logistic principā ir Baltkrievijas valsts kompānija, kuras īpašnieki ir uzņēmumi, kuri ietilpst milzīgajā Baltkrievijas koncernā Balneftehim. Šis ir arī iemesls, kādēļ amerikāņi mums „uzbrauca”. Īpašnieki ir kompānija Belarusjkalij – 55%, pašam Belneftehim koncernam pieder 25%, bet viņi nevada uzņēmumu – viņi savas akcijas ir atdevuši Baltkrievijas naftas namam. Un pa 10% pieder Naftan, kas ir naftas pārstrādes uzņēmums Novopolockā, un naftas ieguves uzņēmumam Belorusjneftj. Principā mums nav neviens procents privātā kapitāla, jo tā ir tāda Baltkrievijas specifika. Arī man kā uzņēmuma vadītājam ir vieglāk pārstāvēt valsts intereses, cīnīties par katru santīmu. Jo es zinu, ka tā nav mana nauda, par ko es cīnos.

Krievija pastiprina savu ietekmi Baltkrievijā, kas varētu novest pie Baltkrievijas valūtas aizstāšanas ar Krievijas rubli un valsts aktīvu izpārdošanas, atsaucoties uz baltkrievu politiķa teikto, raksta Finmarket.

«Uzskatu, ka drīzumā aktuāls kļūs jautājums par Baltkrievijas pāreju uz Krievijas rubli. Viss ved pie Baltkrievijas ekonomiskās suverenitātes zaudēšanas un Krievijas kapitāla piedalīšanās privatizācijā. Baltkrievija zaudēs savu neatkarību lēmumu pieņemšanā jautājumos par valsts aktīvu izpārdošanu,» aģentūrai Interfax pavēstīja Apvienotās pilsoņu partijas Goda priekšsēdētājs, bijušais Baltkrievijas nacionālās bankas vadītājs Staņislavs Bogdankevičs.

Politiķis saista arī Krievijas premjera Vladimira Putina paziņojumu par to, ka Baltkrievijai piemēros pazeminātu gāzes cenu aprēķināšanas koeficentu, ar to, ka «Lukašenko panāca piekāpšanos no Putina puses tāpēc, ka ir gatavs pilnībā piesaistīt savu valsti Krievijai un tās virzītajai Muitas savienībai».

Šis un arī nākamais gads Latvijas ekonomikā būs jāvērtē kā nostiprināšanās, nesagaidot žilbinošus ciparus

KPMG Baltkrievijā direktora Edgara Voļska skatījumā Latvijā nepieciešamajām ekonomikas pārmaiņām reformu vārds ir par skaļu. Par biznesa vidi Latvijā nākamajā gadā DB sadarbībā ar KPMG u.c. partneriem 2. novembrī rīko gadskārtējo konferenci Biznesa prognozes 2016.

Kāds Latvijas ekonomikai ir šis gads un, ņemot to vērā, kādas ir prognozes nākamajam?

No krīzes esam laukā, valsts ir daudzmaz sakārtojusi savas finanses, un ejam uz t.s. bezdeficīta budžetu. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, kāds nu Latvijā ir palicis, arī uzņēmēji ir nostabilizējušies. Ar nostabilizēšanos es domāju to, ka ar visu Krievijas un Ukrainas krīzi un ES ekonomikas problēmām mēs tomēr esam panākuši makroekonomisko rādītāju uzlabošanos.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada oktobra rezultāti liecina, ka realizācija ir sasniegusi 12,78 miljonu eiro, kas ir 34% pieaugums pret pagājušā gada oktobri.

Arī desmit mēnešu griezumā Olainfarm grupas pārdošanas ir augušas par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniegušas 101,8 miljonus eiro. Šī gada desmit mēnešos Olainfarm koncerns realizējis produkciju 52 tirgos.

Oktobra konsolidētie pārdošanas dati liecina, ka straujākā izaugsme atzīmēta Kazahstānā, Indijā un Baltkrievijā, kur apgrozījums attiecīgi audzis par 447%, 330% un 189%. 2018. gada oktobrī Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. Šī gada oktobrī AS Olainfarm produkti tika realizēti 35 valstīs.

2018. gada desmit mēnešos provizoriskais konsolidētais AS Olainfarm realizācijas apjoms ir sasniedzis 101,8 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šī gada desmit mēnešos ir atzīmēts Baltkrievijā, kur pārdošanas augušas par 52%, Uzbekistānā, kur sasniegts 45% pieaugums un Tadžikistānā – pieaugums par 43%. Neliels, 5% kritums pret pērno gadu, šajā periodā atzīmēts Krievijā. Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi 2018. gada desmit mēnešos bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

Starptautiskās pārtikas izstādes “Riga Food 2005” atklāšanas ceremonijā tika paziņoti starptautiskā alkoholisko dzērienu konkursa rezultāti šādās grupās: klasiskie degvīni, stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu (rūgtie, aromatizētie degvīni un balzami) un brendiji. Degvīni: GRAND PRIX – degvīns “Pervač”, Brestas liķieru un degvīnu rūpnīca “Belalko” (Baltkrievija) 1. vieta – degvīns “Staroslovjanskaja Lukss”, Kļimoviču liķieru un degvīnu rūpnīca (Baltkrievija) 2. vieta – degvīns “Brestas lukss”, Brestas liķieru un degvīnu rūpnīca “Belalko” (Baltkrievija) 3. vieta – degvīns “Premium Gera”, AO “Alita” (Lietuva) Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu: Rūgtie GRAND PRIX – “Zubrovka osobaja”, Grodņas liķieru un degvīnu rūpnīca (Baltkrievija) 1. vieta – “Premium Gera Apple”, AO “Alita” (Lietuva) 2. vieta – “Ukrainska z percem”, SIA “Zilaiskalns” (Latvija) 3. vieta – “Nemiroff Berjozovaja”, SIA “L.I.O.N & Ko” (Latvija) Balzami 1. vieta – “Staroslovjanskij”, Kļimoviču liķieru un degvīnu rūpnīca (Baltkrievija) 2. vieta – “Berestje”, Brestas liķieru un degvīnu rūpnīca “Belalko” (Baltkrievija) 3. vieta – “Pikovaja dama”, Grodņas liķieru un degvīnu rūpnīca (Baltkrievija) Brendiji: GRAND PRIX – “Dnipro”, agrorūpnieciskā firma “Tavrija” (Ukraina) 1. vieta – “Nahimov KC”, SIA “L.I.O.N & Ko” (Latvija) 2. vieta – “Vinorum 10”, IM “Vinaria Bardar” (Moldova) 3. vieta – “Kahovka Lux”, agrorūpnieciskā firma “Tavrija” (Ukraina) un “Sjurpriznij”, Tiraspoles vīnu un konjaku rūpnīca “Kvint” (Moldova) Konkursa degustatore un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Daina Kārkliņa uzsver: “Šāda starptautiska alkoholisko dzērienu konkursa godalga ir ļoti laba reklāma. Jo īpaši tādēļ, ka konkursu vērtē starptautiska žūrija – pasaulē atzīti eksperti. Ja produktu novērtē eksperti no ārvalstīm, tas ir augstāks vērtējums nekā, ja vērtētu vietējie eksperti. Starptautiskā žūrija atgriežas savā valstī un dalās iespaidos par degustētajiem produktiem. Diemžēl šoreiz viņiem būs maz ko teikt par Latvijas dzērieniem, jo konkursā tie ir ļoti maz pārstāvēti.” Arī pārtikas eksperts Viktors Mende uzskata, ka “Latvijas uzņēmumiem vajadzētu daudz aktīvāk piedalīties izstādē un konkursos, jo “citādi mūsu uzņēmumi paliek ēnā””. Komentējot iesniegto dzērienu kvalitāti, Viktors Mende uzsver, ka “Ukrainas uzņēmums “Tavrija” izceļas ar brendijiem, Baltkrievijas uzņēmumi piedalās ar plašu dzērienu klāstu visās grupās, īpaši labi ir degvīni”. Runājot par konkursa līderiem, Viktors Mende atzīst: “Konkurence ir tik sīva, ka vērtējums ir ļoti līdzīgs, un dažreiz vietu izšķir pat vērtējuma simtdaļas, jo uzņēmēji piedalās ar saviem labākajiem izstrādājumiem.” Konkursā piedalījās vienpadsmit alkohola ražošanas uzņēmumi no piecām valstīm, iesniedzot 37 dzērienu paraugus. Konkursam iesniegtos paraugus vērtēja starptautiska žūrija, eksperti degustatori no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas: D. Kārkliņa – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne; A. Volkiniene – Lietuvas ražošanas uzņēmuma “Stumbras” ražošanas direktore; J. Buračevskis – Krievijas Zinātniski pētnieciskā institūta (ZPI) Liķieru un degvīnu ražošanas nodaļas vadītājs; V. Kovaļčuks – Ukrainas ZPI Liķieru un degvīnu ražošanas tehnoloģiskās laboratorijas vadītājs un T. Tananaiko – Baltkrievijas ZPI “Belgipropiščeprom” Liķieru un degvīnu ražošanas nodaļas vadītājs. Alkoholisko dzērienu degustācija un vērtēšana notika 2005. gada 2. septembrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Konkursu rīkoja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Līdz šim starptautiskajos un nacionālajos izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos par “Riga Food” Grand Prix un medaļām ir sacentušies dažādu dzērienu, maizes, cepumu, siera, biezpiena, krējuma, kefīra, sviesta, majonēžu, kečupu, konservētu gurķu, cukurotu augļu, ogu izstrādājumu un zivju konservu ražotāji.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Pārliecinot baltkrievus par savu nodomu atbilstīgumu vietējās sabiedrības interesēm, Baltkrievijā var izvērst visai veiksmīgu biznesu pretimnākošā vidē, skaidro auditorkompānijas KPMG Baltics vecākais menedžeris Edgars Voļskis.

Kā vērtējat Latvijas un Baltkrievijas biznesa attiecības?

Latviešu investīcijas Baltkrievijā zināmā mērā pašlaik ir ierobežotas. Es teiktu, ka tas ir informācijas trūkuma dēļ par iespējām Baltkrievijā, jo trūkst patieso stāstu, kā to izdarīt un nokļūt līdz panākumiem. Traucējoši varētu būt tas, ka mūsu uzņēmējiem iepriekš ir bijusi pieredze Krievijā, kur investīcijām ir savas grūtības un politekonomiskie šķēršļi, un viņi domā – aha, te būs tāpat! Bet nebūt nē – tur tas tā nav.

Un kāda ir atšķirība?

No savas pieredzes ar KPMG varu teikt, ka aina tur ir divējāda. Ja cilvēks nāk uz Baltkrieviju ar domu, ka gada laikā viņš tur ātri investēs un tikpat ātri dabūs naudu atpakaļ, tad tie ir maldi. Bet ja iet ar stratēģisku mērķi trīs, piecu vai pat desmit gadu perspektīvā, tad šai ziņā Baltkrievijā tiešām ir Latvijas uzņēmēju veiksmes stāsti. Mēs esam tāds samērā neliels latviešu pastāvīgo uzņēmēju pulciņš, kas tur aktīvi darbojas un ir sasnieguši labus rezultātus.

Latvijā bāzētais SIA Do It, kam Baltijas valstīs pieder mājas un interjera preču tirdzniecības tīkls Jysk, uzsācis paplašināšanos Baltkrievijā. Investējot 1,2 miljonus eiro, 17. novembrī Minskā ir atklāts pirmais Jysk tīkla veikals Baltkrievijā. Paralēli attīstībai Baltijas valstīs, tuvāko desmit gadu perspektīvā Baltkrievijā ir plānots atvērt vismaz 25 jaunus Jysk veikalus.

Dace Zundure, Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā: «Sākotnēji daudziem tā šķita traka ideja un neiespējama misija – gada laikā uzsākt darbību Baltkrievijā. Tā tomēr ir pavisam cita valsts ar savu tirgus specifiku un citādākiem pircēju ieradumiem. Veikalu tīkla paplašināšana Baltkrievijas virzienā pilnībā bija Jysk Baltijas valstu uzņēmuma vadības iniciatīva, un mums to izdevās paveikt pat ātrāk, nekā paši sākotnēji bijām plānojuši. Pirmās sarunas iesākās aprīlī, un jau tagad novembrī atklāsim pirmo Jysk veikalu Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Līdz gada beigām plānojam atvērt vēl vienu Jysk veikalu.»