Apakšveļas materiālu ražotājs SIA «Lauma Fabrics» 2017.gadā strādājis ar apgrozījumu 2016.gada līmenī, un šogad uzņēmums plāno veicināt galveno zīmolu «Lauma Fabrics» un «Lauma Medical» starptautisko atpazīstamību, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pērn SIA «Lauma Fabrics» apgrozījums bija 32,513 miljoni eiro, kas bija pieaugums par 0,5%, salīdzinot ar 2016.gadu. Savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa bija 2,291 miljons eiro, kas bija par 11,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Lauma Fabrics» pērn izdevies palielināt ieņēmumus galveno saražoto produktu kategorijās. Lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma veidoja ieņēmumi no sieviešu veļas šūšanai paredzēto materiālu realizācijas; tie pērn bija 29,013 miljoni eiro (pieaugums par 0,3% salīdzinājumā ar 2016.gadu).

Savukārt ieņēmumi no medicīniskās veļas, elastīgo saišu un jostu pārdošanas bija 2,601 miljons eiro (pieaugums par 4%). Pārējie ieņēmumi no formēšanas un veļas ceha izstrādājumiem, un citiem produktiem veidoja nepilnus 900 tūkstošus eiro (kritums par 1,5%).

Veļas šūšanas materiālu ražotājs SIA «Lauma Fabrics» 2018. gadā strādāja ar neto apgrozījumu 31,909 miljonu eiro apmērā, kas bija par 1,9% mazāk nekā 2017.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pērn pieauga par 50,9% un bija 3,457 miljoni eiro.

Uzņēmuma ieņēmumi no sieviešu veļas šūšanai paredzēto materiālu realizācijas pērn bija 28,346 miljoni eiro un veidoja lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma, savukārt ienākumi no medicīnas produkcijas veidoja 2,292 miljonus eiro. Pārējos ieņēmumus SIA «Lauma Fabrics» guvusi no formēšanas izstrādājumu, korsešu izstrādājumu un iepirkto cieto kausiņu realizācijas.

2018.gadā uzņēmuma galvenie noieta tirgi bija Baltijas valstis, Vācija, Polija, Francija, Maroka un NVS valstis.

SIA «Lauma Fabrics» 2018.gadā kopumā pamatlīdzekļos ieguldīja 1,556 miljonus eiro, cita starpā ieguldīti 802 tūkstoši eiro jaunās iekārtās un tehnoloģijās. Uzņēmums ieguldījumus veicis, īpašu uzmanību pievēršot efektivitātes un pielāgošanās spējas paaugstināšanai, kā arī zemo izmaksu bāzes saglabāšanai.

Tekstilražotājs "Lauma Fabrics" reģistrējis komercķīlu ar 58,8 miljonu eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Kā parādnieks reģistrēts uzņēmuma kapitāldaļu turētājs SIA "European Lingerie Group", savukārt ieķīlātā manta ir SIA "Lauma Medical" kapitāldaļas un cita manta. Komercķīlas ņēmējs ir "Rietumu banka".

Ieķīlātā manta ir visi krājumi, visi ķermeniskie pamatlīdzekļi, visas prasījuma tiesības, transportlīdzekļi, kā arī cita "Lauma Medical" manta.

Komercķīla reģistrēta trešdien, 9.jūnijā.

2019.gadā reģistrētās "Lauma Medical" kapitāldaļu turētājs ir "Lauma Fabrics".

Jau vēstīts, ka "Lauma Fabrics" 2019.gadā strādāja ar 32,228 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 9,4% un bija 3,132 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Par tekstilmateriālu ražotājas SIA «Lauma Fabrics» tiešo īpašnieku kļuvusi apakšveļas ražošanas uzņēmumu grupa AS «European Lingerie Group», kurai iepriekš kompānijas kapitāldaļas piederēja pastarpināti, liecina informācija «Firmas.lv».

Iepriekš «Lauma Fabrics» kapitāldaļas piederēja AS «European Lingerie Brands», kuras vienīgais īpašnieks ir «European Lingerie Group».

«Tā kā vēlējāmies vienkāršot grupas struktūru »European Lingerie Brands« un »European Lingerie Group« tika apvienotas. Līdz ar to formāli Uzņēmumu reģistrā parādās īpašnieku maiņa, kaut gan pēc būtības īpašnieku struktūrā izmaiņu nav, arī ietekmes uz »Lauma Fabrics« darbību nav,» aģentūrai LETA skaidroja «Lauma Fabrics» pārstāvji.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatas 13.jūlijā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «Lauma Fabrics» apgrozījums 2017.gadā bija 32,513 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 11,4% un bija 2,291 miljons eiro.

AS Lauma International, kurai pieder LSEZ Lauma Fabrics SIA, ir iegādājusies Vācijas sieviešu apakšveļas ražošanas un tirdzniecības grupu Felina, informē uzņēmumā. Darījuma summa netiek atklāta.

1885. gadā dibinātā Felina ražo un izplata sieviešu apakšveļu ar zīmoliem Felina un Conturelle. Felina grupai pieder ražotne Ungārijā un vairumtirdzniecības uzņēmumi Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, ASV, Portugālē, Polijā un Čehijā. Grupas galvenā mītne atrodas Manheimā, Vācijā. AS Lauma International iegādājusies 100% Felina International AG akciju no privātā kapitāla fonda palero.

AS Lauma International ir tekstilmateriālu, mežģīņu un citu sieviešu apakšveļas šūšanai paredzētu materiālu vadošā Eiropas ražotāja LSEZ Lauma Fabrics SIA mātes uzņēmums. Lauma Fabrics pieder ražotnes Latvijā un Vācijā. Uzņēmums izgatavo un tirgo arī medicīnas tekstilpreces ar zīmolu Lauma Medical. AS Lauma International īpašnieki ir Indreks Rahumā (Indrek Rahumaa) un Džons Bonfīlds (John Bonfield).

Lauma Fabrics iegādājusies 50% kapitāldaļas uzņēmumā Tele Textiles Latvia, kas nodarbojas ar tehniskā tekstila jeb ģeotekstila ražošanu, informē uzņēmumā.

Tele Textiles Latvia ražotos poliestera audumus galvenokārt izmanto grunts nostiprināšanai ceļu būvē un erozijas novēršanai. Norvēģijas uzņēmums Tele Textiles AS uzsāka ģeotekstila ražošanu jau sešdesmitajos gados un to eksportēja pa visu Eiropu.

2014. gadā Norvēģijas uzņēmums tika reorganizēts un iekārtas tika pārvestas uz Liepāju. Šobrīd Tele Textiles Latvia ražotne ir iekārtota no Lauma Fabrics īrētajās telpās, kopumā aizņemot aptuveni 3000 kvadrātmetrus. Šogad uzņēmums plāno saražot aptuveni 1,7 miljonus kvadrātmetrus ģeotekstila audumu un eksports veido 100%. Produkcija tiek realizēta uz Poliju, Itāliju, Nīderlandi, Skandināviju un citām Eiropas valstīm.

#Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums AS European Lingerie Group (ELG) iegādājies krievu izplatīšanas uzņēmumu AO Avangard.

Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums AS European Lingerie Group (ELG) iegādājies krievu izplatīšanas uzņēmumu AO Avangard. Līdz ar to ELG vēlas nostiprināt savu uzņēmējdarbību Krievijas tirgū un uzlabot apgrozījumu, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecibu nodaļas vadītājs Silvers Puks (Silver Pukk).

ELG vadītājs Pīters Partma (Peter Partma) norāda, ka šis darījums būs laba platforma turpmākai izaugsmei Krievijā un NVS valstīs, jo Krievijas tirgus ir ļoti svarīgs, un Avangard kā izplatītājam tajā ir neatsverama loma. Arī ELG valdes locekle Diāna Suprunoviča atzīmā, ka ar Avangard palīdzību uzņēmums vēlas palielināt Krievijas apakšveļas ražotājiem pārdoto materiālu apjomu un ieviest jaunus medicīnas produktus, jo ir svarīgi ne tikai ražot labus produktus, bet arī savlaicīgi tos piegādāt. Iegādājoties Avangard, tiks iegūta kontrole pār piegādes ķēdi un klientiem Krievijā varēs piedāvāt centralizētus loģistikas pakalpojumus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien ir veicis pārbaudi "Daily" pusdienu restorānā Liepājā, Ziemeļu ielā 19, kurā ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA "Baltic Restaurants Latvia", un konstatējis vispārējās higiēnas prasību, kā arī citus ar ēdiena gatavošanu un izsniegšanu saistītus pārkāpumus, informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaude restorānā veikta pēc tam, kad tika saņemta informācija par vairākiem saslimšanas gadījumiem uzņēmumā "Lauma Fabrics", kura darbinieki ēduši "Daily" restorānā.

PVD ir paņēmis pārtikas produktu un nomazgājumu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. To rezultāti varētu būt zināmi ne ātrāk kā nākamās nedēļas vidū, teica Meistere.

Viņa norādīja, ka pagaidām nav zināms, vai cilvēku saslimšanu izraisījusi pārtika. PVD atgādina, ka epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jau ziņots, ka Liepājā ar akūtu zarnu infekciju saslimuši 70 cilvēki, kuri ēduši "Baltic Restaurants Latvia" pusdienu restorānā, kas atradies uzņēmuma "Lauma Fabrics" teritorijā.

Ražotājs SIA "Lauma Fabrics" ceturtdien, 24.septembrī, reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu viens miljons eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", kurai par labu uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, bet ķīlā neietilpst atsevišķi pamatlīdzekļi, kas iegūti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras investīciju projekta realizācijas laikā.

Kopumā "Lauma Fabrics" reģistrētas trīs aktuālas komercķīlas par kopumā 4,2 miljoniem eiro.

Jau vēstīts, ka "Lauma Fabrics" pagājušajā gadā strādāja ar 32,228 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 9,4% un bija 3,132 miljoni eiro.

"Lauma Fabrics" ietilpst apakšveļas ražošanas uzņēmumu grupā AS "European Lingerie Group", kuras galvenā mītne atrodas Latvijā. "European Lingerie Group" patiesais labuma guvējs uz īpašumtiesību pamata, pēc "Firmas.lv" datiem, ir Indreks Rahumā.

Veļas materiālu ražotāja SIA Lauma Fabrics īpašnieks AS European Lingerie Group pārjaunojis komercķīlu, ar kuru ieķīlātas tam piederošās SIA Lauma Fabrics kapitāla daļas, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

17.jūlijā reģistrētās komercķīlas maksimālā nodrošinājuma summa nav mainīta - tā ir 100 miljoni eiro. Taču ir mainīts komercķīlas devējs - iepriekš tas bija AS European Lingerie Brands, taču šis uzņēmums reorganizēts un šī gada 13.jūlijā komercreģistrā ierakstīta tā pievienošana AS European Lingerie Group, kas ir kļuvis par jaunās komercķīlas devēju.

AS European Lingerie Brands iepriekš bija SIA Lauma Fabrics vienīgais īpašnieks. Līdz ar uzņēmuma pievienošanu AS European Lingerie Group, tas kļuvis pa SIA Lauma Fabrics īpašnieku.

Pēc komercķīlas pārjaunošanas nav mainījies komercķīlas ņēmējs - tas joprojām ir Zviedrijā reģistrētā kompānija Intertrust (Sweden) AB, savukārt parādnieks ir Zviedrijā reģistrētā kompānija European Lingerie Group AB. Līdz ar komercķīlas pārjaunojuma reģistrāciju, dzēsta iepriekš šī gada 27.februārī reģistrētā komercķīla.

Kā katru gadu, arī šogad uzņēmums Lauma Fabrics dosies kolektīvajā atvaļinājumā, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks. No 25.jūlija ražošana tiks apturēta uz 3 nedēļām.

Atvaļinājuma laikā tiks veikti dažādi remonta darbi, ko nav iespējams veikt laikā, kad rūpnīca strādā, informējis Lauma Fabrics valdes priekšsēdētājs Edijs Egliņš.

Šobrīd uzņēmumā Lauma Fabrics strādā 470 darbinieku, kas ir par 40 darbiniekiem vairāk nekā pērn.

Uzņēmums Lauma Fabrics šā gada pirmo pusgadu, salīdzinot ar pagājušo gadu, noslēdzis ar 21 procentu apgrozījuma pieaugumu.

SIA Lauma Fabrics palielina eksporta apjomus uz Rietumu valstīm, tādējādi samazinot atkarību no Krievijas

Viens no lielākajiem Kurzemes pilsētas Liepājas uzņēmumiem un darba devējiem SIA Lauma Fabrics, European Lingerie Group grupas uzņēmums, ražo gan elastīgos, gan neelastīgos adījumus, mežģīnes un lentes, ko izmanto sieviešu veļas šūšanai un ne tikai. Piemēram, ar zīmolu Lauma Medical tiek ražoti tādi medicīniskie izstrādājumi kā elastīgās saites, jostas, pārsēji, kompresijas izstrādājumi. To izstrādē tiek izmantoti tikai dabīgi materiāli.

Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Šodien, 16. aprīlī, akciju sabiedrība Lauma Lingerie Jūrmalā iepircējiem un tirgotājiem no visas pasaules prezentē jauno – 2020. gada pavasara, vasaras – kolekciju. Liepājas veļas ražotāju galvenais eksporta tirgus joprojām atrodas austrumos.

Lai gan pirms tam tos smagi ietekmēja rubļa krīze, divos gados uzņēmumi atguvušies un atkal sasnieguši iepriekšējos rādītājus.

Ap pussimt uzņēmumu

Liepāja izsenis ir zināma kā Latvijas veļas ražotāju galvaspilsēta. Pašvaldības informācija rāda, ka pilsētā apģērbu ražošanas nozarē pēdējos četros gados darbojas vidēji 85 uzņēmumi. Lielākā daļa ir apakšveļas šuvēji un ar to saistītās firmas, piemēram, Lauma Fabrics, kas ražo tekstila materiālu, informē domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Pēc Latvijas Veļas ražošanas asociācijas datiem, Liepājā koncentrējušies vairāk nekā 50 veļas ražotāju. Galvenie nopelni tajā ir 70. gadu sākumā atvērtajam galantērijas kombinātam Lauma un tā dzīvotspējai cauri gadu desmitiem. Daudzu uzņēmumu vadītāji, īpašnieki savulaik strādājuši tieši tur, līdz nolēmuši sākt savu biznesu.

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība Lauma Fabrics, izmantojot LSEZ atbalstu ieguldījumiem modernās tehnoloģijās, investējusi teju 1,5 miljonus eiro jaunas audumu žāvēšanas līnijas iegādē, kas ļaus paaugstināt uzņēmuma ražošanas jaudas.

LSEZ valde atbalstījusi arī ieguldījumu projektu Audumu kvalitātes kontroles sistēma īstenošanu laika posmā no 2019.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim par kopējo summu 67 000 eiro.

Šobrīd turpinās jaunās LSEZ SIA Lauma Fabrics audumu žāvēšanas iekārtas montāžas darbi. Tā speciāli pēc uzņēmuma pasūtījuma projektēta un astoņu mēnešu laikā izgatavota Vācijā.

Lai jauno iekārtu atvestu uz Liepāju tā tikusi iepakota gandrīz 30 kastēs un bija nepieciešamas vairākas kravas automašīnas, lai to nogādātu galamērķī.

Db.lv jau vēstīja, ka veļas šūšanas materiālu ražotājs SIA «Lauma Fabrics» 2018. gadā strādāja ar neto apgrozījumu 31,909 miljonu eiro apmērā, kas bija par 1,9% mazāk nekā 2017.gadā. Taču neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pērn pieauga par 50,9% un bija 3,457 miljoni eiro.

Lauma International AS paziņojusi par nosaukuma maiņu uz European Lingerie Group AS, lai pilnībā atspoguļotu grupas biznesa attīstību, ambiciozo globālās izaugsmes stratēģiju un darbības mērogu, informē kompānijas pārstāvji.

«Lauma International tika dibināta kā LSEZ Lauma Fabrics, vadošā tekstilmateriālu, mežģīņu un lenšu ražotāja apakšveļas industrijā, mātes uzņēmums. Līdz ar Felina International AG iegādi šī gada jūnijā, grupa ir paplašinājusi darbību apakšveļas izstrādē, ražošanā un tirdzniecībā, veidojot jaunu, vertikāli integrētu struktūru. Uzņēmumu grupa ir ieņēmusi stabilas un organiskas izaugsmes ceļu un kļuvusi par spēcīgu spēlētāju sieviešu apakšveļas nozarē Eiropā. Mātesuzņēmuma nosaukuma maiņa ir stratēģisks solis, lai pilnībā atspoguļotu Grupas izaugsmes stratēģiju jaunu tirgu apguvē un produktu portfeļa paplašināšanā,» skaidro European Lingerie Group AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Pēters Partma.

Liepājas medicīnisko plāksteru ražotne NordePlast paplašina eksporta laukumu; tuvākie plāni ir nostabilizēties Krievijas tirgū un atrast vietu Gruzijas, Kazahstānas un Baltkrievijas tirgos; šajā gadā plāksteru ražotne apņēmusies beidzot pieteikt sevi arī Baltijā.

Uzņēmuma Lauma Fabrics gigantiskās ražošanas ēkas krēslainajos dziļumos atrodas NordePlast medicīnisko plāksteru ražotne, kas ražošanā izmanto vienu no spējīgākajām iekārtām Eiropā.

Savulaik Lauma bija ievērojams tekstilizstrādājumu ražotājs visā Padomju Savienībā, nemaz nerunājot par Baltijas valstu mērogu. Joprojām šīs ražotnes ēka saskaņā ar ierakstu Vikipēdijā (Wikipedia) ir viena no lielākajām būvēm pasaulē pēc aizņemtās zemes platības. Tas arī ir saprotams. Padsmit hektāru vienotas apbūves zem viena jumta – to ir grūti pārspēt. Ēka ir neaptverami liels piemineklis laikam, kad Liepāja tika agresīvi industrializēta pēc politekonomiska plāna, nesot līdzi gan ieguvumus, gan zaudējumus. Vai aizgājusī varenība bija Liepājas, Latvijas vai tomēr padomju aprēķina sasniegums? Tomēr, salīdzinot ar citiem padomju laika varas un ražošanas varenības simboliem, ir kāda būtiska atšķirība. Ēka nav pamesta, vismaz daļā no tās joprojām kūsā ražošanas asinsrite. Celtne joprojām funkcionē, un pietiekami ievērojamu daļu no tās patiešām aizņem sovjeta tekstilnozares panākumu turpinātāji mūsdienās. Lauma Fabrics pašlaik gudri izīrē brīvās telpas, ēkā–pilsētā veidojot sava veida tekstilnozares industriālo parku. Celtne var samulsināt – ja tikšanās sarunāta vienā spārnā, bet ierodies pie cita, tad no pazaudētās tikšanās vietas var šķirt pat puskilometrs gaiteņu un kāpņu. Vērienīgajā padomju rūpnieciskās varenības simbolā viens no ar milzonīgo pārsegumu apjumtajiem ceļiem ved uz NordePlast plāksteru ražotni. Bez logiem, toties ar gaišām idejām un ar pretenzijām uz inovāciju. Izrādās, maigo plāksteru radīšanas process ir visai rūpnieciski trokšņains.

Rietumu banka un starptautiskā kompāniju grupa European Lingerie Group (ELG) ir sagatavojuši un noslēguši darījumu par grupas biznesa finansēšanu, kā arī banka kļuvusi par 30% grupas kapitāla īpašnieci.

Rietumu bankas kopēja piešķirtā finansējuma apjoms ir 27 miljoni eiro.

European Lingerie Group ir pilnībā vertikāli integrēta uzņēmumu grupa, kas darbojas apakšveļas ražošanas un pārdošanu jomā. Grupas ražošanas uzņēmumi strādā Baltijā, Ungārijā un Vācijā, bet tās produkcija ir pārstāvēta mazumtirdzniecībā 46 pasaules valstīs, ka arī online platformās.

ELG nodarbojās tajā skaitā ar audumu ražošanu apakšveļai zem Lauma Fabrics zīmola, kuri tiek piegādāti vadošajām rūpnīcām gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos. Tāpat ELG grupa nodarbojas ar apakšveļas dizaina izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas ietver tādus zīmolus kā Felina, Conturelle un Senselle, kā arī ir Francijas apakšveļas un peldkostīmu tirdzniecības tiešsaistes platformas Dessus-Dessous īpašniece. ELG ražo arī zīmola Lauma Medical medicīnas tekstilu.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums European Lingerie Group (ELG) šā gada jūnijā iegādājās vācu apakšveļas ražotāju un mazumtirgotāju Felina. Tieši šo darījumu Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas žūrija atzina par gada Baltijas darījumu ārvalstīs. Darījums bija netipisks Baltijas tirgum vairāku iemeslu dēļ un var sniegt pozitīvas mācības citiem reģiona mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Tieši mazie un vidējie uzņēmumi nereti saskaras ar finansējuma piesaistes grūtībām, īpaši starptautiski. Taču vienlaikus to izaugsmei un attīstībai ir izšķiroša loma ekonomikā, jo Baltijā tie veido nozīmīgu tautsaimniecības daļu un spēlē svarīgu lomu iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā.

Tātad - kā kļuva iespējams, ka par Felina, Vācijā 1885. gadā dibināta ražotāja, īpašniekiem kļuva Latvijā bāzēts uzņēmums? Kā notika šāds darījums, par kuru pavisam nesenā pagātnē visdrīzāk pat nevarējām iedomāties, un ko no tā varam mācīties?

Spējam attīstīties rietumu virzienā

Pirmkārt, ELG Felina iegādes darījums gājis pretrunā vēsturiskajam uzskatam un cilvēku gaidām - ja mazs vai vidējs uzņēmums no Baltijas mēģina ko darīt starptautiski, tad tas nepavisam nav vienkārši.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Uzņēmums SIA NordePlast, kam oktobra beigās piešķirts Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) kapitālsabiedrības statuss, Liepājā plāno ražot medicīniskos plāksterus, informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Specializēto medicīnas plāksteru ražotnē uzņēmums plāno ieguldīt 151 000 eiro. Kā liecina biznesa plāns, uzņēmuma apgrozījums nākamgad varētu sasniegt 300 000 eiro, 2018.gadā - vienu miljonu eiro, bet 2019.gadā - pusotru miljonu eiro. Trīs gadu laikā darbinieku skaits varētu pieaugt no septiņiem līdz 17.

Medicīnisko plāksteru ražošana notiks Ziemeļu ielā 19, kur NordePlast nomā telpas no veļas ražotāja SIA Lauma Fabrics.

Plāksteru ražošanu testa režīmā plānots sākt jau šā gada beigās. Paredzēts, ka saražoto produkciju uzņēmums eksportēs gan uz Eiropas Savienības valstīm, gan Krieviju un citām bijušās Padomju Savienības valstīm.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Higiēnas preču ražotājs iCotton turpina kāpināt apgrozījumu; ražošanas pilnveidošana ļaus gada vidējo apgrozījumu palielināt līdz 30 milj. eiro.

Liepājas uzņēmums iCotton 2017. gadā sasniedzis 18,70 miljonu eiro apgrozījumu, kas tam ļāvis ierindoties straujāk augošo Latvijas uzņēmumu jeb Gazeļu simtajā pozīcijā. Sarakstu veido DB kopā ar Lursoft. Operatīvie dati par 2018. gadu ļauj prognozēt, ka uzņēmuma apgrozījums turpina pieaugt, savukārt peļņa būtiski sarukusi.

Bezatlikumu tehnoloģija

Šobrīd SIA iCotton ir viena no lielākajām kokvilnas produktu, mitro salvešu un personīgās higiēnas produktu ražotājām Eiropas Savienībā un NVS valstīs, vienīgā Baltijā, kas nodrošina pilnu ražošanas ciklu kokvilnas produktiem un mitrajām salvetēm. Inovācijas un piedāvāto produktu augstā kvalitāte pēdējos trīs gados ļāvušas uzņēmumam kāpināt savu apgrozījumu par gandrīz 225 procentiem. «Labus rezultātus mums līdz šim izdevies sasniegt, pateicoties labi plānotai attīstības stratēģijai tirgū,» vērtē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis. «Līdz mūsu ražotnes parādīšanās brīdim tirgus strādāja stagnācijas režīmā, tas ir, pastāvīgajiem spēlētājiem bija stabilas pozīcijas, un tiem nebija jācenšas ieviest nekādus jauninājumus un risinājumus darba procesā. Lai ielauztos šaurajā konkurentu lokā, radījām pilnīgi jaunus produktus.» Pašlaik ražošana sadalīta divos ražošanas cehos Liepājā – Krūmu ielā un Ziemeļu ielā. SIA iCotton pirmā ražotne Liepājā tika atklāta 2013. gada pavasarī. No tekstila nozares uzņēmuma Lauma Fabrics nomājot 13 tūkstošu kvadrātmetru lielu ražošanas ēku un noliktavu platību Ziemeļu ielā, tiek ražotas mitrās salvetes, autiņi, ko var izmantot gan zīdaiņiem, gan pieaugušajiem un arī dzīvniekiem. Savukārt pēc tam, kad 2016. gadā izsolē izdevās iegūt bijušo sporta manēžu Krūmu ielā, uzņēmums tur attīstīja jaunu ražošanas ēku un noliktavu aptuveni 2600 kvadrātmetru platībā. Tajā top apaļas un ovālas kokvilnas plāksnītes, ko izmanto kosmetoloģijā. Projektā tika investēts 8,1 miljons eiro, iegādājoties četras jaunas ražošanas iekārtas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi: