2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir par 8 miljardiem eiro mazāks, jo kopš 2008. gada mums ir par 169 tūkstošiem strādājošo mazāk un kā iedzīvotāju skaits, tā arī strādājošo skaits ik gadu valstī samazinās.

Cilvēku daudzums rūk

Latvija ir pasaules mēroga rekordiste iedzīvotāju zaudēšanā un pirmajā vietā, ja salīdzinām ar 1990. gadu. Šī cilvēku iztrūkuma dēļ valsts budžetā neienāk aptuveni 2,5 miljardi eiro, kas ir šo Latvijā neesošo strādājošo nesamaksātie nodokļi. Latvijā ir visnotaļ populāri runāt par to, ka galvenais un noteicošais ekonomikā ir produktivitāte un pievienotā vērtība. Proti, jo cilvēks strādā vairāk un saražo labāk, jo lielāks labums. Diemžēl, par iekšzemes kopproduktu runājot, tā domāt gluži nevar, jo nozīme ir arī cilvēku kopskaitam ekonomikā. Nozīme ir arī mazāk produktīviem darbiem, jo visi nevar būt programmētāji, kādam ir jākaplē bietes.

Gadam sākoties ar pozitīvu tirgus dinamiku un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) publiski paziņojot plānus par procentu likmju turpmāku samazināšanu, ir pamats cerībām, ka 2024. gadā vietējais mājokļu tirgus beidzot būs gatavs izrauties no EURIBOR likmju ēnas.

Ierasti mājokļu tirgus Latvijā visaktīvākais ir gada otrajā un trešajā ceturksnī, taču šogad zināms aktivitātes pieaugums vietējos darījumos vērojams jau kopš gada sākuma. Bankas Citadele dati par gada pirmajiem trīs mēnešiem liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu darījumu skaits pieaudzis par 55 %, savukārt iedzīvotāju pieteikumu skaits finansējuma piesaistei – par teju trešdaļu jeb 27 %.

Intereses pieaugumu ir sekmējuši vairāki faktori – pirmkārt, daļa iedzīvotāju pērn mājokļa iegādi atlika neskaidrās EURIBOR likmju situācijas dēļ.

Šobrīd ECB retorika un notikumi tirgū liecina, ka augstākais procentlikmju punkts varētu būt sasniegts (EURIBOR 6 mēnešu likme šobrīd ir sasniegusi zemāko punktu pēdējo 12 mēnešu laikā). Tieši EURIBOR likmju dinamika ir galvenais vadmotīvs, kas nosaka iedzīvotāju sentimentu attiecībā uz mājokļa iegādi. Tam ir būtiska ietekme, jo ECB signāli par likmju samazināšanu ļauj plānot ikmēneša maksājumus un dod pārliecību, ka vismaz tuvākajā laikā tie nekāps, bet visdrīzāk tiks plānveidīgi samazināti. Otrkārt, pēc neliela cenu krituma pērn, dzīvokļu cenas šobrīd ir stabilizējušās. Protams, vienmēr ir arī tādi pircēji, kas krājuši un gatavi iegādāties īpašumu neatkarīgi no tirgus apstākļiem.

Lai gan sabiedrībā pastāv uzskats, ka iedzīvotāju skaits Rīgas centrā samazinās, un galvaspilsētas centru mēdz dēvēt par „izmirušu”, tomēr CSP dati rāda pavisam citu ainu – centrā dzīvo septītā daļa visas Rīgas iedzīvotāju un šī gada sākumā vairumā centra apkaimju iedzīvotāju skaits bija audzis, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2024. gada sākumā Rīgas centrā, ieskaitot tādas apkaimes kā Avoti, Brasa, Centrs, Grīziņkalns, Pētersala-Andrejsala, Skanste un Vecpilsēta, dzīvoja gandrīz 83 tūkstoši cilvēku, kas ir apmēram septītā daļa no visas Rīgas iedzīvotāju skaita. Pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits šeit ir pieaudzis par 5,7 %, un vislielākais pieaugums, salīdzinājumā ar 2014. gadu, novērots Skanstē (109,8 % pieaugums), Centra (10,6 %) un Pētersalas-Andrejsalas (11,5 %) apkaimē. Turklāt iedzīvotāju skaita pieaugus Skanstes apkaimē ir visdinamiskākais visā Rīgas teritorijā.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

2024.gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 164,2 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 18,8% vairāk nekā 2023.gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 279,8 tūkst. nakšu, kas ir par 15,4% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada martu.

2024.gada martā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 56% jeb 91,9 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 25,4% vairāk nekā pērn martā, bet par 19,4% mazāk nekā 2019.gada martā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada martu, palielinājies par 19,8% un bija 162,1 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,76 naktis (pagājušā gada martā - 1,85 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (16,8 tūkst.), Igaunijas (11,7 tūkst.), Vācijas (7,4 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,1 tūkst.), Somijas (6,4 tūkst.), Polijas (3,7 tūkst.), Spānijas (3,4 tūkst.), Ukrainas (3,2 tūkst.) un ASV (3,2 tūkst.).

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 879,9 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, informē Ekonomikas ministrija.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits ir samazinājies par 0,1% jeb 0,5 tūkstošiem, savukārt nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem atbilstošā vecuma grupā palielinājās līdz 64%, par 0,3 procentpunktu pārsniedzot iepriekšēja gada 1. ceturkšņa rādītāju.

Nodarbināto skaita samazinājumu gada griezumā ir ietekmējusi gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan arī kopējo nodarbināto skaita dinamiku turpina ietekmēt iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā.

Jāatzīmē, ka nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām saglabājās zemāks nekā kaimiņos - par 4,4 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024.gada 1. ceturksnī - 68,4%), bet par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (2024.gada 1. ceturksnī - 64,7%).

2023.gadā bezdarba līmenis personām 15-74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3% un 3,3%), secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023.gadā".

Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību - 7,2%.

Visvairāk iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni ir ekonomiski neaktīvo (skolēni, studenti, pensionāri u.c.) iedzīvotāju vidū - 129,2 tūkstoši jeb 29,9%. 2023.gadā šādu personu visvairāk bija Rīgā un Pierīgā1 (39,5%), kur ir arī vislielākais iedzīvotāju skaits. Tam sekoja Kurzemes reģions, kur dzīvoja 16,8% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni.

Starp bezdarbniekiem 16,0% bija ar pamatskolas vai zemāku izglītības līmeni, no tiem lielākā daļa (31,6%) Latgales reģionā.

Nodarbināto vidū 7,3% bija ar pamata vai zemāku izglītību, no tiem lielākā daļa dzīvoja Rīgā un Pierīgā (31,4%) un Kurzemes reģionā (21,8%).

Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.

Tādas nozares kā zivju un gaļas apstrāde, kokrūpniecība vai pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas nodarbina lielu skaitu cilvēku maiņās, mēdz pat attiekties no papildu pasūtījumiem, jo nevar nodrošināt to pienācīgu izpildi. Vienlaikus liels skaits atbilstošas kvalifikācijas darbinieku vienkārši atrodas ģeogrāfiski tālu un abu pušu “satikšanās” mēdz būt sarežģīta. Trīs ceturtdaļas Latvijas lielo uzņēmumu, kas nodarbina 250 un vairāk cilvēkus, atrodas Rīgas reģionā, kur bezdarba līmenis ir vairāk nekā uz pusi zemāks nekā citos Latvijas reģionos. Piemēram, Latgalē 2023. gadā tas bija 9,8% un līdzīgi rādītāji vērojami arī citos reģionos ¹.

Protams, arī citviet pasaulē lielie uzņēmumi atrodas ostu un galvaspilsētu tuvumā. Tomēr Eiropas attīstīto ekonomiku prakse ir šī reģionālā darbaspēka mobilitātes veicināšana. Šajā ziņā būtisku lomu spēlē personāla nomas aģentūras. Piemēram, Vācijā pērn pēc oficiālajiem datiem 800 000 iedzīvotāju, kas ir apmēram 1% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita, darbu ieguvuši tieši ar aģentūru starpniecību. Arī Nīderlandē 850 000 jeb apmēram 4,9% no kopējā iedzīvotāju skaita nodarbināti tieši šādā formātā. Ja salīdzinām Nīderlandes un Latvijas iedzīvotāju skaitu, tad, attīstot nodarbinātību pēc līdzīga scenārija, Latvijā varētu atrast darbu 88 tūkstošiem cilvēku. Un tas savukārt nozīmētu piepildītas maiņas un augstākas ražošanas jaudas vietējiem uzņēmumiem, līdz ar to lielāku pienesumu ekonomikai un konkurētspējas pieaugumu ne vien Baltijas, bet Eiropas mērogā.

Spriežot pēc jaunākajiem statistikas datiem, Viļņa jau ir kļuvusi par Baltijas lielāko pilsētu un 2023.gada nogalē pēc iedzīvotāju skaita apsteidza Rīgu.

Kā zināms, tad Latvijas valdība darbojas bez juridiski pieņemtas ilgtermiņa (25 gadu) stratēģijas. Lai sāktu šo robu aizpildīt, 12. aprīlī Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) sāka iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Dauņa Auera un Ulda Spuriņa izstrādāto pētījumu Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040. gadam.

Pētījumā tika izzīmēti četri iespējamie Latvijas attīstības scenāriji:

1. Baltijas tīģeris, kad visas Baltijas valstis veido dziļi politiski un ekonomiski integrētu reģionu ar centru Rīgā;

2. Ziemeļvalsts Latvija, kurā Latvija pakāpeniski ievieš Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko modeli;

Lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un mazinātu tukšo skatlogu skaitu Rīgas centrā, nepieciešams, lai tajā atgrieztos iedzīvotāji, intervijā atzina Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Pašlaik tiekot veidota programma, kas paredzēs grantus uzņēmumiem, kas ievācas tukšajās telpās, lai varētu nosegt daļējas remonta izmaksas, kā arī jau strādājošajiem uzņēmumiem, piemēram, vides pieejamības uzlabošanai.

Iespējams, šī programma varētu tikt iedzīvināta jau nākamajā gadā.

Ķirša ieskatā, lai tukšie skatlogi aizpildītos, nepieciešama cilvēku plūsma, savukārt cilvēku plūsmai nepieciešams interesants saturs.

"Ja ir daudz interesantu skatlogu, kafejnīcu, tad cilvēki nāk uz to rajonu, taču, kamēr nav satura, nav klientu, un nav klientu - nav skatloga. Šis process ir jāiekustina," teica Rīgas mērs.

Sākotnēji tukšajos skatlogos varētu izvietot mākslas darbus. Taču tas varētu būt starpposms.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Tabakas lietošanai ir tūkstošiem gadu sena vēsture. Neskatoties uz to, ka smēķēšanas kaitīgā ietekme ir vispārzināma, daudzi joprojām turpina smēķēt – pasaulē ir vairāk nekā miljards dažādu tabakas produktu patērētāju, no kuriem lielākā daļa smēķē cigaretes.

Pasaules veselības organizācija prognozē, ka turpmākajos gados smēķētāju skaits būtiski nemainīsies. Tostarp pasaulē kopumā no smēķēšanas radītām saslimšanām ik gadu mirst aptuveni 8 miljoni cilvēku.

Cilvēki turpina smēķēt dēļ nikotīna, ko satur tabakas lapas. Tomēr ne visi zina, ka galveno smēķēšanas kaitējumu rada nevis nikotīns, bet gan ķīmiskās vielas, kas rodas tabakas dedzināšanas rezultātā. Tāpēc, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu, pēdējās desmitgadēs gan zinātnieki, gan nozare ir pievērsusies jaunu, potenciāli mazāk kaitīgu risinājumu radīšanai, kas pamazām aizstās cigaretes. Pati tabakas nozare pamazām mainās, un tās vadošie uzņēmumi runā pat par cigarešu ēras norietu, paužot pārliecību, ka cigaretes aizstās jaunās bezdūmu alternatīvas. Un tam ir pamatojums – ar katru gadu visā pasaulē palielinās to smēķētāju skaits, kuri atsakās no tradicionālajām cigaretēm un pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem.

Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība, sabiedrības digitālās pratības attīstības nozīme arī kā drošības jautājums, bija vieni no svarīgākajiem Rīgā notikušajā Pašvaldību forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”.

Tajā piedalījās speciālisti no 27 Latvijas pašvaldībām, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un vairāku uzņēmumi pārstāvji, kas ikdienā saistīti ar dažādiem digitalizācijas procesiem.

“Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība – šie ir trīs ļoti būtiski elementi, kas nodrošina efektīvu un iekļaujošu pārvaldību, kas kalpo iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam neatkarīgi no dzīvesvietas jābūt iespējai saņemt kvalitatīvus pakalpojumus – neatkarīgi no tā, vai tie tiek nodrošināti digitāli vai klātienē. Ne katrs pakalpojums ir tikai digitāls, un ne katram iedzīvotājam ir piekļuve digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs ne tikai turpinām veicināt digitālos risinājumus, bet arī neaizmirstam cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts šo risinājumu lietošanā. Šis līdzsvars starp digitālo un cilvēku – starp tehnoloģijām un cilvēcību – ir mūsu panākumu atslēga. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu pašvaldību digitalizācijas jomā. Pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās ātrāk redz vajadzības un var ātrāk reaģēt. Tādēļ jo īpaši svarīgi rast efektīvākus un ātrākus risinājumus digitālo pakalpojumu jomā,” foruma atklāšanā pauda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.