Latvijas finanšu sektors ir reģiona līderpozīcijās sankciju piemērošanā, kā arī informācijas pieejamības jomā klientu izpētei, secināts Finanšu nozares asociācija prezentētajā pētījumā par finanšu pakalpojumu pieejamību reģionā un atbilstības nodrošināšanu.

Kopumā pieeja starptautisko un nacionālo finanšu sankciju piemērošana Baltijas valstīs, Zviedrijā un Polijā ir līdzīga un tiek regulēta visā reģionā. Savukārt tikai Latvijā likumā noteikts obligāts pienākums ievērot arī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas.

Bankām noteiktā atbildība par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem Latvijā ir līdzvērtīga reģionā piemērotajai un atbilst labākajai praksei, vienīgi Igaunijā un Zviedrijā publiski ir pieejams pilns kontrolējošās iestādes lēmums, savukārt Latvijā, Lietuvā un Polijā tiek paziņoti tikai galvenie fakti un secinājumi.

Banku darbiniekiem noteiktā atbildība par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem Latvijā ir stingrākā reģionā, bet atbilst labajai praksei.

Tāpat Latvija ir reģiona līderis informācijas pieejamībā klientu izpētei, secināts pētījumā. Bankas var piekļūt visiem valsts reģistriem, turklāt Latvijā un Polijā bankām tas ir bez maksas. Arī patieso labuma guvēju reģistri kā uzticami tiek atzīti Latvijā un Lietuvā. Pētījumā norādīts, ka tas ļauj ātrāk apkalpot klientus un palielina drošības līmeni bankām.

Naudas atmazgāšanas risku ziņā pētījumā secināts, ka zems risks ir Lietuvā, vidējs - Latvijā, Igaunijā un Polijā, bet augsts risks ir Zviedrijā.

Arī klientu neklātienes identifikācijā Latvija ir līderis reģionā ar viselastīgāko pieeju.

Tāpat Finanšu nozares asociācijas pētījumā secināts, ka Latvija ir reģiona līderis maksājumu jomā. Zibmaksājumi Latvijā ir pieejami 92,7% banku kontu, Igaunijā - 89%, Polijā - 80%, bet Lietuvā - 39% banku kontu. Skaidras un bezskaidras naudas maksājumu attiecība visā reģionā ir apmēram puse uz pusi, izņemot Zviedriju, kur skaidra nauda gandrīz netiek izmantota un likumā noteikts, ka var atteikties pieņemt skaidru naudu.

Finansēšanas jomā Baltijas valstīs vairāk nekā 90% finansējuma tiek iegūts ar banku aizdevumu palīdzību, savukārt Zviedrijā banku aizdevumi veido mazāk nekā 60% finansējuma, bet vairāk nekā 40% finansējuma tiek iegūts kapitāla tirgū. Šāds Latvijā un Baltijā kopumā sadalījums neatbilst labākajiem piemēriem, secināts pētījumā.

Latvijas finanšu sektors dažādās diskusijās bieži tiek salīdzināts ar kaimiņvalstīm, norādot gan uz atšķirīgām prasībām, gan dažādiem pieejamajiem resursiem prasību izpildei.

Lai veicinātu izpratni šajos jautājumos, Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Polijas partnerorganizācijām veikusi pētījumu, kas salīdzina Latvijas pieeju finanšu pakalpojumu pieejamībā un atbilstības nodrošināšanā ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem standartiem.