Latvijas Saeima šogad ir uzsākusi vērienīgu alkoholisko dzērienu aprites likumdošanas reformu. Pašlaik likumdošanas jaunrades darbs ir atlikts līdz septembrim. Diemžēl politiskajā diskursā izpalika izvērtējums par Latvijas specializāciju stipro alkoholisko dzērienu eksportā, kas rada nozīmīgu daļu no Latvijā radītās bagātības.
Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2022. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no degvīna eksporta uz vienu iedzīvotāju. Savukārt, atbilstoši Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization) apkopotajai informācijai, pēc stiprā alkohola patēriņa apjoma uz vienu par 15 gadiem vecāku iedzīvotāju Latvija arī ir pirmajā vietā pasaulē.
Alkoholisko dzērienu ražošanai ar lielāku etilspirta koncentrāciju ir sena vēsture. Tradicionālā veidā ražots alus bija ar relatīvi zemu alkohola koncentrāciju, parasti 3,5-4% etilspirta no dzēriena tilpuma, vīns – 6-11 % etilspirta no dzēriena tilpuma. Antīkajā senatnē bija zināms, kā var iegūt dzērienu ar stiprāku narkotisko iedarbību. Ja kalnu apstākļos vīnu vairākkārt sasaldēja, ik pa laikam nodalot ledu no šķidruma un sasaldējot to atkal, tad varēja iegūt dzērienu ar visai augstu etilspirta koncentrāciju. Savukārt, ja vīnam ļāva vārīties bet tā tvaikus kondensēja uz aukstas virsmas un savāca, tad varēja iegūt dzērienu ar ļoti augstu etilspirta koncentrāciju. Destilācijas process ir aprakstīts gan antīkajos, gan Bizantijas, gan arābu autoru darbos. Tomēr pirmās praktiskās tehnoloģijas koncentrētākā etilspirta dzēriena ražošanai destilācijas veidā tika attīstītas un pilnveidotas Itālijā ap 13. gadsimtu. Sākumā destilātu ieguva no vīna, bet 15. gadsimtā to sāka ražot arī no pārraudzētas labības ogļhidrātiem. Pēc šis tehnoloģijas apklāšanas degvīna ražošana izplatījās visā Eiropā.
Sākotnēji degvīns bija zāles
Latvijā degvīns ir pazīstams no 14. gadsimta, kad to pilnība importēja. Sākumā to lietoja kā zāles pret mēri un citām infekcijas slimībām (H. Strods “Latvijas Lauksaimniecības vēsture”, Rīga, Zvaigzne, 1992. -60.lpp.). Tikai 16. gadsimta otrajā pusē tika izstrādātas tehnoloģijas degvīna ražošanai no rudziem. Termiski apstrādātus (sutinātus) rudzu graudus pārraudzēja, līdzīgi kā ražojot alu, un tika iegūts šķidrumu ar etilspirta saturu līdz pat 14% (Grosvalds I. u.c. Ķīmiskās ražošanas attīstība Latvijā (no sendienām līdz 1918.g.). Rīga, Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs, RTU izdevniecība, 2008, 56.lpp.). Iespējas ražot degvīnu no rudziem deva impulsu plašai degvīna dedzinātavu izplatībai Latvijas teritorijā. Tomēr vēl 17. gadsimtā degvīna ražošana plaši izplatījās tikai Kurzemē. Vidzemē 1688. gadā no 251 uzskaitīta kroga, degvīnu pārdeva tikai niecīgā daļā - 14 krogos.
Visu rakstu un statistikas datus lasiet žurnāla Dienas Bizness 9.jūlija numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
