Jaunākais izdevums

Apkopotā statistika liecina, ka Latvija 2023. gadā ieņēmusi 3.vietu pasaulē pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija… trešajā vietā pasaulē!2023. gadā cukurbiešu sējumu platības Latvijā sasniedza 20% no tā līmeņa, kāds Latvijā bija 2006. gadā – pēdējā gadā, kad Latvijā vēl darbojās cukura ražošanas nozare.

Cukurbietes un cukurniedres ir divi augi, kas ir nozīmīgi saharozes (parastā cukura) rūpnieciskai ražošanai. Ja cukurniedres ir augs, kas var augt tikai karstā klimatā, tad cukurbietes ir piemērotas mērenajam klimatam.

Parasto biešu kultivēšana aizsākās jau pirms trīs tūkstošiem gadu Senajā Babilonijā. Senajā Grieķijā un Romā bietes izmantoja gan pārtikā, gan kā lopbarības sakņaugu. Tā kā galda bietes bija labi piemērotas vēsam un mitram klimatam, tad jau aptuveni 15. gadsimtā bietes tika kultivētas visā Eiropā. Parastajām galda bietēm cukura saturs ir aptuveni viens procents no bietes kopējā svara. 17. gadsimta sākumā tika atklāts, ka no dažu šķirņu bietēm var iegūt saldu sīrupu. Tomēr tā laika saldākajām biešu šķirnēm cukura koncentrācija vēl bija neliela - 5-8% no bietes svara. No bietēm iegūtais cukura sīrups bija ievērojami dārgāks par medu vai no saldu augļu un ogu sulām iegūtajiem sīrupiem. Cukurbiešu sīrups bija dārgāks arī par no Amerikas importēto cukurniedru sīrupu vai cukuru. Tomēr, izmantojot biešu šķirnes ar visaugstāko cukura koncentrāciju, cukura sīrupus muižās sāka ražot jau 18. gadsimta beigās, bet 1801. gadā Silēzijā (Vācijā) sāka darbu pirmā cukura fabrika.

Cukurbiešu audzēšanu stimulēja Lielbritānijas sankcijas

Cēlonis plašai cukurbiešu audzēšanas uzsākšanai Eiropas kontinentālajā daļā bija 1806. gadā Lielbritānijas noteiktās ekonomiskās sankcijas (tolaik tās sauca par tirdzniecības blokādi) pret Francijas imperatora Napoleona (1769- 1821) pārvaldītajām zemēm un pret Napoleona sabiedrotajiem. Vienā no sankciju kārtām Lielbritānija pilnībā aizliedza Amerikas cukurniedru cukura eksportu uz kontinentālo Eiropu. Sankciju ietekmē 1811. gadā Napoleons pieņēma īpašu likumu par cukurbiešu audzēšanu un cukura rūpniecības attīstību Francijā un no Francijas atkarīgajās zemēs. Kopš tā laika cukurbietes sāka audzēt praktiski visā Eiropā. (Ton Elzebroek, Koop Wind: Guide to cultivated plants. CABI Publishing. 2008.,398.- 399. lpp.). Plašā izplatība un pārstrādes vajadzības nodrošināja finansiālu atbalstu cukurbiešu selekcijai. Tā rezultātā jau visai ātri tika iegūtas cukurbiešu šķirnes ar ļoti augstu cukura saturu. 1838. gadā cukuru ieguva no cukurbietēm, kurās cukura saturs vidēji bija 8,8% no svara. Savukārt 1908. gadā jau vidējais cukura īpatsvars cukurbietēs bija 18,1% (Latviešu konversācijas vārdnīca II. Rīga, A. Gulbja apgādībā, 1928.-1929., 4024. sleja). Cukurbietes arī pārstrādātas saglabāja savu lopbarības nozīmi. Cukura ražošanā izmantoja tikai daļu no bietes masas. Cukurbiešu graizījumus – biešu atgriezumus, kas netika izmantoti ražošanas procesā, - izmantoja lopbarībai. Savukārt ražošanas procesā pāri palikušo melasi izmantoja gan rauga ražošanā, gan, pārraudzējot etilspirtā, izmantoja pārtikas rūpniecībā stipro alkoholisko dzērienu ražošanā.

Pirmās cukura ražotnes Latvijā

Latvijā pirmo cukura ražotni (manufaktūru) izveidoja Johans Rāva 1784. gadā Sarkandaugavā. Tā specializējās cukurniedru jēlcukura pārstrādē par rafinētu (balto) cukuru. Gadā ražotnē saražoja līdz pat 300 tonnām cukura.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 9.jūlija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saskaņošanai nodots importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības preču saraksts

LETA,23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) nodevusi saskaņošanai noteikumu projektu, kurā definēti konkrētie lauksaimniecības un lopbarības produkti, kurus turpmāk būs aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Paredzēts, ka Latvijā būs aizliegts importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes zirņus, kviešus, kviešu un rudzu maisījumu, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo, griķus, sāri, miežabrāļus, kā arī citus graudaugu produktus.

Tāpat būs aizliegts importēt sojas pupas, zemesriekstus, kopru, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, saulespuķu sēklas, citu eļļas augu sēklas un augļus, kā arī eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, miltus un rupja maluma miltus.

Būs aizliegts importēt arī Krievija un Baltkrievijas izcelsmes sēklas, augļus un sporas sējai, Apiņu rogas, augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus, kā arī citus galvenokārt pārtikā lietojamus augu produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstiprināts importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas preču saraksts

LETA,05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien apstiprinājusi importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības preču sarakstu.

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums attieksies uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā nevarēs importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tranzīta nozares pārkārtošanās aizņems vairākus gadus

Juris Matvejevs,"Liepāja Bulk Terminal" valdes priekšsēdētājs,22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru