Viena no Latvijas gleznainākajām vietām, blakus Gaiziņkalnam, kurā līdz šim saimniekoja uzņēmējs Gunārs Ķirsons, nonākusi Krievijas izcelsmes oligarha Jurija Šeflera īpašumā.

Krievu miljonārs patlaban meklē iespējas paplašināt jauniegūto īpašumu, piedāvājot arī apkārtējo māju īpašniekiem pārdot zemi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Līdz šim zemes īpašums tautā bija pazīstams kā Ķirsona muiža, ar Lido slēpošanas kalnu un viesnīcu. Gaiziņkalna īpašums bija viens no uzņēmēja Ķirsona sapņu projektiem, taču lielo parādu dēļ to nācās izsolīt. Šopavasar Ķirsona muiža nonāca viņa drauga Vladimira Šestakova rokās, taču viņš to tagad pārdevis uzņēmumam LB Agro. Dati liecina, ka uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Šeflers, kurš Latvijā labāk zināms kā akciju sabiedrības Latvijas balzams lielākais īpašnieks. Šeflers gan savām acīm skaisto Gaiziņa ainavu nav redzējis, un, visticamāk, šādas iespējas viņam tuvākajā laikā arī nebūs.

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons jau šogad plāno atvērt jaunu ātrās ēdināšanas restorānu Rīgā, ko tālāk varētu izvērst kā restorānu ķēdi ne tikai Latvijā, bet ar franšīzes starpniecību arī ārzemēs.

Restorāna nosaukums nesīs Ķirsona uzvārdu, bet par tā atrašanās vietu lēmums šobrīd vēl nav pieņemts. Notiek sarunas ar Rīgas domi un privātīpašniekiem, db.lv pastāstīja Gunārs Ķirsons. Ēdināšanas uzņēmuma koncepcija paredz iespēju produkciju ņemt līdzi, piedāvājot «veselīgus burgerus». «Cilvēki ir sākuši mīlēt burgerus. Pasaule pie tiem ir pieradināta. Rūpēsimies, lai cilvēki ar šo pārtiku uzņemtu enerģiju, bet centīsimies to piedāvāt interesantākā un labākā veidā,» saka uzņēmējs.

G. Ķirsons atzīst, ka sākotnējais plāns bija restorānu atklāt jau augustā, taču «dzīve plānos ienes korekcijas». «Līdzekļus pirmā restorāna atvēršanā ieguldīs uzņēmējs Vladimirs Šestakovs, kurš man ir palīdzējis jau iepriekš,» atklāja G. Ķirsons. DB iepriekš rakstīja, ka V. Šestakovs ir Krievijas pilsonis, G. Ķirsona uzņēmuma Daugmales projekti līdzīpašnieks, SIA GKVS valdes loceklis un Lido džudo kluba valdes priekšsēdētājs.

Lai gan Gunārs Ķirsons iepriekš pauda pārliecību, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos, maksātnespējīgais uzņēmums SIA Dizaina projekti otrajā izsolē nosolīts par 3 miljoniem Ls.

Uzņēmuma administrators Ilmārs Krūms Db atzina, ka otrā Dizaina projektu izsole beigusies veiksmīgi un uzņēmums nosolīts par 3 miljoniem Ls. Izsoles sākumcena bija 1,875 miljoni Ls un tajā piedalījās vairāki dalībnieki. Iepriekš pirmajā izsolē, kad sākumcena bija 2,5 miljoni Ls, nebija pieteicies neviens pretendents. I. Krūms pagaidām neatklāja, kurš ir izsoles uzvarētājs. Tas būs zināms mēneša laikā, kad izsoles uzvarētājam jāsamaksā noteiktā summa.

Jau ziņots, ka ar Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu saistītā SIA Dizaina projekti, kuras iepriekšējais nosaukums bija Lido Dizaina rūpnīca, par maksātnespējīgu tika pasludināta pagājušā gada decembrī. Tāpat Db.lv jau vēstīja, ka Dizaina projekti pieteikto un atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa veido 11,97 milj. Ls, liecina Maksātnespējas reģistrā publicētā informācija.

Latvijā labi zināmais uzņēmējs Gunārs Ķirsons paziņojis, ka uz nenoteiktu laiku slēdz savu jauno ēstuvi Ķirsons Māja, jo patiesībai atbilst izskanējušās ziņas, ka šis objekts tiešām nav nodot ekspluatācijā.

Var teikt, ka konkrēto uzņēmēju turpina vajāt dažādas likstas, taču tikpat labi var apgalvot, ka ne jau par Ķirsonu ir šis stāsts. Pēc 21. novembrī piedzīvotās Zolitūdes traģēdijas aktualizējās jautājums par to, cik drošas ir dažādas pēdējo gadu laikā uzbūvētās publiski pieejamās ēkas, kurās pilnā sparā darbojas veikali, kafejnīcas, sporta zāles un tamlīdzīgi. Savukārt tagad jautājums ir par to, cik no pašreiz Rīgā strādājošajiem veikaliem, kafejnīcām, sporta zālēm vispār ir nodotas ekspluatācijā?!

Viena lieta, ja privātpersona, līdz noteiktai stadijai uzbūvējot savrupnamu, tajā pati apmetas uz dzīvi un, nenododot ekspluatācijā, mitinās tajā vēl vairākus gadus. Turklāt dara to ar apziņu, ka kuru katru brīdi var uzrasties kontrolējošo institūciju pārstāvji un sodīt viņu par šādu «dzīvesveidu». Pavisam cita lieta, ja pašvaldības līmenī tiek pieļauta situācija, ka galvaspilsētā tiek atvērta ekspluatācijā nenodota ēstuve, kurā tiek apkalpoti tūkstošiem iedzīvotāju. Principā brīdī, kad tika griezta šādas estuves sarkanā lentīte, klāt vajadzēja būt atbildīgo dienestu pārstāvjiem, kas liktu tajā pašā brīdī tikko kā atvērtās durvis ātri vien slēgt. Taču tā vietā publiskajā telpā ir bijuši apskatāmi attēli, kuros pie viena no Ķirsons Māja galdiņiem gozējas Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Tātad principā iznāk tā – Rīgas domes vadība akceptē, ka pilsētā durvis ver ekspluatācijā nenodoti objekti. Un tas jau ir bīstami! Iemesli tam, kāpēc varēja rasties šāda situācija, ir vairāki, taču neviens no tiem nav kaut cik mierinošs. Piemēram, varam pieņemt, ka galvaspilsētas domes vadība ir bijusi tik ļoti aizņemta ar diferencētas braukšanas maksas sabiedriskajā transportā vai kāda cita tikpat apšaubāma pasākuma ieviešanu, ka tiešām būtiskiem jautājumiem nekādi nav atlicis laika. Ne mazāk interesanti būtu zināt, vai šeit tomēr nav jārunā par zināmām koruptīvām shēmām. Nu, tas pat skan paradoksāli – viens no Latvijas uzņēmējdarbības pionieriem, gūstot plašu publicitāti, atver jaunu ēstuvi, bet neviens nav pamanījis, ka tā strādā mājā, kurā joprojām drīkstētu pārvietoties vien ar aizsargķiverēm galvā... Vienkārši rodas jautājums – neviens to nepamanīja, negribēja pamanīt vai nebija ieinteresēts? Diezgan droši var arī apgalvot – ja publiski neizskanētu bažas par Ķirsons Māja nenodošanu ekspluatācijā, šī ēstuve strādātu joprojām, ko neslēpj arī pats Ķirsons.

Latvijas ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons kopā ar savu mazdēlu Albertu Ķirsonu uzsācis jaunu projektu – ātrās ēdināšanas tīklu Cherry Fix.

Pirmais Cherry Fix ātrās ēdināšanas tīkla restorāns atrodas pie Vērmanes dārza – vēsturiski nozīmīgā ēkā iepretim Saktai.

“Ideja par Cherry Fix radās pandēmijas laikā, kad nācās slēgt visus klātienes restorānus. Mēs nolēmām, ka nepadosimies un sākām domāt par jauniem biznesa virzieniem”, atklāj Cherry Fix dibinātājs un idejas autors Gunārs Ķirsons.

Investīcijas pašlaik vēl atklātas netiek.

Projektā Gunārs Ķirsons iesaistīja gan savu mazdēlu Albertu Ķirsonu, gan Jūlija Krūmiņa mazdēlu Edgaru Krūmiņu, gan virkni citu jauniešu ar degošām acīm un ideju pilnām galvām.

“Pieredzes un jaunības sakausējums, galu galā, var izrādīties veiksmīga kombinācija” prāto G.Ķirsons. “Jaunais uzņēmums balstās uz trim vaļiem – kvalitāti, cenu un ātrumu. Soli pa solim tapa unikāla, īpaši Cherry Fix izstrādāta ēdienkarte, lai ēdiens atbilstu mūsdienu cilvēka vajadzībām (veselīgs, garšīgs, kvalitatīvs). Mēs gribam pierādīt, ka ātrās ēdināšanas produkti var būt kvalitatīvi, bet nebūt pārlieku dārgi, tas nozīmē, ka tie tautai būs pieejami par saprātīgu cenu.

Par maksātnespējīgu atzītā Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona aptuvena kopējās mantas vērtība ir 8,5 milj. Ls.

Savukārt no G. Ķirsona manats izsolēm plānots iegūts 8,2 milj. Ls, liecina informācija Uzņēmumu reģistrā iesniegtais mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns.

Maksātnespējīgais uzņēmējs kreditoriem pirmos parādus sākšot atmaksāt ne vēlāk kā divus mēnešus pēc maksātnespējas pasludināšanas pēc iepriekš izstrādātā plāna.

Plāns arī parāda, ka izsolē izlikti tādi G. Ķirsona uzņēmumi un īpašumi kā SIA Lido viena daļa par 7,9 milj. Ls, SIA GKVS par 1,02 tūkst. Ls, SIA DEUL akcijas par 1,5 tūkst. Ls, SIA Daugmales projekti 51 daļa par 1,02 tūkst. Ls, SIA Zaļā zeme Lido 51 daļa par 1,02 tūkst. Ls un seši zemes gabali Ķeguma novadā par kopējo summu 252,55 tūkst. Ls.

Nākamā gada 24.janvārī nekustamā īpašuma izsolē ar augšupejošu soli plānots izsolīt par maksātnespējīgu atzītās uzņēmējas un Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres vienu no nekustamajiem īpašumiem.

Oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis norādīts, ka tas ir dzīvokļa īpašums nr.3 (kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala), kas atrodas Rīgā, Kaļķu ielā 6-3, ar kopējo platību 157,1 kvadrātmetri.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 181,4 tūkst. Ls. Šī ir pirmā izsole.Uz nekustamo īpašumu nostiprināta pirmā hipotēka par labu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei par kopējo summu 228,41 tūkst. Ls apmērā. Citi hipotekārie kreditori un viņu prasījumi uz nekustamo īpašumu nav zināmi.

Jāatgādina, ka šā gada pavasarī I.Plaudes-Rēlingeres netieši kontrolētajai SIA Strēlnieku 7 izdevās kādam Krievijas pilsonim piederošai Latvijā reģistrētai firmai SIA AP Vecrīga par vairāk nekā 1,75 milj. Ls pārdot zemesgabalu Rīgā, Strēlnieku ielā 7. Zemesgabals Strēlnieku ielā 7 bija viens no tiem I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas plānā neminētajiem diviem īpašumiem, kurus uzņēmēja marta beigās solījās pārdot par labu kreditoriem.

Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru Kolonnas grupas dibinātāja un akcionāre Ieva Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts šodien pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Šodien Senāts paziņoja tikai saīsināto lēmumu. Ar tā motīviem būs iespējams iepazīties no 20.jūnija.

Lai gan spriedums par Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pasludināšanu un bankrota procedūras sākšanu ir atcelts, tiesā ir ierosināta viņas maksātnespējas lieta. Administratoram samaksātā atlīdzība nav jāatmaksā, savukārt laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas veiktās īpašuma izsoles tiesas ceļā var apstrīdēt kreditori.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otro reiz apmierināja uzņēmējas Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres pieteikumu par fiziskas personas maksātnespējas atzīšanu.

Parex banka, kas gan spriedumu vēl nav saņēmusi, izskaa nožēlu, ka tiesa atkārtoti nav ņēmusi vērā bankas iesniegtos pierādījumus par I. Rēlingeres-Plaudes iespējami prettiesiskām darbībām saistībā ar aktīvu nobēdzināšanu, tajā skaitā par darbībām, kas veiktas pēc 2010. gada 7. decembra tiesas sprieduma pasludināšanas. Parex banka norāda, ka vairākkārtīgi norādījusi uz I. Plaudes – Rēlingeres veiktajiem darījumiem nolūkā izvairīties no savu saistību izpildes, kā arī to radīto būtisko kreditoru aizskārumu. Tāpat Parex banka ir norādījusi, ka Plaude- Rēlingere maksātnespējas lietā sniegusi nepilnīgu, tātad nepatiesu informāciju par viņai piederošo mantu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, 24.augustā, atkārtoti izskatīs Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, liecina informācija tiesu sistēmas portālā pieejamā informācija.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts maijā atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru I. Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai. DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuroratūra šā gada 25.februārī iesniedza protestu par I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju. Ar lūgumu iesniegt protestu par viņas atzīšanu par maksātnespējīgu Ģenerālprokuratūrā vērsās a/s Parex banka.

Kā iepriekš skaidroja Parex pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska, banka tiesas lēmumu, atzīstot I.Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu, uzskata par nepamatotu un norāda, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa augusta beigās atkārtoti izskatīs Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, liecina informācija tiesu sistēmas portālā pieejamā informācija.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts maijā atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru I. Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai. DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuroratūra šā gada 25.februārī iesniedza protestu par I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju. Ar lūgumu iesniegt protestu par viņas atzīšanu par maksātnespējīgu Ģenerālprokuratūrā vērsās a/s Parex banka.

Kā iepriekš skaidroja Parex pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska, banka tiesas lēmumu, atzīstot I.Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu, uzskata par nepamatotu un norāda, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

Tirgotāja SIA "Elkor centrs" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa uzņēmumu par maksātnespējīgu pasludinājusi trešdien, 21.februārī. Par "Elkor centra" maksātnespējas procesa administratoru iecelta Kristīne Kļaviņa.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratorei līdz 2024.gada 22.martam.

Šogad 21.februārī "Elkor centram" bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 73 435 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka VID pērn novembrī "Elkor centram" piemēroja aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai.

2022.gadā "Elkor centrs" strādāja ar 3,058 miljonu eiro apgrozījumu un 25 273 eiro peļņu, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 17 066 eiro. "Elkor centra" vienīgā īpašniece kopš pagājušā gada novembra ir pati kompānija.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons iesniedzis dokumentus tiesai par personīgās maksātnespējas izbeigšanu.

Plašāka informācija tiks sniegta ceturtdien, kad Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons, Lido finanšu konsultante Valerija Gaponenko un DNB bankas viceprezidents Jānis Teteris informēs par Lido pašreizējo tiesisko statusu. Tāpat viņi sniegs informāciju par to, kādi soļi tika veikti, lai atgūtu Lido finansiālo stabilitāti, kā rezultātā bija iespējams izbeigt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Paredzēts arī stāstīt par uzņēmuma 2011.gada darbības rezultātiem, kā arī nākotnes plāniem. Gunārs Ķirsons arī sniegs informāciju par savas personīgās maksātnespējas izbeigšanu un turpmākajiem plāniem uzņēmējdarbībā.

Naftimpeks ir nemierā ar Statoil un Neste piederošā dzelzceļa tarifiem un uzskata, ka tie ir nepamatoti augsti. Kam taisnība, lemt nāksies tiesai.

Ledus problēmas Rīgas ostā savā labā izmanto Skultes osta

Esam spiesti cīnīties par katru kuģi, tā Skultes kokostas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķeviņš.

Tirdzniecība

Izpārdošana palīdz augt

Gads tirdzniecības centros sācies ar nelielu apgrozījuma pieaugumu, taču saukt to par noturīgu tendenci centru vadītāji pagaidām atturas.

Darbs&Izglītība

Alternatīva bezdarbnieku atbalstam

Galvenais uzdevums nav iemācīt bezdarbniekiem jaunas prasmes, bet gan palīdzēt viņiem atgūt pašpārliecību un ticību tam, ka viņi var atrast darbu un būt noderīgi darbinieki, pārliecināts Lielbritānijas organizācijas Action for employment starptautiskais direktors Rojs Ņūijs.

SIA Lido ilggadējais viceprezidents, prokūrists Vilnis Cīrulis atstāj amatu SIA Lido, informē kompānija.

Viceprezidents amatu atstāj 15.martā, vēloties pārmaiņas karjerā. SIA Lido valdes priekšsēdētaja pienākumus turpinās pildīt uzņēmuma īpašnieks Gunārs Ķirsons. SIA Lido viceprezidenta amatā kopš 1989. gada, 22 gadu garumā, Vilnis Cīrulis piedalījies uzņēmuma īpašnieka Gunāra Ķirsona spilgto ideju īstenošanā, palīdzot attīstīt restorānu un bistro tīklu laikos, kad Latvijas ekonomika piedzīvojusi vairākkārtējus pacēlumus un kritumus.

V.Cīrulis uzsver: «SIA Lido turpina vadīt pieredzējuši profesionāļi, un esmu pārliecināts, ka uzņēmums spēs sasniegt izvirzītos mērķus un sekmīgi darbosies līderpozīcijās ēdināšanas nozarē Latvijā. Tā bija izcila iespēja strādāt saliedētā komandā laikā, kad veidojās Lido restorānu un bistro tīkls Rīgā un ārvalstīs; priecājos par lielisko sadarbību ar Gunāru Ķirsonu, ar kuru esam strādājuši kopā kopš Lido pirmssākumiem.» Pašreizējā tautsaimniecības situācijā ir vērojamas vispārējas atlabšanas pazīmes; līdz ar ekonomiskās aktivitātes palielināšanos sabiedrībā, pieaug arī SIA Lido apgrozījums, un ēdināšanas uzņēmums aktīvi gatavojas jaunajai sezonai, vēsta kompānija.

Maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Dizaina projekti pieteikto un atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa veido 11,97 milj. Ls, liecina Maksātnespējas reģistrā publicētā informācija.

Ieraksts arī liecina, ka uzņēmuma kreditoru sapulce gaidāma šā gada 2.maijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi ar Lido īpašnieku saistītā uzņēmuma SIA Dizaina Projekti maksātnespēju.

SIA Dizaina Projekti ir Lido meitasuzņēmums, kura iepriekšējais nosaukums bija Lido Dizaina rūpnīca. Maksātnespējas pieteikumu tiesā bija iesniedzis Dizaina projektu darbinieks, pamatojoties uz to, ka uzņēmums nav pilnībā izmaksājis darba samaksu.

Savukārt pašu Gunāru Ķirsonu Aizkraukles tiesa atzina par maksātnespējīgu šā gada 24.februārī.

Gadījumā, ja netiks atcelts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums par veikalu IKI un Cento apsaimniekotāja Palink maksātnespējas pasludināšanu, kompānijas akcionāri gatavi tiesāties ar Latvijas valsti, lai piedzītu materiālo un morālo kompensāciju, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Lietuvas Palink dibinātājs un akcionārs Olivers Ortics (Oliver Ortiz).

«Mēs ceram, ka šis smieklīgais lēmums [par maksātnespējas pasludināšanu] tiks atcelts,» norādīja Ortics un piebilda, ka pretējā gadījumā kompānijas akcionāri taisnību meklēs Eiropas institūcijās.

Pēc viņa teiktā, process, kādā Palink tika pasludināts par maksātnespējīgu, bijis kā banānu republikā, lai gan Latviju par tādu nevar uzskatīt.

Tikmēr auditorkompānija PricewaterhouseCoopers, kas ir Palink likumīgais auditors gan Latvijā, gan Lietuvā paziņoja, ka veikalu tīkla Iki un Cento operatora Palink audita procesā līdz pagājušā gada 31.decembrim neesot konstatētas nekādas ar uzņēmuma maksātspēju saistītas problēmas.

Ekonomisko lietu tiesa pasludinājusi likvidējamo "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu, pavēstīja bankas maksātnespējas procesa administratore Linda Sniega-Svilāne.

Viņa norāda, ka Ekonomisko lietu tiesa trešdien pasludināja "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratori iecēla Sniegu-Svilāni.

Sniega-Svilāne informē, ka sākotnēji veiks bankas dokumentu un mantas inventarizāciju, kā arī lietu pārņemšanu no bankas likvidatora.

Tāpat tuvākajā laikā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" tiks publicēts paziņojums par to, ka kreditoru prasījumi un citu personu prasības, pretenzijas pret banku būs piesakāmas administratorei trīs mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus viņa arī atzīmē, ka kreditoru prasījumi, kas pieteikti bankas likvidācijas procesā, to pieteiktajā apmērā atkārtoti nebūs jāpiesaka.

Atklātā izsolē trešdien pārdoti a/s DK Holding piederošie 49 % SIA Douglas Baltic kapitāla daļu.

DK Holding bija Ievai Plaudei-Rēlingerei pastarpināti piederošs uzņēmums. Douglas Baltic kapitāla daļas iegādājusies UAB Fragrances International, Lietuvas vadošā kosmētikas kompānija ar 20 gadu ilgu pieredzi kosmētikas zīmolu attīstībā, mazumtirdzniecībā un izplatīšanā Baltijas valstīs, informē I. Plaudes – Rēlingeres pārstāvis Juris Pētersons.

Darījums noticis I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas procesa ietvaros. Par pārdotajām kapitāla daļām iegūtie 1,6 miljoni eiro tiks sadalīti starp kreditoriem, tai skaitā a/s Reverta (agrāk – a/s Parex banka), un par šo summu samazinās kopējā parādu summa I.Plaudes-Rēlingeres kreditoriem. Ieva Plaude-Rēlingere paudusi personīgu gandarījumu par notikušo darījumu.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa vakar, 5.decembrī, atkārtoti ir ierosinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesa lietu, liecina Maksātnespējas aģentūras mājaslapā esošā informācija.

Ar pieteikumu tiesā vēlreiz vērsās SIA "Finanšu restrukturizācijas risinājumi". Maksātnespējas procesa administratora kandidāts pagaidām ir Inese Rimdžus.

Lietu paredzēts izskatīt 19. decembrī plkst.11.30, liecina informācija tiesu portālā tiesas.lv.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa 15.jūnijā noraidīja trīs kompāniju pieteikumus atzīt par maksātnespējīgu uzņēmumu BAS. Uzņēmumu par maksātnespējīgu bija lūgušas atzīt Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt Junipro, kā arī SIA Mateks.

Eurobalt Junipro advokāts Zigurds Krastiņš iepriekš atzina, ka BAS maksātnespējas pieteikums iesniegts 36 000 latu parāda dēļ par juridiskajiem pakalpojumiem. Krastiņš lūdza tiesu ņemt vērā to, ka BAS vēl papildus ir saistības pret viņa pārstāvēto kompāniju 80 tūkst. eiro (56 tūkst. latu) apmērā, un arī šis jautājums būtu vērtējams, lemjot par BAS maksātnespēju.

Lai gan faktiski apritē bijis krietni senāk, maksātnespējas jēdziens īpaši aktuāls kļuvis pēdējos pāris gados, kas, ņemot vērā ekonomiskās situācijas svārstības, ir gluži loģiski. Tiesa gan, šā gada sākumā jaunas kaislības uzjundīja strīds, kuram, iespējams, ir mazāk sakara ar ekonomisko situāciju kā salīdzinoši jaunā Maksātnespējas likuma nepilnībām.

Bez šaubām, es runāju par SIA Palink pretrunīgo gadījumu, kad tiesa pasludināja minētā uzņēmuma maksātnespējas procesu, balstoties uz viena kreditora prasījumu. Būtiski, ka šāds lēmums nav tikai formalitāte, bet pēc būtības nozīmē, ka par uzņēmuma turpmāko likteni vairs nevar lemt tā vadība, bet gan tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators un kreditori.

Par šo spriedumu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam protestu iesniedza Latvijas Republikas ģenerālprokurors, bet paša uzņēmuma īpašnieki vērsās Eiropas Komisijā ar oficiālu sūdzību, lūdzot piemērot Latvijas valstij sankcijas, ja spriedums netiks atcelts. Ģenerālprokurors arī pauda publisku viedokli, ka uzņēmumu nevar atzīt par maksātnespējīgu maza parāda dēļ. Protams, paliek jautājums – kas ir «mazs parāds»? Kas vienam ir mazs, citam varbūt ir puse kopējā apgrozījuma.

«Iespējamas Eiropas Savienības sankcijas pret Latviju SIA Palink maksātnespējas dēļ,» paziņojums ar šādu virsrakstu šodien publicēts Latvijas medijos.

«Eiropas Komisijas satraukums par situāciju ar Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu SIA Palink ir nonācis līdz brīdinājumam par iespējamām sankcijām. Eiropas Komisijas viceprezidente Viviana Redinga un komisārs Mišels Barnjē ir nosūtījuši vēstuli Latvijas tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, aicinot viņu ļoti drīz paskaidrot pašreizējo maksātnespējas procesu un tā iespējamās pretrunas ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu,» teikts paziņojumā.

Esot zināms, ka komisāri ministram devuši laiku līdz 14. februārim, lai sniegtu atbildi par to, vai Latvijas likumdošanā ir paredzētas uzņēmumu iespējas aizstāvēt savas tiesības, ja tie pasludināti par maksātnespējīgiem. Tāpat ministrs aicināts atbildēt uz jautājumu, vai tas ir normāli, kādu uzņēmumu pasludināt par maksātnespējīgu, ja tiesā tiek paralēli izskatīts saimniecisks strīds un auditoru secinājumi nedod iemeslu apšaubīt uzņēmuma maksātspēju. Uz minētās atbildes pamata komisāri lemšot par iespējamām sankcijām, tajā skaitā domājot arī par to, vai ES varētu mainīt savu finanšu palīdzības programmu Latvijai.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi «PNB banku» par maksātnespējīgu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Par bankas maksātnespējas procesa administratoru apstiprināts Vigo Krastiņš.

«FKTK rūpīgi sekos līdzi maksātnespējas procesa gaitai, vienlaikus Latvijas Noguldījumu garantiju fonds, kas no saviem līdzekļiem nodrošināja garantētās atlīdzības izmaksu bankas klientiem, maksātnespējas procesā būs kreditors, pretendējot uz visu izmaksāto līdzekļu atgūšanu,» atzīmēja FKTK.

Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras. Līdz ar bankas pasludināšanu par maksātnespējīgu, tā zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar tās valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu un šīs tiesības iegūst administrators, bankas pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un bankas pārvaldīšanu veic administrators.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

Komponists Raimonds Pauls vēl nav atmetis cerības atgūt vismaz daļu AS Latvijas Krājbanka noguldītās naudas.

Komponists aģentūrai LETA pastāstīja, ka pagaidām vēl nav iesniedzis kreditora pretenziju, bet to plānojot izdarīt pēc Jaunā gada. «Mierā nelikšos un par muļķi palikt negribu,» teica R. Pauls, gan piebilstot, ka neko daudz necerot uz veiksmīgu iznākumu.

Pauls arī pauda sašutumu, ka vainīgās personas nav apcietinātas. «Ir jānoskaidro, kur tā nauda aizgāja, un te var atklāties valdībai nepatīkamas lietas,» izteicās komponists.

R. Paulam nu jau par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 tūkstoši latu).

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija 21.novembrī nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums.