Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.
Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)
Jautāta par to, vai Latvija ir apzinājusi un kā plāno izmantot CETA priekšrocības inovācijas un zināšanās balstītu ekonomisko un biznesa sakaru veicināšanai Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica db.lv komentē, ka jau CETA izstrādes un ratifikācijas procesā valdība ir strādājusi ciešā saziņā ar Latvijas uzņēmēju organizācijām un asociācijām. «Tiešu interesi par CETA iespēju izmantošanu ir paudušas vairākas nozares. Šeit īpaši jāizceļ IT industrija, kam paveras iespējas piedāvāt gan preces, gan pakalpojumus Kanādas tirgū, tai skaitā pretendējot uz līgumiem Kanādas publiskajos iepirkumos . Vēlos uzsvērt potenciālās sadarbības iespējas starp Tech Hub Riga un attiecīgām Kanādas organizācijām, kur jau izveidoti pirmie kontakti un apspriestas sadarbības iespējas.» Iepriekš arī F.F. Šampaņs DB minēja tieši Tech Hub Riga kā tūlītēji cerīgāko sadarbības partneri ar Kanādas partneriem.
Jautāts, vai Kanādas puses plāno proaktīvu rīcību CETA stimulētajai sadarbībai tieši inovācijā, arī Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs DB norāda uz savas valdības ārējās tirdzniecības ministra viesošanos Tech Hub Riga, kas ir «lielisks proaktīva iedrošinājuma piemērs Latvijas un Kanādas kompānijām veidot kopējas partnerības». Viņš uzsver, ka vēstniecība atbalsta šādus centienus un veicina šādas biznesa partnerības caur mūsu Tirdzniecības komisāra dienestu (Trade Commissioner Service). «Mēs iedrošinām uzņēmējus izmantot savā labā gan Kanādas un ES jau agrāko divpusējo zinātnes un tehnoloģiju sadarbības līgumu, gan tagad CETA.»
«Būtiski, ka CETA rada labvēlīgākus nosacījumus tieši mazo un vidēju uzņēmumu iesaistei transatlantiskajā tirdzniecībā,» saka Z. Kalniņa-Lukaševica un norāda, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens jau oktobra nogalē būs vizītē Kanādā, kas nostiprinās esošās iestrādes un dibinās jaunus kontaktus ekonomiskās sadarbības attīstībai.
Parlamentārā sekretāre uzsver pēdējā laika tendenci, ka Latvija ir ieinteresēta tieši augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportā uz Kanādu. Iepriekš arī A. Osērs uz to norādīja ‒ ka Latvijas eksportā uz Kanādu līdzšinējo favorītu – vodku – ir nomainījušas IT.
«Lai aktīvi izmantotu jaunās iespējas, pirmkārt, gaidām vēl aktīvāku interesi no uzņēmēju puses. No ministrijas puses esam gatavi sniegt atbalstu CETA piemērošanā,» apgalvo saka Z. Kalniņa-Lukaševica. «Esmu pārliecināta, ka LIAA var sniegt jau ļoti praktisku atbalstu tieši biznesa kontaktu un iestrāžu izveidošanā Kanādā. Tāpat arī iespējams izmantot mūsu vēstniecības Kanādā palīdzību.»
Pērnvasar Kanāda ir sākusi savu oficiālo Inovācijas dienaskārtību (Innovation Agenda), kas ir starp resoriem un nozarēm integrēta, atvērta un starptautiskā sazobē iesaistīta inovācijas sistēma. Vēstnieks A. Osērs komentārā par kanādiešu proaktīvumu inovācijā norāda, ka valstī par labākiem investīciju apstākļiem, inovācijas sekmīgumu un globālās tirdzniecības vairošanu ar godīgiem, atvērtiem tirgus noteikumiem ne velti atbild Inovācijas, zinātnes un ekonomiskās attīstības ministrija, jēdzieniski savienojot visus šos elementus.
«Kanādai ir visas nepieciešamās sastāvdaļas inovācijas ekonomikas uzcelšanai: pasaules līmeņa pētniecība, augsti izglītots, prasmīgs darbaspēks un viena no pasaulē labākajām biznesa vidēm. Kanādas zinātnes, tehnikas un inovācijas ekosistēma ir ļoti decentralizēta, ar daudziem un dažādiem spēlētājiem no publiskā un privātā sektora, ieskaitot visu izmēru uzņēmumus, akadēmiskās iestādes, bezpeļņas organizācijas un visu līmeņa publisko pārvaldību,» skaidro vēstnieks.
Nacionālā zinātnes un tehnoloģiju stratēģija Kanādā ir jau kopš 2007. gada, kad tieši inovatīvu kompāniju radīšana un izaugsme tika uzstādīts kā mērķis. Vēstnieks raksturo, ka šī stratēģija aizvien un paralēli jaunajai Inovācijas dienaskārtībai «ir spēka plecs Kanādas priekšrocībām un līderībai pasaules līmeņa pētniecībā, prasmju un spēju stiprināšanā un ceļā uz globālu līderību biznesa inovācijā».
Vēstnieks norāda uz jau pieminēto ES un Kanādas divpusējo zinātnes un tehnoloģiju sadarbības līgumu un ka tādi ir arī starp Kanādu un vēl 12 valstīm, ieskaitot Ķīnu, Indiju, Brazīliju un Izraēlu. Nesen izvērstas sarunas par sadarbību zinātnē, tehnoloģijās un inovācijā Kanādai bijusi arī ar Dienvidkoreju. Arī Kanādas tehnoloģiju akseleratori ir izvietoti globāli – 12 būtiskākajos pasaules inovācijas centros, ieskaitot ASV, Franciju Lielbritāniju un Indiju.
