Jaunu zāģbaļķa cenu indeksācijas mehānismu varētu izstrādāt šī gada rudenī, pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Viņš atzīmēja, ka iepriekšējais valdības lēmums, ko pieņēma pagājušā gada decembrī, piemērojot īstermiņa izsolēs cenu mehānismu ilgtermiņam, palīdzēja cenām nokristies līdzīgā līmenī, kādas tās ir Zviedrijā, Skandināvijā, Igaunijā, Lietuvā un citās valstīs.
Ministrs sacīja, ka cenu kritums norāda uz lēmuma adekvātumu, jo pirms tam skuju koku segmentā Latvijā bija augstas cenas, kas atšķīrās par 15 līdz 20 eiro un mazināja Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Iepriekšējais mehānisms, to ieviešot nebija pietiekami pārdomāts, un to ieviesa, kad bija novērojams cenu kāpums un laba situācija.
Krauze uzskata, ka uzņēmējiem, kas piedalās izsolēs un vēlas iegūt materiālus ilgtermiņā, būtu jāmaksā starpība nedaudz virs esošās tirgus cenas par to, ka tie saņem ilgtermiņa nodrošinājumu. Tomēr izsolē nosolītajai cenai būtu jāpielāgojas reālajai tirgus situācijai.
Piemēram, ja vidējā tirgus cena ir no 85 līdz 90 eiro un kāds uzņēmējs nosola par 15 eiro vairāk, lai materiālu iegūtu ilgtermiņā, tad starpībai visu laiku jāsaglabājas vienā apmērā. Ja tirgus cena nokrītas līdz 60 eiro, tad starpībai būtu jāpaliek 15 eiro apmērā un tāpat arī jāpaliek cenai kāpjot.
Ministrs uzsvēra, ka tā ir pareizā pieeja, jo uzņēmējs maksā vairāk, lai viņam būtu garantēts materiāla apjoms uz ilgāku laiku. Viņš norādīja, ka iepriekš pastāvēja situācija, kurā uzņēmējs nosola par materiāliem un cena ir nemainīga, apgrūtinot konkurenci un radot situāciju, kurā Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem ekonomiski izdevīgāk ir nopirkt baļķus Norvēģijā, iekraut kuģī, vest uz Latviju un pārstrādāt nekā pirkt Latvijā. Krauze uzskata, ka pie Norvēģijas izmaksām un situācijas tas ir nepieņemami.
Krauze atzīmēja, ka AS "Latvijas valsts meži" (LVM) rudenī būs jauns piedāvājums, kurā būs iestrādāti mehānismi, ņemot vērā pieļautās kļūdas, kas ir nozīmīgi Latvijas kokrūpniecības konkurētspējai. Tāpat ZM strādās pie jaunas tāmes virzīšanas un gatavošanas nākamajiem periodiem par ciršanas apjomu Latvijas mežos, jo tas ir nozīmīgi arī investīciju projektiem.
Jau ziņots, ka valdība uzdeva ZM kā LVM akciju turētājai nodrošināt, lai uzņēmums turpinātu ilgāka termiņa sadarbības līgumos noteiktā mainītā cenu indeksācijas mehānisma piemērošanu līdz brīdim, kamēr būs izstrādāts jauns cenošanas mehānisms visiem ilgāka termiņa sadarbības partneriem vai līdz spēkā esošo līgumu darbības perioda beigām.
ZM pārstāvji atzīmē, ka informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par ieviesto konkurētspējas palielināšanas pasākumu atdevi un pašreizējo situāciju kokmateriālu tirgū, kā arī sniegti priekšlikumi turpmākām darbībām Latvijas kokrūpnieku konkurences palielināšanai tirgū.
Informatīvajā ziņojumā arī minēts, ka iemesls Latvijas skujkoku zāģētavu konkurētspējas zudumam bija izejmateriāla jeb zāģbaļķa neatbilstība reģiona tirgus cenai. Vērtējot 2024.gada pirmā ceturkšņa tirgus monitoringa datus secināts, ka otrās šķiras skujkoka zāģbaļķu cenas veidošanas mehānisma korekcija LVM zāģbaļķu tirdzniecībā ir sniegusi rezultātus.
Patlaban zāģbaļķu cena ir izlīdzinājusies un no izmaksu viedokļa Latvijas produkcija vairs nav dārgākā tirgū, kā arī kopumā visā reģionā zāģbaļķu cenas kļuvušas līdzvērtīgas. Tāpat arī LVM īsāka termiņa skujkoka zāģbaļķu pircējiem saglabājusies konkurētspēja, jo vidējā svērtā cena īsāka un ilgāka termiņa otrās šķiras skujkoka zāģbaļķa pārdošanas programmās ir vienāda.
Cenu korekcija ietekmējusi LVM 2024.gada ieņēmumus un cenu starpība veido pirmā ceturkšņa peļņas samazinājumu par 7,54 miljoniem eiro. Tāpat pēc LVM aktuālajām peļņas prognozēm 2024.gadam tā prognozēta lielāka nekā likumā noteiktās dividendes.
ZM pārstāvji atzīmē, ka vājie Latvijas apaļā kokmateriāla pārstrādātāju 2023.gada finanšu rezultāti, Satversmes tiesas 2024.gada 8.aprīļa spriedums par samazinātā galvenās cirtes caurmēra atcelšanu un neskaidrības kompensāciju jautājumā meža īpašniekiem "Natura 2000" teritoriju veidošanā radīja ļoti negatīvu vidi investīcijām Latvijas kokrūpniecībā.
Ministrijas pārstāvji skaidro, ka tādēļ svarīgi radīt stabilitāti MK kompetences jautājumos par valdības līdzdalību ar visa veida resursiem, lai sekmētu Latvijas koksnes produktu piegāžu ķēdes konkurētspēju globālajā tirgū, balstoties uz kopīgiem ieguvumu principiem ilgtermiņā.
