Ārvalstu investori aicina valdību par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā.
Šādu nostāju pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), vērtējot finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.
Patreizējam fokusam atrodoties uz ārvalstīs izdarītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu rezultātā iegūto līdzekļu konfiskāciju un resursu trūkuma dēļ nespējot vispusīgi koncentrēties uz Latvijas predikatīvajiem noziegumiem, cieš Latvijas godprātīgo uzņēmumu intereses, uzskata padome.
FICIL ieskatā, labvēlīgas investīciju vides veicināšanā nepieciešams nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek iesaldēti un arestēti uzņēmuma līdzekļi, tie pēc iespējas ātrāk tiek atdoti uzņēmumam, ja tiek konstatēta līdzekļu likumīga izcelsme.
Padome norāda, ka ēnu ekonomikas un "aplokšņu" algu problēmai nav viena risinājuma. Raugoties uz uzņēmēju un cilvēku dažādo motivāciju maksāt "aplokšņu" algu, nepieciešams veikt cēloņu analīzi. Tāpat jāveic uzņēmumu un cilvēku profilēšana, lai noskaidrotu, kur rodas skaidrās naudas aprite, kam standarta situācijās uzņēmumā nevajadzētu parādīties.
Padomes eksperti uzskata, ka ir svarīgi meklēt cēloņsakarības un noteikt skaidrus galvenos veiktspējas rādītājus (KPI), piemēram, kā tieši izmērīt ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu efektivitāti konkrētā uzņēmējdarbības sektorā.
FICIL aicina publisko sektoru veikt datos balstītu analīzi, lai noteiktu pašreizējās korupcijas tendences, noteiktu efektīvākos soļus korupcijas mazināšanai, izvērtētu pretkorupcijas pasākumu efektivitāti un izmērītu valsts progresu pretkorupcijas jomā. Vienlaikus FICIL aicina stiprināt tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti, lai veicinātu iespējas panākt notiesājošu spriedumu sabiedrībai nozīmīgos ar korupciju saistītos kriminālprocesos.
FICIL aicina valdību turpināt aktīvu diskusiju, iesaistot speciālistus no publiskā un privātā sektora, lai meklētu risinājumus labticīgo ieguvēju interešu aizsardzības mehānismu pilnveidošanai kriminālprocesā. Viņuprāt, izvērtējams ir, piemēram, tāds risinājums kā kaitējuma kompensēšana tādiem labticīgiem ieguvējiem, kas paļāvušies uz publiskās ticamības principu, valstij pārņemot prasījuma tiesības pret noziedzīgā nodarījuma izdarītajiem.
Sekojot līdzšinējām veiksmīgajām darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā, Latvijai ir jāizmanto labā starptautiskā reputācija, aktīvi iesaistoties Eiropas Savienības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas aģentūras (AMLA) izveidē un aicinot vismaz daļēji aģentūras struktūrvienību darbības nodrošināt Latvijā, uzskata padome.
Vienlaikus esot jāturpina darbs pie NILLTPFN regulējuma pilnveides, lielāku uzmanību pievēršot starptautiskās konkurētspējas aspektiem.
Tāpat investori uzskata, ka jānodrošina, ka finanšu un ekonomisko noziegumu lietās mantas aresta gadījumos netiek piemēroti tikai likumā noteiktie maksimālie termiņi. Vienlaikus FICIL rekomendē arī tiesu prakses apkopojuma izstrādi procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.
Jau ziņots, ka piektdien augsta līmeņa sanāksmē Latvijas valdība un FICIL aktualizēs sadarbības prioritātes, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Šogad valdības pārstāvji un investori diskutēs par ēnu ekonomiku un investīciju vides prognozējamību, zaļā kursa ieviešanu, darbaspēka kvalifikāciju un pārkvalificēšanas iespējām, kā arī par Latvijas digitalizācijas stratēģiju.
Tiekoties ar ārvalstu investoru padomes locekļiem, valdības pārstāvji prezentēs gada laikā paveikto un aktualizēs Latvijas valdības un investoru sadarbības prioritātes. Savukārt atsevišķās darba grupās investori kopā ar nozaru ministriem un pārstāvjiem spriedīs par ēnu ekonomikas samazināšanu, lai uzlabotu Latvijas investīciju vides prognozējamību, un satiksmes jomas attīstību, nodrošinot efektīvu, drošu un videi nekaitīgu transportu. Citās darba grupās runās par darbaspēka kvalifikāciju un ar to saistīto regulējumu, kā arī par Latvijas digitālo attīstību, kas sevišķi aktuāla kļuvusi, sākoties pandēmijai, un ir būtiska valsts konkurētspējas celšanā.
