Pārtikas interneta lielveikals NuKo.lv atvēris partnermārketinga jeb affiliate platformu, caur kuru mudina iesaistīties NuKo.lv popularizēšanā, saņemot vismaz 5% no darījuma summas.

«Mūsu affiliate sistēma tiek mērķēta uz divām grupām. Pirmā ir mūsu sadarbības partneri, piegādātāji, zīmolu īpašnieki. Šādā veidā viņiem mēs dodam iespēju kontrolēt pilnu pārdošanas ciklu,» stāsta NuKo.lv Mārketinga un IT attīstības vadītājs Rolands Dzenis.

Viņš skaidro, ka patlaban daudzi zīmoli izmanto tā dēvētos «influencerus» jeb viedokļu līderus savu produktu un pakalpojumu reklamēšanā. Taču ņemot vērā, ka šajā gadījumā tirgotājiem nav nedz savas e-platformas, nedz piegādes sistēmas, šādā veidā uzņēmumi nevar nodrošināt pilnu pārdošanas ciklu. NuKo.lv risina šo problēmu un piedāvā saviem partneriem ne tikai pārdot produktus caur NuKo.lv platformu, bet arī kontrolēt un sekot līdzi apmeklētāju kustībai un darījumu apjomam. Tādā veidā partneri var izvērtēt, kurš reklāmas kanāls sniedz labākos pārdošanas rādītājus.

Pārtikas un sadzīves preču lielveikals internetā «Nuko.lv» savu apgrozījumu šī gada pirmajā ceturksnī ir palielinājis par 67%, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2017. gadā.

Pirkumu skaits šī gada pirmajā ceturksnī ir pieaudzis par 60%, ja salīdzina ar šo pašu periodu pērn - 2017. gadā šāds pieaugums tika sasniegts visa gada laikā.

«Pašlaik novērojam, ka arī klientu loks strauji paplašinās un to skaits pieaug visās vecuma grupās. Mūsu vecākajam klientam ir 94 gadi, taču, protams, šīs vecuma grupas īpatsvars ir salīdzinoši krietni mazāks. Taču ne visi, kuri vēlētos iepirkties attālināti, jūtas ērti, lietojot internetu un maksājot ar bankas pārskaitījumu,» stāsta Rolands Dzenis, «Nuko.lv» mārketinga un IT attīstības vadītājs.

Pēc viņa paustā, «Nuko.lv» ir sācis pieņemt pasūtījumus arī telefoniski un klienti var norēķināties skaidrā naudā, saņemot preci pie namdurvīm. «Sākotnēji pakalpojumu testēsim noteiktos Rīgas mikrorajonos - Ķengaragā, Pļavniekos, Purvciemā, Teikā un Juglā, - taču vēlāk to piedāvāsim arī visā Latvijā,» skaidro R. Dzenis.

Pārtikas piegādes portāls Pievedums.lv pievienots interneta veikalam Nuko.lv, novēroja portāls DB.

Pievedums.lv mājaslapas kontaktu sadaļā kā reģistrētais īpašnieks minēts SIA Nuko, un, kā liecina Lursoft dati, SIA Pievedums Rīga, kas bija iepriekšējais portāla īpašnieks, likvidēts pērnā gada 19. decembrī.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka līdz ar 2019. gadu, NuKo.lv, turpinot savu attīstību un stiprinot pozīcijas tirgū, iegādājies pārtikas piegādes portāla Pievedums.lv preču zīmolu un savā pārziņā pārņēmis uzņēmuma darbiniekus. Tā rezultātā ievērojami palielinājusies lielveikala klientu datubāze. Lēmums iegādāties pārtikas piegādes portāla Pievedums.lv zīmolu pieņemts, lai spētu veiksmīgāk īstenot NuKo.lv izvirzītos attīstības mērķus, spējot patērētājiem piedāvāt plašāku preču sortimentu, lielu fokusu orientējot uz vietējo ražotāju precēm.

Par interneta lielveikala NuKo.lv vadītāju un valdes priekšsēdētāju kļuvis biznesa attīstības treneris Mārtiņš Vecvanags. Viņš izvirzījis ambiciozus mērķus – kāpināt uzņēmuma apgrozījumu pat par 80% un ievērojami palielināt darbinieku skaitu.

Iepriekš valdes priekšsēdētāja bija Sabīne Lakuča, kura turpinās darboties uzņēmumā valdes locekles amatā, informēja SIA Nuko pārstāvis Rolands Dzenis.

Pēdējos gados M. Vecvanags pamatā attīstījis savu konsultāciju biznesu.

«Mana līdzšinējā pieredze darbā ar vadītājiem liecina, ka galvenā ir māka fokusēties skaidram un precīzam darbam. Tāpat ir svarīgi zināt mērķi, un neizkliedēt uzmanību ceļā uz tā sasniegšanu. Kā vadītājam pašam man ir svarīgi, ka cilvēki, kas darbojas manā komandā, ir azartiski un izbauda pašu darbošanās procesu,» komentē M. Vecvanags.

Pirms tam M. Vecvanags darbojies arī vairākos uzņēmumos, kuros liela nozīme bijusi loģistikas nodaļai, piemēram, loģistikas un vairumtirdzniecības uzņēmumā «Trialto Latvia», kā arī veidojis mazumtirdzniecības tīklu uzņēmumam Kaukāzā. M. Vecvanags akcentē, ka šī pieredze palīdzēs attīstīt NuKo.lv darbību, pakalpojumu piedāvājot arī juridiskām personām, un kāpināt interneta lielveikala apgrozījumu.

Interneta veikals NuKo.lv pērn strādājis ar 2,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 38,89% lielāks nekā 2017.gadā, informē uzņēmums.

NuKo.lv klientu skaits gada laikā palielinājies par 50%, sasniedzot 45 000.

70% no uzņēmuma klientiem joprojām ir Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotāji un uzņēmēji, taču aizvadītā gada laikā būtiski pieaudzis arī pasūtījumu skaits reģionos, sasniedzot 30% no kopējā klientu skaita.

«Īpaši pēdējā gada laikā esam novērojuši, ka ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas izvēlas pasūtīt pārtikas produktus internetā. Neapšaubāmi, tas saistīts ar mūsu dzīves ritma paātrināšanos, jo arvien vairāk laika aizvadām darba vietās, nereti strādājot arī brīvdienās, tāpēc redzam, ka cilvēkiem daudz svarīgāk ir pavadīt brīvo laiku ar ģimeni, nevis stāvot rindās pie lielveikalu kasēm. Vērtējot pagājušo gadu, jāsecina, ka būtiski pieaudzis jauno māmiņu un senioru skaits, kuri veic pasūtījumus internetā. Tas arī ir saprotams, jo viņiem bieži vien ir grūti tikt līdz veikalam, vai tas būtu veselības stāvokļa dēļ, vai tamdēļ, ka nav ar ko atstāt bērnus. Viņu vidū populārākie produkti ir piens, augļi un dārzeņi, bērnu pārtika, kā arī higiēnas preces,» skaidro interneta lielveikala NuKo.lv mārketinga vadītājs Rolands Dzenis.

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Notikušas izmaiņas interneta veikala Nuko.lv valdē, liecina informācija Lursoft.

Kopš 12.februāra līdzšinējo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Vecvanagu šajā amatā nomainījusi Nataļja Ņemčenko, bet par valdes locekli no jauna ievēlēts Rafails Deifts. Valdē turpina strādāt Sabīne Lakuča, kas ir uzņēmuma valdes locekle jau kopš 2013.gada un līdz 2018.gada 20.jūnijam bija uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

Pagaidām DB nav izdevies iegūt uzņēmuma komentārus par vadības izmaiņām.

Uzņēmuma lielākais īpašnieks patlaban ir AS Dominante Capital, kam pieder 94,3%, bet atlikušie 5,69% pieder Nataļjai Malajai.

DB.lv jau rakstīja, ka uzņēmums pērn strādāja ar 2,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 38,89% lielāks nekā 2017.gadā. Nuko.lv klientu skaits gada laikā palielinājies par 50%, sasniedzot 45 000. 70% no uzņēmuma klientiem joprojām ir Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotāji un uzņēmēji, taču aizvadītā gada laikā būtiski pieaudzis arī pasūtījumu skaits reģionos, sasniedzot 30% no kopējā klientu skaita.

Sabiedrības paradumi, vēlmes un vajadzības mainās nepārtraukti, turklāt pēdējos gados tas notiek jo īpaši strauji. Jau kādu laiku ar lielu interesi sekojam līdzi zero waste jeb beziepakojumu veikalu attīstībai Latvijā. Tiem, kas vēlas uzsākt darbību šajā jomā mazajā biznesā, šis ir īstais brīdis.

Proti, kamēr lielie mazumtirgotāji nav veikuši izmaiņas savos tirdzniecības procesos, mazie uzņēmumi, tādi kā beziepakojumu veikaliņi zaļā Rīgas mikrorajonā, noteikti atradīs savu pircēju gluži tāpat kā ekoloģiskās kosmētikas veikali vai restorāni ar īpašu piedāvājumu veģetāriešiem un vegāniem. Tāpat arī lielveikalos redzam arvien vairāk piedāvājumu, kuros padomāts par plastikāta iepakojuma samazināšanu, piemēram, veļas mazgājamo līdzekļu iepakojumi, kurus var «uzpildīt» vairākkārt.

Patlaban, un Latvijā – jo īpaši pēdējos gados –, sabiedrība izglītojas un pieprasa uzņēmumiem domāt par ilgtspējīgu attīstību un pakalpojumu, kurš samazina nodarīto kaitējumu apkārtējai videi.

No šī gada 1. janvāra tirdzniecības vietās visā Latvijā, vēloties iegādāties produktus un pie kases vaicājot pēc plastmasas maisiņa, var nākties rēķināties ar papildu izdevumiem.

Tas saistāms ar grozījumiem Latvijas Republikas Iepakojuma likumā, kas stājušies spēkā saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dalībvalstu pienākumu savā nacionālajā likumdošanā iestrādāt plastmasas direktīvā noteikto. ES regulējums nosaka, ka līdz ar 2021. gadu tiks noteikts aizliegums vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu – šķīvju, ēdamrīku, salmiņu, vates kociņu, balonu kātiņu – apritei visā ES teritorijā.

Mēs visi vēlamies dzīvot skaistā un sakoptā vidē, vai ne? Latvieši spēj novērtēt dabu un tās sniegtās veltes, apzinoties, ka, ja par to nerūpēsimies, no zaļas valsts statusa mums būs jāatsakās. Gadu no gada tiek organizētas talkas, kuru ietvaros tiek savākti neskaitāmi maisi ar atkritumiem, kas nonākuši ceļmalās, mežos, ūdenstilpnēs un parkos. Liela daļa no savāktajiem atkritumiem ir dažādi plastmasas izstrādājumi, kuru sadalīšanās dabā var prasīt vairākus gadu tūkstošus. Nav noslēpums, ka plastmasa atstāj neatgriezeniskas sekas uz vidi, kurā dzīvojam. Tieši vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi veido Eiropā vairāk nekā 70% no jūras piedrazojuma. Ir virkne valstu, kurās plastmasas maisiņu ražošana un tirdzniecība ir aizliegta. Tas, ka beidzot sekojam citu valstu piemēram, ir pareizi un loģiski, lai gan jāatzīmē, ka mūsu iedzīvotāju saprātīgo attieksmi pret plastmasas maisiņu izmantošanu esam ievērojuši jau pirms ilgāka laika.

«Internetā iegādātas pārtikas piegāde līdz pircēja durvīm ir mūsu interešu lokā,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants. Pēc viņa teiktā, igauņiem šajā jomā ejot labāk, un kaimiņiem izveidojies internetā iegādātas pārtikas piegādes tīkls un tradīcijas.

Latvijā šis tirgus ir bērna autiņos, lai gan ir divi lieli spēlētāji (Maxima, Nuko).

Tā kā tirgus vēl tikai veidojas, uzņēmums ir atvērts sarunām ar potenciālajiem sadarbības partneriem, piedāvājot paku piegādes pakalpojumus. Pēc DPD un Kantar TNS šogad vasarā veiktās aptaujas tikai 6% e-pircēju Latvijā ir izmantojuši pārtikas piegādes, kas pēc Horvātijas ir otrais zemākais rādītājs Eiropā. Vidējais Eiropas rādītājs ir 14%, bet rekordiste ir Lielbritānija ar 27%. J. Grants gan uzskata, ka ideja par pārtikas iegādi internetā ir dzīvotspējīga arī Latvijā. Lielākais izaicinājums pārtikas tirgotājiem patlaban ir izveidot klientiem pieņemamu un kvalitatīvu saskarni internetā.

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Par to, kādi būs pārtikas mazumtirgotāju tuvākās nākotnes izaicinājumi, nule kā sprieda ekonomisti un tautsaimnieki.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) veiktais pētījums Kāda ir mazumtirdzniecības nākotne Latvijā liecina – izaicinājums būs produktivitāte, efektivitāte un inovācijas. Jau šobrīd nozares produktivitāte ir augstāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Taču tas nenozīmē, ka nozare var gulēt uz lauriem. Īpaši tas svarīgi laukos, kur cilvēku kļūst arvien mazāk, līdz ar to jādomā, kā apkalpot tos, kas turpina saimniekot novados. Eksperti pat rosina ieviest pašvaldību atbalstītus internetā iegādātu pārtikas preču piegādes pakalpojumus no tuvākajām pilsētām. Un jāsaka, ka ne velti, jo lauku veikalu slēgšana – tā joprojām ir realitāte. Zinu pagastu tikai 70 km attālumā no Rīgas, kur divu veikalu vietā tūlīt nebūs neviena, jo pēdējo grasās slēgt. Iemesls – mazi ieņēmumi un pieaugošas izmaksas. Šajā gadījumā labs risinājums būtu autoveikals, taču iedzīvotāji jau rēķinās, ka tajā cenas ir augstākas, līdz ar to meklēs iespējas doties uz lielākām pilsētām, kur pastāv izvēles iespēja, – iepirkties tradicionālajos vai modernajos veikalos. Taču jārēķinās, ka tradicionālā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās, bet pieaug modernā mazumtirdzniecība.

Mazumtirgotājs Rimi piesaka sevi arī e-komercijas tirgū – oktobrī internetveikals tiks atklāts Latvijā, nākamā gada pirmajā ceturksnī Lietuvā, bet otrajā ceturksnī arī Igaunijā.

To Rimi jaunās izaugsmes stratēģijas prezentācijā otrdien pastāstīja Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Viņš uzsvēra, ka kompānijas ieskatā tieši tagad ir īstais brīdis uzņēmuma digitalizācijai, jo tam ir gatavi visi – gan tehnoloģijas, gan pircēji. Cilvēkiem kļūstot aizvien aizņemtākiem, nepieciešamība ērti iepirkties jebkurā laikā un vietā pašlaik sasniegusi teju vai maksimumu, tāpat kā tehnoloģiju attīstība un pieejamība.

Uzņēmuma digitalizācijā ieguldīti 7,7 miljoni eiro (2016.gadā 1,8 miljoni, 2017.gadā 2,6 miljoni, bet pērn 3,3 miljoni eiro) – gan tirgus un patērētāju, viņu paradumu izpētē, gan mobilās aplikācijas izstrādē, kas darbojas jau kopš 2018.gada decembra, elektronisko cenu zīmju ieviešanā, mobilo pakalpojumu un pašapkalpošanās skeneru ieviešanā, informēja «Rimi Baltic» grupas mārketinga un biznesa attīstības direktors Gustavs Fernstroms.

Ja pirms dažiem gadiem juvelierizstrādājumu pirkšana internetā un saņemšana pakomātā vai ar kurjeru būtu bijis pārsteigums daudziem, tad tagad to iegāde ir viegla un ērta pat neizejot no mājām. Mūsdienu e-komercijas dalībnieki nodrošina saviem klientiem iespējami labāko, patīkamāko un drošāko pieredzi, tāpēc juvelierizstrādājumi internetā ir pieejami vien ar dažiem klikšķiem no jebkuras vietas pasaulē, kur pieejams interneta savienojums. Kā iegādāties rotaslietas droši, lasi turpinājumā!

Kā pārbaudīt, vai juvelierizstrādājumu internetveikals ir drošs?

Lai iepirktos internetā, ir jābūt uzmanīgam un, pirms veikt tajā pasūtījumu, jāizdara priekšizpēte par konkrēto internetveikalu. Pārbaudi šīs lietas, lai pārliecinātos par drošību un izvairītos no nepatīkamām situācijām:

● SSL sertifikāts – tas ir digitāls drošības sertifikāts, kas ir nepieciešams droša, šifrēta savienojuma nodibināšanai, nodrošinot, ka apmeklētāja datus nevar pārtvert un nolasīt kāds cits. Sertifikāta esamība ir jāpārbauda pirms veikt reģistrēšanos vai iepirkšanos jebkurā internetveikalā. To var izdarīt apskatot, vai mājaslapas adreses sākumdaļa ir mainījusies no http:// uz https://. Par to, ka mājaslapa ir droša un šifrēta, liecina arī atslēgas slēdzenes simbols mājaslapas rīkjoslā pirms adreses nosaukuma;

Šovasar Orange Cash & Carry ieviesīs interneta tirdzniecības platformu,veikala tīkla paplašināšana gan netiek plānota.

Internetveikalā juridiskās personas varēs iegādāties aptuveni 6000 dažādas preces. SIA Rskorpions, kas veic Orange Cash & Carry saimniecisko darbību, pamatdarbība ir pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecība, lielākais uzņēmuma klients ir lielveikals Sky. Tirdzniecība Orange Cash & Carry veikalā veido 15–20% no uzņēmuma apgrozījuma. SIA Rskorpions īpašnieki ir Lielbritānijas uzņēmums Interstyle RS. Orange Cash & Carry ir vienīgais tam piederošais veikals, kas darbojas šajā segmentā.mJāpiebilst – internetveikals ir arī SIA Sanitex, nākamajā gadā tādu plāno izveidot SIA Gemoss.

SIA Rskorpions valdes locekle Antra Kalniņa stāsta, ka šobrīd netiek apsvērta iespēja Latvijā atvērt vēl kādu t.s. cash & carry veikalu. «Tā kā esam nišas produktu tirgotāji, šādu nepieciešamību Latvijas tirgū pašlaik nejūtam. Ja notiks paplašināšanās, tad tā būs citās Baltijas valstīs vai Krievijā,» viņa spriež.

Lai veicinātu Latvijā plašāku tehnoloģiju pielietojumu mākslinieku, mūziķu, arhitektu, aktieru un citu radošo industriju pārstāvju vidū, biedrība Riga TechGirls bez maksas apmācījusi 1113 šo nozaru profesionāļus.

Apmācībās iegūtās digitālās prasmes ļaus izmantot modernākās iespējas sasniegt plašāku auditoriju arī digitālajā vidē un būt konkurētspējīgākiem arī globālajā tirgū. Vairāk nekā trīs mēnešus garās apmācībās radošo nozaru pārstāvji apguvuši gan teorētiskās zināšanas, gan arī darbnīcās praktiski izmēģinājuši jauniegūtās prasmes.

Pateicoties Riga TechGirls ilgadējai veiksmīgai sadarbībai ar nozares profesionāļiem, kā pasniedzēji apmācībās tika piesaistīti 34 lektori, tai skaitā ne tikai no Latvijas, bet arī ASV un Nīderlandes. “Izstrādājot šo programmu, Riga TechGirls mērķis bija pēc iespējas cilvēcīgāk ierādīt radošo, kultūras un mākslas industriju pārstāvjiem tieši ar viņu darbu saistītās šobrīd pieejamajās tehnoloģiju iespējas un kā tās var palīdzēt viņu ikdienā,” norāda programmas vadītājs Pauls Siliņš.

Lietuvas interneta mazumtirgotājs «Pigu», kam Latvijā pieder internetveikals «220.lv», pagājušajā finanšu gadā, kas beidzās martā, strādājis ar 1,146 miljonu eiro konsolidētajiem zaudējumiem, kas bijuši par 59,5% mazāki nekā 2017./2018.finanšu gadā.

Par to liecina «Pigu» finanšu gada pārskats, kas iesniegts Lietuvas Reģistru centram.

«Pigu» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bijis 101,676 miljoni eiro jeb par 17,1% lielāks nekā 2017./2018. finanšu gadā.

Šajā finanšu gadā «Pigu» plāno apgrozījuma pieaugumu par 10% un atgriešanos pie peļņas.

«Pigu» peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) pagājušajā finanšu gadā bijusi 260 000 eiro pretēji negatīvajai EBITDA mīnus 1,972 miljoni eiro 2017./2018. finanšu gadā.

Kompānijai «Pigu» Lietuvā ir internetveikals «Pigu.lt», tās meitasuzņēmums Latvijā «Pigu Latvia» pārvalda internetveikalu «220.lv», bet meitasauzņēmums Igaunijā «DLB Trading» pārvalda internetveikalu «Kaup24.ee».

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi uz jebkuru vietu Latvijā, un rezultātā 15% no pārdotajām automašīnām tikušas nopirktas attālināti.

"Piegādes veicām uz Daugavpili, Vecpiebalgu, Eleju, Lilasti, Dobeli un citur. Plānojam to attīstīt arī pēc Covid-19 krīzes," biznesa portālam db.lv atklāj Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Atklāj tiešsaistes autosalonu, un top auto internetveikals 

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties...

Arī AS "Longo Group" pārdoto automašīnu apjoms Baltijas valstīs ir krities, sasniedzot tikai 50 līdz 55% no šogad februārī pārdotā apjoma. "Analizējot CSDD pārdoto automašīnu datus, redzam, ka "Longo.lv" ir salīdzinoši labākā situācijā pār pārējiem – kritums ir, bet ne tik dramatisks kā tirgum kopumā," saka E. Cērps.

Viņa skatījumā tam ir vairāki izskaidrojami. Pirmkārt, uzņēmums spējis pieņemt operatīvus un uz datiem balstītus lēmumus, paļaujoties uz pārredzamu atskaišu sistēmu, kurā pērn investējis. E. Cērps uzskata, ka šī brīža apstākļos tā ir spēcīga konkurētspējas priekšrocība auto tirdzniecības segmentā. Otrkārt, AS "Longo Group" vieni no pirmajiem Baltijā sāka piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi. Treškārt, jau no dibināšanas pirmsākumiem uzņēmums sevi definē kā digitāli attīstītu kompāniju. E. Cērps spriež, ka tā ir neatņemama priekšrocība uzņēmuma reputācijas veidošanā mūsdienu digitālajā pasaulē.

"Esošā situācija valstī ietekmē patērētāju uzvedību un pirktspēju – klienti izvērtē prioritātes, taču, neskatoties uz to, tomēr vēlas saglabāt mobilitāti, kā arī drošas pārvietošanās iespējas, ko sniedz personīgais auto," teic E. Cērps.

Viņš teic, ka, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, šogad Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Arī lietoto auto pirmās reģistrācijas aprīlī ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu – par 60%. E. Cērps norāda, ka pārdoto auto skaits aprīli ir ievērojami zemāks, jo daudzi darījumi tikai organizēti jau iepriekšējos mēnešos. Lietoto auto pirmo reģistrācijas samazinājumu ir izraisījis importa kritums, jo liela daļa Latvijā tirdzniecībā esošo lietoto auto tika importēti un esošajā situācijā tas ir apstājies, jo neviens nav gatavs uzņemties risku un iesaldēt kapitālu.

Domājot par nākotni, E. Cērps paredz, ka vissmagāk pandēmijas sekas būs jūtamas tieši jauno auto industrijā. "Tā smagi cietīs gan pieprasījuma krituma, gan potenciālo auto cenu pieauguma dēļ, ko ietekmēs katras saražotās vienības pašizmaksas palielinājums, jo tiks ražots mazāk auto, bet fiksētās izmaksas paliek un finanšu procenti tikai augs, un būs vērojams rezerves daļu cenu kāpums. Tā ir ķēdes reakcija, kas ietekmēs arī lietoto automašīnu tirgu. Jauno auto cenu kāpuma dēļ Rietumeiropā patērētāji ilgāk turpinās ekspluatēt savus līdzšinējos auto, nevis mainīs pret jauniem," viņš norāda.

Šī tendence jau tagad esot vērojama, piemēram, Nīderlandē, kur AS "Longo Group" meitas uzņēmums "Longo Netherlands B.V." ir valsts licencēts auto tirgotājs ar plašu loku iepirkšanas sadarbības partneru. Tur vērojama tendence, ka jauno auto tirdzniecība ir teju vai apstājusies un uzņēmumi ir masveidā pagarinājuši operatīvo auto līzinga termiņus savu darbinieku esošajām automašīnām. Šī iemesla dēļ lietoto auto piedāvājums ir samazinājies. E. Cērps spriež, ka šīs situācijas ietekmē būs jūtams vērienīgs lietotu auto piedāvājuma samazinājums, kas skars arī Baltiju un izraisīs lietoto auto klāsta samazinājumu ne tikai mums, bet arī gala patērētājam.

"Tas arī palielina riskus pircējiem un sabiedrībai kopumā, jo tad maziem spēlētājiem pelēkā zonā, lai neceltu cenas, nāksies riskēt aizvien vairāk gan izvairoties no jebkādas nodokļu nomaksas, gan iepērkot pāri palikušās mašīnas ar nopietniem defektiem," tā viņš. E. Cērps arī pieļauj, ka samazinātā piedāvājuma dēļ var kāpt kvalitatīvu automašīnu cenas.

Tiklīdz būs līdzsvars starp pieprasījumu Baltijas valstīs un AS "Longo Group" piedāvājumu, kompānija plāno atsākt importu no Rietumeiropas.

AS "Longo Group" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmumam pašlaik ir filiāles Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kur noris automašīnu tirdzniecība, savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā tam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

2019. gada maijā "Longo" Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar 450 auto ietilpību.

Db.lv jau rakstīja, ka lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. "Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," iepriekš norādījis E. Cērps.

Gada laikā pārdod 2350 auto 

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis...

Aptuveni pusi apgrozījuma – gandrīz sešus miljonus eiro – pērn veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju 1000 automašīnas. Pērn uzņēmums nopietni palielināja pamatkapitālu – līdz pieciem miljoniem eiro. Tāpat pērn "Longo Group" investēja 250 tūkstošus eiro IT sistēmas izstrādē.

Līdz pandēmijai uzņēmuma plānos bija trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi. Savukārt tālākā nākotnē kompānija mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu.

Mēbeļu tirdzniecības uzņēmums Guru mēbeles apgrozāmo līdzekļu papildināšanai izmanto bankas Citadele mikrokredītu. Uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Zilkalns atzīst, ka šis finansējums uzņēmumam ir kā drošības spilvens.

“Mikrokredīts ir finansējums līdz 30 000 eiro apmērā, ko banka izsniedz bez ķīlas un kas darbojas kā kartes kredītlimits uz kartes. Tas ir piemērots risinājums uzņēmējiem, ja nepieciešami papildu līdzekļi,” saka bankas Citadele Vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Guntis Mincis. Mikrokredītu uzņēmumi var saņemt brīvi izvēlētam mērķim iekārtu iegādei, neparedzētiem izdevumiem, sezonalitātes efekta pārvarēšanai. Piemēram, nesezonā aktuāli būs, kā samaksāt algas darbiniekiem, bet sezonā var gadīties kāda negaidīta nepieciešamība pēc naudas, lai uzņēmums varētu turpināt aktīvi apkalpot klientus. “Mikrokredīts ir ērts aizdevuma veids, jo to piešķiram ātri, bez ķīlas, un kredītprocenti ir jāmaksā tikai par iztērētajiem naudas līdzekļiem,” stāsta Mincis.

Lai stiprinātu e-komercijas uzņēmumu tirgus pozīcijas par apvienošanos paziņojuši interneta veikala «220.lv» īpašniece «Pigu grupa» un Polijas tiešsaistes tirgotājs «Morele.net» informē «Pigu.lt» pārstāve Raimonda Strazdauskaite.

Jaunā partnerība ir balstīta uz sadarbību, kā arī «Pigu» un «Morele» grupas uzņēmumi stiprinās savas pozīcijas, daloties ar zināšanām un labās prakses piemēriem mārketingā, loģistikā, biznesa operācijās un uzņēmējdarbības automatizācijā.

Abu uzņēmumu vadība prognozē, ka nākamo piecu gadu laikā «Pigu» un «Morele» jaunizveidotās grupas kopējais gada apgrozījums sasniegs miljardu eiro. Lai finansētu uzņēmumu izaugsmi, IT sistēmu integrāciju un attīstību, kā arī citus sadarbības projektus, investēs 13 miljonus eiro.

«Pigu» Lietuvā ir internetveikals «Pigu.lt», tās meitasuzņēmums Latvijā «Pigu Latvia» pārvalda internetveikalu «220.lv», bet meitasauzņēmums Igaunijā «DLB Trading» pārvalda internetveikalu «Kaup24.ee».

Zviedrijas mēbeļu koncerns Ikea šā gada rudenī uzsāks darbību Igaunijā - vispirms būs pieejams internetveikals un līdz ar to Tallinā tiks atvērta arī preču pasūtīšanas un saņemšanas vieta.

«Vēlamies tuvināt Ikea Igaunijas tirgum, jo jau kopš Ikea veikala atklāšanas Rīgā 2018. gadā esam ievērojuši veikalā daudz apmeklētāju no Igaunijas. Veikala ienākšana Igaunijas tirgū, atverot vispirms internetveikalu, ir jaunums. Lēmumu pieņēmām, ņemot vērā jaunā tirgus digitālo briedumu un gatavību izmantot šādu piedāvājumu,» sacīja Johanness R. Johannessons (Johannes R. Jóhannesson), Ikea vadītājs Baltijas valstīs.

Ikea internetveikalā Igaunijā būs pieejami apmēram 8000 mājokļa labiekārtošanas preču, un tās varēs pasūtīt ar piegādi mājās vai saņemt veikalā un vest mājās pašu spēkiem.

Preču pasūtīšanas un saņemšanas vieta atradīsies Tallinā, Peterburi ielā 66. Kopējā platība būs apmēram 6000 m2, un 1500 m2 būs atvēlēti ekspozīciju zālei un plānošanas zonai. 4000 m2 būs paredzēti loģistikas un e-komercijas organizācijas vajadzībām.

Baltijas valstīs lielākais mazumtirgotājs «Maxima grupe», kuru netieši kontrolē Lietuvas uzņēmējs Nerijus Numavičs, pirmajā pusgadā strādājusi ar 39,335 miljonu eiro peļņu, kas ir par 24,5% mazāk nekā janvārī-jūnijā pērn.

Grupas ieņēmumi no pārdošanas janvārī-jūnijā sasniedza 1,926 miljardus eiro, kas ir par 23,9% vairāk nekā šajā laika posmā pērn, liecina kompānijas finanšu pārskats. "Maxima grupa» finanšu direktors Vitalijus Rakovskis skaidroja, ka grupas peļņa pieaugusi Polijā, bet Lietuvā un Igaunijā sniegums bijis sliktāks nekā pirms gada. Grupas mazumtirdzniecības ieņēmumi Polijā šā gada pirmajā pusē sasniedza 423,93 miljonus eiro, kas ir 3,3 reižu vairāk nekā janvārī-jūnijā pērn.

Pieaugums saistāms ar to, ka pērn aprīlī «Maxima grupe» pārņēma Polijas mazumtirdzniecības tīklu «Stokrotka». Baltijas valstīs grupas mazumtirdzniecības ieņēmumi pirmajā pusgadā bijuši par 4,6% lielāki nekā šajā laika posmā pērn. Lielā mērā tas saistīts ar izaugsmi Latvijā, kur ieņēmumi kāpuši par 8,2%.

Jaunā kosmētikas zīmola "Kemmern" ražotājs SIA "Ķemeru dūņas" savos produktos apvieno Ķemeru dūņas un sērūdeņraža minerālūdeni.

"Tie ir unikāli dabas resursi, ko var un vajag mācēt izmantot. Kad mums pašām radās vēlme izmantot šo resursu, sapratām, ka iespējas ir ierobežotas, jo augstvērtīgas dūņas var iegūt tikai noteiktā dziļumā un apstākļos. Mums ir palaimējies ar veiksmīgu sadarbību ar SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri", kas savā rehabilitācijas centrā jau ļoti sen izmanto peloīdterapiju. Tālāk dūņas tiek īpaši apstrādātas un integrētas ķermeņa kopšanas produktos, kā arī papildinātas ar bioloģiski aktīvām vielām, lai palielinātu produktu bioloģisko efektivitāti,"stāsta Kristīne Juhņeviča, Kemmern zīmola (SIA "Ķemeru dūņas") līdzdibinātāja.

"Mums abām ir svarīga ekoloģiska pieeja procesam, dabīgi, droši un ērti lietojami produkti. Tā arī apņēmāmies ražot dabīgus ķermeņa kopšanas līdzekļus, ko pašām būtu prieks lietot," piebilst otra Kemmern zīmola līdzdibinātāja Mairita Čuda.

Gatavojoties kārtējam e-komercija pieauguma vilnim, pārtikas un ikdienas preču interneta veikals Barbora mainījis atalgojuma politiku tikko darbu sākušajiem preču komplektētājiem un kurjeriem pārbaudes termiņa laikā.

Jaunpienācējiem būs tādas pašas iespējas nopelnīt kā ilggadējiem darbiniekiem – jau no pirmajām darba dienām tiks piemērota vienlīdzīga pamatalga. Izmaiņas uzņēmuma atalgojuma politikā rosināja situācija darba tirgū un uzņēmuma attīstība, kā arī pandēmijas ietekmē radušā pieprasījuma augšana.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka uzņēmuma darbinieki turpmāk tiks vērtēti pēc sasniegtajiem rezultātiem, nevis nostrādātā laika. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmuma pārstāvjiem būs vienādas iespējas iegūt uzņēmuma privilēģijas un pelnīt attiecīgu pamatalgu neatkarīgi no darba stāža uzņēmumā. Uzņēmumā ieviestie rīki un apmācības programmas ļauj sasniegt jauno darbinieku maksimālu efektivitāti un kompetenci vēl pirms pārbaudes laika beigām.

"Food Union" šogad 15.martā pieprasījuma izmaiņu dēļ slēgs internetveikalu "Pienaveikals.lv", aģentūru LETA informēja "Food Union" E-komercijas pārdošanas daļas vadītāja Juliāna Juškeviča.

Viņa norāda, ka patlaban novērojams, ka patērētāji labprātāk iepērkas klātienes veikalos. Tāpēc, izvērtējot pieprasījuma izmaiņas, nolemts slēgt internetveikalu "Pienaveikals.lv".

Juškeviča atzīmē, ka internetveikals "Pienaveikals.lv" izveidots Covid-19 pandēmijas sākumā kā alternatīvs risinājums patērētājiem iegādāties vajadzīgos produktus, neizejot no mājām.

Jau ziņots, ka "Food Union" konsolidētais apgrozījums 2022.gadā pieauga par 14,5% un bija 127,8 miljoni eiro, vienlaikus koncerns cieta zaudējumus 4,3 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.