Šokolādes izstrādājumu ražotājs SIA "Pure Chocolate" trešo gadu strādājis ar pozitīvu EBITDA, tam 2019.gadā sasniedzot 353 tūkstošus eiro, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn uzņēmuma kopējais apgrozījums pieauga par 21%, sasniedzot 3,80 miljonus eiro. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 8%, bet eksporta tirgos - par 32%.

2019.gadā SIA "Pure Chocolate" turpināja esošās un uzsāka jaunas sadarbības ar ievērojamiem tirdzniecības partneriem Vācijā, ASV, Japānā, Ķīnā un Korejā.

Pagājušajā gadā uzņēmuma ražotnes tika sertificētas un atzītas par atbilstošām "Global Standard for Food Safety, BRC" prasībām, saņemot A līmeņa novērtējumu.

Sākot ar 2020.gada martu, kad izplatījusies Covid-19 pandēmija, SIA "Pure Chocolate" saskaras ar apgrozījuma kritumu Baltijā un eksporta tirgos, kurus smagi skārusi koronavīrusa izraisītā krīze.

SIA "Pure Chocolate" kapitālā līdzdalību 15% apmērā ir ieguvusi SIA "IS Management", liecina "Firmas.lv" informācija.

Atbilstoši kompānijas pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem "IS Management" ir veikusi ieguldījumu "Pure Chocolate" pamatkapitālā, to palielinot par 59 758 eiro - līdz 398 404 eiro. Attiecīgi "IS Management" ir ieguvusi 59 758 "Pure Chocolate" kapitāldaļas ar vienas daļas nominālvērtību viens eiro, kas veido kopumā 15% "Pure Chocolate" kapitāla.

Kompānijas "IS Management" vienīgais īpašnieks ir Normunds Sala.

Līdz ar jaunā dalībnieka veikto ieguldījumu ir samazinājies "Pure Chocolate" līdzšinējiem īpašniekiem piederošo daļu īpatsvars.

Tostarp "BaltCap Latvia Venture Capital Fund" līdzdalība "Pure Chocolate" kapitālā ir samazinājusies no 78,27% līdz 66,53%, Mārtiņa Čakstes līdzdalība ir sarukusi no 15,13% līdz 12,86%, Aivara Žimanta līdzdalība ir samazinājusies no 6,37% līdz 5,41%, bet Aināra Bērziņa līdzdalība ir samazinājusies no 0,23% līdz 0,19%.

Šokolādes trifeļu ražotājs SIA "Pure Chocolate" pagājušajā gadā strādāja ar 3,599 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 39,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 156 690 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma kāpums ir saistīts ar uzņēmuma darbības nostabilizēšanos pēc Covid-19 pandēmijas, kā arī veiksmīgu darbību vietējos un eksporta tirgos. Lai gan uzņēmums strādājis ar zaudējumiem, "Pure Chocolate" vadība uzsver, ka operatīvie rādītāji ir būtiski uzlabojušies.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka "Pure Chocolate" pagājušajā gadā turpināja sadarbību ar tirdzniecības partneriem Vācijā, Dānijā, Itālijā, Nīderlandē, Norvēģijā, ASV un Japānā.

"Pure Chocolate" vadība informē, ka uzņēmuma jaunā zīmola stratēģija ir nodrošinājuši jaunus noieta tirgus. Patlaban darbības fokuss ir uz pakāpenisku izaugsmi gan esošajos, gan jaunajos tirgos.

Banka "Citadele" piešķīrusi aizdevumu 1,6 miljonu eiro apmērā Latvijas saldumu ražotājam SIA "Pure Chocolate", informē bankā.

Lielāko daļu līdzekļu uzņēmums izmantos esošo saistību refinansēšanai, savukārt pārējo aizdevuma daļu novirzīs faktoringam, kredītlīnijai un līzinga limitam.

"Pure Chocolate" valdes loceklis Normunds Sala norāda, ka "Pure Chocolate" eksportē uz vairāk nekā 20 valstīm un sadarbojas ar tādiem zīmoliem kā "ALDI", "Costco" un "Walmart". Piešķirtais aizdevums palīdzēs uzlabot uzņēmuma finanšu plūsmu un vienlaikus elastīgāki kredīta atmaksas nosacījumi dos iespēju atbrīvot resursus attīstības projektiem.

"Pure Chocolate" šokolādes trifeles ražo Tukuma novada Pūrē, kur atkarībā no sezonas strādā apmēram 50 līdz 60 darbinieku. Uzņēmumam pieder arī Šokolādes muzejs, kas nodrošina izglītojošas ekskursijas un šokolādes meistarklases, kā arī produktu tirdzniecību.

Riska kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap ir vienojies ar vienu no nozīmīgākajiem Latvijas šokolādes tirgus spēlētājiem Pure Chocolate par ieguldījuma veikšanu uzņēmuma straujas attīstības veicināšanai.

2014. gadā Pure Chocolate apgrozījums veidoja 3,35 miljonus eiro.

«Investīcijas dos iespēju straujākai uzņēmuma attīstībai, stiprināt Pure Chocolate zīmola pozīcijas esošajos tirgos un apgūt jaunus eksporta tirgus,» skaidro Pure Chocolate valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants.

«Mūsu sarunas ar Pure Chocolate ir vainagojušās noslēgtā investīciju līgumā. BaltCap skatījumā Pure Chocolate ir ļoti pievilcīgs pārtikas nozares spēlētājs ar lielas izaugsmes potenciālu,» saka Astra Neimane, BaltCap Investīciju direktore.

Ieguldījuma apmērs gan netiek atklāts.

Alberta koledžā ar vieslekciju viesojās Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants. Viņa atbildes uz Alberta koledžas studentu jautājumiem.

Jaunu komercķīlu reģistrējis saldumu ražotājs SIA Pure Chocolate, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas izziņā redzams, ka Pure Chocolate par labu AS Attīstības finanšu institūcija Altum ieķīlājusi 35 ķermeniskos pamatlīdzekļus. Jānorāda, ka nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 285 tūkstoši eiro. Šī ir pirmā komercķīla, ko uzņēmums šogad reģistrējis.

2014. gadā, kas bija uzņēmuma astotais darbības gads, Pure Chocolate izdevās palielināt apgrozījumu līdz 3,348 miljoniem eiro. Saldumu ražotāja peļņa aizvadītajā gadā saruka līdz 21,033 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas. Pure Chocolate pagājušajā gadā ar darbavietām nodrošināja 64 darbiniekus.

Lursoft rīcībā esošā informācija norāda, ka 2007. gada februārī dibinātā Pure Chocolate 2014. gadā veica 226,95 tūkstošu eiro nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā.

Saldumu ražotāja SIA Pure Chocolate apgrozījums 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, samazinājies par 15,4% jeb 531 tūkstoti eiro un bija 2,920 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauguši par 3,4% un bija 903 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma apgrozījums samazinājies tāpēc, ka tas pērn izbeidzis nerentablus projektus un sadarbības līgumus, sacīts SIA Pure Chocolate gada pārskatā. Vienlaicīgi, tas pagājušajā gadā uzlaboja ražošanas procesu, produkta kvalitāti, kā arī izstrādāja jaunu iepakojuma konceptu.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka operatīvās darbības uzlabojumi sniegs rezultātu nākamajos gados. To apliecinot arī rezultāti 2018.gada pirmajā pusē, kad uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 35%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2017.gadā, sacīts gada pārskatā.

SIA Pure Chocolate šogad vienojusies ar aizdevējiem par izmaiņām aizdevumu atmaksas grafikos, pagarinot aizdevumu atmaksu. Uzņēmuma jaunā zīmola stratēģija nodrošinājusi četrus jaunus noieta tirgus. Saldumu ražotājs nākotnē plāno investēt zīmola attīstībā un jaunu receptūru izstrādē, lai nostiprinātos kā premium klases inovatīvs zīmols ar starptautisku atpazīstamību, sacīts tā 2017.gada pārskatā.

Šokolādes trifeļu ražotājs SIA "Pure Chocolate" samazinās pamatkapitālu par 3,4 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Pure Chocolate" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmuma pamatkapitāls tiks samazināts, lai segtu iepriekšējo gadu uzkrātos zaudējumus, uzlabojot uzņēmuma pašu kapitālu.

Viņš pauda, ka Covid-19 krīzes izraisītās sekas un iekrātie zaudējumi liedz uzņēmumam saņemt valsts atbalstu, tādēļ, lai uzņēmums varētu pretendēt uz atbalstu nākotnē, nolemts segt uzkrātos zaudējumus, samazinot pamatkapitālu.

Čakste minēja, ka plānots pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" piedāvātajām atbalsta programmām, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmām.

"2020.gads mums bija slikts gads," sacīja Čakste, piebilstot, ka uzņēmuma ieņēmumos nozīmīga komponente ir dāvanas un tūrisms, taču Covid-19 pandēmijas dēļ daudzi uzņēmumi atteicās no ikgadējām korporatīvajām dāvanām.

Pērn šokolādes izstrādājumu ražotāja SIA Pure Chocolate apgrozījums audzis par 31%, sasniedzot 3,3 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Kā norāda uzņēmuma vadība, palielinot piegādes dziļumu un produktu sortimentu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn apgrozījums Latvijā audzis teju divas reizes, sasniedzot 2,4 miljonus eiro. SIA Pure Chocolate bruto peļņa pērn palielinājusies par 12%, kas skaidrojams ar 2013.gada beigās nodotās jaunās ražotnes nolietojumu. Finanšu gadu ražotājs noslēdzis ar 21 tūkstoša eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Kā skaidro SIA Pure Chocolate vadība, pateicoties tirgus diversifikācijai, uzņēmumu nav būtiski ietekmējusi Krievijas krīze un Krievijas rubļa kritums. Krievijas krīzes rezultātā, salīdzinot ar 2013.gadu, apgrozījums ārpus Eiropas Savienības pagājušajā gadā ir samazinājies par 68 tūkstošiem eiro. Pērn uzņēmums sācis strādāt ar ASV tirgu.

SIA Pure Chocolate plāno dubultot ražošanas apjomus, eksporta noietā turpinās palielināt arābu valstu īpatsvaru, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā SIA Pure Chocolate plāno apgrozījuma pieaugumu par 20%, sasniedzot 4,5 miljonus eiro, paredzams, ka 50% no tā veidos eksports.

SIA Pure Chocolate mērķis ir kļūt par straujāk augošo šokolādes trifeļu ražotāju pasaulē, saka uzņēmuma valdes loceklis Kārlis Kvāls.

«Strādājam, lai varētu sākt šokolādes eksportu uz Omānu un Bahreinu. Arābu valstis ir mūsu mērķa tirgus, jo tur ir salīdzinoši augsta pirktspēja,» uzsver K. Kvāls. Šogad uzņēmums ir sācis eksportu arī uz Jaunzēlandi. SIA Pure Chocolate aktīvi piedalās dažādās starptautiskās izstādēs, kurās tiek meklēti jauni sadarbības partneri. Kopš 2008. gada tas regulāri piedalās pasaules lielākajā saldumu ražotāju izstādē ISM, kas notiek Ķelnē (Vācijā), kā arī Sweets & Snacks (Čikāgā, ASV) un Gulffood (Dubajā).

SIA Purified uztura bagātināju ražošanai no melnās šokolādes meklē iespējas pašu spēkiem izgatavot to vērtīgākās sastāvdaļas.

DB jau rakstīja (20.01.2016.), ka pirms četriem gadiem kardiologs Andrejs Ērglis kopā ar saviem dēliem Kristapu un Mārtiņu, uzņēmējiem Aivaru un Pēteri Žimantiem, sadarbībā ar zinātniekiem uz melnās šokolādes bāzes radīja vairākus uztura bagātinātājus, kurus ražo SIA Pure Chocolate. Pa šo laiku ir mainījies uzņēmuma īpašnieku sastāvs – 2017. gadā, investējot aptuveni 200 tūkstošus eiro, 21,6% kapitāla daļu ieguva investīciju fonds FlyCap Investment Fund. Pateicoties šim finansējumam, šī gada martā ir gaidāma zīmola restartēšana un veiktas iestrādnes, lai Latvijā varētu sākt dabīgo aktīvo izejvielu ražošanu.

Pārtop jaunā kvalitātē

Investīciju fonda FlyCap līdzekļi ieguldīti produktu portfeļa izstrādē un attīstībā, kā arī eksporta veicināšanā – uzņēmums piedalījās starptautiskajā izstādē Vita Food, kas notika Ženēvā (Šveicē), un saņēma piedāvājumu no Spānijas kompānijas Uriach realizēt uztura bagātinātājus, izmantojot viņu zīmolu Innovage, stāsta SIA Purified padomes priekšsēdētājs Kristaps Ērglis. Apjomi nav bijuši pārāk lieli – pārdoti 10 tūkstoši blisteru, taču gūta vērtīga pieredze produkcijas realizācijā ārvalstu tirgū. Šobrīd ir pabeigta uztura bagātinātāju vizuālā un saturiskā uzlabošana – tas tiek realizēts patērētājam ērtākā iepakojumā. Sākotnēji uztura bagātinātāji tika pildīti plastikāta plāksnītēs (koreksos), bet šobrīd tie, līdzīgi kā medikamenti, tiek ievietoti blisteros.

Saldumu ražotāja SIA Pure Chocolate padomi atstājis Pēteris Žimants, un viņa vietā par padomes locekli iecelts holdingkompānijas SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes loceklis Rolands Gulbis, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Jaunarājs un padomes loceklis Aivars Žimants atkārtoti apstiprināti amatos. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 17.janvārī.

SIA Pure Chocolate dibināta 2007.gadā, un uzņēmums ražo šokolādes trifeles. Tā pamatkapitāls ir 2 296 063, un uzņēmuma dalībnieki ir piecas privātpersonas, no kurām lielākais īpašnieks ar 38,79% daļu ir Aivars Žimants, bet 14,30% daļu pieder riska kapitāla fondam BaltCap Latvia Venture Capital Fund. 2016.gadā SIA Pure Chocolate apgrozījums bija 3,450 miljoni eiro, bet uzņēmums strādāja ar zaudējumiem 873 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums nodarbināja 68 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 422 tūkstošus eiro.

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Uzņēmēju Pētera un Aivara Žimantu, kā arī kardiologa Andreja Ērgļa kopuzņēmums SIA Purified, kas ražos uztura bagātinātāju - šokolādi - turpmākajos piecos gados plāno attīstībā ieguldīt vairāk nekā 500 000 eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Tās būs ilgtermiņa investīcijas, kuras ieguldīsim produkcijas klāsta paplašināšanā, zinātniskajā izstrādē un jaunu tirgu meklējumos,» sacīja Purified valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ērglis. Viņš arī norādīja, ka jau šovasar plānots sākt produkcijas eksportu uz Lietuvu, savukārt līdz gada beigām plānots apgūt Igaunijas tirgu.

«Uztura bagātinātāju bizness ir specifisks, jo strādājam ar zāļu lieltirgotavām. Tā kā šī ir visai sarežģīta joma, līdz ar to ir nepieciešamas ilgākas iestrādes. Plānojam, ka kaimiņvalstu tirgos izplatīsim sākumā četrus, bet vēlāk - vēl trīs veselīgās šokolādes veidus,» atzina uzņēmējs.

Pēc rekonstrukcijas 10.aprīlī durvis vēris uzņēmējiem Aivaram un Pēterim Žimantiem piederošais restorāns Terase Pūrē. Trīs mēnešus ilgušajā rekonstrukcijā ieguldīti 25 000 eiro, informē restorāna vadītāja Iveta Granta.

Šefpavāra Naura Haukas vadībā restorānam ir izstrādāta jauna koncepcija, paredzot, ka ēdienkartē tiks izmantoti pēc iespējas vairāk vietējo zemnieku saimniecību un ražotāju produkti.

«Restorāns tika atvērts 2013. gadā kā Šokolādes muzeja restorāns un tā mērķis bija grupu uzņemšana un ēdināšana. Šobrīd esam sapratuši, ka vēlamies izveidot vietu, kur reģionā iespējams baudīt augstas kvalitātes ēdienus, kas pagatavoti no vietējiem produktiem, » stāsta SIA Pure Chocolate valdes priekšsēdētājs P. Žimants.

FlyCap fonds ieguldījis 250 tūkstošus eiro SIA Purified.

SIA Purified, dibināts 2014. gada janvārī, ražo uztura bagātinātājus, izmantojot tumšo šokolādi. Purified uztura bagātinātājus tirgo aptiekās Latvijā un Lietuvā.

«FlyCap investīcijas plānojam novirzīt ražošanas modernizācijai, iegādājoties papildu iekārtas, kā arī jaunu produktu izstrādei un eksporta tirgus apgūšanai,» stāsta Edgars Krūmiņš, SIA Purified izpilddirektors.

Savukārt, Jānis Skutelis, FlyCap partneris, uzsver: «Mēs kā fonds ticam šo produktu un tirgus potenciālam gan Latvijā, gan ārzemēs, jo cilvēki visā pasaulē arvien vairāk pievērš uzmanību savai veselībai, uztura bagātinātājus lietojot ikdienā. Turklāt Purified produkti gan formas, gan satura ziņā ir ļoti oriģināli, kas uztura bagātinātāju lietošanu padara aizraujošāku.»

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Ārvalstu viesi nelaiž garām iespēju tikt pie kārotām precēm beznodokļu zonās, uzņēmēji pucē spalvas un rada īpašu preču sortimentu veikalu plauktiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā par aptuveni 7% ir palielinājies apgrozījums lidostas Rīga beznodokļu tirdzniecības zonas (Duty Free) veikalos. Tāpat par 6% Latvijā ir pieaudzis Tax Free Shopping pirkumu skaits, kuri šobrīd ir iespējami gandrīz 1400 veikalos. Eiropas Savienībā (ES) nav atšķirības starp tax free un duty free jēdzieniem, tie apzīmē tirdzniecību beznodokļu zonās, piemēram, veikalos lidostās, ostās un uz kuģiem, tirdzniecību ar precēm, kam noteikti nodokļu atvieglojumi.

Tā kā 2016. gadā lidostā Rīga tika sasniegts jauns apkalpoto pasažieru rekords (5,4 miljoni), arī Duty Free veikalos par 6,98% ir palielinājies apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, un par 14,87 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Lidostas Rīga iepirkšanās zonas operatora ATU Duty Free ģenerāldirektors Ersans Arkans (Ersan Arcan) informē, ka pērn lielākos pirkumus veikuši skandināvi, briti un krievu tautības klienti. «Neatņemama preču klāsta sastāvdaļa ir vietējo ražotāju produkcija, jo tas īpaši interesē lidostas Rīga viesus. Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gadā vietējo piegādātāju skaits ir palielināts – no astoņiem piegādātājiem 2015.gadā līdz 13 šogad. ATU Duty Free izskata iespējas paplašināt vietējo ražotāju produkcijas klāstu,» saka E. Arkans. 6 darbības gados ATU Duty Free ir izveidojis sadarbību ar vairākiem Latvijas zīmoliem, piemēram, Stenders, Laima, Pure Chocolate, Brīvais Vilnis, Lāči, Skrīveru saldumi, Abavas Vīni, Valmiermuiža, Selga, Madara Cosmetics. Šobrīd notiek pārrunas ar šprotu ražotāju Gamma-A un vairākiem suvenīru piegādātājiem.

Ventspilī trešdien, 1.februārī tiks atklāta Immer Digital elastīgo iepakojumu ražotne, kas ir vienīgā šāda veida rūpnīca Ziemeļeiropā. Ieguldot privāto kapitālu, ABLV Bank un attīstības finanšu institūcijas Altum līdzfinansējumu, projektā investēti vairāk nekā 5 miljoni eiro.

«Immer Digital” ražotnē tiks izgatavoti augstas kvalitātes, videi draudzīgi elastīgie iepakojuma materiāli, radītas jaunas darba vietas un palielināta Latvijas eksportspēja. Mēs esam patiesi priecīgi, ka jaunā ražotne uzsāks darbu pilnā apjomā» stāsta uzņēmumu grupas Immer Group prezidente Irina Mirošņika.

Jaunā digitālās drukas ražotne nodrošinās elastīgā iepakojuma, etiķešu un gatavo maisu ražošanu. Immer Digital piedāvās iepakošanas materiālu izgatavošanu gan pārtikas, gan nepārtikas preču iepakošanai tostarp svaigiem, saldētiem, cietiem, šķidriem, ķīmiskiem un citiem. Pateicoties inovatīvajām ražošanas tehnoloģijām, salīdzinot ar tradicionālajiem iepakojuma veidiem, būtiski palielināsies produktu uzglabāšanas laiks.

Latvijas pārtikas ražotāji, kokrūpniecības, tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumi ar kopējo Baltijas stendu šogad pirmo reizi piedalījās Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365", informē LIAA.

No 28. septembra līdz 3. novembrim Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365" tika aizvadīts Baltijas valstu produktu mēnesis.

Izstādes noslēgumā, 3. novembrī, īpašā Latvijas dienas pasākumā, "Magnetic Latvia Business Salon", pulcējās 15 nozares asociāciju pārstāvji no Šanhajas ķīmijas, tekstila, krāsaino metālu, viedo materiālu, būvmateriālu, metālapstrādes un citām nozarēm. Viesi tika iepazīstināti ar Latvijas uzņēmumu piedāvājumu, kā arī apliecināja savu interesi sadarbībai ar mūsu valsts uzņēmumiem.

"Ņemot vērā, ka šajā izstādē ir pārstāvēti Ķīnas uzņēmumi no 15 dažādām nozaru asociācijām, tā ir lieliska iespēja kā veidot divpusējās attiecības un meklēt sev piemērotus sadarbības partnerus Ķīnas tirgū," uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā padomniece Agnese Stūrmane.

Latvijas uzņēmējiem aizvien vairāk sākot domāt par eksporta iespējām uz Ķīnu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību šīs valsts tirgū.

Gan Latvijas Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Ķīnā vadītājs Ingus Rozenblats DB uzsver, ka Ķīnā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība valstiskā līmenī kļuvusi par prioritāri.

Tomēr tas vēl nenozīmē, ka šī joma būtu sakārtota un vairs nenotiktu tādi pārkāpumi kā intelektuālā īpašuma zādzības un nelikumīgas kopēšanas.

Pašlaik Ķīnā ir reģistrētas vairāk nekā 200 Latvijas preču zīmes, tostarp Madara, Vaide, Rasa, Kārums, Pure Chocolate, Rigvir, Silvanols, Riga Black Balsam utt. Tajā pašā laikā tieši preču zīmju reģistrācijas jomā ārvalstu uzņēmēji visbiežāk sastopas ar negodīgu un krāpniecisku ķīniešu rīcību. I. Rozenblats stāsta, ka nereti kādas Ķīnas privātpersonas vai juridiskas personas seko līdzi jaunākajām tirgus tendencēm un izvērtē, vai ārvalstu kompānijas un to produkti varētu būt interesanti Ķīnas tirgum. Ja viņiem šķiet, ka kādai konkrētai preču zīmei šāds biznesa potenciāls Ķīnā varētu būt, krāpnieki Ķīnas Preču zīmju ofisa reģistrā pārbauda, vai konkrētā zīme nav vēl reģistrēta. Ja tas nav izdarīts, tad viņi iesniedz pieteikumu reģistrēt šo preču zīmi uz sava vārda. I. Rozenblats teic, ka nereti potenciālās preču zīmes, kuras piesavināties, tiek noskatītas starptautiskās izstādēs. Tādēļ uzņēmējiem ir ieteikums neļaut savu preci un etiķeti fotografēt.

Pirms obligāciju emisijas prospekta iesniegšanas FKTK un paredzamās parādzīmju izlaišanas šoruden Nasdaq Riga Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum no kredītreitingu aģentūras Moody’s ir saņēmusi augsto BAA1 vērtējumu. Tas ir vien soli zemāk par Latvijas A3 reitingu, kas tika iegūts pirms diviem gadiem un kopš tā laika ir ar nemainīgi stabilu nākotnes novērtējumu.

«Mūsu rādītājs ir uzreiz zem mūsu valsts kredītreitinga rādītāja, un iegūt to augstāku, nekā ir tavai valstij, ir praktiski neiespējami. Tāpēc šis vērtējums ir maksimālais augstākais, kādu mēs varējām iegūt,» DB saka Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Ar izlaistajām obligācijām piesaistīto finansējumu Altum ieguldīs energoefektivitātes projektiem domātos finanšu instrumentos sevišķi industriālajām, komerciālajām celtnēm un būvēm. Reizē tas ir solis Altum ilgtspējas virzienā, veidojot iestrādes, kā darboties pēc 2020. gada, kad ES fondu finansējums pašreizējā formā nebūs pieejams.

Fragments no DB sarunas ar Reini Bērziņu pirms Moody’s vērtējuma publiskošanas:

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Par perspektīvu tirgu Latvijas pārtikas ražotājiem var izvērsties Indija, kas ar 1,2 miljardiem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, turklāt vidusšķira ar salīdzinoši augstiem ienākumiem augs no pašreizējiem 250 miljoniem līdz 600 miljoniem 2025.gadā, atzina Indijas-Baltijas biznesa padomes vadītājs Mārtiņš Spravņiks.

«Indija ir jaunā Ķīna, turklāt izredzes ir vēl labākas, jo tirgus aug vēl straujāk, īpaši attiecībā uz piena produktiem, kas Indijā ir vitāla dzīves sastāvdaļa, bet cenas - ļoti augstas. Piemēram, importa siera cena var sasniegt ap 80 eiro par kilogramu. Tikmēr Eiropas uzņēmumu konkurence Indijā ir niecīga, tādēļ ražotājiem, kuriem izdodas noslēgt līgumus ar sadarbības partneriem, ir labas iespējas. Indijā mainās ēšanas paradumi, ar katru gadu vismaz par 10% aug pieprasījums visos segmentos, it īpaši šokolādes, spageti, sulu segmentā, tādēļ - jo ātrāk ielikt kāju durvīs, jo labāk,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka patlaban sarunas par produktu sūtīšanu uz Indiju jau risina AS Jaunpils pienotava un SIA Pure Chocolate, taču atzīst, ka potenciāls strādāt Indijā būtu daudziem Latvijas pārtikas ražotājiem, jo tie spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgu cenu.