Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.
Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.
Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.
Piemēram, The Wall Street Journal rakstījis, ka Sohn Investment konferences laikā Ņujorkā preses pārstāvji, šādi metot šautriņas ik pa laikam izaicinājuši galvenos pasākuma runātājus/ekspertus. Bieži gadījies tā, ka šautriņu portfelim pēc tam klājies krietni labāk, ja salīdzina ar ekspertu veidotā portfeļa atdevi.
Kur govs kakā, tādu akciju pērk
Līdzīgi eksperimenti periodiski tiek veikti arī ar citiem dzīvniekiem, piemēram, suņiem, žurkām un pat govīm. Financial Times ziņo, ka 2016. gadā Norvēģijas raidorganizācija "NRK" bija izveidojusi raidījumu, kurā divi finanšu tirgus profesionāļi, izvēloties vērtspapīrus un veidojot ieguldījumu portfeli, sacentās ar astrologu, diviem modes blogeriem un pat - nelielu govju ganāmpulku! Katrai komandai tika iedotas 10 tūkst. kronas (aptuveni 1000 eiro) ar uzdevumu tās pēc iespējas veiksmīgāk investēt Oslo biržā.
Visa procesa rezultātā bija paredzēts skatītājiem sniegt ieskatu tajā, cik patiesībā ir gūti pārspēt kopējā tirgus sniegumu. Turklāt, ja tas tomēr izdarīts, ir visai grūti pateikt vai tas bijis veiksmes, vai ļoti izkoptu prasmju un zināšanu rezultāts.Par liellopu investoru bariņa komandas līderi bija izvēlēta govs "Gullros". Attiecīgi tas placis, pa kuru ganījās govis tika iedalīts 25 vienlīdzīgās daļās, un katrs šis laukums atbilda kādam no 25 uzņēmumiem, kas veidoja Norvēģijas OBX akciju indeksu.
Liellopu ieguldījumu speciālisti ar Gullrosu priekšgalā savas investīcijas izvēlējās visai inovatīvā veidā veidā - ja kāda govs uz kāda no šiem 25 sektoriem nolika "siltu dāvaniņu", tad attiecīgi tas nozīmēja, ka "maujošā investoru komanda" ir izvējojusies kādu konkrēta uzņēmuma akcijas, kuras tad tika nopirktas.
Kopumā portfelis govju pulciņam tika izveidots no dažām enerģijas kompānijām - "Aker Solutions", "Statoil" (tagad "Equinor") un "Fred Olsen Energy". Lai acīmredzami šo portfeli diversificētu, liellopi atvieglojās vēl uz laukuma, kas atbilda Skandināvijas mediju uzņēmuma "Schibsted" akcijām.
Savukārt akciju profesionāļi savā izvēlē esot bijuši pārliecināti un ieguldījumu kārti likuši uz lašu nozares milža "Marine Harvest", "DNB" bankas un kruīzu operatora "Royal Caribbean" akcijām. Zināmā mērā šādu taktiku var saprast. Lielais pieprasījums un ierobežotais piedāvājums lašu cenu pēdējo gadu laikā dzinis debesīs. Tas arī nozīmējis, ka labi laiki tiek gaidīti no šīs valsts ar šo zivju audzēšanu un pārstrādi saistītajiem uzņēmumiem. Savukārt kruīza uzņēmumi pieder vienai no nozarēm, kurām par labu spēlējuši notikumi melnā zelta tirgū Pārliecināts par savu veikumu bija arī astrologs.
Lūkojoties zvaigznēs un ķīniešu kalendārā, viņš likmi lika uz to pašu "DNB", "Norwegian Air Shuttle" un konglomerātu "Orka". Vismazāk pārliecinātie par savu veiksmi esot bijuši modes blogeri, kas atzina, ka tikpat kā neatpazīst uzņēmumus, kas veido minēto Norvēģijas lielāko uzņēmumu akciju indeksu. Galu galā šie "influenceri" lielāko likmi lika uz "Marine Harvest" un "Royal Caribbean" akcijām (portfelis rezultātā bija līdzīgs profesionāļu ieguldījumiem). Kā arguments tika izcelts, ka tiem patīk saulainas brīvdienas.
Kopumā jāteic, ka finanšu profesionāliem šoreiz nebūt negāja slikti. To portfeļa vērtība trīs mēnešos pieauga par 7,28%. Kopējā Norvēģijas akciju indeksa pieaugums šajā periodā bija pliekanāks - 5% apmērā. Tiesa gan, lopu ganāmpulkam, kas ar burvju nūjiņas vēzienu bija kļuvis par investīciju baņķieru komandu, klājās gandrīz tikpat labi - to kopējā ieguldījumu vērtība pieauga par 7,26%. Kopumā visā šajā sacensībā uzvarēja influenceri, kuru ieguldījumu vērtība palēcās vairāk nekā par 10%.
Savukārt zvaigznes neko labu šoreiz neatnesa astrologam, kura veidotā portfeļa vērtība nedaudz saruka. Pieejamie dati jau gadiem liecina, ka kopējo tirgu (bieži vien tas tiek mērīts ar ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 sniegumu) ir grūtības pārspēt lielākajai daļai aktīvo fonu menedžeru. Turklāt, ja tas kādā gadā ir izdevies, tad iespējamība, ka tas notiks arī nākamajā gadā jau ir krietni mazāka.
Būtībā - jo ilgāks termiņš, jo mazāka iespējamība, ka aktīvajiem fondu menedžeriem izdosies pārspēt to, ko piedāvā vienkārša sekošana kopējam tirgum.Protams, šis vairāk bija jautrs izklaides pasākums, kas turklāt notika visai īsā termiņā. Protams, ieguldījumu veikšanu var uzticēt govīm, mušām vai jebkam citam, un šie "speciālisti" kādu laiku var patīkami pārsteigt. Tomēr ilgākā termiņā tas diez vai ir prāta darbs. Aplūkojot īsu periodu, ir gandrīz neiespējami pateikt vai rezultāts bijis veiksmes vai ļoti izkoptu prasmju rezultāts..
Bafeta mācības
Šāda šautriņu mešana liek padomāt par aktīvo investēšanu kā tādu, un ne velti pēdējos gados ir uzplaukusi lētu indeksu fondu ēra. Kādēļ gan lai investors maksātu vairāk kādam līdzekļu pārvaldniekam, ja tas (jeb - lielākā daļa no tiem) ar visām savām gudrajām shēmām atpaliek no kopējā tirgus? Arī pasaulslavenais investors Vorens Bafets pirms pāris gadiem informēja, ka vēlas, lai viņa personīgā bagātība pēc viņa ēras beigām tiktu investēta visai vienkāršā veidā - 10% vajagot ieguldīt īstermiņa ASV obligācijās, bet pārējos 90% vajagot atlicināt ieguldījumiem ļoti zemu izmaksu fondā, kurš kopē ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa izmaiņu.
V. Bafets arī uzvarēja zīmīgās derībās (to likme bija miljons ASV dolāru). 2007. gadā viņš teica, ka zemu izmaksu Standard & Poor's 500 indeksam piesaistītais fonds nākamo 10 gadu laikā vērtības pieauguma ziņā pārspēs jebkuru izvēlēto slavenu naudas pārvaldnieku hedžfondus, kas iegulda krietni aktīvāk un kuriem pārvaldīšanas izmaksas ir krietni augstākas. Rezultātā Bafeta vienkāršais ieteikums (lētu izmaksu biržā tirgotais fonds) investoriem nodrošināja aptuveni trīs reizes labākus guvumus, ja salīdzina ar izvēlētajiem hedžfondiem, kad tika ierēķinātas vēl ar to pārvaldīšanu saistītās izmaksas.
Protams, vienmēr kādām paveiksies. V. Bafets vēl 1984. gadā klāstīja, ka vajadzētu vien iedomāties nacionālu monētas mešanas čempionātu, kurā triumfs nozīmētu miljona ASV dolāru iegūšanu. Viņš norādīja, ka statistiski sanākot, ka pēc 20 dienām 20 reizes monētas pareizo pusi būtu uzminējuši veseli 215 amerikāņi (toreiz ASV bija aptuveni 225 miljoni iedzīvotāji). "Šajā stadijā šie monētas metēji droši vien pa visu valstu sāktu organizēt "efektīvas monētas mešanas seminārus" un stātos pretī skeptiskajiem profesoriem sakot - ja jau to nevar izdarīt, kāpēc mēs esam veseli 215?" teicis leģendārais investors.
Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet tajā pašā laikā - cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis.Jau ziņots, ka dažkārt tiek teikts, ka investori piekopj pārlieku biežu "randoma analizēšanu". Tas savukārt noved pie tā, ka liela daļa investoru ir priecīgi vai bēdīgi par īstermiņa cenu izmaiņām, kas nav īsti saistīts ar to, vai tie fundamentāli bijuši pareizi savā investīciju analīzē.
Savukārt veiksmīgie investori piestrādā pie tā, lai tos neietekmētu īstermiņa cenu izmaiņas. Tā vietā tie koncentrējas uz savu ieguldījumu procesa kvalitātes uzlabošanu un mērķtiecīgu un nelokāmu tā izpildi. Lielākajai daļai investoru, ja tie cer gūt panākumus īstermiņā, mēdz būt pilnīgi greizas akciju izvēlēšanās tendences. Tās, ja ir vēlme sekot kādai konkrētai tajā brīdī valdošai inercei, diemžēl tiek dārgi uzpirktas, bet pārdotas - lēti.
Jāatceras, ka tirgū pilnīgi drošs nav it nekas un pastāv tikai varbūtības. Ja cenas pārskatāmā periodā ir cēlušās, tad investori savus lēmumus pieņem, balstoties uz to, ka tās turpinās celties. Savukārt, ja akciju cenas sarūk, tad investori mēdz pieņemt, ka cenas nākotnē saruks vēl tālāk, tādā veidā padziļinot to krišanos. Tāpat tiek pilnīgi aizmirsts par saviem nospraustajiem ieguldījumu termiņiem - kritums sabiedē tik ļoti, ka neatceries, ka patiesībā biji domājis kādu konkrēto akciju turēt 15 gadus (ilgtermiņā akciju cenas vērstas uz izaugsmi).
