Jaunākais izdevums

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

"Fitch" starp būtiskākajiem faktoriem, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tajā pašā laikā Latvijas mazā ekonomika, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kārtējo maksājumu konta deficīts un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Nosakot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, "Fitch" norāda, ka novērtējuma pamatā ir Latvijas mazās un atvērtās ekonomikas relatīvā izturība pret ārējo faktoru nesen izraisītiem satricinājumiem, tostarp Covid-19 pandēmiju un Krievijas karu Ukrainā. Enerģijas resursu nepietiekamības riska un cenu strauja kāpuma faktoru negatīva ietekme bija tomēr mazāka, nekā "Fitch" sākotnēji prognozēja. Aģentūra atzīmē, ka Latvija ir likvidējusi vēsturisko atkarību no Krievijas enerģijas importa un būtiski samazinājusi tirdzniecības sakarus ar Krieviju.

"Fitch" 2024.gadā prognozē Latvijā vispārējās valdības budžeta deficīta palielināšanos līdz 2,9% no IKP, neskatoties uz lielākiem nodokļu ieņēmumiem pirmajos piecos mēnešos. Lielāks vispārējās valdības budžeta deficīts tiek pamatots ar izdevumu pieaugumu valsts aizsardzībai un sociālajās jomās, kas netiks kompensēti ar jauniem budžeta ieņēmumiem. Aģentūra atzīmē, ka valdība plāno palielināt izdevumus aizsardzībai no 2,5% no IKP 2023.gadā līdz 3,5% no IKP līdz 2026.gadam, paaugstināto ģeopolitisko risku dēļ.

Turpmākajos gados "Fitch" prognozē vispārējās valdības budžeta deficīta samazināšanos līdz 2,7% no IKP, tajā pašā laikā parādam pieaugot līdz 46,4% no IKP 2026.gadā salīdzinājumā ar 43,6% no IKP 2023.gadā, kas joprojām būs zemāks par līdzīga kredītreitinga valstu vidējo rādītāju.

Aģentūra sagaida, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,5% pēc neliela - 0,3% - krituma 2023.gadā. Pēc "Fitch" paustā, galvenie ekonomikas izaugsmes virzītāji būs publiskais un privātais patēriņš, kura pieaugumu veicina vidējās algas palielināšanās un pirktspējas uzlabošanās. Publiskā sektora Eiropas fondu investīcijas, īpaši tās, kuras finansētas no Atveseļošanās un noturības mehānisma fondiem, saglabāsies stabilas, savukārt privāto investīciju aktivitāte saglabāsies ierobežota, ko ierobežo paaugstināta nenoteiktība reģionā un vājais kreditēšanas pieaugums.

Aģentūra prognozē, ka Latvijas eksporta rādītāji 2024.gadā uzlabosies, jo pieaugs ārējais pieprasījums no galvenajiem tirdzniecības partneriem. "Fitch" prognozē, ka Latvijas ekonomika 2025. un 2026.gadā pieaugs par 2,8%.

"Fitch" iepriekšējo Latvijas kredītreitinga novērtējumu publicēja 2024.gada 12.janvārī, kad reitings tika apstiprināts "A-" līmenī un kredītreitinga nākotnes novērtējums tika apstiprināts pozitīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fitch paaugstina Eleving Group kredītreitingu uz “B” ar stabilu nākotnes perspektīvu

Sadarbības materiāls, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fitch Ratings (Fitch) ir paaugstinājusi Eleving Group ilgtermiņa emitenta saistību izpildes reitingu (IDR) no “B-” uz “B” ar stabilu perspektīvu. Tāpat Grupas augstākās prioritātes nodrošināto parādu reitings paaugstināts uz “B” ar atmaksas reitingu “RR4”.

Kā norādīts Fitch ziņojumā, galvenie reitinga paaugstināšanas faktori bija Grupas pēdējo 24 mēnešu finanšu rezultāti, kompānijas sekmīgā darbība parāda struktūras diversifikācijā un kapitāla pieejamība. Atzinīgi novērtēta arī kompānijas biznesa modeļa stabilitāte svārstīgos ekonomiskajos apstākļos.

Fitch uzskata, ka Eleving Group progress korporatīvās pārvaldības jomā un iniciatīvas, kas vērstas uz gatavošanos iespējamam pirmreizējam akciju publiskajam piedāvājumam, par kuru tika ziņots 2024. gada aprīlī, ir pozitīvi vērtējamas, jo tās varētu vēl vairāk nostiprināt kreditoru tiesības. Eleving Group jau ir izveidojusi starptautisku uzraudzības padomi un tuvāko nedēļu laikā plāno publicēt dividenžu politiku. Fitch uzskata, ka tas papildina iepriekšējos pasākumus, kas ieviesti, kotējot obligācijas Frankfurtē un Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātās finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupas Eleving Group 2024. gada sešu mēnešu koriģētā EBITDA sasniedza 43,7 milj. eiro atzīmi, kamēr neto peļņa pieauga līdz 14,9 milj. eiro, kas ir par 32% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Eleving Group turpina uzturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu no visiem galvenajiem darbības virzieniem, sešos mēnešos sasniedzot apgrozījumu 106 milj. eiro apmērā jeb par 20% vairāk nekā pērn. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sešu mēnešu periodā veidoja 36,3 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti attiecīgi 23,4 milj. eiro. Savukārt patēriņa finansēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumus papildināja ar 46,3 milj. eiro.

Koriģētā EBITDA sešu mēnešu pārskata periodā sasniedza 43,7 milj. eiro jeb par 28% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Tikmēr kompānijas neto portfelis ir palielināts par 21% līdz 343,5 milj. eiro pretstatā 284,2 milj. eiro gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija ir kļuvusi par trešo lielāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot Japānu, kas šai ziņā noslīdējusi no trešās uz ceturto vietu, liecina ceturtdien publicēti oficiāli dati.

Japānas nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā bija 4,2 triljoni ASV dolāru, neraugoties uz tā pieaugumu par 1,9%.

Abu valstu pozīciju maiņa galvenokārt atspoguļo kraso jenas vērtības krišanos pret ASV dolāru, nevis labāku Vācijas ekonomikas sniegumu. Vācijas nominālais IKP 2023.gadā bija 4,5 triljoni dolāru pēc tā samazināšanās par 0,3%.

Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru 2022. un 2023.gada laikā kritusies par apmēram piektdaļu, bet pērn - par aptuveni 7%.

To daļēji noteica tas, ka Japānas Banka uzturēja negatīvas procentlikmes, cenšoties celt cenas. Citas centrālās bankas tikmēr paaugstināja procentlikmes, cīnoties pret augošu inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva starptautiskajos finanšu tirgos trešdien no vairāk nekā 20 valstīm izņēmusies vienu miljardu eiro, emitējot septiņu gadu eiroobligācijas ar gada likmi 3,5%, paziņojusi Finanšu ministrija.

Jauno obligāciju uzcenojums ir 90 bāzes punkti virs vidējām "swap" likmēm.

Septiņu gadu eiroobligāciju, uz kurām parakstīšanās trīs reizes pārsniedza piedāvājumu, gada kupona likme ir 3,682%.

Eiroobligācijas tiks izpirktas 3.jūlijā un to termiņš ir 2031.gada 3.jūlijs.

Maija beigās aģentūra "Standard & Poor's" pazemināja Lietuvai iepriekš piešķirto ilgtermiņa parāda reitingu "A+" ar negatīvu perspektīvu līdz "A" ar stabilu perspektīvu, vienlaikus saglabājot savu īstermiņa reitingu "A-1".

"Standard & Poor's" ilgtermiņa reitings tagad ir līdzvērtīgs reitingiem, ko Lietuvai piešķīrušas divas citas aģentūras: "Fitch Ratings" un "Moody's Investment Service".

Komentāri

Pievienot komentāru