Ikvienam ir skaidrs, ka strauja Latvijas ekonomikas izaugsme, konkurētspēja ar kaimiņiem un Ekonomikas ministrijas izvirzītā mērķa – dubultot IKP apjomu līdz 2035. gadam – sasniegšana ir iespējama tikai tad, ja mēs spēsim modernizēt mūsu ekonomiku un radīt pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Viens no virzieniem šajā modernizācijas procesā ir finanšu inovācijas.
Vēl pirms gadiem desmit Latvijā bija salīdzinoši augstu attīstīta finanšu pakalpojumus nozare, kas apkalpoja klientus no Krievijas un NVS valstīm, mūsu valstī tika izveidota Banku augstskola, kas tieši specializējās uz finanšu speciālistu izglītošanu. Pēc tā sauktā finanšu nozares “kapitālā remonta” un ģeopolitiskajām pārmaiņām situācija nu ir pilnīga cita – mēs vairs neesam finanšu tilts starp Austrumiem un Rietumiem, savukārt iekšējā klientu apkalpošana, tostarp kreditēšanas apjoms, ne tuvu nav Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem nepieciešamajā līmenī.
Tādēļ viens no veidiem, kā uzlabot un modernizēt finanšu nozares pakalpojumus būtu mūsu spēcīgo zināšanu par finanšu nozari, kā arī augsti attīstītās informācijas tehnoloģiju vides izmantošana, lai pārvērstu Latviju par vienu no t.s. WEB3.0 tehnoloģiju ekonomikas centriem Eiropā.
Pievilcīga regulējuma trūkums līdz šim bijis viens no iemesliem, kāpēc finanšu tehnoloģiju sektorā esam atpalikuši no kaimiņvalstīm, taču, ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā (ES) šogad stāsies spēkā Kriptoaktīvu regula, šī ir mūsu iespēja atgūt zaudēto. Turklāt mēs varam mācīties no klasiskā finanšu tirgus “kapitālā remonta” laikā pieļautajam kļūdām un radīt tādu regulējošo vidi, kas vienlaikus gan nodrošinātu nepieciešamībās uzraudzības un risku novēršanas funkcijas, gan ar nepamatotām un pārlieku birokrātiskām prasībām neapgrūtinātu nozares attīstību.
Ar gandarījumu jāatzīst, ka šīs valdības laikā ir veikti būtiski priekšdarbi, lai Latvija būtu viena no pirmajām valstīm ES, kas spētu sekmīgi adaptēt Eiropas Komisijas kriptoaktīvu regulu (MiCA). Lai stiprinātu mūsu pozīcijas starptautiskajā tirgū, Saeimā jūnijā tika pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas nodrošinās juridisku ietvaru un regulētu vidi uzņēmumu darbībai Latvijas ekonomiskajā telpā. Būtiski, ka šis likums jau ir starptautiski pamanīts un izpelnījies nozares globālo spēlētāju atzinību. Diskutējot ar nozares pārstāvjiem, ir izdevies nonākt pie tāda komisijas maksu regulējuma, kas uzņēmumiem būs izdevīgāks, nekā to piedāvā Lietuva un Igaunija. Šim likumam būs būtiska nozīme cīņā par jaudīgu ārvalstu uzņēmumu piesaisti Latvijas ekonomikai.
Kāpēc tas ir tik svarīgi?
Saskaņā ar globālās investīciju kompānijas “Bernstein” prognozēm, kopējais kripto nozares ieņēmumu apjoms var pieaugt no aptuveni 25 miljardiem USD 2023.gadā līdz apmēram 400 miljardiem USD 2033. gadā. Tas nozīmē, ka šajā periodā nozare var pieaugt sešpadsmit reizes. Šī ir nozare, kas ļoti strauji attīstās un pašlaik ir vēl tikai savā izveides sākumā, tāpēc Latvijai vēl ir iespējas atrast savas nišas un veidot šeit uzņēmumus, kas var kļūt par pasaules līderiem.
Jau pašlaik Latvijā ir atsevišķi uzņēmumi, kas nodrošina pakalpojumus kripto nozares apkalpošanai un uz šo zināšanu pamata mums ir visas iespējas šo nozari arī turpmāk turpināt attīstīt. Piemēram, viens no šiem uzņēmumiem, par ko daudz dzirdēts pēdējā laikā – “Gravity Team”, ir viens no pasaules vadošajiem algoritmiskajiem kripto treideriem, kuru kopējais tirdzniecības apgrozījums jau ir pārsniedzis 300 miljardus USD. Kopumā šobrīd Latvijā darbojas ap 70-90 finanšu tehnoloģiju kompānijām ar ap 400 darbiniekiem, un nozare strauji aug. Šāda veida uzņēmumi spēj piesaistīt Latvijai augsta līmeņa speciālistus un augsti apmaksātas darba vietas. Tas ir nepieciešams, lai pildītos budžeta prognozēs un mēs spētu uzturēt izglītības un veselības sistēmas, kā arī turpinātu stiprināt Latvijas prioritāti – drošību.
Lietuvas piemērs rāda, ka WEB3.0 kompānijas var kļūt par vienām no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstīm. Tā piemēram, globālā kriptovalūtas birža “Binance”, kas Lietuvā reģistrējusi savu pārstāvniecību, 2022.gadā Lietuvas budžetā iemaksāja 45 miljonus eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli un vidējā alga uzņēmumā bija aptuveni 5000 EUR mēnesī.
Man šķiet būtiski tas, lai WEB3.0 un kripto nozares izaugsme būtu saistīta ar tehnoloģiskiem uzlabojumiem un jaunu pielietojumu attīstību, piemēram, decentralizētās finanšu sistēmas (DeFi), viedie līgumi, kriptovalūtu maksājumi un decentralizētas lietotnes (dApps). Tas mūsdienīgākas un konkurētspējīgākas var padarīt arī citas, tradicionālākas nozares.
Arī no valsts puses tas nozīmē pēc iespējas straujāku inovatīvu risinājumu ieviešanu. Ekonomikas ministrija šobrīd ciešā sadarbība ar citām institūcijām, tostarp Latvijas Banku un Valsts ieņēmumu dienestu, šobrīd aktīvi strādā pie normatīvā regulējuma izstrādes, kas ļautu uzņēmumiem gan nomaksāt nodokļus, gan veikt iemaksas uzņēmumu pamatkapitālā kriptovalūtās.
Es ticu, ka ieguldījumi WEB3.0 infrastruktūrā stimulēs inovācijas, radot jaunas tehnoloģijas un pakalpojumus. Tas veicinās radošumu un uzņēmējdarbības vidi, kurā var attīstīties jauni uzņēmumi un risinājumi, kas var konkurēt globālajā tirgū.
