Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā Ekonomikas ministrijā darbojas Latvijas SOLVIT koordinācijas centrs, kas ir kā alternatīvs mehānisms Eiropas Ekonomiskās zonas iekšējā tirgus problēmu risināšanai. SOLVIT idejas pamatā ir piedāvāt reālu risinājumu iekšējā tirgus problēmām, kas ir radušās valsts iestāžu darbības rezultātā, nepareizi piemērojot ES tiesību normas.

SOLVIT koordinācijas centru tīkls Eiropas Savienībā tika izveidots 2002.gadā. SOLVIT koordinācijas centros risina kā iedzīvotāju, tā arī uzņēmēju problēmas un SOLVIT pakalpojumi ir bezmaksas.

Lai informētu Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus par SOLVIT centra darbību, Ekonomikas ministrija veic dažādas aktivitātes, tai skaitā mūsu mājas lapā internetā tiek publicētas izskatītās lietas jeb t.s. "veiksmes stāsti". Ar plašāku informāciju par SOLVIT darbību un izskatītajām lietām jebkurš interesents var iepazīties - http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=2828.

Aktuālākie veiksmes stāsti:

Latvijas zobārstes diploms tiek atzīts Portugālē

Latvijas zobārste, kura ieguvusi zobārsta diplomu Latvijā, vēlējās pastāvīgi strādāt šajā profesijā Portugālē. Taču, iesniedzot visus Eiropas Savienības likumos noteiktos dokumentus Portugāles Zobārstu Asociācijai, viņa nesaņēma atbildi nedz 1 mēneša laikā (kā tas paredzēts parastos gadījumos saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7(4).pantu), nedz arī 2 mēnešu laikā (kad pastāv objektīvas grūtības).

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā Ekonomikas ministrijā darbojas Latvijas SOLVIT koordinācijas centrs, kas ir kā alternatīvs mehānisms Eiropas Ekonomiskās zonas iekšējā tirgus problēmu risināšanai. SOLVIT idejas pamatā ir piedāvāt reālu risinājumu iekšējā tirgus problēmām, kas ir radušās valsts iestāžu darbības rezultātā, nepareizi piemērojot ES tiesību normas, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

SOLVIT koordinācijas centru tīkls Eiropas Savienībā tika izveidots 2002.gadā. SOLVIT koordinācijas centros risina kā iedzīvotāju, tā arī uzņēmēju problēmas un SOLVIT pakalpojumi ir bezmaksas.

Lai informētu Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus par SOLVIT centra darbību, Ekonomikas ministrija veic dažādas aktivitātes, tai skaitā ministrijas mājas lapā internetā tiek publicētas izskatītās lietas jeb t.s. "veiksmes stāsti". Ar plašāku informāciju par SOLVIT darbību un izskatītajām lietām jebkurš interesents var iepazīties - http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=2828.

Aktuālākie veiksmes stāsti:

Kopš SOLVIT centra izveides Latvijā 2004. gadā līdz 2016.gadam tika saņemtas un risinātas 23 uzņēmēju sūdzības Vidēji ik gadu tiek risinātas tikai 2 uzņēmēju lietas. Turklāt lielākā daļa no tām nav bijušas vērstas pret Latvijas valsts iestādēm, bet gan citu valstu iestādēm. Savukārt, šī gada jūnijā un jūlijā ir saņemtas 11 uzņēmēju sūdzības, kas ir vēsturiski lielākais uzņēmēju sūdzību skaits SOLVIT centra Latvijā pastāvēšanas laikā. Turklāt visas uzņēmēju sūdzības ir saņemtas no ārvalstu uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, par Latvijas valsts iestāžu rīcību, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Vislielākais sūdzību skaits ir saņemts par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas stājās spēkā šī gada1.jūlijā. Minētie grozījumi paredz, ka zemi var iegūt tikai tādi darījuma subjekti, kas ir saņēmuši Eiropas Savienības (ES) pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2.pakāpei, ja tie ir citu ES dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņi.

Latvijas SOLVIT centrs ir konstatējis, ka grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» pirmšķietami ir uzskatāmi par diskriminējošiem, kā arī noteiktās prasības ierobežo brīvu kapitāla apriti un neatbilst samērīguma principam.

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Šodien startē “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais tiešsaistes semināru cikls skolēniem un pedagogiem "Jauno uzņēmēju skola 2021", kas norisināsies no 14. līdz 28. septembrim, kopā piecos Latvijas reģionos.

Semināru laikā skolotāji un skolēni varēs uzzināt par izglītojošām uzņēmējdarbības programmām, iepazīties ar skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošanas un attīstīšanas iespējām, uzzināt par jau veiksmīgi strādājošiem skolēnu mācību uzņēmumiem un uzklausīt dažādu biznesa ekspertu pieredzi.

Katra semināra dalībniekus ar saviem biznesa veiksmes stāstiem iedvesmos esošie uzņēmēji, SMU programmas dalībnieki atklās savu pieredzi un ieguvumus, savukārt “JA Latvia” pārstāvji pastāstīs par iespēju uzsākt uzņēmējdarbību jau skolas laikā. Semināru laikā saņemt konsultācijas par sava uzņēmuma darbību un attīstību varēs esošie un topošie SMU programmas dalībnieki, kā arī būs iespēja apgūt dažādas ar uzņēmējdarbību un radošo domāšanu saistītas prasmes radošajā darbnīcā.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Lai Latgalē un Latvijā veiksmīgi attīstītos uzņēmējdarbība, lai vairotos veiksmes stāstu skaits, jaunā paaudze uzņēmējdarbībai jāsāk gatavot jau no «autiņiem», - apkopojot tikšanos ar Latgales skolu jauniešiem rezultātus, secinājuši Latgales uzņēmējdarbības centra un Latgales plānošanas reģiona (LPR) vadības pārstāvji.

«Bērnudārzos tas darāms caur spēlēm un rotaļām, skolās - vienkāršā un visiem saprotamā veidā sniedzot jauniešiem informāciju par uzņēmējdarbības pamata lietām, līdzīgi kā tas ir daudzās attīstītajās vecās Eiropas valstīs,» šādu pārliecību Latgales uzņēmējdarbības centra organizētajā noslēguma pasākumā pauda Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Ar jauniešiem ir jāstrādā, viņi ir jāiepazīstina ar uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, jādod iespēja apmeklēt šos uzņēmumus un iepazīties ar to darbību, lai jaunieši reālajā dzīvē redzētu, kā notiek ražošana, produkcijas eksports un viss pārējais. Tā viņus var ieinteresēt pievērsties uzņēmējdarbībai.

Rīgā uzsākta Baltijas un Ziemeļvalstu uzņēmēju un augstskolu iniciatīva - sadarbības platforma veiksmes stāstu identificēšanai un inovatīvu projektu īstenošanai starptautiskajā tirgū.

Viena no daudzsološākajām nozarēm inovatīvo uzņēmumu izveidei šobrīd ir IT nozare un šajā jomā jau sevi veiksmīgi pieteikuši arī vairāki jaunie uzņēmumi no Latvijas, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Rīgai ir potenciāls kļūt par starptautisku start – up uzņēmumu bāzi, kā arī stabilu un sekmīgu uzņēmumu inkubācijas vietu.

Projektā Universitāšu – uzņēmējdarbības sadarbības attīstība, balstoties uz veiksmes stāstiem (UBC) (University and Bussines Co-operation through Success Stories) tiek meklēti reģiona veiksmes stāsti un radīti priekšnoteikumi zinātnes un uzņēmēju sadarbībai.

Par godu Eiropas Savienības Vienotās tirgus 20.gadadienai šā gada 17.oktobrī Rīgā norisināsies nozīmīgs biznesa forums Latvijas uzņēmumu vadītājiem – Eiropas Savienības (ES) Vienotā tirgus forums.

Tā mērķis ir kopā ar uzņēmējiem veidot diskusijas par ES Vienotā tirgus priekšrocībām un sniegtajām iespējām, kas ļauj Latvijas uzņēmumiem sekmīgi attīstīt darbību un eksportu tā dalībvalstīs, kā arī apzināt šķēršļus, kas līdz šim ir šo attīstību kavējuši.

Foruma apmeklētājiem tiks piedāvāta plaša kontaktu birža un individuālas tikšanās ar Ekonomikas ministrijas, SOLVIT, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un citu organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējiem aktuālos jautājumus un piedāvātu iespējamos risinājumus darbības uzsākšanai vai paplašināšanai ES Vienotā tirgus ietvaros, informē Ekonomikas ministrija.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

9:00 Saeimas kārtējā plenārsēde, kurā tiks lemts par gorzījumu likumā Par budžetu un finanšu vadību nodošanu komisijām un galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Aizsargjoslu likumā.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas sēde, kurā lems par grozījumiem Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumos.

10:00 Jūrmalas domē Jomas ielā 1/5 notiks kārtējā Jūrmalas domes sēde. Domnieki lems par nokavēto nekustamā īpašuma nodokļa un nokavējuma naudas maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžetā. Deputāti izskatīs vairākus detālplānus, kā arī lems par saimnieciskajiem jautājumiem.

11:00 LTRK Liepājas nodaļas telpās informācijas diena Tu iegūsi, ja zināsi ... Uzņēmējdarbība. Informācijas diena tapusi sadarbojoties EK Europe Direct Informācijas centram Liepājā ar LTRK Liepājas nodaļu, LIAA, Latvijas Tehnoloģisko centru un EM SOLVIT koordinācijas centru

Septiņu gadu laikā inovāciju un tehnoloģiju konference TechChill no pārsimt entuziastu apmeklēta pasākuma aug līdz starptautiskai konferencei, kur nākamgad februārī plāno sagaidīt 2000 apmeklētājus

«TechChill ir audzis gan pēc apjoma, gan arī pēc satura. Sākumā tā vairāk bija tāda savējo dzimšanas dienas ballīte. Līdz ar to arī atmosfēra un saturs bija personīgāks. Tagad pasākums ir izaudzis un kļuvis, ja tā var teikt, profesionālāks. Pamata ideja gan nav mainījusies, TechChill ir vieta, kur satikties jaunajiem uzņēmējiem ar citiem uzņēmējiem un investoriem. Katras stadijas uzņēmējs var atrast, ko savu. Neskatoties uz to, ka startup bieži vien tiek uzskatīti par cilvēkiem, kuri dzīvo internetā, realitātē biznesu veido cilvēku personīgais kontakts. Saturiski tas turpinās būt par cilvēkiem un viņu pieredzi. Mēs vienmēr esam centušies dalīties ar konkrētiem cilvēku stāstiem un pieredzi, no kā citi var mācīties. Mūsu vēlme ir ne tikai redzēt, bet arī palīdzēt veidot Latvijas veiksmes stāstus. Nekas tā nesilda sirdi kā ziņa, ka kāds ir noslēdzis darījumu pēc dalības TechChill,» stāsta Ernests Štāls, TechHub Riga līdzdibinātājs.

Pūļa finansējuma vietnē Kickstarter savākti nepieciešamie 250 000 ASV dolāru (213 000 eiro) jauna bezpilota vadāmā lidaparāta AirDog modeļa ADII attīstīšanai, liecina informācija Kickstarter mājaslapā.

Ceturtdienas rītā bija savākti 258 994 dolāri (220 000 eiro). Plānots, ka kampaņa ilgs līdz rītdienai, 11.augustam.

Kampaņas laikā jau pilnībā izmantots izdevīgākais piedāvājums par 999 ASV dolāriem (875 eiro) iegūt savā rīcībā vienu jaunā modeļa bezpilota lidaparātu, kura piegāde saskaņā ar plānu sāksies uzreiz pēc kampaņas beigām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākta pūļa finansējuma piesaiste jauna Airdog modeļa attīstīšanai

http://www.db.lv/images/article/2007/10/25/ee75f2cb-3bbd-4967-bf2c-6f397a5aa3e8.jpg

Nav šaubu par to, ka mēs, latvieši, varam ietekmēt nopietnus procesus Eiropas un globālā mērogā. Tā saka Guntis Āboltiņš—Āboliņš, StatoilHydro biznesa attīstības vadītājs, mūsu pirmā stāsta varonis projekta Latvija var! ietvaros.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas vārdu pasaulē nesuši ne tikai mums labi zināmie, iemīļotie un populārie sportisti un mākslinieki. Guntis un daudzi simti citu profesionāļu no Latvijas, kuri strādā un gūst panākumus biznesā, vadībā un zinātnē visdažādākajās pasaules valstīs, ir spējuši sev un pasaulei pierādīt — Latvija var!

Uzsākot jauno projektu — rakstu sēriju par Latvijas iedzīvotāju starptautiskajiem sasniegumiem — mēs, laikraksts Dienas bizness un DnB NORD Banka, vēlējāmies šos veiksmes stāstus darīt zināmus plašākai sabiedrībai. Ir vērts par tiem rakstīt un runāt, jo tie ir pamats mūsu pašapziņai — mērķtiecīgas un panākumiem bagātas sabiedrības un cilvēku pašapziņai. Tie ir stāsti, kas iedvesmo, laužot stereotipu par Latviju kā likteņa varā pamestu bārenīti un liekot noticēt saviem spēkiem.

«Ja ar finanšu resursiem būtu vieglāk, jauniem uzņēmumiem būtu lielāka varbūtība tikt pie Laimes lāča jeb veiksmes stāsta Latvijai», saka NFC Team projektu vadītājs Aivars Ritovs.

Viņš atzina, ka NFC Team, kas īsteno neliela darbības lauka radiosakaru jeb NFC (Near Feald Comunication) projektus, atbalsta instrumentu trūkumu jaunajiem uzņēmumiem, īpaši finanšu aspektā, ļoti izjūt. Pēc viņa domām, atbalsts ir vajadzīgs sākumā, nevis beigās, taču sākumā ir tieši otrādi - visi izraksta rēķinus.

«Nav tā, ka varam ielēkt lidmašīnā un aizlidot uz Āfriku, kad mūs aicina uz sarunām par jaunu projektu. Protams, jārēķina, jāmēģina, jāstrādā, un tad ir cerība, ka sanāks,» skaidroja Ritovs.

NFC Team vērtē iespēju «mainīt karogu» - Lietuvā un Somijā iesniegti pieteikumi jauno uzņēmumu programmām, jo tur ir ļoti «garšīgas» ES atbalsta programmas tieši jaunajiem uzņēmumiem. Somijā savukārt esot visspēcīgākie jauno uzņēmumu atbalsta granti.«Ja tiksim apstiprināti, mainīsim karoga krāsas no Latvijas uz citu valsti,» atzina uzņēmējs.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus stiprināšana un iekšējo barjeru mazināšana ir svarīgs priekšnosacījums arī Latvijas ekonomikas izaugsmei, taču joprojām Latvijas uzņēmēji saskaras ar šķēršliem uzsākot darbību citās ES dalībvalstīs, norādijis ministrs Daniels Pavļuts.

Tikšanās laikā ar ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāru Mišelu Barnjē ministrs skaidroja, ka viens no galvenajiem stimuliem, kas mudinājis Latviju iestāties ES, ir tieši brīvā preču un pakalpojumu kustība. Vienlaikus ministrs atzina, ka joprojām Latvijas uzņēmēji, sākot darbību citās ES dalībvalstīs, saskaras ar šķēršļiem un administratīvajām prasībām, kas apgrūtina to iespējas pārdot savas preces un pakalpojumus.

«Šķēršļi, ar kuriem ikdienā saskaras Latvijas uzņēmēji, liecina, ka ES vienotā tirgus potenciāls vēl nav izsmelts un ir jāturpina darbs, lai tos mazinātu, atvieglojot brīvu preču un pakalpojumu plūsmu ES. Svarīgi, lai visas dalībvalstis ieviestu direktīvu prasības. Latvijai ir ļoti svarīgi saskaņoti ar Eiropas Komisiju (EK) apkarot arī neformālās tirgus barjeras, īpaši, pakalpojumu jomā, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus,» teica D.Pavļuts.

Eiropas Komisijas (EK) dienestiem ir «radušās bažas» par Latvijā noteiktajiem jaunajiem ierobežojumiem, kas no ārzemniekiem prasa valsts valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei un kas šopavasar tika iestrādāti lauksaimniecības zemes likumā, norādīja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Pārstāvniecībā skaidroja, ka EK dienesti atzinīgi vērtē faktu, ka Latvijas iestādes ir atcēlušas apstrīdētos ierobežojumus kapitāla brīvai apritei, tomēr jaunajam likumam ir ne vien jākliedē bažas, kuras EK paudusi argumentētajā atzinumā, kas Latvijai tika nosūtīts 2016.gada maijā, bet jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem kopumā, neradot jaunus ES tiesību aktu pārkāpumus.

«EK dienestiem ir radušās bažas attiecībā uz dažām - pārsvarā ar valodu un dzīvesvietu saistītām - prasībām, kas tika ieviestas ar jaunākajiem grozījumiem lauksaimniecības zemes likumā. Šādas prasības regulāri tiek atzītas par diskriminējošām, jo attiecīgās valsts pilsoņiem tās rada izdevīgākus apstākļus salīdzinājumā ar ārzemniekiem,» norādīja pārstāvniecībā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļa aicina uzņēmējus pieteikties uz informācijas dienu, kurā sola iepazīstināt ar dažādu uzņēmējdarbībā izmantojamu ES informatīvo tīklu piedāvātajām iespējām Latvijā.

Informācijas dienā varēs uzzināt par sadarbības iespējām ar LIAA, par Eiropas Biznesa atbalsta tīkla piedāvātajām iespējām Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pārneses tehnoloģijām, kredīta un eksporta garantiju iespējām, mūžizglītības programmām un citiem jautājumiem.

Informācijas diena plānota 27. maijā, un tās programma tapusi, sadarbojoties EK Europe Direct informācijas centram Liepājā ar LTRK Liepājas nodaļu, LIAA, Latvijas Tehnoloģisko centru, Latvijas Garantiju aģentūru, Valsts izglītības attīstības aģentūru un Ekonomikas Ministrijas SOLVIT koordinācijas centru.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas 19. oktobrī Ķīpsalas hallē, Rīgā pulcēs vairākus tūkstošus jauniešu no visas Latvijas.

Šogad ar saviem pieredzes stāstiem konferencē dalīsies spilgtākie Latvijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomas uzņēmēji, spilgtas personības un radošo industriju pārstāvji.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā uzreiz pēc skolas izveidot pasaules līmeņa digitālā mārketinga aģentūru, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, Andele Mandele platformas radītāja Līva Jaunozola, VEF Riga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi.

Pārteikšanās dēļ Kanādas rūpniecības ministrs izteicis nepieciešamību pēc vairāk Kanādas seksa stāstiem, lai gan viņš ātri vien atzinis, ka runā par panākumu stāstiem, ziņo Reuters.

«Mums ir nepieciešams vairāk vairāk Kanādas seksa stāstu («We need more more Canadian sex stories»),» Tonijs Klements (Tony Clement) paziņojis pūlim Otavā, runājot par digitalizācijas stratēģiju.

Smiekli neesot ļāvuši viņam dažas sekundes izlabot pateikto. «Mums ir nepieciešams vairāk Kanādas veiksmes stāstu... («We need more Canadian SUCCESS stories ...»),» viņš pēc tam teicis, uzsverot sajaukto vārdu, un paskaidrojis, ka viņš ar to domājis, piemēram, Blackberry ražotāju Research In Motion Ltd (RIM).

Reportieru aplenkts, Klements vēl arī bijis spiests apgalvot, ka neesot domājis par seksu.

Digital Freedom Festival sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) festivāla ietvaros Latviju prezentēs kā valsti ar startup uzņēmumu attīstībai draudzīgu un progresīvu vidi. LIAA veidotajā Magnetic Latvia biznesa centrā (Magnetic Latvia Business Center) varēs iepazīties ar Latvijas startup uzņēmumu veiksmes stāstiem, piedalīties lekcijās un diskusijās.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols norāda: «Uzņēmējiem Digital Freedom Festival ir izcila platforma, kur vienkopus sastapt jaunāko tendenču zinātājus, jomas profesionāļus un potenciālos sadarbības partnerus. LIAA organizētajā Magnetic Latvia biznesa centrā apmeklētāji varēs smelties iedvesmu no veiksmīgiem Latvijas jaunuzņēmumiem un ārvalstu lektoriem, mācīties no citu pieredzes stāstiem, kā arī uzzināt par atbalsta iespējām savas idejas attīstībai un biznesa izaugsmei.»

Magnetic Latvia biznesa centrā plānota diskusija par to, kā cīnīties par gudrākajiem prātiem un labākajiem investoriem, kā startup uzņēmējiem no mazām valstīm iziet starptautiskajā arēnā, kādus mārketinga trikus pielietot, lai iegūtu atpazīstamību.

Sabiedrībā ir plaši apspriesta fiziskā darba veicēju aizplūšana no Latvijas, taču mazāka uzmanība ir tikusi pievērsta ārvalstīs dzīvojošo speciālistu, augsta līmeņa profesionāļu un vadītāju stāstiem. Lai arī pārskatāmā nākotnē Latvija nespēs konkurēt ar bagātākajām Eiropas valstīm fiziskā darba atalgojuma ziņā, augsta līmeņa profesionāļu un vadītāju atgūšanai jau šobrīd netrūkst argumentu.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar šiem iespēju stāstiem, Dienas Bizness sadarbībā ar augstākā līmeņa personāla atlases tīklu Amrop, LR Ekonomikas ministriju un Rīgas Ekonomikas augstskolu veido interviju sēriju ar ārzemēs dzīvojošiem Latvijas izcelsmes profesionāļiem, kā arī tiem profesionāļiem, kas ir izvēlējušies atgriezties.

Projekta ideja ir, pirmkārt, apzināt ārzemēs dzīvojošos Latvijas izcelsmes profesionāļus, darīt viņus zināmus Latvijas uzņēmumu profesionālajās aprindās un tā, iespējams, veicināt viņu atgriešanos. Otrkārt, dalīties veiksmes stāstos par tiem, kas izvēlējās atgriezties. Rakstīsim par viņiem pielikumā DARBS katra mēneša pēdējā trešdienā.