Enerģētikas jautājumi turpina būt Eiropas valstu valdību dienaskārtības augšgalā – attīstīt arvien vairāk saules un vēja parku ir ne tikai vēlme, bet arī nepieciešamība.
Centienus apliecina gan valstu plāni, gan attīstītāju paziņojumi par jaunu parku būvniecību. Tomēr viens ir gatavība parkus būvēt, bet pavisam kas cits – spēja tos pievienot tīklam. Latvijas elektrotīkls tikai daļēji var nodrošināt jaunu elektrostaciju pieslēgšanu. Viens no ierobežojošajiem faktoriem ir un būs mainīgo energoavotu balansēšanas izaicinājums. Kopā ar atjaunīgās enerģijas jaudām jāaudzē arī elektrotīkla elastība.
Atjaunīgā enerģija gan spēcinās, gan sašūpos nozari
Saules un vēja parki gan būtiski uzlabos Eiropas energoapgādes drošību, gan mazinās enerģijas ilgtermiņa cenu. Taču tie ir no laikapstākļiem atkarīgi enerģijas avoti, kuru mainīgums ir milzīgs izaicinājums ikvienai Eiropas valstij – jo vairāk tirgū ienāks atjaunīgie elektroenerģijas ražotāji, jo sarežģītāks kļūs pārvades sistēmas operatoru un paša elektrotīkla darbs. Elektrotīkla elastība ir sarežģīta, dinamiska un daudzdimensionāla sistēma – līdzsvars starp ražošanu un patēriņu, tostarp, ņemot vērā arī tranzīta plūsmu jeb jaudu importu un eksportu. Kopējā sistēma fiziski ir jāizbalansē tā, lai nodrošinātu noteiktu frekvenci, proti, 50 Hz, kas ir vispārpieņemtais standarts Eiropā. Pēc būtības tīkls ir paredzēts patstāvīgai, viegli prognozētai, centralizētai elektroenerģijas ražošanai, tāpēc, lai enerģijas piegāde kļūtu stabila, steidzami jādomā par elektrotīkla elastību un pielāgojamību jaunajiem spēles dalībniekiem. Elektrotīkla elastības spējas garanti Ir dažādi veidi, kā mēģināt sabalansēt atjaunīgos energoresursus. Piemēram, tos iekļaujot diversificētā ģenerējošo jaudu portfelī. Tāpat modernizēt tīklu, iespējams, izmantojot viedās tīkla tehnoloģijas un sistēmas, kas prognozē ražošanas apjomu un palīdz pielāgot jaudu. Vēl viena iespēja ir attīstīt enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, baterijas, kuras var operatīvi pieslēgt un atslēgt. Noteikti jāpiemin arī Power-to-X energoiekārtas kā ievērojams balansēšanas instruments patēriņa pusē. European Energy šobrīd aktīvi attīsta Power-to-X projektus Dānijā, un, iespējams, skatīsies arī Latvijas virzienā. Power-to-X tehnoloģija enerģiju pārvērš un ļauj uzglabāt zaļā ūdeņraža un tālāk e-metanola formā. Protams, balansēšanas vienādojumam ir arī otra puse – pieprasījums pēc šiem produktiem. Tomēr, ņemot vērā augošās vajadzības pēc elektrības, prātīgāk ir domāt par piedāvājuma palielināšanas iespējām.
Katram sava artava elektrotīkla elastībā
Par kopējās energosistēmas balansēšanu ir atbildīgs Augstsprieguma tīkls, bet balansēšanas izmaksas rezultējoši kompensē katrs energoražotājs kā maksu par tā radīto nebalansu. Augstsprieguma tīkla darbs ir liels izaicinājums – izveidot un attīstīt likvīda un efektīvi strādājoša balansēšanas tirgus darbību, kurā svarīga loma ir visiem energosistēmas dalībniekiem. Gan ražotājiem, gan arī patērētajiem, vienlaicīgi neiejaucoties tieši paša elektroenerģijas tirgus darbībā. Iespējams, kādā brīdī nebalansa novēršanas izmaksas kaut kādā mērā tiks pārnestas uz pašiem atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem. Tas noteikti novedīs pie paaugstinātām to izbūves kapitālizmaksām un rezultēsies paaugstinātā elektroenerģijas cenā.
Tomēr energosistēmas stabilitātes un elektrotīkla elastības problēma nav tikai Augstsprieguma Tīkla rūpe, bet gan visu energosistēmā iekļauto dalībnieku kopīgais uzdevums. Katram jāpiedalās ar savu devumu – Augstsprieguma tīkli ar likvīda, funkcionējoša tirgus mehānisma radīšanu un uzturēšanu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar caurspīdīgu šī tirgus mehānisma apstiprināšanu un uzraudzību, bet tirgus dalībnieki – ar savu ģenerējošo un patērējošo resursu piedāvāšanu. Tikai kopīgiem spēkiem varam energosistēmu uzlabot, nesēžot kā suņi uz siena kaudzes, risinot individuālas problēmas.
Pēc Oma un Kirhofa, nevis politikas likumiem
Šobrīd vēl atrodamies vēsturiskā mantojuma BRELL loka sistēmā, kur deviācijas tīklā kontrolē energosistēmas operators Krievijā. Ne vēlāk kā 2025. gadā būs jāatslēdzas no šīs sistēmas, kas ir gana spējīga noturēt nepieciešamo frekvenci uz sistēmu, kas ir vēl lielāka un tiek vadīta ievērojami decentralizētāk. Viena no kontinentālās Eiropas sistēmas prasībām ir spēja avārijas gadījumos strādāt autonomi. Tātad, ja atslēdzamies no BRELL, jāspēj sev nodrošināt avārijas rezerves.
Enerģētika pēc būtības ir globāla, tajā darbojas vieni fizikas likumi, pēc kuriem arī jāvadās. Ņemot vērā to, cik lielas tuvākajā nākotnē būs proporcijas atkrastes vēja parku enerģijai vien attiecībā pret Baltijas kopīgo enerģiju, mums principā būs jāspēj nodrošināt vēl viena energosistēma, lai to pirmo spētu nobalansēt. Latvijā vien runājam par 1500 MW atkrastes VES atjaunīgās elektroenerģijas. Bažīgu gan dara pārvades sistēmas uzstādījums, ka visiem atjaunīgas enerģijas ražotājiem pastāv risks tikt atslēgtiem no energosistēmas tās darbības stabilitātes apdraudējuma situācijā. Šāda uzstādījuma situācijā attīstītājiem jau pirms lēmuma par miljonu investīcijām projektos būtu svarīgi saprast potenciālos scenārijus – kādā kārtībā notiks atslēgumi, kā tiks kompensēti zaudējumi par tīklos nenodoto atjaunīgo elektroenerģiju. Ja fiziski nebūs iespējas saražoto enerģiju pievienot kopējai sistēmai, ar tādu investīciju neviens neriskēs. Skaidrs, ka ar investīcijām projektos vien nepietiek – nepieciešamas arī zināšanas, lai efektīvi un pareizi vadītu energosistēmu ar lielu atjaunīgo energoresursu jaudu tajā. Šobrīd vēl mācāmies un lūkojamies pēc kompetences, jo ir daudz risināmu jautājumu.
Ilgtspējīga energosistēma jāliek kopā kā puzle
Tagad ir pēdējais laiks būvēt metodiku darbības scenārijiem. Kontinentālajā Eiropā, kurai drīzumā grasāmies pieslēgties, šis ir akūts jautājums, bet tur esošie spēles noteikumi ir skaidri. Savukārt mums tos ir nepieciešams vēl izstrādāt – pēc iespējas ātrāk pie tādiem jānonāk, jāveic publiskās konsultācijas un jānosūta uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju apstiprināšanai. Tāpēc nepieciešams ir daudzpusējs dialogs starp attīstītājiem, esošajiem tirgus dalībniekiem, sistēmas operatoriem un regulatīvajām iestādēm. Tikai, veidojoties pozitīvai diskusijai un domājot par sistēmu kopumā, mēs būsim spējīgi absorbēt un integrēt gana lielus atjaunīgās enerģijas avotus Latvijā un Baltijā.
Atjaunīgajiem energoresursiem ir sava loma energosistēmā ne tikai no politiskā viedokļa, bet arī no ekonomiskā, vides un kopējās sistēmas drošības. Ja ir saulaina diena, mums šī enerģija jāizmanto – nedrīkstam pieļaut, ka mums nav kur šo enerģiju likt, un tā nenonāk tīklā. Tieši tāpēc arī mēs, European Energy, darbojamies pie liela mēroga saules un vēja enerģijas projektu attīstīšanas visā pasaulē, lai dabas sniegtos resursus pārvērstu visiem kopējā labumā. Skaidrs, ka vēl šobrīd pastāv atjaunīgo resursu dabas radītais izaicinājums, tomēr attiecīgi sakārtojot sistēmu, nav šaubu, ka inženieri ar to tiks galā. Un ir pat labi, ka atjaunīgās enerģijas jaudas un energosistēmu stiprinām pakāpeniski. Viss nav nepieciešams uzreiz. Audzēsim drosmi un ļausim inženieru prātiem strādāt. Un, protams, atbalstīsim tādu politisko programmu, kurā nav nedz pārlieku liela stimulācija, nedz arī nepamatoti ierobežojumi. Visam ir jābūt balansā!
