Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Nesen kā iznākušais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijā rāda, ka pērn ēnu ekonomikas daļa Latvijā veidoja 22,9% no IKP, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, nekā 2022. gadā (26,5%)1. Šis ir viens no retiem gadījumiem pēdējo gadu laikā, kad ēnu ekonomika samazinās.

Tas noteikti vēl daudzkārt tiks pieminēts politiķu un lēmumu pieņēmēju diskusijās par un ap Latvijas ekonomiku un nodokļu politiku. Tomēr kļūdaini būtu pieņemt, ka ēnu ekonomikas problēma Latvijā ir atrisināta, un tagad tā pati no sevis, izrādot augstu pilsonisko apziņu un godaprātu, gadu pēc gada turpinās ievērojami samazināties. Ja nebūs mērķtiecīgu soļu no valsts un mūsu sadarbības partneru – uzņēmēju puses, tostarp realizējot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertos pasākumus, ēnu ekonomika labākajā gadījumā nepalielināsies, bet sliktākajā … atsāks palielināties. Šobrīd šajā pelēkajā ekonomikā potenciāli slēpjas arī daļa no Latvijas Bankas aplēstajiem 25 tūkstošiem potenciāli kreditējamo uzņēmumu.

Šī gada siltais pavasaris un karstā vasara varētu būt “atkausējuši” ieilgušo sasalumu privātpersonu un uzņēmēju vēlmē piesaistīt finansējumu, lai iegādātos vai paplašinātu mājokli, uzņēmuma telpas, ieguldītu jaunās iekārtās un eksportētu vairāk.

Tam ir virkne cerīgu priekšnosacījumu – inflācijas vilnis atkāpjas, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk piesardzīgi samazināt procentu likmes, algas un pirktspēja aug un izskatās, ka ekonomika ieiet jaunā attīstības ciklā. Tomēr ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina un ierobežo spēju aizņemties, lai realizētu ieceres, – tā ir augstā ēnu ekonomikas izplatība, kas īpaši skar uzņēmējdarbības finansēšanu, taču ietekmē arī privātpersonu spēju aizņemties. Nemainīgi aktuāla tā ir būvniecības sektorā, kas tradicionāli ir viens no galvenajiem kreditēšanas tirgus virzītājspēkiem.

Lai arī kopējais ēnu ekonomikas apjoms pērn ir mazinājies (par to liecina Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs), tas aizvien vēl veido iespaidīgu apjomu – 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Un būvniecībā, salīdzinot ar citām nozarēm, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir visaugstākais – 34,2%, liecina indeksa dati. Salīdzinājumam, – mazumtirdzniecībā ēnu ekonomikas apjoms ir 27%, pakalpojumu sektorā 26,4%, ražošanā 18,9%, bet vairumtirdzniecībā 13%.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.jūlija numurā lasi:

Statistika

Iedzīvotāju skaits Eiropā aug tikai uz migrantu rēķina

Tēma

Budžeta ieņēmumus apdraud neredzamais imports, nevis ēnu ekonomika

Aktuāli

Naudu rakt zemē nav gudri

Nodokļi

Kapitāla pieauguma nodokļa celšanas vilinājums

Investīcijas

Ārvalstu investīcijas — pamatkapitālā + 58%

Enerģētika

Ūdeņradim Latvijā vajadzīga stratēģija

Investoriem nepieciešama stabilitāte. Dankans Bārkers, Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Plašāka bezskaidras naudas izmantošana ir svarīgs solis gan efektīvai uzņēmējdarbības nodrošināšanai un digitalizācijas brieduma veicināšanai valstī, gan arī tas ir instruments ēnu ekonomikas mazināšanai, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.

Viņa norāda, ka skaidru naudu bieži izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Attiecīgi, palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai.

Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, mazāku interesi par bezskaidras naudas norēķiniem izrāda mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), atzīst Bogdanova. Piemēram, tikai 11% MVU veic tirdzniecību tiešsaistē, un tikai 5% no MVU apgrozījuma veido e-komercija. Vienlaikus tieši MVU ir klasiski vērojama arī tendence uz salīdzinoši zemāku produktivitāti. Tas norāda uz nepieciešamību veicināt plašāku digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumu vidū, gan ceļot uzņēmumu darbības efektivitāti, gan mazinot ēnu ekonomikas riskus.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma preču un pakalpojumu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Igauniju ir samazinājies gandrīz desmitkārtīgi, savukārt eksports ir pieaudzis, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma un sankciju ieviešanas imports no Krievijas un Baltkrievijas Igaunijā strauji samazinājās. 2021.gada ceturtajā ceturksnī imports no agresorvalstīm veidoja 393 miljonus eiro jeb 4,7 % no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024.gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz 40,5 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP. Turpretī Igaunijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pieauga no 1,2% no IKP 2021.gada pēdējos trīs mēnešos līdz 1,5% šā gada janvārī-martā.

Attīstības uzraudzības centra pētījumu vadītājs Uku Varblane norādīja uz vēsturisko svārstīgumu tirdzniecībā ar Krieviju politisku, regulatīvu un ekonomisku iemeslu dēļ. Pirms visaptverošā kara Krievija bija nozīmīgs Igaunijas importa partneris. Tomēr 2022.gadā Igaunija no Krievijas un Baltkrievijas importēja par 1,9 miljardiem eiro mazāk preču nekā vidēji 2019.-2021.gadā, viņš teica.

Ēnu ekonomika autoservisu sektorā sasniedz gandrīz 200 miljonus eiro gadā, informē Auto asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz asociācijas veikto pētījumu.

Valsts budžetam 2022.gadā secen ir gājuši 135 miljoni eiro kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi un 58 miljoni eiro kā iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, liecina pētījums.

Salīdzinot ar 2020.gada pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomika sektorā ir vēl kāpusi par 25%.

“Valsts budžeta ieņēmumu samazinājums autoservisu sektorā par teju 200 miljoniem eiro ir tikai viena problēma no ēnu ekonomikas īpatsvara. Būtiski ņemt vērā, ka beigās no šī cieš gan paši darbinieki, par kuriem netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan patērētāji, kuri saņemot nekvalitatīvu pakalpojumu nevar aizsargāt savas tiesiskās intereses, gan konkurenti, kuri cenšas attīstīt godīgu biznesu” norāda biedrības Auto asociācija valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Kapitāla pieauguma nodokļa 20% likme, zemesgrāmatas reģistrācijas valsts nodeva, kas noteikta procentos no darījuma summas, pēdējā gada laika ekonomikas sabremzēšanās ir būtiskākie iemesli, kāpēc nekustamo īpašumu segmentā pastāv ēnu ekonomika, un neuzrādītais darījumu apjoms 2023. gadā tiek lēsts 150 milj. eiro, savukārt VID aicina visus darījumus nelikt vienā grozā, bet nodalīt darījumus, kuros pārdevēji ir fiziskās personas.

Šādi secinājumi un atziņas skanēja diskusijā Ēnu ekonomikas mazināšana nekustamo īpašumu darījumos, kur datus prezentēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits. Viņš norāda, ka LANĪDA sadarbībā ar Cenu bankas (cenubanka.lv) analītiķiem veica aprēķinus, kuri rāda — laikā no 2018. līdz 2023. gadam vidēji 33% darījumu gadā Rīgas pilsētā notikuši par neatbilstošām (neticamām jeb mākslīgi samazinātām) cenām ar vidējo neuzrādīto darījuma summas daļu 26%.

„Ja šos statistikas datus ekstrapolētu uz visu tirgu, kura gada apgrozījums ir ap 2,3 miljardiem eiro, tad pelēkā zona vai neuzrādītais darījumu apjoms ir vairāk nekā 150 miljoni eiro,” skaidroja A. Šmits. Viņš norāda, ka tas var nest nodokļu zaudējumus vismaz 32 miljonus eiro gadā tikai no nesaņemtas valsts nodevas (1,5% no darījuma summas reģistrācijai zemesgrāmatā apmēram 2 milj. eiro) un kapitāla pieauguma nodokļa (20% no darījuma summas, tātad apmēram 30 milj. eiro gadā) . „Bet ne tikai, jo no pelēkās naudas netiek maksāti nekādi citi (darba spēka, dividenžu) nodokļi, kas vēl palielinātu neiekasētos nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Tādējādi kopējais neiekasēto nodokļu apjoms var būt 100 miljoni eiro gadā un vairāk,” rezumēja A. Šmits. Viņaprāt, ir laiks padomāt pa to, kas ir paveikts un kāds ir rezultāts, un ko vajadzētu darīt ēnu mazināšanai darījumos ar nekustamo īpašumu. „Iespējams, ka līdz ar ekonomikas pavājināšanos iedzīvotāji priekšroku dod izdzīvošanas faktoram un dodas atpakaļ uz ēnu ekonomikas daļu,” tā A. Šmits.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

ASV ekonomikā mājsaimniecību pieprasījums saglabājās spēcīgs, un privātais patēriņš – galvenais ASV izaugsmes balsts – turpināja augt arī 2024. gada pirmajā pusē.

ASV izaugsme 2. ceturksnī paātrinājās līdz 0,7 % ceturkšņa griezumā pēc vājākiem rezultātiem gada sākumā un ar uzviju pārspēja analītiķu prognozes. Vienlaikus vasaras sākumā atsevišķos ASV ekonomikas rādījumos parādījās saguruma pazīmes – no noskaņojuma rādītājiem līdz mājokļu tirgus indikatoriem. Vēsāka kļuva arī temperatūra ASV darba tirgū, un bezdarba līmenis gada vidū pakāpās līdz 4,1 % no 3,4 % 2023. gada sākumā. Visdrīzāk ASV izaugsmes temps varētu būt sasniedzis savu maksimumu un tuvāko ceturkšņu laikā bremzēsies.

Turpretim eirozonas ekonomika pēc ilgstošas stagnācijas kopš šā gada sākuma atgriezās pie izaugsmes. Līdzīgi kā 1. ceturksnī, ekonomika arī 2. ceturksnī izauga par 0,3 % ceturkšņa griezumā. Kaut arī atlabšanas procesi turpinās ar mainīgiem panākumiem un atsevišķos sektoros un valstīs joprojām parādās mīnusi, ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas. Gada griezumā eirozonas ekonomika 2. ceturksnī uzrādīja tikai 0,6 % pieaugumu. Salīdzinājumam, ASV ekonomika turpināja augt ar vidēji 3 % ātrumu gada griezumā.

Šobrīd, kad notiek valsts budžeta veidošana un trūkstošo līdzekļu meklēšana nodokļu reformā, laikā, kad ekonomika neuzrāda strauju izaugsmi un valsts saskaras ar nopietniem iekšējās un ārējās drošības izaicinājumiem līdzās pārējām sabiedrības akūtajām vajadzībām, vēlos izcelt tos resursus, kas mūsu valstij ir plaši pieejami, lai palielinātu ieņēmumus budžetā, attīstītu ekonomiku un audzētu valsts labklājību, – kūdras ieguves un pārstrādes nozari.

Vai Latvijai ir daudz visā pasaulē pieprasītu eksporta produktu, pēc kuriem pieprasījums gadu no gada aug un kas nodrošina līdz 300 miljoniem eiro eksporta ieņēmumu gadā? Tādi ir kūdras substrāti dārzkopībai – veselīgas pārtikas, koku un dekoratīvo stādu audzēšanai.

Vai izmantosim potenciālu?

Latvija ir kūdras lielvalsts pasaules mērogā – 10% no valsts teritorijas klāj kūdras purvi, un, pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kūdras apjoms ik gadu aug – šobrīd Latvijā uzkrājies aptuveni 1,7 miljardi tonnu kūdras, ikgadējais dabīgais pieaugums sasniedz 1,6 miljonus tonnu.

Kāda būs kūdras nākotne?  

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas....

Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati rāda, ka kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir pirmajā vietā pasaulē, 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%. Jau tagad 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras ir Latvijā iegūta. Un tas sasniegts, kūdru iegūstot tikai 0,4% no kopējās Latvijas teritorijas jeb apmēram Varakļānu novada platībā! Tas ir milzīgs dabas resurss un milzīgs potenciāls valsts labklājības veidošanai, budžeta ieņēmumu palielināšanai. Mums nav naftas, bet mums ir kūdra, turklāt ne fosils, bet lēni atjaunīgs, tātad zaļš resurss!

Diemžēl pēdējos gados Eiropā arvien agresīvāks kļūst zaļo organizāciju lobijs par dārzkopības kūdras ieguves un izmantošanas pilnīgu pārtraukšanu līdz 2050. gadam, argumentējot to ar ietekmi uz dabu un klimatu. Tas atstāj būtisku ietekmi arī uz ES regulējumiem un politiskajām diskusijām par dārzkopības kūdras nozares ierobežošanu un pat pārtraukšanu ilgtermiņā (piemēram, Taksonomijas regulējums, kas paredz ierobežot finanšu resursu pieejamību kūdras produktiem u. c.). Jāatgādina, ka, “pateicoties” Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulējumam, Latvija jau ir atteikusies no enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas no 2030. gada, šobrīd visi spēki jāvelta dārzkopības kūdras attīstībai, jārada jauni produkti uz kūdras bāzes, kas dotu vēl lielāku pievienoto vērtību.Latvijai ir stingri jāiestājas par valstī pieejamo dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ekonomikas un labklājības celšanai, aizstāvot dārzkopības kūdras nozari kā nacionāli nozīmīgu, eksportējošu nozari, kas dod ieņēmumus budžetā. Vajadzīga valsts sniegtā drošība, lai attīstītu nozari nākotnē.

Kūdra rada būtisku pienesumu ekonomikai

Kūdras nozares devumu ekonomikai, valsts budžetam parādīšu ar viena uzņēmuma piemēru – manis vadītais kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” darbojas jau 30. gadu. Neskatoties uz ekonomikas lēno attīstību valstī un dažādām krīzēm pēdējos gados – pandēmiju un Krievijas izvērsto karu Ukrainā –, uzņēmums stabili attīstās un palielina ražošanas apjomus, eksportē produktus uz vairāk nekā 40 valstīm un pastāvīgi apgūst jaunus eksporta tirgus. Apgrozījums šogad pārsniegs 30 miljonus eiro, bet valstij samaksāto nodokļu apjoms gadu no gada aug, un šogad prognozēts, ka tas pārsniegs 5 miljonus eiro. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 300 vietējo cilvēku Latvijas reģionos ar vidējo bruto algu 2400 eiro, kas ir par 50% augstāka nekā vidēji valstī, turklāt darbinieku skaits reģionos ik gadu aug. Kūdras ieguvi veicam uzņēmumam piederošos purvos 1751 hektāra platībā Jelgavas novadā un no valsts nomātā zemē 308 hektāru platībā Augšdaugavas novadā, vidēji gadā iegūstot ap 110 tūkstošiem tonnu kūdras. Un tas notiek, neprasot un nesaņemot no valsts atbalsta maksājumus vai nodokļu atlaides. Šis ir tikai viena uzņēmuma piemērs no visas kūdras ieguves nozares, kurā strādā vairāk nekā 60 uzņēmumu. Kopējie Latvijas kūdras nozares radītie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā gadā sasniedz 20 miljonus eiro, kopējais nodarbināto skaits pārsniedz 3000 cilvēku valsts reģionos.

Plaši pieejams kūdras resurss

Lai saprastu kopējo situāciju kūdras nozarē Latvijā, vērtīgi pievērst uzmanību dažiem faktiem:

Kūdra ieguve Latvijā ir ilgtspējīga

Būtiskākie pārmetumi kūdras nozarei ir par bioloģiskās daudzveidības samazināšanu un radītajām SEG emisijām. Latvijā kūdras ieguve ir ilgtspējīga – tā notiek tikai 4% no kopējās purvu platības, kūdras dabiskā pieauguma bilance ir pozitīva, turklāt kūdru vienā purvā var iegūt līdz pat 75 gadiem, pēc tam veicot rekultivāciju – plānojot zemes tālāku saimniecisku izmantošanu vai dabiska purva atjaunošanu, abējādi nodrošinot pozitīvu emisiju bilanci. Par SEG emisijām jāsaka – ikviena nozare un produkts, arī kūdras ieguve un pārstrāde, rada emisijas. Tomēr radītās emisijas nav tik apjomīgas, kā kūdrai tiek piedēvēts.

Pirmkārt, LIFE REstore zinātniskais pētījums par SEG emisijām no apsaimniekotām organiskajām augsnēm, t. sk. kūdras ieguves laukiem Latvijā, apstiprināja, ka faktiskās emisijas ir pat divreiz mazākas, nekā IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change) starptautiski noteiktie emisiju faktori no kūdras ieguves laukiem, galvenokārt Eiropā esošo atšķirīgo klimatisko apstākļu dēļ. Otrkārt, emisijas tiek vienādi aprēķinātas gan enerģētiskajai kūdrai, kuras sadedzināšana rada tūlītējas emisijas, gan dārzkopības kūdrai, kuras emisijas izdalās nevis tūlītēji, bet pakāpeniski ilgā laika periodā. Turklāt emisiju uzskaitē vispār netiek ietverta kūdrā audzēto augu, sevišķi meža stādu, radītā emisiju piesaiste.

Treškārt, visas kūdras produktu radītās emisijas tiek ieskaitītas Latvijas nacionālajā SEG inventarizācijā, kaut arī tie galvenokārt tiek lietoti citviet Eiropā un pasaulē. Nepieciešama emisiju aprēķināšanas metodikas precizēšana, un tad arī kūdras nozare vairs neizskatīsies pēc “bubuļa” valsts emisiju bilancē. Paldies atbildīgajām institūcijām, kas pamazām precizē Latvijas SEG inventarizācijas metodoloģiju, bet smags starptautisks darbs vēl priekšā. Bet nav tā, ka kūdras nozare, “rokas klēpī salikusi”, tikai gaida precizējumus SEG emisiju uzskaitē, tieši pretēji, nozare aktīvi līdzdarbojas, lai palīdzētu sasniegt valsts klimatneitralitātes mērķus.

Atkal varu izmantot “Lafloras” piemēru – sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem esam analizējuši kūdras dzīves ciklu un noteikuši klimata pēdas nospiedumu, kā arī izstrādājam klimatneitralitātes stratēģiju, kas ļauj pakāpeniski pielāgot biznesa modeli, saglabājot kūdras ieguvi un pārstrādi un attīstot jaunus darbības virzienus, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošanu izstrādātajos kūdras laukos. Savukārt ar Latvijas Universitātes, Ezeru un purvu izpētes centra, LVMI “Silava” un citiem zinātniekiem pētām efektīvākos rekultivācijas veidus, adaptētus “Lafloras” apsaimniekotajām kūdras ieguves vietām, un šobrīd varam jau lepoties ar bijušo kūdras ieguves lauku rekultivāciju 200 hektāru platībā. Tas ļauj samazināt un kompensēt radītās emisijas, lai virzītos uz uzņēmuma klimatneitralitāti 2050. gadā. Vēl saistībā ar ilgtspēju jāpiemin diskusijas Eiropā par dārzkopības kūdras substrātu aizstāšanu ar alternatīviem audzēšanas substrātiem – kokosšķiedru un minerālvati. Jāsaka, tie nespēj apjoma ziņā nodrošināt Eiropas profesionālās dārzkopības pieprasījumu pārtikas audzēšanā, turklāt vairākos pētījumos pasaulē, tostarp RTU veiktā zinātniskā pētījumā, secināts, ka alternatīvu substrātu ietekme uz vidi ir pat daudzkārt lielāka nekā kūdras substrātiem. Bet būtībā ir pavisam vienkāršs jautājums: vai jūs labāk ēstu tomātu, kas izaudzēts rūpnieciski ražotā minerālvatē vai dabiskā kūdrā?

Kas vajadzīgs no valsts?

Lai kūdras nozare varētu attīstīties, audzējot eksporta un budžetā maksāto nodokļu apjomu, no valsts vajadzīgs:

Esmu pārliecināts, ka var atrast līdzsvaru starp cilvēku labklājību un dabu, ka var sabalansēt valsts ekonomiskās intereses, klimata pārmaiņu mazināšanu un dabas aizsardzību – vajadzīgs dialogs pie viena galda.

Nodokļu administrācija turpmāk tiks informēta par skaidras naudas darījumiem bankomātos vai kredītiestādēs, kas pārsniedz 750 eiro, tādējādi skaidras naudas iemaksu veicēji bankomātos un skaidras naudas izņēmēji no tiem nonāks zem nodokļu administrācijas lupas.

To paredz sagatavotais grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām. Vienlaikus šis izmaiņu piedāvājums izraisījis gana daudz jautājumu un arī spekulāciju par kārtējo mēģinājumu skaidras naudas norēķinus apriori padarīt par neiespējamiem un pašu skaidro naudu - par aizdomīgu maksāšanas līdzekli.

Informēt, nevis aizliegt

“Darba kārtībā nav jautājuma par skaidras naudas aizliegšanu, to neparedz arī piedāvātās izmaiņas nodokļu un nodevu likumā, tāpēc ažiotāža par to, ka ar skaidru naudu daudzas preces nopirkt nevarēs, ir nepamatota,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova. Viņa uzsver, ka skaidra nauda bija, ir un būs legāls maksāšanas līdzeklis. “Būtiskākā atšķirība ir tā, ka tiek piedāvāts risinājums, kurā nodokļu administrācija saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem, kuru vērtība būs lielāka par 750 eiro,” skaidro O. Bogdanova.

Prasība tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā, nodrošināt pircējiem iespēju norēķināties ar bezskaidru naudu, teorētiski skars aptuveni 1000 tirgotāju, taču faktiski šādu uzņēmumu skaits noteikti ir lielāks, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.

"Faktiski šobrīd daudziem uzņēmumiem ir posttermināļi, bet viņi tos neizmanto. Ietekme noteikti būs plašāka par 1000 uzņēmumiem. Pārsvarā tas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, jo lielajiem uzņēmumiem ar to problēmu nav. Pētījumi pat liecina, ka lielākā daļa lielo uzņēmumu priecātos, ja norēķinos aizliegtu skaidru naudu, jo tā ir milzīga izmaksu pozīcija," sacīja Bogdanova.

Viņa norādīja, jo mazāks ir skaidras naudas apmērs ekonomikā, jo sarežģītāk ir starp legālajām skaidras naudas plūsmām paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes. Tādējādi kļūs dārgāk piedalīties ēnu ekonomikā tiem, kas to dara mērķtiecīgi un meklē šādas iespējas.

Bogdanova minēja, ka viens no iemesliem, kādēļ tirgotāji joprojām izvairās no bezskaidras naudas norēķinu piedāvāšanas klientiem, varētu būt ieradums. "Tas ir tāpat kā ar mobilo telefonu - tiklīdz sāc izmantot viedtālruni, nesaproti, kā varēji dzīvot ar podziņtelefonu. Te stāsts ir līdzīgs, tādēļ mēģinām uzņēmējus virzīt digitālajā virzienā," viņa sacīja.

Ministrijas un citas centrālās iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2025.gadam par 1,292 miljardiem eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Neatkarīgās institūcijas 2025.gadam iesniegušas pasākumus par 7,5 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1,284 miljardiem eiro.

Kā norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir redzams, ka, veidojot jaunos budžeta pieprasījumus, daļa ministriju drošības jautājumu ir interpretējušas diezgan plaši. "Ir saprotama ministriju vēlme attīstīt savu nozari, taču realitāte ir diezgan skarba. Tādēļ arī esam sākuši budžeta sarunas ar ministrijām par reālajām budžeta iespējām," piebilst ministrs.

Ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus un fiskālo telpu, valdība iepriekš vienojās drošību noteikt kā vienīgo prioritāro virzienu valsts budžetam 2025.gadam un budžeta ietvaram 2026., 2027. un 2028.gadam.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Veidojot nākamā gada budžetu, valdībai jāmeklē iespējas palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka saspringto situāciju ar budžetu ietekmē vairāki faktori - vājā ekonomikas attīstība Eiropā un Latvijas kaimiņvalstīs, kas ir galvenie Latvijas eksporta tirgi, inflācijas samazināšanās, jaunās Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības prasības, ģeopolitiskās situācijas ietekme, Eiropas Centrālās bankas (ECB) "skarbā" monetārā politika.

Visu šo faktoru ietekmē ienākumi Valsts kasē ir samazinājušies, skaidroja Ašeradens, vienlaikus norādot, ka Finanšu ministrija (FM) sagaida labākus rezultātus otrajā pusgadā - gan nodokļu ieņēmumos, gan ekonomikas izaugsmē.

Ašeradens uzsvēra, ka galvenais 2025.gada budžeta jautājums būs, kā finansēt drošību, tāpēc jau ir sākušās diskusijas gan par budžeta palielināšanu, gan izdevumu samazināšanu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 18,8%, savukārt importa vērtība samazinājās par 17%.

Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu.

Š.g. martā gada griezumā, jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība, kas būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, kā arī graudaugu kultūru eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu eksports. Savukārt pieauga dārzeņu, dzīvnieku un augu tauku un eļļu, kā arī organisko ķīmisko savienojumu eksports.

Martā gada griezumā par 16,1% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu un Somiju (uz abām - minerālie produkti), Zviedriju (mēbeles, jaukti ķīmiskie produkti), Spāniju (graudaugi) un Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne). Savukārt eksports pieauga uz Ungāriju (minerālie produkti) un Beļģiju (organiskie ķīmiskie savienojumi).

Latvijā šogad pirmajā pusgadā no Krievijas importēja 214 800 tonnu graudaugu produktu, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kad importēja 209 129 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība veidoja 35,59 miljonus eiro, kas ir par 29,9% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā.

Tostarp kukurūza pirmajā pusgadā no Krievijas importēta 191 828 tonnu apmērā, rudzi - 9717 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 8744 tonnu apmērā, mieži - 4400 tonnu apmērā un tritikāle - 111 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, rudzu imports palielinājies par 79,5%, kamēr kukurūzas imports samazinājies par 5,4%, bet tritikāles imports sarucis par 87,3%. Kviešu un kviešu un rudzu maisījums, kā arī mieži 2023.gada pirmajā pusgadā netika importēti.

VID skaidro, ka no šā gada 8.marta ir aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas augļus, dārzeņus, graudaugus un lopbarības produktus, tiem piemērojot noteiktas muitas procedūras. Ar ievešanu Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu laišanu brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa, ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt, kā arī ievešanu galapatēriņam.

Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.

FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.

Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.

FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.