Valsts dotāciju samazināšana spiež uz radikālām pārmaiņām pasažieru pārvadājumu jomā, kas draud izraisīt pārvadātāju «karu», kurā var ciest arī valsts.

Faktiski pasažieru pārvadājumu jomā briest revolūcija, taču, kādas varētu būt tās iespējamās sekas, prognozēt neviens īpaši nevēlas. Pēdējos 20 gados slēgti daudzi vilcienu maršruti, piem., Rīga - Ērgļi, vēl skaļāku rezonansi 1997. g. izraisīja toreizējā satiksmes ministra Viļa Krištopana lēmums slēgt Vaiņodes dzelzceļa līniju.

Sarežģītā situācijā ir arī pasažieru autopārvadātāji, kuriem ar Latvijas valsti - SIA Autotransporta direkcija (ATD) personā - ir noslēgts līgums par maršrutu tīkla apkalpošanu uz 12 gadiem - tātad līdz 2020. g. Balstoties uz šo līgumu, autopārvadātāji ir uzņēmušies saistības - līzingā iegādājušies autobusus. Tāpēc līgumu laušana (vai spēles nosacījumu kardināla maiņa) no valsts puses draudētu ar tiesvedībām un, iespējams, arī papildu izmaksām nodokļu maksātājiem, jo diez vai privātie autopārvadātāji tam piekritīs. Tomēr valstij šajā jautājumā risinājums būs vien jāpieņem, kaut arī, kā trāpīgi situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Latvijas autopārvadātāji, kuru intereses pārstāv autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, 19.02.2009. nosūtīja vēstuli ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Vēstules teksts:

"Ministru Prezidentam Ivaram Godmanim

Satiksmes ministram Aināram Šleseram

2009. gada 19. februārī

Rīgā

Par ārkārtas situāciju starptautisko autopārvadājumu jomā

A.God. Ministru prezidenta kungs ,

A.God. ministra kungs,

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pakalpojumu eksports nemitīgi pieaudzis. Nozīmīga vieta Latvijas pakalpojumu eksportā ir tranzītpārvadājumiem, kuri, pēc Latvijas Bankas datiem, sastāda vairāk nekā pusi no kopējā Latvijas pakalpojumu apjoma, pie kam, pēc daudzu ekspertu viedokļa, tieši tranzītam un loģistikas pakalpojumiem, globālās ekonomiskās krīzes apstākļos ir lielākas iespējas un perspektīvas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes (GMP) speciālisti un Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes direktors Maskavā tiekas ar Krievijas Federācijas (KF) muitas dienesta pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos risinājumus situācijai uz Austrumu robežas, liecina VID mājaslapā pieejamā informācija.

No Latvijas puses piedalās VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes direktors, VID GMP Muitošanas metodikas daļas priekšnieks, VID GMP Muitošanas metodikas daļas Muitošanas organizācijas nodaļas priekšnieks, kā arī pārstāvis no LR Satiksmes ministrijas un pārstāve no Latvijas Republikas vēstniecības Krievijā.

Darba tikšanās laikā ir plānots pārrunāt tādus jautājumus kā robežkontroles punkta Terehova-Burački un Grebņeva-Ubiļinka paplašināšana, robežkontroles punkta Vientuļi-Ludonka būvniecība un atvēršana kravas transportam un robežkontroles punkta Opoļi-Mogiļi iespējamā atvēršana vieglajam un pasažieru transportam. Minētās tikšanās norisei atbalstu ir sniegušas arī abu valstu vēstniecības.

Nepanākot kompromisu ar valdību un bankām autopārvadātāji var sekot zemnieku piemēram un ķerties pie radikālākām metodēm.

Viņš norādīja, ka autopārvadātājus patreizējā ekonomiskā situācijā īpaši uztrauc banku un apdrošinātāju drakoniskā rīcība, kuras kategoriski nevēlas iedziļināties pārvadātāju likstās. Ir jau vairāki gadījumi, kad bankas sāk atņemt autopārvadātājiem automašīnas. Tas pats attiecas uz valdības drakonisko nodokļu politiku, kas jau nospiedusi pārvadātājus uz ceļiem. Atšķirībā no dzelzceļa vai aviopārvadājumu nozares autopārvadājumu bizness ir atstāts pabērna lomā. Pēc V. Trēziņa aplēsēm šobrīd Latvijā ir aptuveni 700 autopārvadātāju ar aptuveni 12 tūkst. kravas auto. Bail pat iedomāties, kas notiks, ja vismaz trešā daļa no tām dosies ieņemt Rīgu.

Šī gada 17. novembrī, tikšanās laikā Medininku (Medininkų) robežkontroles punktā uz Lietuvas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas muitas dienestu vadītāji parakstīja trīspusēju darba tikšanās protokolu, kas paredz uzlabot tranzīta pārvadājumu nosacījumus caur Baltkrievijas Republiku, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļa.

Parakstītais protokols paredz vairākus nosacījumus ar mērķi uzlabot tranzīta nosacījumus caur Baltkrieviju.

Puses vienojušās, ka informācijai par muitas tranzīta procedūrām caur Baltkrieviju ir jābūt pieejamai gan pārvadātājiem, gan uzņēmējiem. Tādēļ tuvākajā laikā Baltkrievijas muitas dienesta mājas lapā www.customs.gov.by ir plānots izvietot izsmeļošu informāciju par muitas tranzīta procedūru piemērošanas kārtību.

Tāpat tika pausta apņemšanās nekavējoties izskatīt no autopārvadātāju asociācijām saņemto informāciju par nepamatotiem kravu un transporta līdzekļu aizturējumiem.

Pandēmijas tracis atnesis lielu neskaidrību, uz kuras fona saprotams, ka grūtāki ir visi tie lēmumi, kas saistās ar naudas pārvaldīšanu.

Daudziem arī Latvijā pandēmijas tracis droši vien nozīmējis (un diemžēl vien vēl var nozīmēt) dažādus sāpīgus brīžus, piemēram, algu samazināšanu, iespējams, pat atlaišanu, augošu stresu un agrāk iecerēto mērķu atlikšanu.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Jorunal" (WSJ) raksta par to, ka pandēmijas neskaidrība, kas bieži sev līdzi nes dažas neierastas situācijas un tādējādi emociju uzplūdus, apgrūtinājusi jebkādu finanšu lēmumu pieņemšanu. Rezultātā šobrīd gluži kā par spīti palielinoties iespēja, ka tie galu galā ir pārlieku emocionāli, sasteigti un kļūdaini. Un, ja tā, tad tas uz personīgo vai pat, piemēram, visas ģimenes bagātību var atstāt graujošu ietekmi. Tāpat iespējams tas, ka šādos brīžos iestājas jebkādu – arī vajadzīgu - lēmumu paralīze, kas arī var izrādīties kļūda. Skaidrību šajā ziņā lielāku nepadara vēl arī tas, ka nav zināms, kā tieši un cik ilgi turpināsies šāda "Covidrealitāte".

Pat realizējot šobrīd iecerētos uzlabojumus un pasākumus rindu mazināšanai uz Latvijas - Krievijas robežas, jūtamus rezultātus tas, visticamāk, nedos.

Db aptaujātie šoferi, robežsargi un nozares eksperti norāda, ka rindu jautājumu nākotnē neizdosies atrisināt ar pašreizējām iecerēm, tāpēc Latvijas - Krievijas robežu vēl ilgu laiku rotāšot kravas automašīnu rindas. Satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lancmanis norāda, ka situācija uz robežām nākotnē būtiski neuzlabosies, jo kravu apjoms starp Eiropas Savienību un Krieviju tikai pieaugs, bet Latvijas tranzītceļš būs galvenais šīs plūsmas nodrošināšanai. Db devās uz Terehovu un pārliecinājās, ka galvenais rindu iemesls uz Latvijas - Krievijas robežas ir Krievijas robežsargu gausais darbs - laukums starp Latvijas robežkontroles punktu un Krievijas robežkontroles punktu bija pārpildīts, un līdz ar to Latvijas robežsargi vairs nespēja apkalpot kravas automašīnas, jo tās nebija kur novietot neitrālā zonā. Latvijas robežsargi norāda, ka Krievijas kolēģi strādājot «pēc garastāvokļa» - dažkārt viņi pārbaudot un apkalpojot 20 kravas automašīnas stundā, bet bieži arī tikai 10 un mazāk.

Autopārvadātāji lūguši valdības pretimnākšanu nodokļu un ceļu nodevas jautājumos, lai nozari nepiemeklē bankrotu vilnis.

Autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, kas apvieno vairāk nekā 600 nozares uzņēmumus, iesniegusi premjeram Ivaram Godmanim un satiksmes ministram Aināram Šleseram rezolūciju, kurā izklāstītas uzņēmēju prasības un ierosinājumi, lai izvairītos no sabrukuma nozarē: pirmkārt atcelt iecerētos plānus par maksas ieviešanu autoceļu lietošanai un akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai.

Gadījumā, ja valdība nesniegs palīdzību nozares uzņēmumiem un tiks uzsākta nodevu iekasēšana par ceļu izmantošanu, drīzumā autopārvadājumu nozarē varētu būt sagaidāms masveida bankrotu vilnis, šodien vēsta Dienas bizness.

Galvenais satraukuma iemesls ir krīzes situācija, kāda izveidojusies sakarā ar augstajām degvielas cenām un pieaugošajām izmaksām. "Kad būsim izķepurojušies no krīzes, tad valdība var sākt domāt par nodokļu celšanu, ES prasību izpildi un ceļu nodevu. Bet tagad ir jāļauj izdzīvot," uzsver Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš, piebilstot, ka nozare no krīzes varētu atgūties ap pavasari.

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto padomes locekļi tikušies ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, lai pārrunātu problēmas saistībā ar Krievijas embargo atsevišķu preču importam un iespējamos pasākumus tā negatīvās ietekmes uz autotransporta nozari mazināšanai, informē asociācijas pārstāvji.

Sarunas laikā autopārvadātāji akcentēja aktuālos jautājumus, par piemēru minot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. A.Matīss piekrita, ka grozījumu formulējums attiecīgajā likumā ir koriģējams punktā par ekspluatācijas nodokļa sasaisti ar autoceļu lietošanas nodevas nomaksu. Likumprojektu Saeimā varētu skatīt un grozījumus pieņemt jau pēc nedēļas.

Tāpat izskatīšanai Saeimā nākamnedēļ tiks iesniegti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz nodokļu brīvdienas tiem nodokļu maksātājiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Autopārvadātāji aicināja ātrāk apstiprināt ne tikai šos grozījumus, bet arī tajos normatīvajos aktos, kas paredz kredītbrīvdienu garantiju piešķiršanu un kas vienkāršo un paātrina muitas kontroles procedūras, lai būtu iespēja tikt pie jaunām kravām.

Krievija realizējusi savus draudus, un sākusi pastiprināti pārbaudīt Latvijas kravu autopārvadātājus uz Latvijas – Krievijas robežas.

Starptautisko Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš Db norāda, ka pastiprinātas pārbaudes sākušas jau vakar, kad Latvijas autopārvadātāji Krievijas pusē tiek novirzīti atsevišķā rindā un viņiem tiek pieprasīts paliecināt, ka kravu saņēmējs tiešām ir attiecīgā kompānija, kas uzrādīta dokumentos. Šāda apliecinājuma saņemšana var aizņemt pat vairākas diennaktis, jo līdzīgu praksi vasarā Krievija pielietoja pret Lietuvas autopārvadātājiem. Tas Latvijas autopārvadātājiem draud ar miljoniem latu zaudējumiem.

«Tas ir nāvējoši mums, jo šobrīd ir gada beigas, kad ir liela kravu plūsma. Pārvadātājiem jāizpilda līguma nosacījumi, bet laicīgas kravu piegādes tagad ir izšķirošas,» uzsver V. Trēziņš. Viņš arī pauž pārsteigumu, ka Krievijas muitas dienests savas aktivitātes uzsācis tikai dienu pirms paredzētajām pārrunām starp Latvijas un Krievijas delegācijām, kuras plāno cita starpā pārrunāt arī šo jautājumu.

Lietuvas autopārvadātāji Krievijas pērn augustā noteiktā pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importa aizlieguma dēļ ir zaudējuši ieņēmumus 11,6 miljonu eiro apmērā, paziņoja Lietuvas autopārvadātāju asociācija Linava, norādot, ka situācija turpina pasliktināties saistībā ar kavēšanos uz Krievijas robežas.

«Kavēšanās uz robežas ar Krieviju un nekas [Krievijas sankcijas] nav atsaukts. Tomēr neviens uz turieni vairs nebrauc, vien atsevišķi autopārvadātāji. Situācija tajā pusē ir ļoti slikta,» aģentūrai BNS teica Linava pārstāvis Valds Kazlausks.

Lietuvas autopārvadātāji mēģina pārorientēties uz citiem tirgiem, piemēram, Eiropas Savienības rietumu valstīm, tomēr katra valsts piemēro atšķirīgus ierobežojumus, kas traucē autopārvadātāju iespējas iekarot konkrēto tirgu, viņš paskaidroja.

Krievijas muita novembrī deva rīkojumu muitniekiem pastiprināt no Lietuvas iebraucošo komerciālo un pasažieru automašīnu pārbaudes.

Autopārvadātāji pērnajā gadā ir krietni uzlabojuši rezultātus un nostabilizējuši savu konkurētspēju kopējā Eiropas Savienības (ES) tirgū.Pēc tranpsorta ekspertu vērtējuma, no visām tarnzītbiznesa nozarēm ar vislielāko pluszīmi šo gadu vērtē autopārvadātāji. Lai arī sākotnēji esot bijušas bažas, ka pēc iestāšanās ES Latvijas autopārvādātāji nespēšot konkurēt ar ES valstu pārvadātājiem, tomēr šis gads esot pierādījis pretējo — strauji ir audzis gan kopējais Latvijas kravas automašīnu skaits, kas veic starptautiskos pārvadājumus, gan arī kopējais Latvijas starptautisko autopārvadājumu kompāniju skaits. 2005. gada beigās Latvijas starptautisko autopārvadātāju rīcībā bija aptuveni 8200 kravas automašīnu, kas ir par aptuveni 1800 automašīnām vairāk nekā 2004. gadā.

No 12 000 Latvijas autopārvadātāju automašīnām puse ir ņemtas līzingā, tikpat lielam skaitam ir dīkstāve, intervijā Latvijas televīzijas I programmai (LTV 1) norādīja Latvijas autopārvadātāju asociācijas vadītājs Valdis Trēziņš.

Dīkstāves šobrīd ir tāpēc, ka nav kravu. Saistībā ar krīzi tranzīts stāv, skaidroja V. Trēziņš LTV 1 13. februāra rīta ziņu raidījumā. Taču bankas prasa savu, maina arī līzinga noteikumus, iespējams, ka autopārvadātāju situācija esot vēl sliktāka nekā zemniekiem, pieļāva V. Trēziņš. "Mums tā govs ir uz riteņiem, un pie katras stāv divi autovadītāji, kam jāpabaro ģimenes. Bet firmai jāmaksā bankām," sacīja asociācijas vadītājs. Īpaši asa situācija esot Latgalē, kur nav daudz citu darbavietu.

Tāpēc autopārvadātāji 19. februārī iesniegs Satiksmes ministrijā savus priekšlikumus par atbalstu nozarei. Autopārvadātāji vienmēr esot bijuši pabērna lomā - kaut arī Latvija tiek pozicionēta kā tranzīta valsts, atbalsts vienmēr vairāk bijis cauruļvadam, dzelzceļa vai aviopārvadājumiem, apgalvoja Trēziņš. 90. gadu krīzes pārvarētas vieglāk, jo priekšā bijis mērķis - iestāja Eiropas Savienībā, kas solījusi labākus nosacījumus. Tagad situācija esot sliktāka tāpēc, ka autopārvadātāju grūtības sākušās jau iepriekšējos gados, ceļoties degvielas cenām.

Autopārvadātāji norāda, ka prāmju kompānijas DFDS Tor Line lēmums noņemt vienu no kuģiem Rīgas maršrutā radījis tiem nopietnas grūtības — izrādās, ka ar prāmi šobrīd vēlas braukt tik daudz autopārvadātāju, ka visiem autopārvadātājiem vietas nepietiek, un visi reisi esot izpirkti. Autopārvadātāji maršrutos uz Eiropu arvien vairāk izmantoja jūras ceļa priekšrocības, jo līdz ar jaunajiem ES noteikumiem, kas neļauj šoferiem ilgstoši atrasties nomodā, autopārvadātājiem neesot izdevīgi braukt caur Poliju pa sauszemi. Braucot ar prāmi, savukārt ir iespēja atpūsties un, nonākot ostā, turpināt ceļu bez liekas apstāšanās. «Mums pilnīgi visas mašīnas uz Eiropu dodās ar prāmi. Braucam gan caur Ventspili, gan ar Rīgas prāmi. Pagaidām vēl mums atteikts nav, tomēr zinu, ka ir vairāki autopārvadātāji, kuri uz prāmi netika,» norāda autopārvadātāja SIA Lignum vadītājs Uldis Līviņš.

Latvijas transporta nozares pārstāvji vēlas, lai starptautisko finanšu palīdzību saņem tikai tās bankas, kas pieņem nozaru atbalsta valsts politiku un var sniegt valsts palīdzību no izdalāmajiem starptautiskajiem kredītiem.

Šis ir viens no priekšlikumiem, ko sniedz Latvijas transporta nozares pārstāvji atklātā vēstulē premjeram, kurā cita starpā lūdz palīdzību grūtībās nonākušās nozares atbalstam.

Pēdējo divu gadu laikā transporta kompānijas nežēlīgas konkurences apstākļos no Lietuvas, Polijas un citu autopārvadātāju puses bijušas spiestas pirkt ekoloģiski tīrākus transportlīdzekļus, lai būtu iespējams strādāt transporta pakalpojumu tirgū starp Eiropas Savienības un Vienotās ekonomiskās telpas valstīm, vispirms jau Krievijas Federācijas. Savukārt bankas un līzinga kompānijas vieglprātīgi finansēja šos ieguvumus, bieži neiedziļinoties atsevišķu klientu kredītspējā un profesionālā pieredzē šajā nozarē, teikts vēstulē.

Latvijas autopārvadātāji aicina ceļu maksas jeb eiro vinjetes ieviešana atlikt par gadu vai pusotru, kamēr norims augstā inflācija, intervijā Latvijas radiosacīja Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto vadītājs Valdis Trēziņš.

V.Trēziņš norādīja, ka autopārvadātāji "varbūt pat atbalstot šo ideju", taču šobrīd izmaksas tiem pieaugušas tik strauji, ka pievienot papildu nodokli būtu "pēdējais piliens, kā rezultātā 20 tūkstoši šoferu varētu zaudēt darbu". Viņš norādīja, ka nākamie divi gadi autopārvadātājiem varētu būt vissmagākie, jo arvien saglabāsies augsta inflācija.

Pēc asociācijas vadītāja sacītā, vinjetes ieviešana arī ir tehniski sarežģīts process un, iespējams, to pat nevarētu izdarīt līdz nākamā gada sākumam.

Viņš vel norādīja, ka asociācija nākamajā nedēļā iecerējusi valdībai iesniegt priekšlikumus autopārvadātāju darba uzlabošanai.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedzis izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē darba grupas izstrādāto koncepcijas projektu par lobēšanas tiesisko regulējumu, Db.lv informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļa.

Koncepcijas mērķis ir apzināt ārvalstu pieredzi, izvērtēt lobēšanas tiesiskā regulējuma nepieciešamību Latvijā, lai ļautu nodrošināt atklātību par atsevišķu personu vai to grupu interesēs tapušo valstisko lēmumu pieņemšanu.

Koncepcijas projektā darba grupa atzīmē, ka lobēšana ir tiesiska rīcība, jo ikvienam ir tiesības sniegt priekšlikumus valsts un pašvaldību institūcijām un tikt uzklausītam. Lobēšana ir likumīga – tikmēr, kamēr tā nav saistīta ar kukuļošanu vai nepienākošos priekšrocību vai pretlikumīgu labumu pieņemšanu. Tomēr, kamēr vien lobēšana nav pilnībā atklāta, lielākajai daļai sabiedrības tā asociēsies ar korupciju un nepieļaujamu lēmumu pieņēmēju ietekmēšanu. Gadījumos, kad ietekme uz lēmumu pieņemšanu tiek slēpta no sabiedrības un notiek caur ietekmīgu draugu un paziņu loku, lai nodrošinātu šaurai sociālai grupai vai pat atsevišķiem indivīdiem izdevīgu lēmumu pieņemšanu, tiek ignorētas sabiedrības intereses. Tāpēc atklātības trūkums lēmumu sagatavošanas stadijā, kā arī nevienlīdzīgas iespējas dialogā ar valstisku lēmumu pieņēmējiem sabiedrībā rada aizdomas, ka notiek slepena, sabiedrībai neizdevīgu lēmumu virzīšana. Iedzīvotāji Latvijā lobēšanu bieži vien uztver negatīvi, lobēšana kļūdaini tiek uztverta pat kā viena no korupcijas pazīmēm.

2007.gada 15.maijā SIA Famar-Desi, kam pieder lielveikali Būvniecības ABC, iesniegusi parsūdzēšanas pieteikumu Administratīvā rajona tiesai par Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr. E03-RIG-132, ar kuru SIA Famar-Desi tiek piemērots naudas sods 5000 latu apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot administratīvās lietas materiālus, kas saitīti ar SIA Famar-Desi veikalu Būvniecības ABC reklāmas materiāliem, konstatēja, ka minētajā reklāmā pausta diskriminācija pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai sociālās izcelšanās dēļ, kas ir pretrunā ar Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 1. punktu.

Pārsūdzēšanas pieteikums pamatots saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 76.p., 77.p., 78.p., 79.p., 84.p., 86.p., 125.p., 126.p. un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 280.p., 281.p., 283.p., 285.p., 286.p, un tiek lūgts apturēt lēmumu Nr.E03-RIG-132 izpildi, atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr.E03-RIG-132 un piedzīt no Atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra par labu Pieteicējam, SIA Famar-Desi nomaksāto valsts nodevu desmit latu apmērā", informēja SIA Famar-Desi, lielveikalu Būvniecības ABC mārketinga nodaļas vadītāja Ināra Apsalone.

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valde, kura pārstāv gandrīz 700 savu biedru – būvinženieru intereses, kategoriski iebilst pret sasteigtu Būvniecības likumprojekta virzīšanu Valsts sekretāru sanāksmei pēc iespējas ātrākai apstiprināšanai, jo pašreizējā redakcijā šāds likumprojekts grauj būvniecības nozares pamatus, Db pavēstīja LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Viņš norāda, ka Būvinženieru savienībai zināms, ka pret pašreizējā likumprojekta redakciju iebildumus izteikusi arī virkne būvuzņēmēju, Pašvaldību savienība, Lielo valsts pilsētu asociācija u.c.

M. Straume norāda, ka Ekonomikas ministrija ignorē LBS izstrādātos priekšlikumus un likumprojekta izskatīšanai, un kārtējo priekšlikumu izteikšanai atvēl laiku, ko varētu dēvēt par ņirgāšanos, proti, piektdien pulksten 16:55 palūdz, lai likumprojektu izskata līdz pirmdienai, labojumos neiekļaujot nosūtītos priekšlikumus.

LBS uzskata, ka pašreizējos apstākļos var darboties pastāvošais Būvniecības likums un nav saprotams, kāpēc neprofesionāļi būvniecībā rada jaunu likumprojektu, ja iepriekšējam nav bijusi analīze un izteikti pamatoti argumenti par tā nelietderību.

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Daudzi Latvijas uzņēmēji ar rūgtumu atceras 2008.gada decembri, kad vienā naktī tika pieņemts lēmums palielināt pievienotās vērtības, iedzīvotāju ienākuma un akcīzes nodokļus, kas sāpīgi skāra tūrisma un citas tautsaimniecības nozares.

Latvijas nodokļu maksātāji ar bažām gaidīja 2009.decembri, jo bija skaidrs, ka budžeta «caurumi» būs jālāpa arī 2010.gadā. Valsts pārvaldes sliktākajās tradīcijās, virkne nodokļu izmaiņu tika pieņemtas aizvadītā gada pēdējā mēnesī, daudzus valsts iedzīvotājus un uzņēmējus pārsteidzot nesagatavotus.

Darba devējiem un darbiniekiem pārsteigumu sagādāja arī 2009.gada pēdējā Ministru kabineta sēdē, 28.decembrī pieņemtie noteikumi «Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek labumu no darba vieglo pasažieru automobiļu izmantošanas personiskajām vajadzībām» (turpmāk - Noteikumi). Pārsteiguma iemesls ir gan Noteikumu saturs, gan arī veids, kādā tie tika virzīti un apstiprināti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai 2006.gada 30.maijā uzsāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret zemesgrāmatu tiesnesi, Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci par vairākkārtēju kukuļa pieņemšanu, Db.lv informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Kriminālprocesa ietvaros iegūtie pierādījumi dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka tiesnese, izmantojot savu dienesta stāvokli, laika posmā no 2006.gada aprīļa līdz jūnijam vairākkārt ir apzināti pieņēmusi kukuļus 5 līdz 20 latu apmērā par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kukuļdevēju interesēs.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, pildot savus dienesta pienākumus, par atlīdzību ārpus kārtas apkalpojusi vairākus sev pazīstamus nekustamā īpašuma māklerus un vienu bankas darbinieci, saīsinātā termiņā izskatot viņu iesniegtos dokumentus, pieņemot lēmumus par īpašuma tiesību nostiprināšanu un izsniedzot zemesgrāmatu aktus.