Eksperti

ASV akciju tirgū jūnijā bez pārsteigumiem, Eiropas biržās iet "jautrāk"

Voldemārs Strupka, Singet Bank investīciju eksperts, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā

Arī Apvienotajā Karalistē ir beigušās parlamenta vēlēšanas, kurās Toriju partija ar iepriekš nepieredzētu izgāšanos piekāpās leiboristiem ar Seru Kīru Stārmeru priekšgalā. Parlaments pilnvērtīgu darbu uzsāks tikai rudenī, kad pēc īsā vasaras pārtraukuma un partiju konferencēm tiks izvēlēti visu parlamentāro komiteju vadītāji un locekļi, un valdība iesniegs budžeta plānu turpmākajiem mēnešiem, tādējādi nosakot, kādā virzienā (un par kādu naudu) turpmāk attīstīsies valsts.

Tirgus reakcija uz šīm pārmaiņām pagaidām nav manāma. Savukārt ASV notika debates starp abiem prezidenta vēlēšanu kandidātiem – pašreizējo valsts vadītāju Džo Baidenu un pretendentu Donaldu Trampu. Tramps tika atzīts par debašu uzvarētāju, neskatoties uz redzamiem trūkumiem argumentācijā. Zīmīgi, ka debates notika netradicionāli agri – parasti tās notiek septembrī pēc partiju konventiem, kad republikāņi un demokrāti oficiāli apstiprina savus kandidātus. Jāatzīmē, ka debates notika nerimstoties baumām par iespējamo pašreizējā prezidenta kandidatūras maiņu.

Partijai, protams, gandrīz nav reālu iespēju nomainīt Baidenu bez viņa piekrišanas; un viņam šāds lēmums jāpieņem līdz augustā paredzētajam demokrātu konventam. Pagaidām nav pazīmju, ka prezidents būtu gatavs izstāties no vēlēšanu cīņas, taču šādas situācijas attīstības gadījumā kopējai volatilitātei vajadzētu pieaugt, lai gan vasara tradicionāli asociējās ar “kluso laiku” finanšu tirgos.

Šobrīd treideru pozīcijas S&P 500 nākotnes līgumos tikai nedaudz mainījušās par labu lāčiem, tāpēc mēs joprojām paliekam pie viedokļa, ka vasarā nav gaidāmas krasas tirgus svārstības. Tomēr “nedaudz piefiksēt” peļņu pašreizējos līmeņos būtu diezgan pamatoti.

Dolārs aug, dārgmetāli konsolidējas netālu no atbalsta līmeņiem

Jūnijā valūtas tirgos dominēja dolārs, bet Japānas jenas turpināja ievērojami krist. Dolāra indekss (DXY) kopumā, šķiet, vēlas turpināt kāpumu, tāpēc varam sagaidīt, ka eiro un Lielbritānijas sterliņu mārciņa vēl vairāk zaudēs pozīcijas attiecībā pret dolāru, kad pašreizējā konsolidācija būs beigusies. Tā kā ekonomiskā situācija joprojām ir neskaidra, turklāt ģeopolitiskā spriedze un konflikts Sarkanajā jūrā arī nepalīdz stabilitātei, joprojām uzskatām enerģētikas sektoru par lēto iespēju hedžēt pašreizējos “astes” vai “melno gulbju” riskus, un nozares uzņēmumi piedāvā labu cenas un vērtības attiecību. Zelta cenas turpināja konsolidēties tuvāk sākotnējai atbalsta zonai 2300-2250 ASV dolāru par Trojas unci. Sudrabs, lai gan uzrāda lielāku svārstīgumu, rīkojas līdzīgi, atlecot no galvenajiem atbalsta līmeņiem ap XAG/USD 29,00-28,50. Samazinot savas pozīcijas zeltā, mēs turpinām turēt sudrabu un platīnu, gaidot lielāku metālu kāpumu īstermiņā.

Rūpniecības sektors joprojām sagādā problēmas

Saskaņā ar provizoriskajiem PMI ziņojuma datiem otrā ceturkšņa beigās Eirozonas uzņēmējdarbības aktivitāte bija diezgan laba. Saskaņā ar Eurostat datiem Eirozonas patēriņa cenu indekss gada izteiksmē jūnijā nedaudz samazinājās (2,5% salīdzinājumā ar 2,6% maijā), bet gada pamata patēriņa cenu indekss (neietver pārtiku, enerģiju, alkoholu un tabaku) nemainījās un sastādīja 2,9%. Bezdarba līmenis palika nemainīgs (6,4%), bet darbvietu radīšana palēninājās.

Saskaņā ar ISM ziņojumu ASV ražošanas nozarē turpinājās lejupslīde, un iepirkumu menedžeru indekss sasniedza 48,5 punktus, kas ir nedaudz zemāks nekā maijā. No sešiem lielākajiem apakšindeksiem, kas tieši ietekmē ziņojumu, jūnijā pieaugums bija vērojams tikai ķīmiskā rūpniecībā. Bet tikai divas nozares (datoru un elektronisko iekārtu ražošana un tā pati ķīmiskā rūpniecība) ziņoja par jauno pasūtījumu pieaugumu.

Bezdarba līmenis ASV sastādīja 4,1%, un nelauksaimnieciskajs sektors spēja izveidot 206 000 jaunu darbvietu. Tomēr maija dati tika būtiski koriģēti, radīto darbvietu skaitam samazinoties no 272 000 līdz 218 000.Ķīnas rūpnieciskā aktivitāte jūnijā samazinājās otro mēnesi pēc kārtas, savukārt ar ražošanu nesaistītais sektors pieauga lēnāk nekā iepriekš. Nacionālā statistikas biroja dati liecināja, ka Ķīnas oficiālais PMI ražošanas sektorā jūnijā nemainījās un sastādīja 49,5 punktus. Oficiālais S&P Global PMI indekss, kas ietver ražošanas un ar ražošanu nesaistītos sektorus, jūnijā samazinājās par puspunktu līdz 50,5.

Nekas jauns valsts parāda tirgū

Eiropas Centrālā banka 6. jūnijā nolēma samazināt galveno refinansēšanas likmi par 25 bāzes punktiem. Tā kā inflācijas tempi Eirozonā pēdējā laikā uzrāda samazinājuma pazīmes, daudzi paredz, ka šogad procentu likmes tiks samazinātas vēl vairāk. Savukārt Federālo rezervju sistēma saglabāja procentu likmes esošos līmeņos. Morgan Stanley stratēģis norādīja, ka Feds un ECB septembrī varētu lemt par labu likmju samazinājumam, minot tos pašus inflācijas momentus.

Jūnijā 10-gadīgo ASV valsts parādzīmju ienesīgums samazinājās par 10 bāzes punktiem līdz 4,4% - samazinājums ir lēns, bet diezgan sistemātisks. Šķiet, ka tirgus kļūst arvien pārliecinātāks, ka pirmais procentu likmju samazinājums ASV notiks septembrī, neraugoties uz nepārtrauktajiem FRS amatpersonu paziņojumiem, ka likmes jāturpina turēt augstas tik ilgi, cik nepieciešams, lai “uzvarētu” inflāciju.

Nākotnes līgumu tirgus ir 100% pārliecināts, ka septembrī bāzes likmes ASV tiks samazinātas par 25 bāzes punktiem, bet decembrī – vēl par 25 b.p., un tas, jāatzīst, ir ļoti kategorisks viedoklis. Vienlaikus mēs nemainām savu ieteikumu uzkrāt pozīcijas 10-gadīgos Tresuries pie ienesīguma līmeņiem 4,5%+.

Komentāri

Pievienot komentāru