Latvijas farmācijas tirgū, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, zāļu vairumtirdzniecība jeb zāļu apgāde ir stingri regulēts process, kas paredz līdzvērtīgas zāļu iepirkuma iespējas visām ārstniecības iestādēm un nodrošina spēcīgu konkurenci tirgū, kas atsaucas gan fiziskā zāļu pieejamībā, gan arī konkurētspējīgās zāļu cenās.

Tāpēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča idejas veidot jaunu lielo slimnīcu kontrolētu struktūru, kas lielajām valsts slimnīcām nodrošinātu zāļu iepirkumus no ražotājiem, radīs konkurences kropļojumus zāļu tirgū, monopolizācijas riskus, vēl lielāku ražotāju ietekmi tirgū un draud ar augstākām cenām visiem citiem pacientiem un arī citām ārstniecības iestādēm, uzskata Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA).

Veselības ministrija(VM) jau uzskatāmi demonstrējusi savu nekompetenci zāļu iepirkumos, pašiem no ražotājiem iepērkot COVID vakcīnas uz valstij neizdevīgu līgumu pamata, vakcīnas turpinot iegādāties pat šogad, tās uzreiz pēc nopirkšanas norakstot zaudējumos vairāku desmitu miljonu vērtībā.

"Slimnīcas šobrīd veido nozīmīgu daļu no kopējā zāļu tirgus apgrozījuma, kas savukārt apgādes uzņēmumiem palīdz nodrošināt kopējo sistēmas funkcionalitāti, zemāku cenu līmeni un efektīvu zāļu apgādi visiem pacientiem. Ja lielo slimnīcu veidota institūcija kļūst par galveno zāļu iepircēju, tas vājinās kopējo konkurenci zāļu tirgū un cels cenas, jo apgādes uzņēmumi zaudēs būtisku daļu klientu un ar valsts kapitālsabiedrību rokām privātie uzņēmumi principā tiks izspiesti no tirgus. Piešķirot lielajām valsts slimnīcām ekskluzīvas tiesības iegādāties zāles tieši no ražotājiem, zāļu tirgus struktūra kļūtu monopolizēta, kas izraisīs cenu celšanos un mazāku elastību tirgū ilgtermiņā. No tā cietīs citas ārstniecības iestādes un arī pacienti, kuri zāles iegādājas aptiekā," uzsver LNZAA.

Šajā RAKUS vadītāja priekšlikumā bažas rada arī tas, ka sākotnējās izmaksas šādas lielo slimnīcu zāļu apgādes sistēmas izveidē un pēc tam arī uzturēšanā būs ļoti augstas un, visticamāk, tiks segtas no jau tā knapā veselības aprūpes budžeta. "Tāpēc, mūsuprāt, šādas idejas vairāk izskatās pēc vēlmes radīt jaunu "politisko barotni" un novērst uzmanību no haosa un rindām veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā valsts slimnīcās, pēc nespējas onkoloģijas slimniecēm nodrošināt solītos pakalpojumus, atrodot bez vainas vainīgo jeb zāļu apgādes uzņēmumus, kam ar valsts neizdarību nav nekāda sakara. Valsts kapitālsabiedrības kārtējo reizi mēģina ar savām ambīcijām un visu nodokļu maksātāju līdzekļiem nepamatoti nodarboties ar uzņēmējdarbību situācijā, kur tas nav nedz pamatoti, nedz nepieciešami," norāda asociācijā. Pēdējā gada laikā jau vairākkārt no valsts puses izskanējušas un arī ieviestas vairākas haotiskas un neracionālas darbības zāļu tirgus regulējumā, kā rezultātā jau tagad investīciju vide nozarē ir kritiska, ko apliecina tas, ka ir reģionu aptiekas, kas savu darbību reformu rezultātā ir jau pārtraukušas.

LNZAA atgādina, ka Latvijā, līdzīgi kā lielākajā daļā ES valstu, slimnīcas un citas ārstniecības iestādes rīko publiskus iepirkumus par zāļu iegādi, kas ļauj tām saņemt iepirkumā zemāko cenu un garantētu pakalpojumu. Privātie uzņēmumi nodrošina pakalpojumu un veic zāļu piegādi, nodrošinot arī speciālistus un visu nepieciešamo infrastruktūru zāļu nodrošināšanai un to kvalitātes garantijai apgādes procesā. Latvijā ir vairāki desmiti zāļu apgādes uzņēmumu un konkurence to starpā tirgū ir sīva. Zāļu apgāde nenozīmē tikai iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu un līguma noslēgšanu ar ražotāju, bet arī infrastruktūras izveidi, uzglabāšanu noteiktos apstākļos un nepieciešamības gadījumā piegādi 24/7 režīmā.

Tāpēc LNZAA skatījumā ideja veidot jaunu ekskluzīvu struktūru lielajām slimnīcām, kas darītu to pašu, ko jau šobrīd pilnvērtīgi un efektīvi nodrošina zāļu apgādes uzņēmumi, ir vērtējama kā vēlme monopolizēt tirgu, samazināt tajā konkurenci un nelietderīgi tērēt jau tā ierobežotos veselības aprūpes budžeta līdzekļus.